«Tas, ka Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) ar pašreizējo padomi nav spējīgi sakarīgi komunicēt ar sabiedrību - tā ir patiesība. Taču viņu rīcība nav nelikumīga. Vienīgais, ko es varu ierosināt, ir šīs valdes sastāvam atkāpties, sasaukt ārkārtas biedru pilnsapulci un ievēlēt valdē jaunus, enerģiskus un ekonomiski spriest spējīgus autorus,» norāda autors, mūziķis un mūzikas izdevējs Guntars Račs, vienlaikus paužot, ka par autortiesību likumīgu aizsardzību viņš «cīnīsies visiem spēkiem».

«Pašreizējā AKKA/ LAA valde katru dienu demonstrē savu nespēju runāt ar cilvēkiem un nespēj sabiedrībai paskaidrot elementāras lietas,» norāda G. Račs, tāpat paužot neapmierinātību ar Saeimas deputātu darbu.

«Sabiedrība un nu jau arī simts gudrās galvas «ar putām uz lūpām» viens par otru skaļāk sāk apsaukāt latviešu autorus un viņu darbus administrējošās organizācijas par asinssuņiem, rīkļurāvējiem un mantraušiem. Neesmu dzirdējis, ka tādiem vārdiem kādreiz deputāti būtu apsaukuši Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vai Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD),» viņš norāda.

2018. gads cikliski atkārto 2006. gada dinamiku iezīmējot aktivitāti un izaugsmi, taču pastāv būtiska atšķirība - blakus gāzes pedālim parādījies arī bremzes pedālis, šī gada perspektīvas biznesa informācijas portālam db.lv atklāj astrologs Andris Račs.

Pēc viņa teiktā, labvēlīgs gads sagaidāms banku sfērā, arī ātro kredītu izsniedzējiem tas solās būt veiksmīgs. Attiecībā uz finanšu jomu A. Račs atzīmē, ka pieaugs aizdevumi, kas izsniegti uz ilgāku laika posmu.

Tāpat gads solās būt veiksmīgs tādās jomās kā celtniecība, enerģētika, ieguve un izstrāde, apdrošināšana, valsts pārvalde, militārā joma jeb aizsardzība, kā arī pārstrāde un apstrāde. Šeit gan jāmin, ka nepieciešams sakārtot atbalstu otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem.

A. Račs atzīmē, ka ārkārtīgi ražīgs šis gads būs visiem, kuri nebaidās no intensīva darba.

«Intensitāte un efektivitāte - nepieciešamais, lai 2018. gadā gūtu ievērojamus panākumus. Neskatoties uz teorētiskām iespējām palielināt darba vietu skaitu, pareizāk būtu ieguldīt naudu darba efektivitātes celšanā - 2018. gads ir ideāli piemērots tam, jo no vienas puses būs relatīvi daudz līdzekļu un relatīvi liels spiediens to darīt darba spēka trūkuma dēļ,» saka A. Račs. Viņš skaidro, ka darba devējiem nopietni jāpadomā par paaudzes, kura dzimusi 1959.-1964.gadā, pārkvalifikāciju. Tie ir ļaudis, kuriem šobrīd ir ap 50 gadiem, un viņi joprojām ir gatavi strādāt daudz. Tāpat vairāk jāpielieto lojalitātes stimuli.

Valsts prezidenta vēlēšanas kā Latvijas valstij svarīga izvēle kārtējo reizi briest astroloģiski ļoti nelabvēlīgā laikā – 2. jūnijā – Saules aptumsumā, un šis datums labākas izredzes rāda daiļā dzimuma pārstāvei, pavēstīja portālā astrologi.lv.

Sekojot līdzi politiskajām norisēm kopš neatkarības atjaunošanas, atbilstoši astroloģiski sarežģītajam valsts (18.11.1918.) horoskopam, valstiski svarīgi lēmumi bieži vien tiek pieņemti pilnmēnesī, aptumsumā vai citos astroloģiski nelabvēlīgos laikos.

Astrologs Kristaps Baņķis atgādinājis, ka arī pirms četriem gadiem, kad 31.maijā prezidenta amatā izvēlēja Valdi Zatleru, debesīs bija Pilnmēness. Vēlēšanas 2.jūnijā neatkarīgi no izvēlētā prezidenta personas Baņķis uzskata par izvēli, kur «piedalīsies maz saprāta, bet daudz savtības, subjektīvisma, manipulāciju».

