Citas ziņas

ASV apstiprina vēl 675 miljonus dolāru lielu militāro palīdzību Ukrainai

LETA--AP, 08.09.2022

Jaunākais izdevums

ASV prezidents Džo Baidens apstiprinājis papildu militāro palīdzību Ukrainai līdz 675 miljoniem dolāru lielā apjomā, ceturtdien paziņojis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.

Baidens jaunāko ASV palīdzības daļu apstiprinājis trešdien, Vācijā Ramšteinas Gaisa spēku bāzē sākot sanāksmi ar sabiedroto valstu vadības amatpersonām, pavēstīja ASV ministrs.

Palīdzības paketē ietilpst haubices, artilērijas munīcija, "Humvees" modeļa auto, medicīniskās palīdzības bruņu auto un prettanku sistēmas, viņš piebilda.

Ostins sapulcējis sabiedroto valstu amatpersonas, lai atjaunotu apņemšanos sniegt Ukrainai militāro palīdzību ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Karš Ukrainā iezīmē pamatu jaunām valstu apvienībām un sadarbībām

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir aizsācis fundamentālas pārmaiņas Eiropā un pasaulē, ar kurām Rietumu pasaulē veidojas pamats jaunām valstu sadarbībām un apvienībām, kas ietekmēs ne tikai drošību un starptautiskās attiecības, bet arī ekonomiku un uzņēmējdarbību, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš skaidro, ka patlaban Rietumu valstu atšķirīgo attieksmi pret notiekošo Ukrainā var sadalīt divās daļās - valstīs un valstu līderos, kas skaidri ir pauduši savu pozīciju un atbalsta Ukrainu tās cīņā, un valstīs, kam ir bijusi cieša sadarbība ar Krieviju, līdz ar to arī nostāja pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir neviennozīmīga. Šāda valstu dalīšanās var būt pamats jaunu politisko koalīciju, starptautisko sadarbību un arī biznesa attiecību sākumam.

LTRK prezidents atzīmē, ka krīzes situācija, kurā šobrīd nonākusi daļa pasaules, noteiktā mērā var būt noderīga, jo ir provocējusi valstis un to līderus demonstrēt savas patiesās vērtības. Ir redzams, ka šīs vērtības palīdz atrast jaunus sabiedrotos - Ukrainas, Baltijas valstu, Polijas, Lielbritānijas, arī ASV sadarbība varētu kļūt ciešāka, jo vērtībās un rīcībā šīs valstis ir tuvākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karš Ukrainā – jauni izaicinājumi arī lauksaimniekiem

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, otrdien Vācijas ziņu aģentūrai DPA apstiprināja EK amatpersonas.

Eiropas Savienības (ES) sestā sankciju pakete aizliegs uzņēmumiem Eiropas Savienībā pirkt naftu no Krievijas. Tai arī ir mērķis pakāpeniski izbeigt importu no ES uz Krieviju.

Šī ir jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju, lai to sodītu par iebrukumu Ukrainā. Lēmums par to pieņemts pēc nedēļām ilgām ES iekšējām sarunām, jo dalībvalstīm jārēķinās ar ekonomiskām sekām.

Vācija sākumā vadīja ES valstu pretestību Krievijas naftas embargo noteikšanai, neraugoties uz kritiku no Ukrainas puses, bet pēc alternatīvu naftas piegādes avotu nodrošināšanas sāka atbalstīt šo embargo.

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks pagājušonedēļ paziņoja, ka Berlīne astoņās nedēļās ir samazinājusi Krievijas naftas īpatsvaru savā naftas importā - no 35% pirms kara Ukrainā līdz 12% tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Levits: Baltijas valstis ir pirmās Eiropā, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes

LETA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Ukrainas sarunās Stambulā par graudu eksportu panākts progress

LETA--AFP/UNN, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules finanšu tirgi un mūsu pensiju uzkrājumi divu karu ēnā

Zigurds Vaikulis, "CBL Asset Management" investīciju direktors, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

WSJ: ASV apsver uz laiku atcelt dažas sankcijas pret Baltkrieviju apmaiņā pret Ukrainas graudu tranzītu

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV apsver iespēju uz sešiem mēnešiem atcelt sankcijas pret Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma ražošanas nozari apmaiņā pret Ukrainas graudu tranzītu caur Baltkrieviju, ziņoja ASV laikraksts "Wall Street Journal" (WSJ), atsaucoties uz saviem avotiem.

Laikraksts atzīmēja, ka sankciju atcelšana tiek uzskatīta par "stimulu Aleksandram Lukašenko" - pašpasludinātajam Baltkrievijas prezidentam.

ASV amatpersonas un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pēta iespējamu maršrutu Ukrainas graudu eksportam - ziemeļu virzienā pa dzelzceļu caur Baltkrieviju uz Klaipēdas ostu Lietuvā.

ASV pērn ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma ražošanas nozari, atbildot uz to, ka Baltkrievijas varas iestādes izprovocēja migrācijas krīzi uz savām robežām ar Eiropas Savienības (ES) valstīm un apspieda opozīciju.

