Jaunākais izdevums

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga pēc vairākiem ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu izteikumiem, kuri mazināja cerības uz drīzu FRS procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

FRS amatpersonu Džona Viljamsa un Mišelas Boumenas pēdējo dienu izteikumi ir veicinājuši ASV valsts obligāciju ienesīguma palielināšanos, investoriem uzskatot, ka FRS 2024.gadā pazeminās procentlikmes mazāku reižu skaitu, nekā bija sākotnēji gaidīts, ja vispār pazeminās.

"Convera" globālās makroekonomikas stratēģis Boriss Kovačevičs atzina, ka šī ir "perfekta vide" ASV dolāra vērtības pieaugumam. To veicina arī ģeopolitiskas bažas un citu centrālo banku signāli, ka tās drīz samazinās procentlikmes.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,1% līdz 37 775,38 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5011,12 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,5% līdz 15 601,50 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,4% līdz 7877,05 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,5% līdz 8023,26 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,4% līdz 17 837,40 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 82,73 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 0,2% līdz 87,11 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien pieauga par 3,3% līdz 32,31 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,0673 līdz 1,0645 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2454 līdz 1,2438 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 154,39 līdz 154,67 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,69 līdz 85,57 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ASV un Ķīnas ekonomiskā simbioze jeb Toma un Džerija spēles

ArcaPay, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās kāpj, ASV dolāra vērtība samazinās

LETA/AFP, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība samazinājās pēc datu publiskošanas par ASV inflācijas nelielu samazināšanos aprīlī, kas atjaunoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

Investori nepacietīgi gaidīja jauno ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) datu publiskošanu pēc tam, kad inflācijas palielināšanās gada sākumā vairoja bažas par to, kad FRS varētu sākt mīkstināt savu monetāro politiku.

Gada inflācija ASV aprīlī samazinājusies līdz 3,4% salīdzinājumā ar 3,5% martā, liecināja Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati. Šis kritums saskanējis ar analītiķu prognozēm.

Trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās, jo zemāku procentlikmju perspektīva padarīja ASV dolāru mazāk pievilcīgu ārvalstu investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc datu publiskošanas, ka gada inflācijai ASV janvārī reģistrēts mazāks kritums par prognozēto.

Saskaņā ar ASV Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotiem datiem patēriņa cenu indekss (CPI) janvārī pieaudzis par 3,1% gada griezumā salīdzinājumā ar 3,4% decembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada inflācija janvārī saruks līdz 2,9%.

Neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV janvārī veidoja 3,9%, bet mēneša inflācija bija 0,4%.

Otrdien publiskotajiem ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) datiem pievērsa uzmanību ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), kas ir norādījusi uz iespējamu procentlikmju pazemināšanas uzsākšanu šogad, bet turpina fokusēties uz mērķi samazināt inflāciju līdz 2%.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām pieauga pēc šo datu publiskošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās dienu pēc tam, kad tās bija pieaugušas līdz jauniem rekordiem ASV inflācijas nelielas samazināšanās dēļ.

ASV Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati liecināja, ka gada inflācija ASV aprīlī samazinājusies līdz 3,4% salīdzinājumā ar 3,5% martā. Tas atjaunoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

"Mums vakar bija liels kāpums atbildē uz datiem, kas bija draudzīgi Federālajai rezervju sistēmai (FRS)," sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass. "Šodien nav nekādu svarīgu katalizatoru. Es domāju, ka pēc akciju cenām visu laiku augstākajos līmeņos atelpa ir veselīga," viņš piebilda.

Trīs galvenie Volstrītas indeksi, kas trešdien bija pieauguši, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, ceturtdien samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, jaunākajiem ekonomikas rādītājiem samazinot cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu drīz pazemināt procentlikmes.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi uz neilgu laiku sasniedza jaunus rekordus attiecīgi virs 8200 un 18 000 punktiem, bet Volstrītas krituma ietekmē Parīzes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar tikai nelielu pieaugumu un Frankfurtes biržas indekss to noslēdza ar kritumu.

"ASV ražotāju cenu dati pārsteidza ar kāpumu, kas palielināja bailes par to, ka inflācijas spiediens pieaug un centrālās bankas nevarēs samazināt procentlikmes tik ātri, kā bija prognozēts," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

ASV ceturtdien ziņoja, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,6%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) turpinot uzturēt cerības uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Zelta cena pārsniedza iepriekš sasniegto rekordu - 2141,79 ASV dolārus par unci, cerībām uz procentlikmju pazemināšanu izraisot ASV dolāra vērtības samazināšanos.

ASV akciju cenas nedēļas sākumā bija kritušās, investoriem fiksējot peļņu pirms FRS vadītāja Džeroma Pauela trešdien sniegtās liecības ASV Kongresā.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi līdz dienas beigām pieauga.

Palielinājās arī eirozonas biržu indeksi, investoriem gaidot, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pieņems lēmumu par monetāro politiku. Londonas biržas indekss pieauga pēc Lielbritānijas finanšu ministra Džeremija Hanta paziņojuma par jaunu nodokļu samazinājumu miljoniem strādājošo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.

Kas atbalsta likmju pazemināšanas ideju? Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.”

Bet pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena aprīlī pakāpās virs 90 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%).

Tirgus dalībniekus bažīgus dara arī ASV inflācijas rādītāji, pēc kuru publicēšanas 10. martā pakāpās gan dolāra vērtība, gan ilgtermiņa procentu likmes abās okeāna pusēs. Lai arī ECB pieņem lēmumus neatkarīgi, rūpējoties par eiro zonas monetāro politiku, notikumi ASV ar laiku var veicināt inflācijas importu, ja turpināsies dolāra vērtības kāpums (sadārdzinot izejvielu un citu lietu, kurām pasaulē cenas nosaka dolāros, importa vērtību).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, investoriem gaidot jaunas norādes par procentlikmju dinamikas virzienu un ASV tehnoloģiju milža "Nvidia" peļņas rādītājus.

Akciju tirgi pēdējās tirdzniecības sesijās ir sasnieguši jaunus rekordus, un daži investori otrdien izmantoja izdevību fiksēt peļņu.

Kāpumu akciju tirgos veicināja ASV inflācijas samazināšanās līdz 3,4% aprīlī, kas vairoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

Pasaules naftas cenas kritās, bet ASV dolāra vērtība maz mainījās.

Vara cena turējās tuvu pirmdien sasniegtajam rekordam, bet zelta cena nedaudz samazinājās pēc pirmdien sasniegtā rekorda. Sudraba cena bija tuvu 11 gadu augstākajam līmenim.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,2% līdz 39 872,99 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 5321,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 16 832,62 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc tam, kad Federālā rezervju sistēma (FRS) apstiprināja, ka plāno tuvākajos mēnešus pazemināt procentlikmes. Akciju cenas Eiropas biržās pārsvarā kritās.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas.

"Inflācija vēl ir pārāk augsta," preses konferencē paziņoja FRS vadītājs Džeroms Pauels.

FRS tomēr neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā, neraugoties uz jaunākajiem inflācijas datiem, kas pārsniedza aplēses.

Šīs prognozes saglabāšana ļāva tirgum "atviegloti nopūsties", sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs. Viņš piebilda, ka investori arī apsveica Pauela vērtējumu par ekonomiku kā relatīvi spēcīgu.

FRS arī mainīja savu ekonomikas prognozi, palielinot ASV ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 1,4% līdz 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās trešdien lielākoties pieauga, bet Volstrītā tās pārsvarā kritās, investoriem gaidot jaunus ekonomikas datus.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu rekordu virs 73 000 ASV dolāru.

Naftas cenas pieauga pēc ziņām par ASV jēlnaftas rezervju samazināšanos un Ukrainas uzbrukumu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Lai gan otrdien publiskotais ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) gada pieaugums februārī bija nedaudz augstāks par gaidīto, tas nemainīja investoru prognozi, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) jūnijā pazeminās procentlikmes.

Ceturtdien tiks publiskoti ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma un ražotāju cenu dati, pirms nākamnedēļ notiks FRS politiku noteicošās padomes sanāksme.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi īslaicīgi sasniedza jaunus rekordus, tomēr Frankfurtes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieaug pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA/AFP, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc labu ASV ekonomikas izaugsmes datu publiskošanas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt procentlikmes.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem pēc ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotiem datiem, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 3,3%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme par prognozēto.

Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV ekonomika ceturtajā ceturksnī palielināsies par 2%.

ASV ekonomikas izaugsmi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicināja iedzīvotāju patēriņa, eksporta un valsts izdevumu palielināšanās.

Šie dati vairoja cerības, ka ASV ekonomika virzās uz "mīkstu piezemēšanos", lai izvairītos no recesijas, par spīti Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju paaugstināšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un eirozonas biržās ceturtdien kritās, sarūkot tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām un publiskotiem datiem liecinot par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Londonas biržas indekss pretēji šai tendencei pieauga, sasniedzot jaunu rekordu.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 1,6%, tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme par prognozēto, liecināja ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskoti dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV ekonomika pirmajā ceturksnī palielināsies par 2,5%.

Jaunie ASV ekonomikas izaugsmes dati pārsteidza analītiķus, kurus iepriekš bija iedrošinājuši labi ASV nodarbinātības un mazumtirdzniecības apgrozījuma dati.

"Meta" trešdien ziņoja par ceturkšņa peļņas pieaugumu, bet uztrauca analītiķus ar paziņojumu, ka paredz iztērēt 35 līdz 40 miljardus ASV dolāru par investīcijām mākslīgajā intelektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, investoriem fiksējot peļņu pirms ASV inflācijas datu publiskošanas, bet Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Izskatās, ka daži investori nolēmuši izmantot šīsnedēļas pauzi akciju tirgu kāpumā, lai izņemtu naudu no tirgus," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Eiropā Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss pieauga un Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu biržas slēgšanas brīža rekordu.

Kriptovalūtas "bitcoin" vērtība pārsniedza 60 000 ASV dolāru, pateicoties drudžainam pieprasījumam. Šīs kriptovalūtas visu laiku augstākā vērtība 68 991 ASV dolārs tika sasniegta 2021.gada novembrī.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 38 949,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5069,76 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 15 947,74 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Eiropas biržās krītas pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, tirgu dalībniekiem gatavojoties jauniem patēriņa inflācijas datiem, kas var dot jaunu skaidrību par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) cīņu pret inflāciju.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas kopš gada sākuma ir krasi pieaugušas, ko veicināja entuziasms iegādāties ar mākslīgo intelektu saistītu uzņēmumu akcijas, bet šis kāpums apsīka pagājušajā nedēļā.

FRS mēnešiem ilgi ir saglabājusi bāzes procentlikmi 23 gadu augstākajā līmenī, plānojot samazināt inflāciju līdz 2%.

Otrdien gaidāmie ASV patēriņa inflācijas dati tiks rūpīgi izvērtēti, meklējot pazīmes par to, vai inflācijas pieaugums janvārī ir vienreizēja vai ilgstoša parādība.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Kriptovalūtas ""Bitcoin" vērtība pirmdien pieauga līdz vairāk nekā 72 700 ASV dolāriem, un pieauga arī zelta cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā saruka, ko veicināja dažu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palētināšanās, toties zelta cena un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza visu laiku augstākos līmeņus.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,7%, ko noteica tādu uzņēmumu kā "Tesla" un "Apple" akciju palētināšanās, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0%.

Zelta cena otrdien sasniedza 2140 ASV dolārus par unci, kas ir jauns rekords, bet noslēdza tirdzniecības sesiju nedaudz zemākā 2128 dolāru līmenī. Šī dārgmetāla cena gada laikā ir pieaugusi par apmēram 15%.

"Bažas par globālās ekonomikas perspektīvām, ģeopolitisko saspīlējumu un mainīgām gaidām par procentlikmju drīzāku pazemināšanu ir veicinājušas lielāku pieprasījumu pēc šī dārgmetāla," sacīja "ActivTrades" analītiķis Rikardo Evandželista.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien palielinājās.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, pieaugot optimismam par ASV ekonomikas perspektīvām.

Prognozes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nesamazinās procentlikmes tik ātri, kā daudzi investori cerējuši, tomēr nemazināja optimismu pirms ASV uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas šonedēļ.

Starp šiem uzņēmumiem ir ''United Airlines'', ''Procter & Gamble'', ''Tesla'' un ''Netflix''.

Investori arī vēros ASV ekonomikas izaugsmes 4.ceturkšņa datus, ko paredzēts publiskot ceturtdien, jo tie var dot mājienu par to, kad FRS sāks procentlikmju pazemināšanu.

Naftas cenas pieauga bažās par iespējamiem piegāžu traucējumiem Tuvajos Austrumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, tirgiem reaģējot uz augošu politisko saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV uzņēmumu akciju cenas pieauga, bet pēcpusdienā pieaugumu nomainīja kritums un galvenie ASV biržu indeksi krasi samazinājās.

Jēlnaftas cenas turpināja pieaugt, tirgum "ļoti nervozējot" par saspīlējumu Tuvajos Austrumos, sacīja "Again Capital" analītiķis Džons Kildafs.

ASV prezidents Džo Baidens pastiprināja kritiku par Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā un sarunā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka turpmākais ASV atbalsts ir atkarīgs no soļiem, kas tiks sperti civiliedzīvotāju un palīdzības organizāciju darbinieku aizsardzībai Gazas joslā.

Frankfurtes un Londonas biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, tirgu dalībniekiem gaidot svarīgu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

ASV akciju tirgi pirmdien bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Šonedēļ uzmanība tiks pievērsta arī ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmju protokoliem, kas var dot mājienus par to, kad šīs centrālās bankas varētu sākt procentlikmju pazemināšanu.

Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indeksa pieaugums bija niecīgs. Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties farmācijas uzņēmuma "AstraZeneca" akcijas cenas kāpumam pēc tam, kad ASV tika apstiprināts šīs kompānijas medikaments plaušu vēža ārstēšanai.

Naftas cenas pieauga, pastiprinoties saspīlējumam ar jēlnaftu bagātajos Tuvajos Austrumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā pieauga pirms ASV inflācijas datu publikošanas, kuriem var būt svarīga loma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumos par monetāro politiku. Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Investori gaida jaunu ASV patēriņa cenu datu publiskošanu trešdien pēc tam, kad divos iepriekšējos ziņojumos ASV inflācija izrādījās lielāka par gaidīto, liekot daudziem tirgus vērotājiem atlikt prognozes par FRS procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga, bet indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums.

ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) dati par martu var dot norādi par to, vai nelabvēlīgie inflācijas dati gada sākumā izskaidrojami ar sezonāliem faktoriem un cik liela ir iespējamība, ka FRS varētu sākt procentlikmju pazemināšanu jūnijā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 38 883,67 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 5209,91 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,3% līdz 16 306,64 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, savukārt zelta cena sasniedza jaunu rekordu saistībā ar Irānas prezidenta Ibrahima Raisi bojāeju helikoptera avārijā.

Arī vara cena pieauga līdz visu laiku augstākajam līmenim - 11 104 ASV dolāriem par tonnu, bet sudraba cena sasniedza augstāko līmeni vairāk nekā 11 gadu laikā.

Vara un zelta cenas tiek noteiktas ASV valūtā, kuras vērtība pēdējā laikā ir samazinājusies cerībās, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz sāks procentlikmju samazināšanu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, bet indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās.

Tirgus noskaņojumu papildus uzlaboja arī Ķīnas plāns atbalstīt nekustamo īpašumu sektoru.

Pasaules naftas cenas, kas sākotnēji bija pieaugušas pēc ziņām par Irānas prezidenta nāvi, vēlāk kritās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Volstrītā mainās dažādos virzienos, bet Eiropas biržas krītas

LETA/AFP, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi, kas piektdien bija pieauguši līdz jauniem rekordiem, pirmdien samazinājās.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, indekss "Nasdaq Composite" pieauga, bet indeksam indekss "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kritums.

Pasaules akciju tirgos pagājušonedēļ bija kāpums cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka drīz pazeminās procentlikmes, kuras tās bija paaugstinājušas, cenšoties iegrožot augošās cenas.

Investori gaida ASV inflācijas datus par aprīli - ražotāju cenu indeksu (PPI), ko paredzēts publiskot otrdien, un patēriņa cenu indeksu (CPI), kura publiskošana gaidāma trešdien, meklējot norādes par FRS monetārās politikas perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) norādīja uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

"Mēs redzam spēcīgas izaugsmes turpināšanos, spēcīgu darbaspēka tirgu un progresa turpināšanos inflācijas samazināšanā," FRS vadītājs Džeroms Pauels paziņoja ASV Senāta Banku komitejai, otro dienu liecinot ASV Kongresā.

FRS šī gada gaitā var un sāks samazināt procentlikmes, "ja ekonomika attīstīsies pa šo ceļu", sacīja Pauels.

"Tirgus tiešām uztvēra Pauela izteikumus pozitīvi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš piebilda, ka FRS ir gatava procentlikmju pazemināšanai un varētu to sākt gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru