Jaunākais izdevums

ASV patlaban apdomā dažādus rīcības plānus, ieskaitot sankcijas, ja Ukrainā turpināsies politiskā krīze, vēsta BBC.

Šāds ASV paziņojums nācis klajā pēc tam, kad milicija sāka padzīt no Kijevas centra pret prezidentu noskaņotos protestētājus. ASV amatpersonas izteikušas brīdinājumu Ukrainai nelietot spēku pret civiliedzīvotājiem.

Ukrainas aizsardzības ministrs Pavlo Ļebedevs telefonsarunā pārrunāja notiekošo Ukrainā ar ASV aizsardzības ministru Čaku Hāgelu, kurš uzsvēra, ka draudus var radīt jebkura militāra iejaukšanās protestos.

«Mēs izskatām vairākas iespējas, arī sankcijas, tomēr es neatklāšu detaļas,» medijiem pauda ASV pārstāvis Jens Psaki. Jau iepriekš ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs pauda riebumu pret Ukrainas amatperosnu lēmumu izmantot milicijas spēku pret miermīlīgiem protestētājiem. «Policija, buldozeri, steki tā vietā, lai respektētu demokrātiskās tiesības un cieņu pret cilvēku,» pauda Dž. Kerijs.

Jāatgādina, ka 46 miljonus iedzīvotāju lielās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā demonstrācijas notiek jau vairākas nedēļas. Tās sākās pēc tam, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs paziņoja, ka Ukraina neparakstīs līgumu ar Eiropas Savienību. To bija plānots darīt Austrumu partnerības samitā Viļņā.

Milicija šīs nedēļas sākumā ieņēma protestētāju galveno «mītni» Kijevas Neatkarības laukumā. Tāpat likumsargi nojauca barjeras, kā arī novāca demonstrantu uzslietās teltis. Milicijas iejaukšanos valsts amatpersonas skaidroja ar to, ka esot jāatbrīvo satiksmei iela, kas šķērso Neatkarības laukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā stāvokli Ukrainā DB raksturo Varšavas Austrumu studiju centra speciālists Arkadiušs Sarna. Polija ir viens no nozīmīgākajiem Ukrainas ES partneriem ar itin plašu ekonomisko un politisko interešu loku abu valstu starpā. A. Sarna gan piekrīt, ka Ukrainas makroekonomiskie rādītāji «ir briesmīgi».

Pirmām kārtām Ukrainā rūk ārzemju valūtu rezerves. Tā pērn rezerves kritušās no 31 miljarda ASV dolāru līdz 25 miljardiem, bet šā gada jūnijā to līmenis bija jau pie 21,7 miljardu dolāru atzīmes. Tas ir biedējoši Ukrainas nesabalansētās eksporta un importa attiecības dēļ.

Var pabrīnīties arī par Ukrainas vadītāju taktiku, kad, tās grivnai un attiecīgi atkarībai no importa kļūstot stiprākai, ticis audzēts arī valsts tekošā konta deficīts. 2012. gadā tas pieaudzis jau virs 8% no IKP. Tāds tas saglabāsies arī šogad – aģentūrai Bloomberg prognozē Goldman Sachs (GS) Maskavas analītiķis Andrejs Mathenijs. Pēc viņa datiem ar šādiem makroekonomiskajiem rādītājiem līdz gada beigām Ukrainas valūtas varētu krist līdz pat 13 miljardiem dolāru, kas valsts finanšu sistēmai nav adekvāts daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo un komercēku apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs «Civinity» paziņojis par lēmumu atteikties no turpmākiem paplašināšanās plāniem Ukrainā un pārdot visas tam piederošās «Civinity Ukraina» akcijas. Līdz šim Ukrainā «Civinity» strādāja Kijevā, Zaporožjē un citās pilsētās.

Ukrainā «Civinity» darbību uzsāka pirms 2 gadiem. Uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā un Latvijā, kopā ar partneriem no Ukrainas toreiz dibināja kopuzņēmumu «Civinity Ukraina», kurš piedalījās vietējo pašvaldību rīkotajos iepirkumos par daudzdzīvokļu māju administrēšanu, daļā no tiem uzvarot.

«Ņemot vērā atšķirīgās prakses namu apsaimniekošanas jomā Ukrainā un Baltijas valsīs, mēs esam nolēmuši pārtraukt «Civinity» darbību Ukrainā, pārdodot visus uzsāktos un aktīvos projektus šajā valstī,» grupas lēmumu komentē Rimvīdas Ramanausks, «Civinity» ģenerāldirektors.

