Atalgojuma kāpums joprojām ir noturīgs, īpaši privātajā sektorā, jaunākajā Makroekonomisko norišu apskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.
Arī 2015. gadā vērojama pozitīva algas kāpuma komponente, ko nevar izskaidrot ar darba ražīguma kāpumu, inflāciju un normatīvo aktu pārmaiņām (minimālās algas paaugstināšanu), algas un produktivitātes starpībai palielinoties līdz 2006. gada rādītājam. Iespējamā tā saucamo aplokšņu algu legalizācija šo parādību var izskaidrot tikai daļēji, jo līdzīgas norises vērojamas arī nacionālo kontu datos, kas ietver arī ēnu ekonomiku – pieaug atalgojuma īpatsvars pievienotās vērtības struktūrā. Vienlaikus citi tautsaimniecības rādītāji nenorāda uz novirzi no makroekonomiskā līdzsvara.
Piemēram, bezdarbs nav zemāks par dabisko līmeni, uzņēmēju novērtējums par darbaspēka trūkumu joprojām ir stabils un mērens, rentabilitātes rādītāji ir stabili.
2016. gadā algas kāpums varētu saglabāties nedaudz virs darba ražīguma pieauguma, atspoguļojot IKP ienākumu aspekta strukturālās pārmaiņas (palielinoties atalgojuma īpatsvara kopējā pievienotajā vērtībā līdzsvara līmenim, kas Latvijā joprojām ir būtiski zemāks par ES vidējo rādītāju) nevis virzību ārpus makroekonomiskā līdzsvara.
2016. gadā vidējās mēneša bruto darba samaksas gada pieauguma temps varētu sarukt līdz 5%. To noteiks gan mazāka algas kāpuma neizskaidrotā komponente, gan lēnāks minimālās algas kāpums. Turklāt neto algas pieauguma temps 2016. gadā samazināsies vairāk nekā bruto darba samaksai, jo vairs nav gaidāms, ka normatīvo aktu pārmaiņas noteiks straujāku neto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar bruto darba samaksu, kā tas bija 2014. un 2015. gadā (attiecīgi IIN neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana un VSAOI darba ņēmēju likmes samazinājums 2014. gadā, kā arī IIN likmes samazināšana 2015. gadā).