Latvijas izmitināšanas pakalpojumi patlaban nav pietiekami sakārtoti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš (ZZS), atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju par antisanitāriem apstākļiem Prūšu ielas hostelī, kurā izmitināti gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušā nama iedzīvotāji.
Kalniņš uzsver, ka patlaban Latvijā izmitināšanas pakalpojumus faktiski var sniegt jebkurš bez reālas kvalitātes, drošības un caurspīdīguma kontroles. Situācija, kurā pašvaldība par nodokļu maksātāju naudu izmitina ģimenes ar bērniem vietā ar antisanitāriem apstākļiem, Kalniņa ieskatā nav tikai apkaunojoša, bet ir sistēmiska valsts un pašvaldības bezatbildība pret cilvēkiem, kā arī stāsts par nesakārtotu izmitināšanas tirgu.
Kalniņš uzskata, ka Latvijā gadiem ilgi pieļauta absurda situācija, jo vienai izmitināšanas nozares daļai - viesnīcām - ir jāizpilda ugunsdrošības, higiēnas, personāla apmācību, datu uzskaites un nodokļu prasības, kamēr paralēli var pastāvēt hosteļi, kopmītnes un pseidoizmitināšanas vietas, kas praktiski netiek uzraudzītas, bet sniedz to pašu pakalpojumu.
Šīs vietas bieži darbojas pelēkajā ekonomikā - bez pilnas ieņēmumu uzskaites, ar skaidras naudas norēķiniem, bez pilnvērtīgi nomaksātiem nodokļiem un sociālajām iemaksām, uzsver Kalniņš. "Rezultāts ir paredzams - godīgi uzņēmēji tiek sodīti par atbildību, bet pelēkais sektors tiek apbalvots ar zemākām izmaksām, negodīgu konkurenci un pat publiskiem līgumiem. Prūšu iela vienkārši izgaismoja to, ko nozare sen zina, bet politiski ilgi ir bijis ērti ignorēt," pauž Kalniņš.
Asociācijas vadītājs skaidro, ka šī problēma nav tikai par komfortu vai reputāciju, tā ir arī par valsts budžetu. Kamēr legālas viesnīcas maksā pievienotās vērtības nodokli (PVN), darbaspēka nodokļus un ievēro visas prasības, pseidoizmitināšanas vietas nereti konkurē ar cenu, kas iespējama tikai tāpēc, ka nodokļi netiek maksāti pilnā apmērā vai netiek maksāti vispār, norāda Kalniņš.
"Tajā pašā laikā šīs vietas izmanto kopējo infrastruktūru, drošības dienestus un krīzes brīžos pat pretendē uz publisko finansējumu. Tas nav brīvais tirgus - tā ir sistemātiska valsts tolerance pret pelēko ekonomiku," uzskata Kalniņš.
Viņaprāt, situācija kļūst īpaši bīstama brīdī, kad izmitināšana tiek nodrošināta ar pašvaldības līdzekļiem krīzes apstākļos cilvēkiem, kuriem nav alternatīvas izvēles. Kalniņš uzsver, ka, ja par pakalpojumu maksā publiskā nauda, prasībām jābūt nevis zemākām, bet augstākām, tostarp drošas telpas, higiēnas standarti, skaidra atbildība, nodokļu nomaksa un sabiedrības tiesības pārliecināties par kvalitāti ir minimums.
Vienlaikus Kalniņš skaidro, ka šai problēmai risinājums jau sen eksistē. Eiropā izmitināšanas tirgus tiek sakārtots, balstoties uz vienotiem, caurspīdīgiem kritērijiem. Viens no tiem ir "Hotelstars Union" - starptautiski atzīta sistēma, kas nosaka konkrētas prasības drošībai, kvalitātei, pakalpojuma līmenim, pārvaldībai un arī caurspīdīgai saimnieciskajai darbībai.
Kalniņš informē, ka Latvijā šī sistēma jau tiek piemērota, un tās ieviešanā un uzraudzībā piedalās arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas pilnvarotās institūcijas.
Kalniņš uzskata, ka ir pienācis laiks pieņemt vienkāršu un godīgu principu - izmitināšanas pakalpojumus Latvijā drīkst sniegt tikai akreditētas izmitināšanas vietas. Kalniņa ieskatā tas nozīmē ne tikai drošību un kvalitāti, bet arī vienādus spēles noteikumus nodokļu jomā, īpaši gadījumos, kad tiek izmantota publiskā nauda vai izmitināti sociāli mazaizsargāti cilvēki. Kalniņš uzsver, ka tas ir minimāls tirgus sakārtošanas solis, kas aizsargā gan patērētājus, gan godīgos uzņēmējus, gan valsts budžetu.
"Ja pēc Prūšu ielas gadījuma atkal sekos tikai "izvērtēsim", "pārskatīsim" un "uzlabosim komunikāciju", tad nākamais skandāls ir tikai laika jautājums. Mēs to jau reiz esam piedzīvojuši - 2021. gadā nelegālā hostelī Merķeļa ielā Rīgā ugunsgrēkā gāja bojā vairāki cilvēki, objektā, kas darbojās bez atbilstošām atļaujām, ar būtiskiem ugunsdrošības pārkāpumiem un faktiski ārpus reālas valsts kontroles. Tās bija sekas ilgstošai tolerancei pret nelegālu, nekontrolētu un bieži arī nodokļus nemaksājošu izmitināšanas biznesu," uzsver Kalniņš.
Jau ziņots, ka sprādziens piecstāvu dzīvojamā mājā Torņakalnā piektdien, 2. janvārī, notika nelegāli bojāta gāzes vada dēļ. Tā rezultātā sagruvuši ēkas augšējie stāvi un jumts, no mājas evakuēti iedzīvotāji, vairāki cilvēki guvuši traumas, bet divi gājuši bojā. Pašvaldība nodrošina pagaidu izmitināšanas iespējas sprādzienā cietušajiem iedzīvotājiem.
