Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, naftas cenas saruka un ASV dolāra vērtība pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājuma, ka ASV centrālā banka var pastiprināt procentlikmju celšanu ar mērķi iegrožot inflāciju.

Investori bija gaidījuši signālus par to, kad FRS varētu iepauzēt savu procentlikmju paaugstināšanas ciklu. Tomēr Pauels paziņoja, ka ASV centrālā banka "būs gatava palielināt procentlikmju celšanas tempu" pēc labiem ekonomikas datiem.

FRS un citas centrālās bankas pasaulē ir cēlušas procentlikmes, mēģinot iegrožot gadu desmitos augstāko inflāciju, bet šī politika arī var novest ekonomikas recesijā.

"Akciju tirgus pāršalca liela vilšanās nopūta, jo investori atkal saprata, ka FRS darbs, mēģinot iegrožot inflāciju ASV, ne tuvu nav beidzies," sacīja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu nozares vadītāja Suzanna Strītere.

ASV dolāra vērtība pieauga pret britu mārciņu, eiro un Japānas jenu, jo augstākas procentlikmes padara ASV valūtu pievilcīgāku investoriem.

ASV FRS vadība 22. martā kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 4,75% - 5,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi). Pirmo reizi kopš 2007. gada septembra dolāra bāzes procentu likmes augšējā robeža sasniegusi 5% atzīmi.

16 martā mēs atzīmējām pirmo gada dienu kopš ASV FRS uzsāka procentu likmju celšanas ciklu un pavisam šis ir jau devītais dolāra bāzes procentu likmju paaugstinājums deviņās sapulcēs pēc kārtas un kopējais procentu likmju kāpums jau sasniedzis rekorda augstus 475 bāzes punktus rekorda īsā laikā.

FRS paaugstina bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta 

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes...

Vienlaicīgi ASV FRS sola turpināt savu aktīvu mazināšanu. Vēl pagājušā gada martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz šim brīdim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 320 miljardiem dolāru. Tas ir neto rezultāts ņemot vērā arī to, ka sakarā ar dažu ASV banku bankrotiem un tiem sekojušajai nestabilitātei finanšu tirgū, centrālā banka tirgus likviditātes uzlabošanai pēdējās divās nedēļās ir palielinājusi savus aktīvus par gandrīz 300 miljardiem dolāru.

Lēmuma pamatojums

Neskatoties uz pēdējo pāris nedēļu satricinājumiem banku sektorā un to izraisītajiem viļņiem finanšu tirgū ASV dolāram turpinās straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tomēr pamazām jau ir saskatāmas procentu likmju celšanas cikla beigas un procentu likmju griesti šķiet ir tuvu. Šobrīd, spriežot pēc ASV FRS publicētajiem materiāliem, izskatās, ka tuvākajās sanāksmēs varētu būt sagaidāms vēl viens neliels procentu likmju paaugstinājums un tad ne pārāk ilgstoša pauze, kurai, iespējams, var sekot arī likmju pazeminājums gada beigās.

ASV FRS vadītājs prieku par likmju kāpuma beigām gan mazināja ar solījumu, ka, ja būs vajadzīgs cīnīties ar inflāciju, likmju paaugstināšana var tikt arī turpināta. Šobrīd viedoklis par to, kā varētu uzvesties dolāra procentu likmes ir mainījies, jo centrālā banka sagaida, ka pēdējo pāris nedēļu notikumi pasliktinās situāciju ASV kredītu tirgū, kas būs līdzvērtīgs efekts likmju paaugstināšanai. Ja centrālajai bankai ir taisnība, tad līdz šim veiktais kredītu sadārdzinājumu komplektā ar stingrākām prasībām kredītu ņēmējiem panākts patēriņa bremzēšanos un inflācijas līmeņa pazemināšanos.

Pretēji ECB, kura eiro zonas IKP prognozi šim gadam paaugstināja uz 1%, ASV FRS ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam pazemināja no 0,5% uz 0,4%. Joprojām tiek gaidīts bezdarba līmeņa kāpums 4,5% virzienā, bet centrālā banka atzīst, ka brīvo darba vietu joprojām ir daudz un darba tirgus ir spēcīgs. Katrā ziņā jebkuras izteiktās prognozes apdraud liela nenoteiktība, un centrālās bankas abās okeāna pusēs ir gatavas ātri reaģēt uz ekonomikas vai finanšu tirgus izmaiņām, ko ASV FRS pēdējo pāris nedēļu laikā uzskatāmi pierādīja.