Pirms dažām dienām tika ziņots, ka ASV un sabiedrotie Eiropā izstrādā maršrutus Ukrainas kviešu un kukurūzas eksportam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas fermeriem esot ļoti aizņemtiem, savu tehniku papildinot ar ienaidnieka tankiem un bruņumašīnām vai tos pārvietojot uz draudzīgo spēku pusi, laika var neatlikt apsēt laukus.

Krievijas karš un tās briesmīgie noziegumi Ukrainā radījuši visai pamatotas bažas par pietiekamām pārtikas izejvielu piegādēm globālā līmenī. Ja karš ievelkas, tad problēmas šajā ziņā var būt būtiskas.

Attiecīgi ļoti jutīgi uz jebkādiem pavērsieniem šajā reģionā turpina reaģēt kviešu cena. Kopš februāra līdz 8. martam ASV preču biržā kviešu piegāžu līgumu cena bija palēkusies par 75%. Kopš tā brīža kviešu cena biržā gan atkal ir samazinājusies par 15%.

Savukārt Parīzes preču biržā kviešu cena pieaugusi virs 380 eiro par tonnu (cena marta pirmajā galā bija palēkusies arī virs 400 eiro par tonnu), kur, piemēram, pagājušā gada vasarā tie bija 189 eiro par tonnu, bet pirms šī kara – 280 eiro par tonnu. Tas ir pieaugums attiecīgi par 100% un 36%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs kā pašreizējais G7 valstu grupas prezidents ielūdzis pasaules septiņu lielāko ekonomiku līderus tikties, lai paralēli Eiropas Savienības (ES) un NATO samitiem pārrunātu Krievijas iebrukumu Ukrainā, piektdien paziņoja viņa birojs.

24.martā Briselē gaidāmajās sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta "jo īpaši situācijai Ukrainā", un sarunas tiks iekļauts iepriekš plānotajā G7 sarunu grafikā, žurnālistiem teica Vācijas valdības preses pārstāve Kristiane Hofmana.

Vācija šogad ir "Lielā septiņnieka" prezidējošā valsts. Grupā vēl ir Lielbritānija, Kanāda, Francija, Itālija, Japāna un ASV.

Šolcs apmeklēs ceturtdien gaidāmo NATO samitu Briselē, kur, kā pauda Hofmana, "galvenais temats būs Krievijas uzbrukums Ukrainai un tā ietekme uz aliansi". Tāpat NATO līderi plāno runāt par veidiem, kā stiprināt alianses aizsardzības spējas.

ES samitā plānots apstiprināt jauno stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt 27 valstu bloka militāro autonomiju. ES līderi plāno runāt arī par enerģijas cenām un piegāžu drošumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, klāstīja Vācijas valdības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, ko sekmēja Ķīnas solījums palīdzēt stabilizēt tirgus un jauns naftas cenu kritums pēc tam, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paziņoja par procentlikmju celšanu pirmoreiz kopš 2018.gada.

Akciju cenu kāpumu sekmēja arī optimisms par sarunām starp Krieviju un Ukrainu, lai gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdza ASV Kongresam vairāk palīdzēt cīņā pret Ukrainā iebrukušo Krievijas karaspēku.

FRS lēmums par procentlikmju celšanu ir vērsts pret patēriņa cenu celšanos. Tas pieņemts laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā rada jaunu nedrošību ekonomikā, kuru skāruši traucējumi piedāvājuma ķēdēs un darbaspēka trūkums.

FRS vadītājs Džeroms Pauels izteica pārliecību, ka ASV spēs izturēt stingrāku monetāro politiku, tomēr FRS samazināja izaugsmes prognozi 2022.gadam.

"National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans atzina, ka FRS vēstījums atbilst tirgus gaidām, kas jau rēķinājās ar gaidāmo procentlikmju celšanu. Tirgiem labvēlīgs bija arī ievērojams naftas cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV uzņēmuma "SpaceX" dibinātājs miljardieris Īlons Masks izsaucis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz dueli par Ukrainu, Kremļa saimniekam adresētu izaicinājumu publicējot sociālajā tīklā "Twitter".

"Ar šo paziņojumu es izaicinu Vladimiru Putinu uz dueli. Likme ir Ukraina," savā oficiālajā tvitera profilā ierakstījis uzņēmējs.

"Vai jūs piekrītat šai kaujai, Kremli?" nākamajā ierakstā jau vaicāja Masks, ierakstā iekļaujot Kremļa oficiālā tvitera profila vārdu.

Jau 5.martā Masks dalījās ar video, kurā viņš sarunājas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Tajā pašā dienā viņš ierakstīja tviterī: "Turies stingri, Ukraina."

Viņš arī piebilda: "Jūtu līdzi dižajiem Krievijas cilvēkiem, kas to nevēlas."

Pēc Krievijas 24.februāra iebrukuma Ukrainā Masks nodrošināja Ukrainai piekļuvi "SpaceX’ satelītu interneta sistēmai.

Zelenskis pateicās Maskam tviterī: "Esmu pateicīgs viņam par atbalstu Ukrainai vārdos un darbos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga, ko noteica bažas par piegādēm pēc Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukuma Saūda Arābijas naftas rūpniecībai un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu diskusijām par Krievijas jēlnaftas embargo.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pārsvarā kritās.

