Pārtika

Asociācija: Piena cenas tuvākajā laikā turpinās kristies vai saglabāsies esošajā līmenī

BNS, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Piena iepirkuma cenas tuvākajā laikā turpinās kristies vai saglabāsies esošajā līmenī, aģentūrai BNS prognozēja Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga.

Viņa norādīja, ka piena iepirkuma cenas janvārī salīdzinājumā ar jaunā gada sākumu ir samazinājušās no vidēji 24 centiem līdz 22, 21 centam par litru piena un tuvākajos mēnešos cenas, visticamāk, nepalielināsies. «Principā, tās [cenas] varētu kristies vai nostabilizēties šādā līmenī ar nelielu cerību, ka rudenī tās varētu celties,» sacīja Alpa-Eizenberga, piebilstot, ka piena ražotājus šogad sagaida grūti laiki.

Viņa piebilda, ka piena ražotājus šogad negatīvi ietekmēs piena kvotu atcelšana, kā arī situācija globālajā tirgū un Krievijas embargo radītās negatīvās sekas. Tāpat Āzijas tirgus neizdodas apgūt tik strauji, kā cerēts. «Tas viss kopā jau ir radījis ļoti smagu situāciju un vēl radīs ļoti smagu situāciju. Latvijā iedzīvotāji noteikti vēl dzirdēs par piena nozares problēmām,» sacīja Alpa-Eizenberga, piebilstot, ka vietējiem piena ražotājiem ir ļoti svarīgs iedzīvotāju atbalsts, iegādājoties Latvijā ražotus piena produktus.

Alpa-Eizenberga norādīja, ka piena produktu imports Latvijā vēl arvien ir būtisks un tika patērēju izvēles ziņā paliek, vai iegādāties Latvijas produktus. «Ir kādā brīdī jāpārkāpj pāri tam, ka es samaksāšu pāris centu vairāk par Latvijas piena produkciju, it sevišķi, ja mēs iepērkamies lielveikalos, lai pēc tam, kad šie ārvalstu produkti kaut kādā mērā būs «izspiesti», mēs varētu par pieklājīgāku cenu saņemt arī latviešu produktus,» sacīja asociācijas vadītāja.

Savukārt to, kādi piena ražotājiem varētu būt atlikušie mēneši, ir grūti prognozēt, norādīja Alpa-Eizenberga. «Kas būs februārī, martā, aprīlī, grūti teikt. Piena apjoms, paskatoties Lauksaimniecības datu centra mājaslapā, īpaši strauji nav krities, kas daļēji ir saprotams, jo daudzas saimniecības ir modernizējušās, daudzas joprojām cer un nespēj noticēt, ka ar piena cenām ir noticis tas, kas ir noticis,» sacīja Alpa-Eizenberga, piebilstot, ka janvārī piena apmērs varētu būt nedaudz krities.

Latvijas Piena ražotāju asociācija apvieno piena ražotājus, lai veicinātu piena ražošanas attīstību, veidotu partnerattiecības ar piena pārstrādes uzņēmumiem, kā arī pārstāvētu piena ražotāju intereses dažādās institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Jānovērš situācija, ka piena nozares politika dzīvo savu dzīvi uz papīra

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Valsts prezidents piekrīt piensaimniekiem - jāpalīdz nekavējoties

Dienas Bizness, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas lielāko piensaimniecības uzņēmumu lūguma Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien tikās ar piensaimniekiem, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no Eiropas Savienības (ES) ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē. Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Uzsākot sarunu, piensaimnieki atgādināja, ka pieprasa nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī. Prasība esot iesniegta izskatīšanai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.

Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem.

Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lielāka piena iepirkuma cena varētu būt gada otrajā pusē

Dienas Bizness, 24.03.2015

Zemnieku saimniecības Kalndunduri saimnieks Viesturs Liepiņš ikdienā aprūpē 100 slaucamu govju un atzīst, ja piena iepirkuma cena būtu augstāka, varētu maksāt lielākas algas saviem strādniekiem

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piensaimnieki pašlaik pārdzīvo diezgan grūtus laikus – piena iepirkuma cena ir vien 23 centi par kilogramu, savukārt optimālā cena ir 32 centi. Daudzi zemnieki ar bažām gaida pavasari, nezinot, kā izdosies paveikt visus iecerētos lauku darbus, jo trūkst naudas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Zemkopības ministrijā (ZM) gan norāda, ka piena iepirkuma cenas zemākais punkts varētu būt sasniegts februārī un martā, bet gada otrajā pusē varētu būt sagaidāms cenas kāpums. Turklāt zemniekiem liels atspaids bijis valsts atbalsts pērnā gada nogalē par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanu un izvērtēšanu – 13,9 miljonu eiro apmērā. Tāpat Eiropas Savienība (ES) februāra beigās mūsu piena ražotājiem kā papildu atbalstu piešķīra 7,72 miljonus eiro. Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzsver, ka, neraugoties uz zemo piena iepirkuma cenu, nozare tomēr attīstās un situāciju pagaidām nevar dēvēt par katastrofālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas produkcijas izvēli veicinošās sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros š.g. novembris pasludināts par Piena mēnesi - laiku kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts mainīt paradumus un starp veikalu plauktos pieejamajiem produktiem izvēlēties, kā arī uzturā vairāk lietot tieši pašmāju piena produktus, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Sabiedrisko attiecību dienests.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros turpmāk ik mēnesi uzmanība tiks pastiprināti pievērsta kādas nozares produkcijas un pakalpojumu izcelšanai. Novembris kā Piena mēnesis ar saukli - «Pērc vietējo gotiņu ražojumus!» - šo tradīciju aizsāk.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks piesakot kampaņas novembra aktivitāti, vērš uzmanību uz situācijas nopietnību piena nozarē: «Pirms Krievijas noteiktā embargo ES, tai skaitā Latvijas piena produktiem, Latvijā bija augstākā piena iepirkuma cena - 30 centi. Šobrīd piena iepirkuma cena nokritusies līdz 23 centiem par kilogramu, līdz ar ko piena iepirkuma cena ir noslīdējusi zem pašizmaksas - 27 centiem. Piena pārstrādātāji turpina iepirkt pienu, taču nav skaidrības, kad un par kādu cenu produktus izdosies realizēt. Turpinās eksporta tirgu diversifikācija, nepieciešamā sertifikācija Ķīnas tirgus apguvei, tomēr tas ir ilgstošs process…»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union paaugstina piena iepirkuma cenas par 30%; kāps arī cenas veikalos

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot industriālo piena produktu cenu kāpumam pasaules tirgos, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union paziņo par svaigpiena iepirkuma cenu pieaugumu par 30% mēneša laikā. Iepirkuma cenu pieaugums attieksies uz teju 400 Food Union piena piegādātājiem, ražotņu Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Rīgas piensaimnieks sadarbības partneriem, sākot no 15.septembra.

«Pašlaik pasaules tirgos novērojamas tādas piena produktu aprites piedāvājuma un pieprasījuma attiecību tendences, kas veicina industriālo piena produktu – sviesta un piena pulvera – cenu kāpumu. Tās zināmā mērā un ar laika nobīdi atspoguļojas svaigpiena cenās pasaules un Eiropas reģionos, tostarp Latvijā. Pašlaik ir grūti prognozēt vai cenu kāpums pasaulē saglabāsies arī turpmākos mēnešus, taču mēs cieši sekosim līdzi un attiecīgi koriģēsim svaigpiena iepirkuma cenas saviem piena piegādātājiem. Viens ir skaidrs – pēc ilgākās piena krīzes pasaules vēsturē, šī cenu tendence pasaulē ir pirmais nopietnais simptoms piena nozares atveseļošanās,» saka Normunds Staņēvičs, Food Union grupas viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotājiem nepieciešams steidzams un tūlītējs atbalsts, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Krievijas ieviestais Latvijā ražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegums vissmagāk ir skāris Latvijas piena ražošanas nozari – to atzīst gan Zemkopības ministrija, gan Latvijas valdība, gan Eiropas Komisija (EK). Piena iepirkuma cenas pēc Krievijas sankciju ieviešanas, salīdzinājumā ar šā gada jūliju ir kritušās vidēji par 25%. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas sankcijas Latvijas piena ražotājiem periodā no šā gada augusta līdz decembrim kopumā radīs zaudējumus 20,9 miljonu eiro apmērā.