«Starta punktam ir vislielākā nozīme valsts pirmās personas un tautas saspēlē, ko pa spēkam nebūtu lauzt pat ideāli atlasītam valstsvīram. Tas būtu tas pats, kas spēkavīru pamatā nodarbināt ar tamborēšanu,» tēlaini izteicies Baņķis.

#50 padomju laika gadi vismaz divās paaudzēs ir atstājuši pārliecību, ka viss, kas nav piesiets, ir paņemams.

SIA Mikrofona ieraksti laika gaitā ir piedzīvojusi mūzikas ierakstu formātu maiņu un nenogurstoši cīnās ar pirātismu, kas tagad mutuļo digitālā vidē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Guntars Račs un Elita Mīlgrāve pirms 26 gadiem bija pirmie un ilgu laiku vienīgie Latvijā, kuri nodarbojās ar ierakstu veidošanu.

Sākotnēji viņi paši kopēja dziesmas audiokasetēs un paši tām veidoja noformējumu. «Mūzikas veikalos preci tolaik varēja nodot komisijā, tas bija veids, kā mēs to izplatījām; sākotnēji – kā privātpersonas. SIA Mikrofons nodibinājām 1992. gadā un līdz 1995. gadam viss notika intuitīvi, jo mēs ne pārāk labi pārvaldījām excel tabulas. Pirmie trīs četri gadi bija augšupejoši, bet dramatiski. 1995. gadā mums sākās finanšu problēmas un pirmo SIA slēdzām, bet jau pēc gada nodibinājām SIA Mikrofona ieraksti. Tad sākās jauna ēra, un no 1996. līdz 2002. gadam uzņēmumam un mūzikas industrijai kopumā bija ziedu laiki, jo tas bija periods, kad disku formāts plauka un zēla,» stāsta G. Račs.

Latviešu mūziķis, producents uz viens no ierakstu kompānijas Mikrofona ieraksti vadītājiem Guntars Račs ir izbrīnīts par Eiropas parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) pozitīvo attieksmi pret filmu nelegālu lejupielādi.

Latvijas Televīzijas (LTV) jauniešiem rīkotajā spēlē Es varu būt premjerministrs, kas vakar bija skatāma LTV 1.kanāla programmā, bijušais premjerministrs Godmanis skatītājiem atzina, ka ir nelegāli lejupielādējis filmas, skaidrojot, ka lejupielādēt nelegāli filmas nav nekas krimināls, ja tās tiek lietotas tikai privātām vajadzībām.

Pēc raidījuma savu sašutumu pilno rakstu portālā doremi.lv ievietojis Račs, uzsverot, ka tas ir vispārzināms fakts, ka cilvēki nelegāli lejupielādē filmas, taču apgalvot, ka tas ir normāli, nozīmē šādas darbības atbalstīt un teikt, ka neievērot likumus un citu cilvēku tiesības par savu darbu saņemt atlīdzību, ir normāli.

Grupas Līvi dalībnieki un dziesmu izdevēji - ierakstu kompānija Mikrofona ieraksti - ir pārsteigti par deputātu lēmumu piešķirt 30 000 eiro grupas jubilejas albuma sagatavošanai un izdošanai, īpaši, ņemot vērā, ka šāds albums neesot plānots, liecina ieraksts grupas Facebook lapā.

30 000 eiro. Vismaz pagaidām par to neko nezina ne grupas agrākie dalībnieki, nedz arī grupas dziesmu izdevēji Mikrofona ieraksti. Kas tas par jubilejas albumu? tā rakstīts grupas Facebook lapā.

Mikrofona ierakstu repertuāra direktors Guntars Račs aģentūrai LETA apstiprināja, ka grupa un ierakstu kompānija nav informēta par jubilejas albuma izdošanu. Mēs nekādu albumu neesam plānojuši izdot. [..] Zvanīju Ainaram [Virgam], kad ziņa parādījās, viņš arī nebija lietas kursā, teica Račs.

Pēc laika viņš noskaidroja, ka finansējums piešķirts bilžu albuma izdošanai. Projekta iniciatore ir Bilžu biroja pārstāve Tija Auziņa. Visu šo dienu nodzīvojām ar domu, ka tas ir kāds mūzikas albums, bet saprotu, ka komplektā varētu būt arī albums, norādīja Račs.

