Jaunākais izdevums

Augstākā tiesa (AT) atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par būvfirmas SIA "Velve" prasību pret SIA "Izdevniecība "Dienas Bizness"" un laikraksta "Diena" galveno redaktoru Gati Madžiņu par nepatiesu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, līdz ar to prasība noraidīta pilnībā, informēja AT.

AT konstatēja, ka nav pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā apgabaltiesas spriedumā lietas iznākums būtu nepareizs.

Jau ziņots, ka pērn arī Rīgas apgabaltiesa noraidīja "Velves" prasību.

2023. gada 27. martā "Velve" cēla tiesā prasību par, viņuprāt, nepatiesu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu. "Velve" lūdza atzīt, ka atbildētāji ir izplatījuši nepatiesas un prasītājas reputāciju aizskarošas ziņas ar frāzi "Māra Martinsona kontrolētās kompānijas "Velve" nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu". "Velve" lūdza uzlikt atbildētājiem par pienākumu atsaukt ziņas un atvainoties.

"Velve" tāpat lūdza uzlikt "Dienas Biznesam" pienākumu izņemt no interneta vietnēm "db.lv" un "diena.lv" publicētā Madžiņa raksta "Diena: Būvnieku karteļa lietā jāizslēdz manipulācija" frāzi "Māra Martinsona kontrolētās kompānijas "Velve" nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu".

Būvfirma tāpat lūdza uzlikt pienākumu izņemt no interneta vietnes "diena.lv" publicētā raksta "KP vadībā virza "Velvi" pārstāvējuši juristi" frāzi "ar skandalozo uzņēmēju Māri Martinsonu saistītus uzņēmumus".

"Velve" arī lūdza piedzīt solidāri no atbildētājiem kompensāciju par nemantisko kaitējumu 6000 eiro apmērā un tiesāšanās izdevumus.

"Velves" ieskatā, rakstos ietvertas nepatiesas un aizskarošas ziņas, kas nodarījušas kaitējumu tās reputācijai un var negatīvi ietekmēt tās komercdarbību.

Rīgas pilsētas tiesa secināja, ka frāze rakstā "Diena: Būvnieku karteļa lietā jāizslēdz manipulācija" nav atzīstama par ziņu, bet ir Madžiņa kā raksta autora izdarīts secinājums un viedoklis, kas pamatots ar pietiekamu faktisko bāzi savu secinājumu izdarīšanai un viedokļa paušanai. Tiesas ieskatā, uz to nevar attiecināt likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" noteikto par nepatiesu ziņu atsaukšanu.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, kompānija "Velve" reģistrēta 1992. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir kompānija AS "MN Holding", bet patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

SIA "Izdevniecība "Dienas bizness"" reģistrēta 1993. gadā, un tā pamatkapitāls ir 821 344 eiro. "Izdevniecības "Dienas bizness"" īpašnieki ir Madžiņš (24,5%) un Igaunijā reģistrētā kompānija "Walburg" (75,5%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi būvfirmas SIA "Velve" prasību pret SIA "Izdevniecība "Dienas Bizness"" un tās valdes locekli, laikraksta "Diena" galveno redaktoru Gati Madžiņu par nepatiesu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

2023. gada 27. martā "Velve" cēla tiesā prasību par, viņuprāt, nepatiesu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu. "Velve" lūdza atzīt, ka atbildētāji ir izplatījuši nepatiesas un prasītājas reputāciju aizskarošas ziņas ar frāzi "Māra Martinsona kontrolētās kompānijas "Velve" nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu". "Velve" lūdza uzlikt atbildētājiem par pienākumu atsaukt ziņas un atvainoties.

"Velve" tāpat lūdza uzlikt "Izdevniecībai "Dienas Bizness"" pienākumu izņemt no interneta vietnēm "db.lv" un "diena.lv" publicētā Madžiņa raksta "Diena: Būvnieku karteļa lietā jāizslēdz manipulācija" frāzi "Māra Martinsona kontrolētās kompānijas "Velve" nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu".

Būvniecība un īpašums

Izmeklēšanas nepilnību dēļ būvnieku karteļa lietu atgriež izskatīšanai apgabaltiesā

LETA,23.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

AT aģentūru LETA informē, ka gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu pieteicēju izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus.

Tiesa uzsvērusi, ka tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā izsmeļoši uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.

AT atzinusi, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas pavērtu plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas, tviterī paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa informē, ka ir vienojusies ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (JV), ka šis jautājums tiks atkārtoti skatīts jau tuvākajā laikā. "Te svarīga diskusija gan par esošo normu piemērošanu tiesā, gan par atbildības pastiprināšanu," uzsver premjere.

Siliņa arī apgalvo, ka "Jaunā vienotība" jau iepriekš ir virzījusi priekšlikumu, ka par aizliegto vienošanos kā smagāko konkurences tiesību pārkāpumu nepieciešama kriminālatbildība.

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Būvniecība un īpašums

IUB aizliedz slēgt līgumu Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvdarbu pabeigšanas iepirkumā

LETA,10.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) slēgt līgumu konkursā par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.

IUB lēmums pieņemts, izskatot SIA "Aimasa" iesniegto sūdzību par VNĪ rīkotā konkursa rezultātiem.

VNĪ iepirkumā par A2 korpusa pabeigšanas būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību uzvarēja piegādātāju apvienību "NSHC Group", kuras sastāvā ir SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company".

"Aimasa" sūdzībā apstrīdēja konkursa rezultātus, uzskatot, ka uzvarētājs nepamatoti atzīts par atbilstošu vairākām kvalifikācijas prasībām, ka pasūtītājs nav pienācīgi pārbaudījis uzvarētāja līgumcenu, kā arī ka gan uzvarētājam, gan pašai "Aimasai" atsevišķos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos piešķirts nepamatots vērtējums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)