Saūda Arābija brīdināja, ka nedēļas nogalē notikušie Jemenas nemiernieku uzbrukumi tās naftas rūpniecībai rada "tiešus draudus" globālajām naftas piegādēm. Savukārt Baltijas valstis aicināja noteikt Krievijas jēlnaftas importa aizliegumu, lai sodītu Krieviju par iebrukumu Ukrainā.

"Mēs redzējām, kas notika, kad ASV pirmoreiz pauda ideju par to, ka ES aizliegtu [jēlnaftas] importu [no Krievijas] (..) un, ja šī iecere kļūs reālistiska, tā var daudz vairāk pacelt naftas cenas," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela paziņojuma, ka FRS ir gatava straujāk pacelt procentlikmes, ja tas būtu vajadzīgs "pārāk augstas" inflācijas ierobežošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ceturtdien paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krieviju, sodot to par iebrukumu Ukrainā.

Kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, ASV un citas rietumvalstis ir piemērojušas bezprecedenta sankcijas Krievijas ekonomikai, cita starpā valsts centrālajai bankai un lielākajām finanšu institūcijām.

Baidens runā par stāvokli valstī martā paziņoja, ka ASV strādā pie tā, lai konfiscētu jahtas, luksusa dzīvokļus un privātās lidmašīnas, kas pieder bagātiem krieviem, kuri saistīti ar Putinu.

ASV Finanšu ministrija šodien identificēja divas jahtas "Graceful" un "Olympia" kā īpašumus, kuros ieinteresēts Putins. Krievijas prezidents ir vairākkārt devies izbraucienos ar šīm jahtām, un vienā no šādiem braucieniem pērn Melnajā jūrā viņu pavadīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļauts smagais bruņojums

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļautas 200 bruņumašīnas, 11 helikopteri, 18 haubices, 500 "Javelin" raķetes un vairāki simti bezpilota lidaparātu "Switchblade", atklājis ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs.

Jau ziņots, ka Savienotās Valstis trešdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā.

Palīdzība ietvers 11 PSRS ražotos helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotos bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore".

ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģu, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmēkļu, kā arī medicīnas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī Latvija sākusi kriminālprocesu par Krievijas īstenotajiem noziegumiem Ukrainā

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā daudzi spriedumi saistīti ar līdzšinējās pasaules kārtības maiņu. Pamatā notiekošais pagaidām no pasaules aprites licis izslēgt Krieviju, to nosaka gan stingras Rietumvalstu sankcijas pret šo valsti, gan absolūti elementāri morāles principi.

Lai nu kā – lielā mērā šādu sankciju efektivitāti noteicis tas, ka pasaule un tā pati Krievija ir atkarīga no Rietumvalstu finanšu sistēmas. Attiecīgi notiekošais rāda, ka dažādi nozīmīgi šīs sistēmas elementi var tikt ātri pielietoti arī ekonomiskā kara lauciņā. Ja šodien no sistēmas tiek atslēgta Krievija, tad nav izslēgts, ka kādā citā brīdī tā var būt jau kāda cita valsts.

Rezultātā ir viedokļi, ka šīs sankcijas, lai gan nepieciešamas, ilgākā termiņā var iegriezt arī pašiem Rietumiem, jo mazināsies to finanšu sistēmas kontrole pār pārējo pasauli. Tas tādēļ, ka daudzi pasaules režīmi meklēs veidus, kā nodrošināties pret situāciju, kad arī tie kādā vienā brīdī tiks atslēgti, piemēram, no globālās finanšu sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Naftas cenas krītas bažās par pieprasījumu Ķīnā

LETA--AFP, 29.03.2022

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās bažās ar energoresursu pieprasījumu Ķīnā jauna Covid-19 uzliesmojuma apstākļos.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās bažās ar energoresursu pieprasījumu Ķīnā jauna Covid-19 uzliesmojuma apstākļos, bet akciju cenas Volstrītā un vairumā Eiropas biržu pieauga cerībā uz sarunām par mieru Ukrainā.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka par apmēram 7%.

Miljoniem cilvēku Ķīnas finansiālajā centrā Šanhajā bija spiesti palikt mājās, kad pilsētas austrumdaļā tika noteikts lokdauns, lai ierobežotu šobrīd lielāko Covid-19 uzliesmojumu Ķīnā un veiktu masveida testēšanu.

"Schneider Electric" analītiķis Robijs Freizers nosauca pieprasījuma samazināšanos Ķīnā par "ievērojamu" risku naftas tirgiem.

Naftas cenu kritums sekmēja akciju cenu kāpumu pasaules biržās, un to atbalstīja arī cerības uz sarunām par mieru Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijivas sarunu delegācija izskata Krievijas prasību par Ukrainas neitralitāti. Ir gaidāms, ka otrdien Turcijā sāksies jaunas sarunas starp Ukrainu un Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Trīs jūru iniciatīvas biznesa forumā iezīmē ciešāku reģiona ekonomisko sadarbību ar Ukrainu

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Komentāri

Pievienot komentāru