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas biržās, bet Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

Tirdzniecības sesijas biržās notika pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja ASV 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus, un regulatori pārņēma Ņujorkas banku "Signature Bank", kurā apmēram trešdaļa noguldījumu ir kriptovalūtās.

ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājās, investoriem uzskatot, ka problēmas reģionālajā banku sektorā var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) kļūt uzmanīgākai ar procentlikmju paaugstināšanu.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā. Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paziņoja par vēl vienu ievērojamu procentlikmju paaugstināšanu un lika saprast, ka nesteigsies mīkstināt savu monetāro politiku.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām rocentpunkta.

Šāds solis bija gaidāms, bet tirgi tagad pievērš uzmanību signāliem par to, vai FRS varētu veikt mazākas procentlikmju paaugstināšanas decembrī un nākamajās sanāksmēs.

FRS vadītājs Džeroms Pauels norādīja, ka procentlikmēm vajadzēs būt augstākā līmenī, nekā iepriekš tika uzskatīts, lai iegrožotu inflāciju, atzīmēja "FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs.

ASV dolāra vērtība pieauga gan pret eiro, gan pret britu mārciņu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 1,6% līdz 32 147,76 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 2,5% līdz 3759,69 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 3,4% līdz 10 524,80 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām.

Pozitīvo noskaņojumu tirgos nemazināja arī tas, ka Ķīna noliedza pieņēmumus par tās stingrās Covid-19 ierobežošanas politikas mīkstināšanu.

Akciju cenas Volstrītā kāpa dienu pirms tam, kad ASV otrdien notiek vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiek izraudzīti visi Pārstāvju palātas locekļi un trešdaļa senatoru, kā arī dažāda ranga amatpersonas pavalstu un vietējā līmenī.

Šajās vēlēšanās uz spēles ir likta kontrole pār Kongresu un prezidenta Džo Baidena iespējas atlikušajos divos gados Baltajā namā īstenot savas iekšpolitikas un sociālās politikas ieceres.

ASV dolāra vērtība pret britu mārciņu un pret eiro kritās, turpinot pagājušās piektdienas tendenci valūtu tirgos.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, ASV nodarbinātības datiem pastiprinot bažas, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes, lai cīnītos pret augsto inflāciju.

Volstrītas indeksi saruka par vairāk nekā 1% pēc negaidīti labu ASV nodarbinātības datu publicēšanas. ASV dolāra vērtība pieauga, sasniedzot četru nedēļu augstāko līmeni pret eiro.

ASV privātajā sektorā decembrī radīti 235 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā decembrī tiks radīti aptuveni 150 000 darbavietu.

Neilgi pirms tam tika publicēts FRS decembra sēdes protokols, kas vedina uzskatīt, ka FRS ir nodomājusi turpināt procentlikmju celšanu, līdz cenas tiks kontrolētas. Tirgus dalībnieki bažījas, ka šāda centrālās bankas rīcība novedīs ASV ekonomiku recesijā.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunas, kurā viņš sacīja, ka FRS var pāriet uz mazāk agresīvu monetāro politiku cīņā pret inflāciju.

Pauels savā uzrunā Brukingsa Institūtā Vašingtonā trešdien sacīja, ka FRS var mīkstināt savu nostāju procentlikmju paaugstināšanas jautājumā jau decembrī, kad ir paredzēta FRS politikas noteicēju nākamā sēde.

"Vēl arvien pārāk augsta inflācija liek FRS turpināt procentlikmju paaugstināšanu. Bet to paaugstināšanas temps var palēnināties jau šomēnes," sacīja "Convera" analītiķis Džo Manimbo.

Investori gaida ASV nodarbinātības datu publicēšanu piektdien. Analītiķi paredz, ka saskaņā ar tiem ASV ekonomikā novembrī ir radīti 200 000 jaunu darbavietu, bet bezdarbs saglabājies stabils 3,7% līmenī.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc ceturtdien publiskotiem ES statistikas biroja "Eurostat" datiem, ka oktobrī bezdarbs eirozonas dalībvalstīs vidēji bijis 6,5%, kas ir rekordzems līmenis.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās, ASV inflācijas tempam palēninoties vairāk, nekā bija gaidīts, kas ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) paver iespēju piebremzēt procentlikmju celšanu.

ASV patēriņa cenas gada griezumā pieauga par 7,1% novembrī salīdzinājumā ar 7,7% oktobrī, liecina ASV Nodarbinātības ministrijas dati. Patēriņa cenu indekss (CPI), kuru analītiķi bija prognozējuši augstākā līmenī, ir uzmanīgi vērots inflācijas rādītājs.

Ir gaidāms, ka FRS trešdien paaugstinās procentlikmes par 50 bāzes punktiem, kas ir mazāks paaugstinājums nekā iepriekšējās četras reizes.

Zemāka inflācija un zemākas procentlikmes ir labvēlīgas uzņēmumiem.

Akciju cenas Eiropas biržās pieauga pēc ASV inflācijas datu publicēšanas. Palielinājās arī galvenie Volstrītas indeksi.

Iespējamība, ka FRS piebremzēs procentlikmju paaugstināšanu, bija nelabvēlīga ASV dolāra vērtībai. ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām kritās par vairāk nekā vienu procentu, bet šis kritums vēlāk samazinājās.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, centrālajām bankām atkal paceļot procentlikmes un Ķīnas un ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paaugstināja galveno bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem dienu pēc tam, kad to izdarīja ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Procentlikmes pacēla arī Norvēģijas un Šveices centrālās bankas.

Investoru noskaņojumu jau bija pasliktinājis FRS pieļāvums, ka ASV procentlikmes nākamgad sasniegs 5,1%, kas ir augstāks līmenis par tirgu prognozēto.

Anglijas Banka pacēla bāzes procentlikmi līdz 3,5%, kas ir pēdējos 14 gados augstākais līmenis, un brīdināja, ka darbaspēka tirgus sasprindzinājums un inflācijas spiediens attaisno "tālāku spēcīgu monetārās politikas atbildi".

Līdzīgu vēstījumu pauda arī ECB, kuras prezidente Kristīna Lagarda brīdināja, ka inflācija eirozonā vēl ir "tālu par augstu" un ir vajadzīga tālāka rīcība.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokola publicēšanas, kas liecina par mērenāku pieeju cīņā pret inflāciju. ASV akciju tirgi bija slēgti, jo valstī bija brīvdiena - Pateicības diena.

Šīs ziņas mazināja investoru satraukumu par Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos Ķīnā, kas var pamudināt varas iestādes ieviest lokdaunus un citus ekonomikai kaitīgus pasākumus cīņā pret koronavīrusa izplatīšanos.

Naftas cenas kritās, ko veicināja bažas par Ķīnas Covid-19 uzliesmojumu ietekmi uz jēlnaftas pieprasījumu.

Trešdien publicētais FRS šī mēneša sēdes protokols apliecināja FRS politikas noteicēju vairākuma viedokli, ka procentlikmju lēnāka celšana "drīzumā būtu piemērota".

Tas palielina iespējamību, ka FRS decembra sēdē paaugstinās procentlikmes par 50 bāzes punktiem, nevis par 75 bāzes punktiem kā četras iepriekšējās reizes.

Jaunākie ASV ekonomikas rādītāji liecina, ka ASV ražošanas un pakalpojumu nozares pagājušajā mēnesī turpināja sašaurināties, bet bezdarba pabalsta pieprasījumu skaits palielinājās.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, jauniem ASV ekonomikas datiem atjaunojot bažas par jaunām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju paaugstināšanām.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī ģeopolitiskās bažas par saspīlējumu starp ASV un Ķīnu pēc tam, kad ASV notrieca Ķīnas spiegošanas balonu, kas vairākas dienas bija lidojis virs ASV.

Janvārī pieredzētie akciju cenu kāpumi ir lielākoties beigušies, investoriem domājot par augstu aizņemšanās izmaksu garāku periodu, kuru mērķis ir samazināt inflāciju.

ASV ekonomikā janvārī radīti 517 000 darbavietu, salīdzinot ar pārskatīto jauno darbavietu skaitu 260 000 decembrī. Ekonomisti iepriekš bija prognozējuši, ka ASV šā gada pirmajā mēnesī tiks radīti aptuveni 185 000 darbavietu, kas sekotu sākotnēji aplēstajiem 223 000 jaunu darbavietu decembrī.

Neparedzēti augstais jaunu darbavietu skaits var samazināt iespēju, ka FRS šogad palēninātu procentlikmju celšanu vai pat sāktu tās samazināt.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, atjaunojoties bažām par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku procentlikmju celšanā.

Volstrītas indeksi saruka visu tirdzniecības sesijas laiku, kamēr ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga tuvāk četriem procentiem. Tā bija jaunākā pazīme, ka tirgi paredz jaunas ASV centrālās bankas darbības, lai iegrožotu inflāciju un palēninātu ekonomikas izaugsmi.

Tirgus arī satrauca pesimistiskas lielveikalu tīklu "Walmart" un "Home Depot" prognozes 2023.gadam. Abi uzņēmumi atzina inflācijas un augsto procentlikmju ietekmi uz patērētāju pārliecību.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, neraugoties uz labvēlīgajiem datiem par Vācijas investoru pārliecību.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad februārī palielinājies līdz 52,3 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem janvārī, tādējādi reģistrēts pēdējos deviņos mēnešos augstākais līmenis, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "S&P Global" jaunākie dati. Indekss šobrīd atrodas virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela uzrunas, kurā viņš norādīja uz FRS pāreju uz mazāk agresīvu monetāro politiku cīņā pret inflāciju.

Akciju cenas kāpa arī Eiropas biržās, ko veicināja labāki inflācijas dati eirozonā.

Gada inflācija eirozonā novembrī samazinājusies līdz 10%, salīdzinot ar 10,6% oktobrī, tādējādi reģistrēts pirmais kritums pēdējos 17 mēnešos, liecina trešdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

"Šis bija neoficiālais pavērsiens, kuru gaidīja tirgi," sacīja "Forex.com" analītiķis Džo Perijs, runājot par Pauela izteikumiem.

Pauels savā uzrunā Brukingsa Institūtā Vašingtonā sacīja, ka FRS var mīkstināt savu nostāju procentlikmju paaugstināšanas jautājumā "jau" decembrī, kad ir paredzēta FRS politikas noteicēju nākamā sēde.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, investoriem reaģējot uz jaunākajiem ASV inflācijas datiem.

ASV Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskoti dati liecina, ka gada inflācija ASV janvārī samazinājusies līdz 6,4% salīdzinājumā ar 6,5% decembrī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada oktobra.

Inflācija tomēr ievērojami pārsniedz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mērķa rādītāju, kas ir 2%.

"Svarīgākais secinājums no šī ziņojuma ir tāds, ka notikusi skaidra inflācijas tempu palēnināšanās pēc pīķa inflācijas," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs. "Tomēr inflācijas līmenis vēl nav pietiekami zems, lai FRS pat varētu apsvērt procentlikmju samazināšanu šogad," viņš piebilda.

Akciju cenas Volstrītā pēdējā laikā bija pieaugušas cerībā, ka pīķa inflācijas atstāšana aiz muguras ļaus FRS iepauzēt procentlikmju paaugstināšanu un varbūt pat sākt to samazināšanu šogad.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokola publicēšanas, kas liecina par mērenāku pieeju cīņā pret inflāciju. Naftas cenas samazinājās bažās par jēlnaftas pieprasījumu.

Akciju cenas Volstrītā turpināja pieaugt pēc FRS politikas noteicēju vairākuma viedokļa, ka procentlikmju lēnāka celšana "drīzumā būtu piemērota", par ko liecina FRS šī mēneša sēdes protokols.

ASV finanšu tirgi ceturtdien būs slēgti, jo valstī būs brīvdiena - Pateicības diena.

Eiropas biržu indeksi palielinājās pēc eirozonas privātā sektora aktivitātes negaidīta kāpuma novembrī.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā novembrī negaidīti palielinājies līdz 47,8 punktiem, salīdzinot ar 47,3 punktiem oktobrī. Taču, neskatoties uz šo kāpumu, indekss piekto mēnesi pēc kārtas atrodas zem 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes lejupslīdi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, mazinoties bažām par problēmām banku nozarē, bet naftas cenas krasi saruka recesijas risku dēļ.

Akciju cenas atkopās pēc tam, kad tirgus nedēļas sākumā bija satricinājis divu ASV reģionālo komercbanku "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" krahs, kurš lika varas iestādēm veikt ārkārtējus pasākumus ar mērķi novērst problēmu izplatīšanos banku nozarē.

"First Republic Bank" un citu reģionālo banku akciju cenu kāpums otrdien veicināja galveno Volstrītas indeksu palielināšanos. Indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1,7%.

Akciju cenu kāpums Volstrītā sekoja līdzīgai tendencei Eiropas biržās. Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Investori arī reaģēja uz Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotiem datiem, ka gada inflācija ASV februārī samazinājusies līdz 6% salīdzinājumā ar 6,4% janvārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada septembra, turklāt inflācijai kritums fiksēts astoto mēnesi pēc kārtas.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pēc pesimistiskas Pasaules Bankas ekonomiskās prognozes, investoriem gaidot ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas ziņojumu publicēšanu.

"Investori ir nogaidīšanas režīmā," sacīja "B.Riley Financial" analītiķs Ārts Hogans, atsaucoties uz ceturtdien gaidāmu ASV inflācijas ziņojumu un piektdien gaidāmiem "JPMorgan Chase" un citu banku peļņas ziņojumiem.

Volstrītas indeksu kāpuma līderis bija indekss "Nasdaq Composite", kura palielināšanos par 1,0% noteica "Amazon", "Facebook" māteskompānijas "Meta Platforms" un citu uzņēmumu akciju cenu pieaugums.

Investoriem tomēr vairāk rūp ceturtdien gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu (CPI). Domājams, ka tas parādīs mērenāku inflāciju pēc lieliem cenu kāpumiem pērn.

CPI dati tiks izvērtēti saistībā ar to iespējamu ietekmi uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetāro politiku. FRS īsteno agresīvu procentlikmju celšanu, mēģinot iegrožot inflāciju.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, investoriem Eiropā uztraucoties par raķetes eksploziju Polijā, bet ASV tirgiem nervozējot par mazumtirgotāja "Target" brīdinājumiem par vāju brīvdienu iepirkšanās sezonu.

Londonas biržas indekss kritās par 0,3% pēc ziņām, ka gada inflācija Lielbritānijā oktobrī pieaugusi līdz 11,1% salīdzinājumā ar 10,1% septembrī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada oktobra.

ASV dolāra vērtība pieauga pret Japānas jenu, bet kritās pret eiro un britu mārciņu.

"Ziņas par raķešu triecieniem otrdien Polijā dabiski izraisīja drebuļus tirgos," sacīja tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

"Par pēkšņas un negaidītas eskalācijas perspektīvu karā Ukrainā, sevišķi iesaistot NATO valsti, ir nepanesami domāt, bet mēs gandrīz bijām spiesti to darīt," piebilda Erlams.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 1,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Neraugoties uz to, "Target" ziņoja par negaidīti vāju apgrozījumu, brīdinot par vāju brīvdienu iepirkšanās sezonu.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paaugstināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem un atzīmēja, ka problēmas ASV banku sektorā var negatīvi ietekmēt aizdevumu nosacījumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem, vispārējo ekonomisko aktivitāti, jaunu darbavietu radīšanu un inflāciju.

Eiropas biržu indeksi nedaudz pieauga, tirdzniecības sesijai Eiropā noslēdzoties pirms FRS pieņemtā lēmuma par procentlikmju paaugstināšanu.

Akciju cenas bija kāpušas pēc finanšu institūciju iejaukšanās ar mērķi novērst krīzes izplatīšanos banku sektorā, kas sekoja trīs ASV reģionālo banku kraham šomēnes.

Investori tomēr galveno uzmanību pievērsa FRS procentlikmju paaugstināšanai, kas bija devītā pēc kārtas, ar mērķi iegrožot cenu kāpumu.

Banku sektora krīzē tiek vainotas straujās aizņemšanās izmaksu palielināšanās pēdējā gada laikā, un centrālās bankas ir pakļautas augošam spiedienam apturēt savu monetārās politikas pastiprināšanas kampaņu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 1,6% līdz 32 028,90 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,7% līdz 3936,82 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 11 669,96 punktiem.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem gaidot šonedēļ paredzētos centrālo banku lēmumus par procentlikmēm.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām pieauga. Naftas cenas palielinājās pēc pagājušās nedēļas krasajiem kritumiem.

Analītiķi gaida, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) šonedēļ savās sanāksmēs paziņos par procentlikmju paaugstināšanu. Anglijas Banka gatavojas devītajai procentlikmju celšanai pēc kārtas, tās politikas veidotājiem mēģinot samazināt inflāciju, kas sasniegusi vairāku gadu desmitu augstākos līmeņus.

"Ir gaidāms, ka ECB, FRS un Anglijas Banka pacels procentlikmes par 50 bāzes punktiem," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,6% līdz 34 005,04 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,4% līdz 3990,56 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,3% līdz 11 143,74 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela gaidāmās liecības ASV Kongresā un pēc tam, kad Ķīna nosprauda negaidīti zemu mērķi tās ekonomikas izaugsmei 2023.gadā.

FRS vadītājs Pauels otrdien un trešdien liecinās ASV Kongresā, atbildot uz jautājumiem par ASV centrālās bankas centieniem iegrožot inflāciju.

Liela daļa datu, kas ietekmēs FRS nākamās sēdes lēmumus, tomēr tiks publicēti jau pēc Pauela liecības, tostarp piektdien tiks publicēts ASV valdības ziņojums par nodarbinātību februārī.

Ķīnas aizejošais premjers Li Kecjans svētdien paziņoja, ka Ķīnas ekonomika šogad pieaugs par "apmēram pieciem procentiem", kas ir nedaudz zem analītiķu prognozētā.

2022.gadā Ķīnas ekonomika pieauga par 3%, nesasniedzot plānotos 5,5%, stingro Covid-19 ierobežošanas pasākumu un nekustamo īpašumu krīzes dēļ. Ķīna decembrī atcēla Covid-19 ierobežojumus.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, palielinoties optimismam saistībā ar inflācijas tempu palēnināšanos un Ķīnas atkalatvēršanu pēc Covid-19 pandēmijas.

Gāzes cenas sasniedza 18 mēnešu zemāko līmeni, mazinoties bažām par tās piegādēm neparasti siltajā Eiropas ziemā. Kritās arī naftas cenas. Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien noslīdējusi zem 55 eiro par megavatstundu.

"Panikai līdzīgo situāciju no pērnā gada ir nomainījusi pārliecība, ka Eiropa pārcietīs šo ziemu bet jebkādām [gāzes] piegāžu problēmām," piezīmē klientiem atzina "Energi Danmark" analītiķi.

"Pieprasījums ir zems maigā [ziemas] laika dēļ, kamēr [gāzes] glabātavas ir pilnākas vairāk nekā parasti šajā gada laikā."

Akciju cenas šogad ir kāpušas, mazinoties bažām par recesiju pēc tam, kad pagājušonedēļ publicēti dati parādīja, ka ASV inflācija sasniegusi zemāko līmeni kopš 2021.gada oktobra.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga un Londonas un Parīzes biržu indeksi sasniedza visu laiku augstāko līmeni, ko veicināja laba uzņēmumu peļņa, bet Volstrītā akciju cenas kritās pēc jaunām bažām par procentlikmju paaugstināšanām nākotnē.

Parīzes biržas indekss CAC 40 dienas vidū sasniedza rekordlīmeni - 7387,29 punktus, bet noslēdza tirdzniecības sesiju 7366,16 punktu līmenī.

Londonas biržas indekss FTSE 100, kas dienu iepriekš pirmoreiz bija pakāpies virs 8000 punktu atzīmes, sasniedza jaunu rekordu - 8047,06 punktus, bet noslēdza tirdzniecības sesiju 8012,53 punktu līmenī.

Volstrītā visi trīs galvenie indeksi kritās par vairāk nekā 1%. Tirgus dalībnieki sekoja ekonomikas datiem, meklējot pazīmes, kā tie varētu ietekmēt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nostāju procentlikmju paaugstināšanas jautājumā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,3% līdz 33 696,85 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,4% līdz 4090,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,8% līdz 11 855,83 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, investoriem bažījoties, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās agresīvu procentlikmju paaugstināšanu cīņai pret inflāciju.

Arī Eiropas biržās lielākoties bija kritums, bet Āzijas biržās akciju cenas pieauga pēc pazīmēm, ka Ķīna virzās prom no savas stingrās Covid-19 ierobežošanas politikas.

ASV pakalpojumu nozares uzņēmumu pārskats parādīja negaidīti spēcīgu aktivitāti, līdzīgi piektdien publicētajiem ASV nodarbinātības datiem, kas arī pārspēja prognozes.

Lai gan tirgi prognozēja, ka ASV centrālā banka jau šomēnes varētu pāriet uz mērenāku pieeju procentlikmju paaugstināšanā, šie dati padara iespējamu FRS agresīvās politikas turpināšanu.

Prognozes par Ķīnas ekonomiskās aktivitātes atveseļošanos sākotnēji izraisīja naftas cenu kāpumu, bet to nomainīja kritums, jo stingrāka ASV monetārā politika var ierobežot naftas pieprasījumu.