Finanšu ministra Jāņa Reira ierosinājums par vēl vienu gadu pagarināt jaunā normatīvā risinājuma ieviešanu attiecībā uz autoratlīdzībām tiks sagatavots septembrī.

Tā "Dienai" saka ministra padomnieks Guntars Račs.

Ierosinājums tikšot iekļauts jaunā budžeta likumprojektu paketē.

"Ministra ierosinājums par vēl vienu gadu pagarināt jaunā normatīvā risinājuma ieviešanu attiecībā uz autoratlīdzībām tiks sagatavots septembrī un būs iekļauts jaunā budžeta likumprojektu paketē. Tas būs jāapstiprina jaunievēlētajai valdībai un Saeimai," pauž Račs.

"Protams, šī situācija rada riskus, bet pašlaik tas ir labākais, ko mēs varam izdarīt. Zinu, ka radošo cilvēku daudz kritizētais normatīvais risinājums rada zināmas neērtības autoriem, kas nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību, kā arī tiem, kuriem autoratlīdzības ir tikai kā viens no retiem ienākuma veidiem. Atliekot uz gadu, mēs iegūtu laiku, lai atrastu risinājumu, kas netika atrasts agrāk, proti, kā nodalīt autorus no tiem, kas autoriem domāto labvēlīgo nodokļu režīmu izmanto negodprātīgi," turpina padomnieks."Ja tas izdosies, un es esmu pārliecināts par to, ka tas ir iespējams, šo paredzēto jauno normu varētu un vajadzētu atcelt pilnībā, atstājot spēkā esošo autoratlīdzības režīmu," saka Račs.

Nākamās nedēļas nogalē, svētdien 17. janvārī ar rallijsprintu Ērgļi 2010

sāksies Latvijas rallijsprinta čempionāts. Paredzēts, ka šosezon tiks aizvadīti

septiņi posmi, kuros tiks noskaidroti valsts čempioni piecās ieskaites klasēs.

2010. gada rallijsprinta čempionāta kalendārā atrodami septiņi posmi. Plānots, ka četri posmi risināsies

kopā ar rallija čempionātu – Sarma 2010 Gulbenes rajonā, Madona 2010, Kurzeme 2010 Liepājā un Latvija 2010 (visticamāk – Kuldīgā).

Pērn pionieru loma tika Kurzemes rīkotājiem, kuri pirmie centās apvienot ralliju un rallijsprintu vienā pasākumā. Viedokļi par eksperimentu dalījās, tomēr, ņemot vērā sarukušo dalībnieku abos čempionātos, posmu apvienošana ir veids, kā izdzīvot un pārciest nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī. Vēl rallijsprinta čempionāta kalendārā iekļauti Kalnamuiža 2010 Kurzemes pusē un Gulbis 2010 Gulbenē. Bet čempionāta pirmais posms rallijsprints Ērgļi 2010 jau pēc pusotras nedēļas, 17. janvārī tiks aizvadīts Ērgļu apkārtnē. 2009. gadā Ērgļi debitēja rallijsprintā un braucēju un līdzjutēju atmiņās palikuši kā lieliskas ziemas sacensības interesantā trasē. Sniega segas biezums un sinoptiķu prognozes liecina, ka arī šogad Ērgļos gaidāmas īstas ziemas sacīkstes. Rīkotāji sportistiem sagatavojuši trīs ātrumposmus, kurus būs jāveic trīs reizes. Viens no dopiem (ar slaveno tramplīnu) virzīsies pa pērn izmantoto ceļu, bet pretējā virzienā. Pārējie divi ātrumposmi ir jauni, tikai vienam atkārtojas neliela daļa no pērn izmantotās trases. Dopu garums – seši, septiņi kilometri. Iepazīšanās ar trasi notiks sestdien, bet rallijsprinta plānotais starts 17. janvārī plkst. 9.35 Road klasei un plkst. 10 sporta automašīnām. Interesanti, ka par sacensību dalībnieku var kļūt ikviens autobraucējs – Road klasē, kas distanci veic pēc regularitātes principa, var piedalīties ar standarta automašīnām. Arī dalības maksa Road grupā dalībnieku piesaistīšanas nolūkā samazināta līdz 60 LVL.

«Pastāv uzskats, ka iztērētā nauda pa dažādiem kanāliem atgriezīsies maciņā. Latviešiem, kā jau praktiskai tautai, arī šāds Mēness cikla pielietojums ir pa prātam, tāpēc astrologi piedāvā vislabākos datumus un laikus šai nodarbei,» informējot par portāla Astrologi.lv iniciatīvu, stāsta sertificēts astrologs un numerologs Kristaps Baņķis.

«Čeki glabā informāciju par naudas plūsmu un izdevumiem. Veicot noteikta veida uguns rituālu piemērotā Mēness kalendāra dienā, iztērētā nauda varētu atgriezties pie īpašnieka,» skaidro astrologs.

Ar čekiem saprot visa veida naudas izdevumu plūsmu apliecinošus dokumentus, tajā skaitā izrakstus no bankas, bankomāta izdrukas, rēķinu kopijas u.c. Faktiski, čeku dedzināšanas rituāls ir kā cilvēka dialogs pašam ar sevi un finanšu enerģiju.

«Daudzi katru čeku iemet ugunī atsevišķi, papētot un apdomājot tā lietderību, kas un kādēļ pirkts. Šāds process palīdz arī tīri racionāli apzināt savus tēriņus un no tā arī izdarīt zināmus secinājumus,» novērojis K. Baņķis.

Pēc pirmajiem četriem 30. jubilejas akustiskajiem koncertiem mūzikas kluba Kaļķu vārti telpās, mūzikas un mākslas festivāls BILDES 2015 ir sasniedzis savas programmas otro daļu. Kā ierasts, tā turpināsies Rīgas Kongresu namā.

No 27. līdz 29. novembrim klausītājiem būs iespēja apmeklēt Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncertu, BILDĒS sevi pieteikušo grupu un radošo personību kopprojektu koncertu, Koncertu bērniem, kā arī noslēdzošo – BILŽU veterānu koncertu, informē festivāla rīkotāji BILŽU BIROJS.

27. novembrī plkst. 19:00 norisināsies Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncerts, kam raksturīgi radoši un izdomas bagāti jauno un pieredzējušo mūziķu kopīgi veidoti priekšnesumi.

Šogad tajā uzstāsies tādi kopprojekti kā Mitav un Normunds Pauniņš; Rusted Wheel un Aivars Rakovskis; Ron The Star un Atis Zviedris; TRĪS un Jānis Dubavs; FREENIXZ un Edgars Silacērps; Marlēna un Adrians Kukuvass; J.E.E.B un Atis Ieviņš; The Foxtails un DAMBIS; Kristīne Šomase & Attachment un Edvīns Zariņš; The Loudstones un Raimonds Bartaševičs; 45. v-sk. un Aija Vītoliņa; ESPRESSO un Miks Dukurs; NOT YET un Kārlis Auzāns; The Twins Peek un Jānis Bukums; So Lucid Electric Feel un Ainars Virga; Inqognito un Artūrs Račinskis; Wild Detroit Gang un Normunds Jakušonoks; Teleports & Daniels Haitovs un Artūrs Duboks. Koncerta īpašie viesi – grupa Manta. Koncertu vadīs Mikus Frišfelds.

Divas trešdaļas jeb 69% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) darbību vērtē negatīvi, savukārt absolūtais vairākums aptaujāto uzskata, ka «radio klausīšanās nodeva» būtu jāatceļ.

Par to liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūnijā veiktais pētījums.

37% aptaujāto AKKA/LAA darbību vērtē ļoti negatīvi, bet 32% - drīzāk negatīvi. Salīdzinoši neliela daļa (7%) Latvijas ekonomisko aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem AKKA/ LAA darbību vērtē pozitīvi (1% - ļoti pozitīvi; 6% - drīzāk pozitīvi). Savukārt ceturtajai daļai (24%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jautāti par koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par Autortiesību likuma izmaiņām «radio klausīšanās nodevas» atcelšanai, 92% aptaujas dalībnieku norādīja, ka maksa par radio atskaņošanu ārpus ģimenes loka būtu jāatceļ (81% - noteikti jā; 11% - drīzāk jā), bet pretējās domās ir 5% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kas uzskata, ka «radio klausīšanās nodeva» nebūtu jāatceļ (3% - noteikti nē; 2% - drīzāk nē). 3% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Finanšu ministra Jāņa Reira birojā darbu uz pusslodzi uzsācis padomnieks Guntars Račs, informē ministrijā.

Viens no galvenajiem padomnieka darbības virzieniem būs saimnieciskās darbības konta ieviešanas veicināšana. Šis vienkāršotais nodokļu samaksas risinājums ir paredzēts mazajiem uzņēmējiem – fiziskajām personām jeb pašnodarbinātajiem, kas veic saimniecisko darbību, lai atvieglotu to nodokļu norēķinus.

"Saimnieciskās darbības konta ieviešana ārkārtīgi atvieglotu pašnodarbināto dzīvi – nebūtu jāalgo grāmatvedis, banka norēķinātos ar Valsts ieņēmumu dienestu," norāda Guntars Račs.

Padomnieks sniegs priekšlikumus arī kultūras un radošo industriju jautājumos saistībā ar privātā un publiskā sektora mijiedarbību un valsts budžeta finansējuma efektīvu izmantošanu tajā, kā arī par sadarbību ar nevalstisko sektoru.

Kompānijai Mikrofona ieraksti izdevies noslēgt līgumu ar pasaules šī brīža lielāko un ietekmīgāko ierakstu kompāniju Universal Music par dziesmas What For? un tai iespējams sekojošā starptautiskā albuma izplatīšanu pasaulē.

Ar dziesmu What For? Eirovīzijas nacionālās atlases uzvarētāja dziedātāja Aisha startēs Eirovīzijas pusfinālā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Noslēgt līgumu jau pirms Eirovīzijas pusfināla Mikrofona ierakstiem izdevies, pateicoties lielajai starptautiskajai interesi par dziesmu, skaidro kompānijas pārstāvis un dziesmas autors Guntars Račs.

Jau šobrīd dziesma ir pieejama visos populārākajos Mp3 mūzikas portālos Eiropā. Savukārt What For? autori Jānis Lūsēns un G. Račs tiesības pārstāvēt šo dziesmu ir nodevuši pasaules šī brīža veiksmīgākajai mūzikas autoru darbu izdevniecībai EMI Music Publishing, kas sadarbībā ar Universal Music ir uzsākuši dziesmas veicināšanas pasākumus arī citās valstīs.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sevis uzturēšanai 2010. gadā paredzējusi palielināt maksas apdrošinātājiem un privātajiem pensiju fondiem, bet samazināt – bankām.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dalībnieku maksājumu apmēra FKTK finansēšanai 2010. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas noteiktumi.

Bankām 2009. gadā komisijas uzturēšanai bija jānovirza 0.00431 % no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet 2010. gadā novirzāmā daļa samazināta līdz 0.00381 % jeb par aptuveni 11.6 %.

Komisija 2010. gada budžetā paredzējusi, ka ieņēmumi no bankām 2010. gadā samazināsies par 18 % - līdz 2.8 miljoniem latu.

Tikmēr apdrošinātājiem noteikts lielāks maksājums, atkarībā no apdrošināšanas veida - vidēji par 5 % līdz 20 % vairāk, bet kopumā komisija paredz, ka ieņēmumi no apdrošinātājiem 2010. gadā samazināsies par 27 %, tostarp par 1 % saruks maksājumi no dzīvības apdrošinātājiem, bet par 30 % - ieņēmumi no pārējām apdrošināšanas sabiedrībām.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Ja ir mājdzīvnieki, viņiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas mēbeles – gultiņa, vieta, kur netraucēti paēst, un citas ērtības .

Tā uzskata Jūlija Griba, mājdzīvnieku mēbeļu Ed’s project idejas autore. «Kaķiem obligāti vajag nagu asināmo, citādi viņš asinās savus nagus pret saimnieku dīvānu, citām mēbelēm. Svarīgi, lai mājdzīvniekiem būtu, kur gulēt, izklaidēties,» viņa nosauc piemērus. Suņiem un kaķiem mēbeles atšķiras – kaķiem patīk kāpelēt, rāpties vērot notiekošo no augšas, savukārt suņiem tīk paslēpties vietā, kur viņi var droši pagrauzt kauliņu.

Šobrīd Ed’s Project piedāvā mēbeles kaķiem un mazo šķirņu sunīšiem, bet ar laiku būšot mājiņas arī lielajiem suņiem. Runājot par nākotni, Jūlija atklāj, ka abiem ar vīru ir pilna galva idejām un nepietiekot laika tās visas realizēt. «Mēs noteikti gribam paplašināties, neieciklēties uz kaut ko vienu,» viņa saka.

Tautsaimniecības attīstību raksturojošais rādītājs liecina, ka ekonomika 2010.gadā ir atveseļojusies labāk nekā iepriekš prognozēts un paredzams, ka IKP kritums kopumā būs 0,4% līmenī.

Tā prognozē Finanšu ministrija (FM), publiskojot Latvijas Makroekonomisko rādītāju saliktā indeksa (MSI) 2010. gada decembra datus. MSI decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, salīdzināmās cenās pieauga par 5,3%, indekss arī turpina norādīt uz ekonomiskās aktivitātes pieaugumu gada griezumā.

FM norāda, ka patēriņa cenu līmenis 2010. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, pieauga par 0,1%, tostarp cenas precēm pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem palika nemainīgas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, patēriņa cenas pieauga par 2,5%, tikmēr vidējais cenu līmenis precēm pieauga par 4,3%, bet pakalpojumiem tas samazinājās par 2,1%. Pērn 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, ko izmanto kā Māstrihtas kritēriju, pret iepriekšējā gada12 mēnešu vidējo patēriņa cenu līmenim, samazinājās par 1,1% un tādējādi šis kritērijs pērn tici izpildīts.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šā gada jūlija beigās bija 15,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2010.gada jūniju samazinājies par 0,3% punktiem.

5602 NVA reģistrētie bezdarbnieki jūlijā iekārtojušies darbā. NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2010.gada jūlijā kopumā piedalījušies 49465 bezdarbnieki.

Saskaņā ar NVA direktores vietnieces nodarbinātības politikas jautājumos Anitas Jākobsones sacīto reģistrētais bezdarbs jūlijā samazinājies visās lielākajās Latvijas pilsētās un gandrīz visos reģionos, izņemot Latgali, kur tas palicis iepriekšējā mēneša līmenī. Turpinot palielināties arī NVA reģistrēto vakanču skaits - jūlija beigās datu bāzē bija reģistrētas 3279 aktuālās vakances, tas ir par 607 vakancēm vairāk nekā jūnija beigās.

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

Nākamajā mācību gadā netiks mainīts mācību gada garums un skolēnu brīvdienu plānojums.

To paredz šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts. Taču ministrija turpinās uzklausīt un izvērtēt sociālo un sadarbības partnerus iesniegtos priekšlikumus. Pēc saskaņošanas projektu virzīs apstiprināšanai valdībā.

Plānots, ka vispārējās izglītības iestādēs mācību gads 2010.gadā sāksies 1.septembrī. 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem mācību gads beigsies 2011.gada 31.maijā, savukārt 9.klases skolēniem mācības beigsies 2011.gada 20.maijā, bet mācību gads - 2011.gada 10.jūnijā. Tāpat plānots, ka 12.klašu skolēniem mācības beigsies 2011.gada 20.maijā, bet mācību gads - 2011.gada 17.jūnijā.

Strādājot par astroloģi, Agnese Fūrmane bieži ir saskārusies ar jautājumiem par to, kurš būtu labvēlīgākais laiks bērna ieņemšanai.

Tāpēc viņai radās ideja izstrādāt mobilo lietotni, kas to izskaitļotu. Mobilā lietotne AstroSecret ir kalendārs sievietēm, kas aprēķina labvēlīgākās dienas bērna ieņemšanai, izmantojot astroloģijas metodi. Tādu lietotņu, kas balstās tikai uz fizioloģisko ciklu, ir daudz, un arī šajā ir iekļautas tradicionāli auglīgās dienas. «Tās tiek izvērtētas no astroloģijas viedokļa un uzrādītas labvēlīgākās, un vēl ir īpašās AstroSecret dienas, kas aprēķinātas pēc speciāla algoritma, ko pagājušajā gadsimtā atklājis ārsts un astrologs Eižens Jonass un pārbaudījis ar vairāk nekā 30 tūkstošiem sieviešu. Mūsu kalendārā tiek rādītas arī tādas dienas, kas ir ārpus tradicionāli par auglīgo periodu uzskatītajām dienām. Sākotnēji tas var radīt mulsumu, bet, cik esmu runājusi ar ginekologiem, reizēm gadās palikt stāvoklī arī tad, kad teorētiski nav auglīgās cikla dienas,» stāsta Agnese.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.