2016.gadā dibinātā «Civinity Ukraina» līdz šim pārvaldīja sabiedrību «Misto dlya lyudei», kura veiksmīgi uzvarēja vairākos dzīvojamo ēku administrēšanas konkursos, tai skaitā Zaporožjes pašvaldības konkursā par 3,5 milj. kv. m. māju apsaimniekošanu. Šobrīd sabiedrība administrē vairāk nekā 3000 dažāda veida ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, Zaporžje, Mariupolē, Melitopolē, Kremenčukā un Energodarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES ārlietu ministri vienojas par sankcijām pret cilvēktiesību pārkāpumos Ukrainā atbildīgajiem

LETA, 20.02.2014

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs (otrais kreisajā pusē) tikšanās laikā ar Vācijas, Francijas un Polijas ārlietu ministriem.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.

Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ES ministri pieņēmuši politisku lēmumu, taču rīt no rīta sanāks speciāla komiteja, kas lēmumu noformēs juridiski un apstiprinās sarakstu, uz kurām personām šīs sankcijas attiecas. «Latvija iestāsies par nopietnu sarakstu,» sacīja ministrs.

Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vardarbība Ukrainā rada draudus biznesam; Latvijas tranzīts varētu pat iegūt

Didzis Meļķis, Egons Mudulis, 28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Tekstiluzņēmumi cenšas kliedēt Ukrainas krīzes radīto risku

Vēsma Lēvalde, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas un Krievijas politiskie notikumi, kā arī valūtu svārstības liek eksportētājiem meklēt alternatīvas .

2013. gads tekstila ražošanas nozarē noslēdzies veiksmīgi – audzis gan kopējais ražošanas apjoms, gan eksporta īpatsvars, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) apkopotie dati. Arī šā gada pirmais ceturksnis lielākajai daļai uzņēmumu aizvadīts ar plusa zīmi. Taču tie ražotāji, kuru galvenais noieta tirgus ir Muitas ūnijas valstis un Ukraina, jau izjūt valūtas svārstību ietekmi un tirgus sabremzēšanos. Nelabvēlīga scenārija gadījumā daļa uzņēmumu var pārtraukt vai ievērojami sašaurināt ražošanu Latvijā.

Skatās uz Krieviju

SIA Viola-stils Jēkabpilī pērn gadu noslēgusi ar aptuveni 60 tūkst. eiro apgrozījuma pieaugumu, DB informēja uzņēmuma īpašnieks Juris Bružuks. Šā gada pirmais ceturksnis Jēkabpils ražotnē bijis ritmisks, neesot iemesla sūdzēties. Tomēr ar politiskajiem notikumiem jārēķinās – 90% Viola-stils produkcijas tiek pārdota Krievijā. «Tikko bijām izstādē Maskavā, tur mūsu produkciju turpina pasūtīt,» stāsta J.Bružuks, piebilstot, ka divi klienti gan no sadarbības nobijušies un atsaukuši pasūtīto. Lielākas problēmas sagādā rubļa kursa kritums – par 10% nācies pazemināt izstrādājumu vairumcenu. Tā kā izejmateriālus jēkabpilieši iepērk Itālijā, norēķinoties eiro, pašu ieņēmumi samazinās. Uzņēmējs cer, ka tādu savstarpēju sankciju, kas aizvērtu Krievijas tirgu, nebūs, taču pieļauj, ka var pieaugt muitas tarifi. Galējā situācijā viņš neizslēdz ražošanas pārcelšanu uz Krieviju. «Interese Krievijā ir, man ir piedāvāts braukt un palīdzēt ieviest līdzīgu ražošanu kā mums,» viņš stāsta. Jautāts par iespējamo tirgus diversifikāciju, uzņēmējs ir skeptisks. «Eiropu ar trikotāžu ir pārpludinājusi Ķīna un Bangladeša. Turklāt eiropiešiem nepatīk mūsu nosacījums par priekšapmaksu. Arī piedāvātā cena – 6–7 mārciņas par izstrādājumu – mums nav pieņemama,» skaidro J. Bružuks. Grūtāk veicas Viola-stils saistītajam uzņēmumam Ukrainā. Politisko notikumu kontekstā ražotne Kijevā mēnesi nav strādājusi, darbs atsākts tikko. Ukrainā ir tirgus stagnācija, un Krievijas tirgū ukraiņu ražojumus neielaiž. Kijevā ir nodarbināti aptuveni 20 cilvēki, un ražotnē ir četras adāmmašīnas. Politiskie notikumi Ukrainā ietekmē arī medicīnisko preču ražotāju Tonus Elast, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka. Ražošanas jauda martā jau samazināta par 20%, tāpēc vadītāju uztrauc tālākais notikumu scenārijs. Ja ES piemēros sankcijas pret Krieviju, tas būtiski ietekmēs Tonus Elast ražojumu noietu šajā tirgū, viņa apgalvo. «Pārdošanas kāpums, kāds bija plānots 2014.gadā, visticamāk, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, netiks sasniegts, tomēr ceram uz situācijas stabilizēšanos,» saka D. Mihņenoka. Krievija ir uzņēmuma lielākais noieta tirgus, otrs nozīmīgākais ir Kazahstāna, kur šobrīd notiek nacionālās valūtas tenges devalvācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm šogad plāno konsolidēto apgrozījumu 127 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vētrainu aplausu pavadīts Putins «pievieno» Krimu Krievijai

Gunta Kursiša, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2017. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,08 miljonus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā 2016. gada decembrī.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā, kur tā ir palielinājusies par 700%, un Baltkrievijā - par 329%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Kirgizstānā - par 36%, un Kazahstānā - par 32%. 2017. gada decembrī AS «Olainfarm» veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi decembrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 2 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2016. gada decembrī. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2017. gada decembrī bija 0.4 miljoni eiro, kas ir par 18% mazāk nekā šajā periodā 2016. gadā. SIA «Silvanols» 2017. gada decembrī realizēja produkciju deviņās Eiropas valstīs, ar «Olainfarm» starpniecību arī Baltkrievijā, Krievijā, Azerbaidžānā un Kosovā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2017. gada decembrī veidoja 0.8 miljonus eiro, kas ir par 26% mazāk nekā 2016. gada decembrī, produkti tika realizēti 21 valstī trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lavrovs: Ukraina pārkāpj Ženēvas vienošanos

LETA--AFP/BBC, 22.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kijeva pārkāpj pagājušajā nedēļā Ženēvā panākto vienošanos par spriedzes mazināšanu Ukrainā, ar šādu paziņojumu pirmdien nāca klajā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

«Ženēvas vienošanās ne tikai netiek pildīta, bet tiek sperti tādi soļi, ko galvenokārt dara tie, kas sagrāba varu Kijevā, kas klaji pārkāpj Ženēvā panākto vienošanos,» preses konferencē Maskavā sacīja Lavrovs.

Tikmēr Vašingtona brīdinājusi, ka laiks Ženēvas vienošanās ieviešanai izsīkst.

ASV prezidents Baraks Obama uzsvēris, ka Krieviju sagaida jaunas sankcijas, ja tuvāko dienu laikā netiks panākta situācijas uzlabošanās.

Taču Lavrovs noraidīja risku, ka Krievija varētu nonākt vēl lielākā starptautiskā izolācijā.

«Centieniem izolēt Krieviju nav pilnīgi nekādas nākotnes, jo Krievijas izolēšana no pārējās pasaules nav iespējama,» sacīja Lavrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Andreja Ēķa un studijas «Platforma Film» «eksporta ideja» iekarojusi arī Ukrainas tirgu.

Andreja Ēķa spēlfilmas Svingeri (2016) pirmā adaptācija tika uzņemta Igaunijā, repertuārā startēja 2017. gada 10. novembrī un līdz gada beigām to kinoteātros noskatījās apmēram 80 000 interesentu. Ukrainā filmas Svingeri lokalizētais variants uz ekrāniem iznāca 2018. gada 1. janvārī ar greznu publicitātes kampaņu vienlaikus vairākās lielpilsētās (Kijevā, Odesā, Harkovā u.c.). Filma kā šobrīd populārākā lokālā komēdija joprojām ir kinoteātru repertuārā un līdz marta sākumam filmu noskatījušies jau vairāk nekā 273 000 skatītāju, kases ieņēmumi - apmēram 680 tūkstoši eiro.

Būtisks elements lokālo Svingeru popularitātes vairošanai ir katrā valstī speciāli piemeklēti aktieri, kas labi pazīstami vietējiem skatītājiem. Ukrainas versijā piedalās populāras šovbiznesa zvaigznes – reperis Serjoga (Ukrainā populāras dziesmas Čornij bumer izpildītājs), Oļa Poļakova (viena no slavenākajām dziedātājām Ukrainā), Daša Astafjeva (Playboy modele, kas dzīvojusi kopā ar Hjū Hefneru) un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde, reaģējot uz ziņām, ka Krievija Ukrainā iesūtījusi regulāro karaspēku, lai sniegtu atbalstu tur esošajām krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bandām.

Ir saņemts apstiprinājums, ka notiks publiskais brīfings - atklāta sēde, kurā ANO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Džefrijs Feltmans informēs par notiekošo, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā Jānis Mažeiks.

Sēde, kas sasaukta pēc Lietuvas pieprasījuma, sāksies plkst.19.00 pēc Latvijas laika ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.

Krievijai tiks pieprasīts paskaidrot, kāpēc Ukrainā ir tās karaspēks, žurnālistiem pavēstīja Lielbritānijas vēstnieks ANO Marks Grānts, kas pārstāv pašreizējo ANO Drošības padomes prezidējošo valsti. Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijas regulārā armija tagad ir Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rinkēvičs: Mūsu pienākums ir maksimāli atbalstīt Ukrainas integrāciju Eiropā

LETA, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņojot par politisko situāciju Ukrainā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien valdības ārkārtas sēdē uzsvēra, ka Latvijai ir jādara viss, lai atbalstītu Ukrainas integrāciju Eiropā.

«Ja vēl pirms nedēļas likās, ka Ukraina ir nolēmusi palikt ārpus Eiropas perspektīvas ceļa, šobrīd situācija strauji mainās, un mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai Ukrainas ceļš Eiropas virzienā tiktu maksimāli atbalstīts,» sacīja ministrs. Ņemot vērā, ka Latvija 2015.gada sākumā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES), Ukraina un Austrumu partnerība noteikti būšot viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm šajā laikā.

Ukrainas parlamenta pēdējo dienu soļi bijuši leģitīmi un lielā mērā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča rīcība bija tā, kas izprovocēja daudzo cilvēku bojāeju, sacīja Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams darīt visu, lai Ukrainā notiktu mierīgs politiskās transformācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina premjeru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt olu importu no trešajām valstīm, tostarp Ukrainas, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Asociācijā atgādināja, ka šā gada jūnijā Latvijas valdība lēma piešķirt papildus līdzekļus pastiprinātai importa olu un olu produktu no Ukrainas kontrolei. «Papildus pārbaužu laikā ir atklāts, ka salmonellu satur pat termiski apstrādāti produkti, kas liek domāt par higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs,» norāda asociācijā, paužot bažas par Latvijas patērētāju veselības drošību, jo imports no Ukrainas veido trešdaļu no visu importēto olu apjoma. Asociācija 14.augustā nosūtījusi premjeram aicinājumu nekavējoties apturēt olu un olu produktu importu no trešajām valstīm.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija vēstulē premjeram norāda uz tās rīcībā esošo zvērinātu advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» ziņojumu par tiesiskajiem pamatiem aizliegumam importēt olu izstrādājumus no Ukrainas uz Latviju un Eiropas Savienību (ES). Ziņojuma secinājumos norādīts, ka pēc tam, kad ES dalībvalsts ziņojusi par konstatēto neatbilstību saistībā ar importēto pārtiku un pastāv risks, ka sabiedrības veselība var tik apdraudēta, dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamību noteikt kādu no ES normatīvajos aktos noteiktajiem pasākumiem, kuru starpā ir konkrētās pārtikas importa no attiecīgās trešās valsts aizliegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija februārī par 3% mazāka nekā pirms gada

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Gruzijā, kur tā palielinājusies par 35% un Krievijā, kur tā palielinājusies par 23%, savukārt lielākais realizācijas samazinājums vērojams Ukrainā, kur tā samazinājās par 33% un Lietuvā, kur tā samazinājās par 30%. 2017.gada februārī veiktas būtiskas piegādes arī uz Bulgāriju, Moldovu un Vāciju. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada februārī veidoja 1,68 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk kā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada februārī bija 0,57 miljoni eiro, kas ir par 21% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada februārī realizēja produktus sešās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm palīdzību arī Baltkrievijā. SIA Tonus Elast realizācija šajā laika posmā sasniedza 0.77 miljonus eiro un tā tika veikta 17 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi Ukrainā negatīvi ietekmē Latvijas pārtikas ražotājus

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzskata, ka līdz ar to krīzes ieilgšanas gadījumā valdībai vajadzētu apsvērt iespēju atbalstīt eksportētājus.

Izjūt ietekmi

Piena, gaļas un dzērienu nozares uzņēmēji ir tie, kurus visvairāk ietekmē saspīlētā situācija Ukrainā. «Patlaban eksportētāju un partneru Ukrainā sadarbības noteikumus nediktē ekonomiskie principi, bet gan politika. Tādēļ ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiek atrisināta sarežģītā politiskā situācija. Ražotāji izjūt ļoti lielu negatīvu ietekmi. Tas saistīts gan ar drošības jautājumiem konkrētajās valstīs, gan valūtas vērtības krišanos, kas pasliktina Krievijas un Ukrainas uzņēmēju maksātspēju par mūsu precēm,» portālam Nozare.lv pauda I. Šure. Viņa paredz, ka notikušā sekas būs jūtamas vēl kādu laiku, lai arī akciju vērtība biržā jau ir atguvusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Forbes apskatnieks: Putins ir bīstamāks par Islāma valsti, un Latvija var kļūt par viņa nākamo mērķi

LETA, 25.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Protestētājs Kijevā speciāli Db.lv: biedējošākie ir brīži, kad apkārt šauj un spridzina

Gunta Kursiša, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.

Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.

«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.

Komentāri

Pievienot komentāru