Globālie akciju tirgi augustā saglabāja savu dinamiku zemas volatilitātes apstākļos, atzīmējot ceturto pozitīvo mēnesi pēc kārtas.

ASV akcijas turpināja noteikt tirgus tempu, S&P 500 un Nasdaq Composite indeksiem pieaugot attiecīgi par 3,6% un 3,9%, un sasniedzot jaunas visu laiku augstākās atzīmes, lielākoties pateicoties veiksmīgam peļņas sezonas noslēgumam un pieaugošām cerībām uz federālo fondu likmes samazināšanu pēc Pauela paziņojuma Džeksonholas simpozijā. Arī Eiropas tirgi uzrādīja labu sniegumu, STOXX 600 un DAX indeksiem pieaugot par 2,7% un 2,0%, ko veicināja pozitīvie ekonomikas signāli un mazākas tarifu bažas, savukārt aizsardzības nozares akcijas krita miera gaidībās Ukrainā. Pateicoties lielo institucionālo spēlētāju pirkumiem un regulatora atbalstam, Ķīnā CSI 300 un Shanghai Composite indeksi uzrādīja izrāvienu un pieauga par attiecīgi 10,9% un 8,4%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.Bitkoina cena samazinājās par 6% līdz aptuveni BTC/USD 108 000, atkāpjoties no jūlija rekordiem.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Augustā globālie finanšu tirgi piedzīvoja ievērojamu svārstīgumu, ko izraisīja jaukti ekonomiskie dati un centrālo banku lēmumi. Tirgus nonācis situācijā, ka arvien lielākas gaidas ir uz ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) un tās lēmumu par iespējamu procentlikmju samazinājumu.

Mēnesis sākās ar bažām, kas radās no vājākiem nekā gaidīts ASV ekonomiskajiem rādītājiem un procentu likmju paaugstināšanas Japānā, kas sākotnēji izraisīja strauju akciju kritumu globālajos tirgos. Tomēr vēlāk noskaņojums uzlabojās, ļaujot tirgiem atgūties un noslēgt mēnesi uz pozitīvas nots. Indeksu līmenī ASV akciju tirgus pieauga par 2,4 %, kamēr Eiropa un attīstības valstis sekoja ar 1,6 % sniegumu. Parāda vērtspapīri, it sevišķi attīstības valstu un ASV valsts obligācijas, guva pozitīvu virzību, pārspējot Eiropas obligāciju tirgu. Lielākais obligāciju cenu kāpums bija vērojams attīstības tirgos ar 1,9 %, kam cieši sekoja ASV paaugstināta riska un investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 1,5 % un 1,4 % pieaugumu.

2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.

Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars

Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.

ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.

Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.

Kas atbalsta likmju pazemināšanas ideju? Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.”

Bet pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena aprīlī pakāpās virs 90 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%).

Tirgus dalībniekus bažīgus dara arī ASV inflācijas rādītāji, pēc kuru publicēšanas 10. martā pakāpās gan dolāra vērtība, gan ilgtermiņa procentu likmes abās okeāna pusēs. Lai arī ECB pieņem lēmumus neatkarīgi, rūpējoties par eiro zonas monetāro politiku, notikumi ASV ar laiku var veicināt inflācijas importu, ja turpināsies dolāra vērtības kāpums (sadārdzinot izejvielu un citu lietu, kurām pasaulē cenas nosaka dolāros, importa vērtību).

Akciju cenas Volstrītā un ASV dolāra vērtība trešdien samazinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskiem izteikumiem, kuri veicināja pusvadītāju ražotāja "Invidia" akcijas cenas tālāku krišanos.

Investori atkal bija nobažījušies pēc dažām relatīvi mierīgām tirgus dienām, kas bija sekojušas ar ASV muitas tarifiem saistītai nestabilitātei pagājušajā nedēļā.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pirmoreiz pakāpās virs 3300 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas kritās jau tirdzniecības sesijas sākumā, bet to kritums ievērojami padziļinājās pēc FRS vadītāja Pauela brīdinājuma, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi var nostādīt FRS neapskaužamā stāvoklī, liekot izvēlēties starp inflācijas samazināšanu un bezdarbu.

Pauels sacīja, ka FRS nodarbinātības un inflācijas mērķi šobrīd lielākoties ir sabalansēti, bet FRS politikas veidotāji var saskarties ar "izaicinošu scenāriju" atkarībā no notikumu attīstības.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga cerībā uz jaunām procentlikmju pazemināšanām, bet pagājušonedēļ notikušās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanas radīto impulsu mazināja vājāki eirozonas ekonomikas dati.

Akciju cenu kāpums notika pēc FRS pagājušajā trešdienā pieņemtā lēmuma samazināt bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem un solījuma to samazināt arī turpmāk. Tā bija pirmā FRS procentlikmju samazināšana kopš 2020.gada.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Monetārās politikas mīkstināšana "atbalsta akcijas", sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings. Viņš prognozēja, ka FRS varētu paātrināt procentlikmju tālāku samazināšanu vājāka darbaspēka tirgus gadījumā.

Londonas un Parīzes biržās akciju cenas nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržā tās pieauga par 0,7%.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, jo investorus iedrošināja ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi, ka viņam "nav nodoma" atlaist Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju, un mājieni par Ķīnai noteikto muitas tarifu iespējamu samazināšanu.

Globālos akciju tirgus nedēļas sākumā satricināja bažas, ka Tramps varētu atlaist FRS vadītāju Džeromu Pauelu par procentlikmju nesamazināšanu.

Eksperti brīdināja, ka šāds solis dotu triecienu FRS neatkarībai un izraisītu uzticības ASV ekonomikai krīzi.

Tramps otrdien paziņoja, ka viņam nav nodoma atlaist FRS vadītāju Pauelu, kā arī deva mājienus, ka varētu tikt būtiski samazināti Ķīnai noteiktie muitas tarifi.

"Šie izteikumi ir devuši tirgiem optimisma sajūtu, ka pašreizējais haoss var būt sasniedzis virsotni un mēs virzāmies uz mierīgākiem ūdeņiem," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Zelta cena, kas otrdien bija sasniegusi jaunu rekordu virs 3500 ASV dolāriem par unci, trešdien nokritās līdz aptuveni 3300 dolāriem par unci.

Tirgi turpināja cerēt uz FRS procentlikmju pazemināšanu septembrī pēc FRS sanāksmes protokola publiskošanas, kurā vairākums FRS politikas noteicēju pauda atbalstu procentlikmju pazemināšanai, ja ekonomikas dati būs labvēlīgi.

FRS sanāksmes protokolā "debates ir nevis par to, vai [ASV] centrālā banka samazinās procentlikmi gaidāmajā septembra sanāksmē, bet par to, cik agresīva būtu šī normalizācijas cikla sākuma fāze," bija teikts "Oxford Economics" piezīmē klientiem.

Analītiķi ir minējuši vājāku ASV darba tirgu kā dzinuli procentlikmju samazināšanai, lai gan vēl ir cerības uz tā saukto ASV ekonomikas "mīksto piezemēšanos", kas novērstu ASV ekonomikas recesiju.

Citas centrālās bankas, tai skaitā Eiropas Centrālā banka un Anglijas Banka, jau ir sākušas aizņemšanās izmaksu samazināšanu.

ASV naftas cenas sasniedza sešu mēnešu zemāko līmeni. Analītiķi kā iemeslus minēja vāju naftas pieprasījumu Ķīnā un prognozes par naftas ieguves palielināšanos OPEC+ valstīs.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība samazinājās pēc datu publiskošanas par ASV inflācijas nelielu samazināšanos aprīlī, kas atjaunoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) tuvākajos mēnešos pazeminās procentlikmes.

Investori nepacietīgi gaidīja jauno ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) datu publiskošanu pēc tam, kad inflācijas palielināšanās gada sākumā vairoja bažas par to, kad FRS varētu sākt mīkstināt savu monetāro politiku.

Gada inflācija ASV aprīlī samazinājusies līdz 3,4% salīdzinājumā ar 3,5% martā, liecināja Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati. Šis kritums saskanējis ar analītiķu prognozēm.

Trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās, jo zemāku procentlikmju perspektīva padarīja ASV dolāru mazāk pievilcīgu ārvalstu investoriem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, Lielbritānijas inflācijas datiem noslāpējot cerību uz drīzu Anglijas Bankas procentlikmju pazemināšanu, savukārt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes protokols uzsvēra bažas par cenu spiediena turpināšanos.

Gada inflācija Lielbritānijā aprīlī samazinājās līdz 2,3% salīdzinājumā ar 3,2% martā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada jūlija, tomēr analītiķi bija prognozējuši, ka gada inflācija saruks līdz 2,1%.

"Tās bija vilšanos izraisošas ziņas, un tirgi ātri reaģēja, lai noraidītu cerības uz [Anglijas Bankas] procentlikmju pazemināšanu jūnijā. Tagad izskatās, ka ticamāks [laiks procentlikmju pazemināšanai] ir septembris," sacīja "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons.

Volstrītas indeksi saruka pēc FRS 1.maija sanāksmes protokola publicēšanas, kurā parādījās FRS politikas noteicēju neapmierinātība ar progresa trūkumu inflācijas samazināšanā līdz FRS noteiktajam mērķa līmenim 2%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, jo ceturtdien ir gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentlikmju pazemināšana un jauni ASV nodarbinātības dati vairoja cerības, ka arī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu pazemināt procentlikmes.

Volstrīts indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, mikroshēmu ražotājas "Nvidia" tirgus kapitalizācijai pārsniedzot 3 triljonus ASV dolāru.

"Nvidia" ir trešais ASV uzņēmums pēc "Apple" un "Microsoft", kas sasniedzis šāda līmeņa tirgus vērtību. Tā akcijas cena pieauga par 5,2%.

ASV privātajā sektorā maijā radīti 152 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija.

Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā maijā tiks radīti 173 000 darbavietu.

Investori bija nobažījušies, ka FRS ilgāku laiku saglabās procentlikmes augstā līmenī, bet šie nodarbinātības dati var pārliecināt FRS par procentlikmju pazemināšanu tuvākā laikā.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga, investoriem apsverot, kā negaidīti labi ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ietekmēs ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju samazināšanu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas pirmdien bija pieaudzis līdz jaunam rekordam, otrdien nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

"Es domāju, ka investori sāk rekalibrēt savas gaidas," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins, ar to saprotot prognozes par lielāku vai mazāku FRS procentlikmju samazinājumu.

"Es vienkārši domāju, ka ir drusku par daudz optimisma par lielāku procentlikmju samazinājumu," viņš piebilda.

FRS otrdien sāka divu dienu sanāksmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels jau ir devis signālus par to, ka inflācijas tempu palēnināšanās ļaus ASV centrālajai bankai trešdien samazināt procentlikmes, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada. Vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga pēc vairākiem ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu izteikumiem, kuri mazināja cerības uz drīzu FRS procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga.

FRS amatpersonu Džona Viljamsa un Mišelas Boumenas pēdējo dienu izteikumi ir veicinājuši ASV valsts obligāciju ienesīguma palielināšanos, investoriem uzskatot, ka FRS 2024.gadā pazeminās procentlikmes mazāku reižu skaitu, nekā bija sākotnēji gaidīts, ja vispār pazeminās.

"Convera" globālās makroekonomikas stratēģis Boriss Kovačevičs atzina, ka šī ir "perfekta vide" ASV dolāra vērtības pieaugumam. To veicina arī ģeopolitiskas bažas un citu centrālo banku signāli, ka tās drīz samazinās procentlikmes.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,1% līdz 37 775,38 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5011,12 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,5% līdz 15 601,50 punktiem.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) 12.jūnijā nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.

FRS vienbalsīgi nobalsoja, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek saglabāts 5,25-5,5% līmenī. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

FRS arī paredzēja tikai vienu likmes samazinājumu šogad, salīdzinot ar martā prognozētajiem trīs samazinājumiem.

Kā savā paziņojumā norādīja FRS, ir panākts "neliels" progress, lai sasniegtu ilgtermiņa inflācijas mērķi - divus procentus.

Gada inflācija ASV maijā negaidīti samazinājusies līdz 3,3% salīdzinājumā ar 3,4% aprīlī, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Šis kritums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka inflācija saglabāsies 3,4% līmenī.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas ASV maijā saglabājušās nemainīgas pēc tam, kad aprīlī tās bija pieaugušas par 0,3%.

Dati par ASV ražotājcenu samazināšanos otrdien veicināja kāpumu pasaules akciju biržās, jo tie vairoja cerības, ka Federālo rezervju sistēma (FRS) samazinās bāzes procentlikmi.

"Inflācijas tendencei ir pareizs virziens, un šodien bija labas ziņas," aģentūrai AFP sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Kehils.

"Tas liek domāt, ka FRS, visticamāk, samazinās likmi," viņš piebilda.

Šonedēļ galvenā uzmanība tiks pievērsta trešdien gaidāmajiem ASV patēriņa inflācijas datiem, kas varētu ietekmēt FRS monetārās politikas lēmumu pieņemšanu.

Otrdien investori saņēma nomierinošus datus, ka ražotājcenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 2,2%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā jūnijā, kad pieaugums bija 2,7%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas valstī jūlijā pieauga par 0,1%, kas seko 0,2% kāpumam jūnijā. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada griezumā ražotājcenas ASV jūlijā pieaugs par 2,3%, bet kāpums mēneša salīdzinājumā saskanējis ar prognozēm.

Zelta cena otrdien sasniedza jaunu rekordu, ņemot vērā bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa ievedmuitas tarifu politiku un strīdu ar Federālo rezervju sistēmu (FRS).

Zelta cena otrdien pirmo reizi vēsturē sasniegusi 3500,1 ASV dolāru par unci.

Zelta cena pēdējās nedēļās vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas laikā, kad samazinās ASV dolāra vērtība un akciju biržās novērojams kritums.

Zelta cena kopš gada sākuma pieaugusi par vairāk nekā 30%.

Tramps ierakstā sociālajos tīklos nosaucis FRS vadītāju Džeromu Pauelu par "lielu neveiksminieku", jo FRS nav samazinājusi procentu likmes. Šis Trampa ieraksts vairojis bažas, ka Tramps mēģinās atlaist Pauelu. Lai gan FRS ir neatkarīga un ASV prezidenta pilnvaras neparedz tās vadītāja atlaišanu, Baltā nama amatpersonas pagājušajā nedēļā atzina, ka tiek pētītas iespējas, kā to varētu izdarīt.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem gaidot ASV patēriņa cenu datu publiskošanu, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumus par procentlikmēm.

Ir gaidāms, ka FRS pazeminās procentlikmes savā sanāksmē nākamnedēļ, bet vēl tiek debatēts par to, vai ASV centrālā banka dos signālus par citām procentlikmju pazemināšanām 2025.gadā.

ASV ražotāju cenu indekss (PPI) augustā samazinājās par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, lai gan analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,3%. Jūlijā tas bija pieaudzis par 0,7% salīdzinājumā ar jūniju.

Ražotāju cenu dati vedina domāt par muitas tarifu "klusu" ietekmi uz inflāciju un par to, ka "uzņēmumi absorbē vismaz daļu no tarifu izmaksām", teikts "FHN Financial" analītiķa Vila Kompernolles piezīmē klientiem. "Nekam šodienas datos nevajadzētu novirzīt FRS no procentlikmju samazināšanas nākamnedēļ."

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem ASV inflācijas datiem pastiprinot iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ pazeminās procentlikmes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentlikmes, pieņemot šādu lēmumu otrajā sēdē pēc kārtas, un paaugstināja eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes šogad.

ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publiskotie dati parādīja, ka patēriņa cenu indekss (CPI) augustā pieaudzis līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% jūlijā. Šis kāpums saskan ar analītiķu prognozēm un, domājams, neatturēs FRS no procentlikmju pazemināšanas nākamnedēļ.

Lai gan inflācija pārsniedz FRS noteikto 2% mērķi, nesen publiskoti vāji ASV nodarbinātības dati "ir patiprinājuši monetārās politikas mīkstināšanas iespējamību", sacīja "Moneyfarrn" galvenais investīciju pārzinis Ričards Flakss.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, stabiliem ASV inflācijas datiem vairojot cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) samazinās procentlikmes.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Tokijas biržas indekss "Nikkei" pieauga par 1,3% līdz jaunam rekordam. Palielinājās arī Eiropas biržu indeksi.

Investori ir bažījušies par to, kāda būs ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekme uz inflāciju un izaugsmi pasaules lielākajā ekonomikā.

Otrdien publiskoti ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) dati tomēr liecināja, ka gada inflācija ASV jūlijā saglabājusies 2,7% līmenī, nemainoties salīdzinājumā ar jūniju.

"Investori palielināja prognozes par procentlikmju pazemināšanu septembrī, domājot, ka importēto preču inflācija saglabājās zemāka par gaidīto, kompānijām turpinot absorbēt tarifu izmaksas," sacīja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ezkardeškaja.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pirmo reizi šogad pazemināja procentlikmes un deva signālus par vēl divām to pazemināšanām šogad.

FRS lēmums lielā mērā atbilda tirgus prognozēm un tika pieņemts pēc nesen publicētiem ekonomikas datiem par vājāku ASV darbavietu skaita pieaugumu.

FRS trešdien atzina, ka ir "pieauguši nodarbinātības krituma riski", lai gan inflācija ir kāpusi un "saglabājas nedaudz paaugstinātā līmenī".

ASV dolāra vērtība sākotnēji samazinājās, bet vēlāk pieauga pret eiro un citām svarīgajām valūtām.

Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,6% līdz 46 018,32 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% līdz 6600,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 22 261,33 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā samazinājās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmēm un cerot uz lūzumiem ASV tirdzniecības sarunās.

Akciju cenas pēdējās divās nedēļās lielākoties bija kāpušas, gaidot progresu tirdzniecības sarunās starp ASV un citām valstīm.

Tirgus otrdien "šķiet vīlies par faktu, ka mēs nedzirdam nekādus jaunumus par tirdzniecības darījumiem", sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Investori arī sekoja FRS darbībām. Ir gaidāms, ka FRS trešdien nemainīs procentlikmes, lai gan ASV prezidents Donalds Tramps aicina tās samazināt.

Ir paredzams, ka Anglijas Banka ceturtdien samazinās bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4,25%, pastāvot bažām par vāju ekonomikas izaugsmi Lielbritānijā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās.

Akciju cenas trešdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, savukārt naftas cenas palielinājās.

Galvenie ASV biržu indeksi turpināja samazināties otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela otrdienas izteikumiem, ka ASV uzņēmumu akcijas ir "diezgan augsti novērtētas".

"Briefing.com" raksturoja akciju tirdzniecību trešdien kā novirzīšanos no peļņas medību impulsa, tomēr trešdienas kritumi bija "pieticīgi, ņemot vērā nesenos kāpumus".

Nesenā cenu kāpuma svarīgs dzinulis bija prognozes, ka FRS turpinās procentlikmju pazemināšanu pirms gada beigām.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir FRS iecienīts ASV inflācijas rādītājs. Nākamnedēļ ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, toties ASV dolāra vērtība pieauga pēc negaidīti spēcīgiem ASV ekonomikas izaugsmes datiem, kas var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) atlikt nākamās procentlikmju pazemināšanas.

ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie galīgie dati. Iepriekš publiskotie pārskatītie dati liecināja, ka ASV iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājās par 3,3%, tomēr galīgie dati rāda, ka kāpums bijis par 3,8%, jo patērētāju izdevumi bija lielāki par gaidītajiem.

Tā bija straujākā ASV ekonomikas izaugsme viena ceturkšņa laikā pēdējos divos gados.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Galvenie ASV biržu indeksi, kas pirmdien bija sasnieguši rekordus, ceturtdien samazinājās trešo dienu pēc kārtas.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Anglijas Banka pazemināja procentlikmes.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem pēc tam, kad FRS ignorēja bažas par Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un pazemināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem.

Tirgu dalībnieku noskaņojumu uzlaboja FRS vadītāja Džeroma Pauela teiktais, ka ir iespējamas tālākas procentlikmju pazemināšanas.

Pauels tomēr atzīmēja, ka vēl nav skaidrs, kāda būs Trampa darba kārtība ekonomikas jomā. "Mēs neminam, mēs neizsakām minējumus un pieņēmumus," preses konferencē sacīja Pauels.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu "Apple", "Alphabet" un "Meta" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.