«Kaut arī no Latvijas puses pēc Krievijas sankciju ieviešanas nekavējoties tika veikti pirmie atbalsta pasākumi, tomēr vēršoties pie EK ar argumentētu situācijas skaidrojumu un prasību kompensēt Latvijas piena nozarei radušos zaudējumus, pagaidām neko citu kā EK pausto «solidaritāti», «apņēmību meklēt risinājumus», «precizēt aplēses» - neesam sagaidījuši. Diemžēl līdz pat šim brīdim Eiropas Savienības atbildīgajās institūcijās nav sadzirdēts Zemkopības ministrijas un Latvijas lauksaimnieku aicinājums EK steidzami rast iespēju sniegt mērķētu atbalstu visvairāk cietušajām piena ražošanas saimniecībām. Ir vērojama pat zināma nevēlēšanās rast risinājumu visvairāk cietušo valstu atbalstam. Jautājums, kur palikusi Eiropas Savienības solidaritāte? Vai arī solidaritāte izpaužas tikai lielo un «veco» dalībvalstu interešu aizstāvībā?» teikts LOSP paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena iepirkuma cenas Latvijā atlikušajos vasaras mēnešos varētu saglabāties esošajā līmenī, savukārt tās prognozēt turpmāk pagaidām ir pāragri, aģentūrai LETA sacīja Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš pastāstīja, ka patlaban piena iepirkuma cenām ir tendence stabilizēties, un turpmākajā vasarā nav gaidāms straujš cenu kāpums. Turpretī to, kādas cenas būs šā gada pēdējā ceturksnī, ir grūti pateikt. Tas būs atkarīgs no situācijas Eiropas tirgū. Tāpat piena iepirkuma cenas turpmākajos mēnešos ietekmēs arī klimatiskie apstākļi, piemēram, nokrišņu daudzums Latvijā, kas iespaido lopbarības kvalitāti un, attiecīgi, piena izslaukumu un piena kvalitātes rādītājus.

«Ja rudenī agrāk uznāks salnas, nelielie un vidējie zemnieki, kam nav atbilstošas tehnikas iespējas, nevarēs ātri un operatīvi sagatavot skābsienu vai sauso sienu. Tādā gadījumā barībai nebūs attiecīgā kvalitāte. Proteīna saturu lopbarībā varētu ietekmēt novēlotā vasaras sākšanās, vēsais laiks un saules trūkums, līdz ar to lopbarības kvalitāte var nebūt pietiekamā augsta. Tas, katrā gadījumā, ietekmēs izslaukumu, piena ražošanu un arī kvalitātes rādītājus,» sacīja Elpa valdes priekšsēdētājs, neizslēdzot, ka rudenī, kad būs jāsāk izbarot šovasar sagatavoto lopbarību, piena izslaukums var kristies un piena iepirkuma cena mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieki: Lietuvieši lauž piena iepirkuma līgumus, cenas krīt; jālūdz atbalsts no ES krīzes fonda

NOZARE.LV, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir maz uzticamības un periodos, kad notiek straujas svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņas, sadarbības nosacījumi starp atsevišķiem ražotājiem un pārstrādātājiem var tikt ignorēti. Savukārt piena produktu cenu izmaiņu dinamika Latvijā ir lēna, proti, kad izejvielu cenas krītas, tās tikai ar lielu laika nobīdi atspoguļojas galaprodukta cenā, secināts Konkurences padomes (KP) un piena nozares - kooperatīvu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju - pārstāvju tikšanās laikā.

«Diskusijas laikā iezīmējās divas būtiskas lietas: Latvijas piena pārstrāde kopumā ir mazefektīva un svaigpiena ražotājiem izdzīvošanas jautājums ir stratēģiski un ilgtermiņā plānot savu darbību, nevis paļauties uz to, ka, svaigpiena iepirkuma cenām augot, tā būs vienmēr. Pēc tam, kad cenas atkal krītas, jau var būt par vēlu pārstrādātājiem pārmest nespēju piena produktus saražot tādos apjomos, lai ar cenu ir apmierināti gan patērētāji, gan izejvielu ražotāji. Tas nozīmē jau ‘labajos laikos’ meklēt uzticamus svaigpiena noieta kanālus vai pat attīstīt noteiktus pārstrādes veidus līdz pat nišas specializācijai,» atzīmē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā tikai biedē, Jaunzēlandē jau kauj

Raivis Bahšteins, Didzis Meļķis, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajos piena plūdos slīkst kā Jaunzēlandes, tā pašmāju piena ražotāji; visvairāk cieš tādas valstis kā Latvija, kas daudz saražo un maz patērē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi pēdējā mēneša laikā lasāmās ziņas par Jaunzēlandes piensaimnieku nedienām ar krītošajām piena iepirkuma cenām ir summējušās mēneša kopējos datos. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jūlijā piena cenas šai lauksaimniecības industrijai globāli nozīmīgajā ekonomikā ir kritušās par 23,1%, bet pret šo periodu pērn pat vēl vairāk – par 47,6%, atsaucoties uz Austrālijas un Jaunzēlandes bankas ANZ Banking Group cenu indeksu, raksta Financial Times. Tikmēr Latvijā kritums gada laikā ir aptuveni 30% liels, provizoriski rēķina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes dalīborganizācijas Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. «Jaunzēlande viennozīmīgi uzdod toni, bet piena plūdi, kuros slīkstam, mums ir kopēji, pateicoties lielajam daudzumam industriālo produktu, ko saražojusi Jaunzēlande un citas piensaimniecības lielvalstis,» paskaidro J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki Straujumai: Lūdzu, aizstāviet Latvijas piena ražotājus

Lelde Petrāne, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Lauksaimnieku apvienība lūgusi Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu vērsties pie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ar aicinājumu «pārstāt lietot diskriminējošu politiku piena iepirkumu cenu veidošanā».

Šī diskriminējošā piena iepirkuma cenu politika piespiežot piensaimniekus ražot pienu par pašizmaksu vai pat zem tās, tāpēc radušies draudi, ka Latvijā likvidēs lielu govju ganāmpulku skaitu.

Kopš 2014. gada maija, kad Krievijas Federācija ieviesa embargo Latvijas lauksaimniecības produkcijai, vislielākos zaudējumus ir cietusi Latvijas piensaimniecības nozare.

Šāda situācija radusies, jo Latvijā ir daudzas saimniecības ar salīdzinoši nelielu piena govju skaitu (50 – 500), kas nav konkurētspējīgas kopējā piena tirgū tāpēc, ka no šīm saimniecībām lielie pārstrādes uzņēmumi un kooperatīvi pienu iepērk par zemāko iespējamo cenu. 2015. gada maijā piena iepirkuma cenas Latvija svārstās no 14 līdz 33 eiro centiem par kilogramu, turklāt zemākās cenas tiek piemērotas saimniecībām, piena pārstrādātājiem apelējot pie zemās piena kvalitātes un loģistikas trūkuma. Pēc biedrības Lauksaimnieku apvienība domām, tas nav korekti, jo, piemēram, loģistikas izdevumi piena cenu var palielināt ne vairāk kā par 0,8 - 1,5 eiro centiem kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mērķis kļūt par dominējošo spēlētāju Baltijas piena tirgū

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Food Union krasi samazina piena iepirkuma cenas; zemnieki steigšus meklē citu uzpircēju

LETA, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā varētu būt gaidāms vēl krasāks piena iepirkuma cenu kritums, jo viens no lielākajiem iepircējiem - Food Union - zemniekiem izsūtījis paziņojumu par piena iepirkuma cenas samazināšanu no 1.augusta. Līdz ar to šim piemēram drīzumā varētu sekot arī pārējie piena pārstādes uzņēmumi, informēja biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš.

«Mūsu biedri ir neizpratnē par saņemto paziņojumu, kas ir sāpīgi aizskāris lielu daļu piena ražotāju, Food Union ilggadējos piegādātājus, kas jau tā cīnās par izdzīvošanu. Problēmu rada bažas par iepriekšējo gadu pieredzi - Food Union piemēram sekoja arī pārējie piena pārstrādes uzņēmumi,» sacīja Bērziņš.

Zemnieku pārstāvis - saimniecības Ceriņi līdzīpašnieks - aģentūrai LETA atzina, ka Food Union paziņojumā viņa saimniecībai teikts, ka no augusta iepirkuma cena tiks samazināta par 1,5 eirocentiem.

«Nododam apmēram deviņas tonnas piena dienā. Jau līdz šim iepirkuma cena krita - saimniecībai tika maksāti 22 centi par kilogramu piena, bet turpmāk tie būs tikai 20,5 centi, kas galīgi nesedz pašizmaksu - vismaz 24 centus par kilogramu. Nekas cits neatliek, kā ātri meklēt citu pircēju. To dara arī citi zemnieki, un situācija ir kritiska,» atzina zemnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena ražošanas attīstību ietekmēs kvotu režīma atcelšana un zemās ES piena cenas

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena ražošanas attīstību 2015. gadā ietekmēs piena kvotu režīma atcelšana aprīlī un zemās ES piena cenas gada sākumā, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes eksperti.

Dažas dalībvalstis pašlaik izjūt kvotu ierobežojumus, un tām vajadzēs samazināt piena piegādes 2015.gada pirmajā ceturksnī, lai izvairītos maksāt pārlieku lielas nodevas kvotas pārsnieguma un zemāku piena cenu dēļ. Tas jo īpaši attiecas uz Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Latviju, Nīderlandi un Poliju.

Citas lielākās piena ražotājas valstis neierobežo kvota. Šīm dalībvalstīm piena ražošanas izmaiņas ietkemēs tādi faktori, kā piena cenu izmaiņas, barības izmaksu samazinājums un pašreizējie labvēlīgie lopbarības apstākļi. Tomēr jāuzsver, ka jebkādu piena ražošanas apjoma samazināšanu ir grūti sasniegt, jo saimniecībās ir liels slaucamo govju skaits. Turklāt daudzi lauksaimnieki varbūt nevēlas samazināt savus ganāmpulkus, lai nesamazinātu savu spēju paplašināt piena ražošanu tad, kad kvota būs atcelta un tirgus atguvies. Tā rezultātā ir sagaidāms, ka 2015. gadā piena piegāde pārstrādes uzņēmumiem turpinās pieaugt, pirms tā nedaudz samazināsies 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena cenas ražotājiem ir kritušās, bet veikalā to neredzam

Žanete Hāka, 05.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Krievijas pārtikas embargo ieviešanas 2014.gada augustā, piena ražotāji ir piedzīvojuši strauju cenu kritumu aptuveni 38,5% apmērā, norāda biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Ievērojama daļa piena ražotāju pagaidām turpina saimniecisko darbību, realizējot saražoto pienu piena pārstrādes uzņēmumiem zem pašizmaksas, savukārt piena un piena produktu cenas mazumtirdzniecības veikalos nav būtiski samazinājušās, kā rezultātā patērētāji turpina maksāt augstu cenu par produkciju. Biedrība Zemnieku saeima aicina tuvākajā laikā ieviest tiesisku regulējumu, kā rezultātā godīgi tiktu sadalīta piena pārdošanas cena starp lauksaimniekiem, piena pārstrādātājiem un tirgotājiem.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka svārstības piena lopkopības sektorā regulāri atkārtojas un nav godīgi ne pret lauksaimniekiem, ne nodokļu maksātājiem, ka ikreiz šādā situācijā zemniekiem pēc finansiāla atbalsta ir javēršas pie Latvijas valdības un Eiropas Savienībā. Lai situāciju stabilizētu, kopīgi jāmeklē risinājumi situācijas uzlabošanai un ilgtspējīgu attiecību veidošanai lauksaimnieku, piena pārstrādātāju un tirgotāju starpā, kā rezultātā ieguvējam ir jābūt patērētājam. Šobrīd Latvijā tieši lauksaimnieki piena produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdē ir visneaizsargātākais posms un individuāli nevar cīnīties ar pārējo ķēdes dalībnieku diktātu. Tādēļ nepieciešams tiesisks regulējums, kas attiecības ķēdes dalībnieku vidū sabalansētu. Kā vienu no risinājumiem mēs piedāvājam iepriekš Vācijā pārbaudītu metodi - sadalīt veikala plaukta cenu starp iesaistītajām pusēm, norāda J. Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Normunda Staņēviča komentārs par izmaiņām Food Union iekšējā kultūrā

AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča komentārs par 2014.gada 24.novembra Latvijas Avīzes raksta «Saldējums citā glazūrā» pārpublikāciju, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24.novembrī, laikrakstā Latvijas Avīze tika publicēts raksts Saldējums citā glazūrā, kura autore, atsaucoties uz anonīmiem zemnieku un bijušo darbinieku komentāriem, informē par izmaiņām Food Union iekšējā kultūrā pēc tam, kad investors Andrejs Beshmeļņickis iegādājās AS Rīgas piena kombināts 2011.gadā un 2012.gadā apvienoja ar AS Valmieras piens, radot Food Union grupu (Daļēji šis raksts tika pārpublicēts arī portālā Db.lv http://www.db.lv/razosana/partika/pec-nonaksanas-krievijas-investora-ipasuma-rpk-mainijusies-iekseja-kultura-423582.).

Vēlamies jūs informēt, ka rakstā paustie anonīmie viedokļi ir subjektīvi un selektīvi, un tādējādi rada nepatiesu iespaidu par latviešu diskrimināciju Food Union grupā. Food Union ir starptautisks uzņēmums, kuru veido profesionāla komanda ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Kritēriji darbinieku pieņemšanai Food Union grupā ir profesionalitāte, kompetence un atbilstība amatam, nevis piederība kādai noteiktai etniskai grupai. Par to raksta autore varēja pārliecināties, pārbaudot rakstā citēto anonīmo viedokļu patiesumu, kas netika izdarīts. Turpmāk tekstā piedāvājam izvērstāku informāciju par iekšējās kultūras maiņu Food Union grupā un diskriminācijas neesamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union: Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme

LETA, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme un būs vērojama ražošanas uzņēmumu konsolidācija, savukārt nozares izaicinājumi būs augošā piena iepirkuma cena, galaproduktu sadārdzinājums, darbaspēka problēmas, kā arī eksporta iespēju veiksmīga izmantošana, atzina koncerna Food Union grupas biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs.

Viņš norādīja, ka šis gads nozarei bijis izaicinošs, to raksturoja krasas izmaiņas un lēzena attīstība apjomu ziņā. Gada pirmajā pusē nozares attīstību ietekmēja ļoti zemā piena iepirkuma cena. Tas veicināja negatīvu attīstību zemnieku pusē, kur dominēja jautājumi par finansiālo stabilitāti, tālāko pastāvēšanu un ražošanas pārtraukšanu. Gada otrajā pusē piena iepirkuma cena strauji kāpa, nozare sāka atveseļoties, bet patlaban tirgus ir nogaidošā pozīcijā, iepirkuma cenas ir ļoti augstas, kas attiecīgi ietekmē piena produktu sadārdzināšanos veikalos.

«Ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dienas tēma: Diētu govīm pārtrauks kvotu brīvlaišana

Raivis Bahšteins, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru