Jaunākais izdevums

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora trīs mēnešu ilgajai pirms inkubācijas programmai, Demo dienā noskaidrotas sešas labākās komandas, kuras ieguva naudas balvas.

Kopā tika piešķirtas naudas balvas 19 500 eiro apmērā. 1. vietu un 5000 eiro ieguva komanda “Edo”, kuras biznesa ideja ir platformas izveide cilvēkiem ar kuņģa un gremošanas sistēmas problēmām, nodrošinot iespēju saņemt gan konsultācijas no dietologiem, gan specializētus diētas plānu attālināti.

Tāpat tika piešķirtas divas 2. vietas un 3500 eiro naudas balvas komandām “Bluro Boards” un “Drink’n’Roll”, trīs 3. vietas un 2500 eiro naudas balvas tika piešķirtas komandām “Todayspace”, “Zelta Urķis” un “MyCareerGuru”.

Pavasara uzsaukumā LU studentu Biznesa inkubatorā dalību uzsāka 20 komandas, kuras, neskatoties uz apkārt valdošo pandēmiju un daudzajiem ierobežojumiem, pierādīja sevi smagā un neatlaidīgā darbā, iesaistoties gan inkubatora rīkotajās aktivitātēs, gan pašiem turpinot darbu pie savu ideju attīstīšanas.

Noslēdzoties trīs mēnešu pirms inkubācijas programmai, Demo dienā piedalījās 12 komandas, kuras attālināti prezentēja savas biznesa idejas, izdarīto un sasniegto, un to, kas vēl jāpaveic.

Par to, kurām no komandām piešķirt naudas balvas, lēma vērtēšanas komisija, kuras sastāvā bija LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs Kārlis Kivlenieks, projekta koordinatore Māra Birzniece, SEB bankas inovāciju vadītājs Kārlis Karolis, "Printful" komunikāciju projektu vadītāja Kristīne Korņilova un "Unibrokker Insurance & Consulting" dibinātājs un vadītājs Uldis Dzērve.

Inkubatorā palikušās komandas turpinās saņemt atbalstu savas biznesa idejas attīstīšanai, piedaloties inkubatora rīkotajās aktivitātēs un tiekoties ar dažādu nozaru ekspertiem.

Brīvās pieteikšanās pirmsinkubatora programma tiek organizēta, lai sniegtu dalībniekiem pamatzināšanas par jaunu biznesa ideju attīstīšanu un to validēšanu. Programmā ir iespēja piedalīties gan, ja studentiem ir sava ideja, kuru tie vēlas attīstīt, gan arī tiem studentiem, kuriem nav savas idejas, jo pēc iespējām var pievienoties kāda cita studenta komandai. Pēc 12 nedēļu nodarbību cikla, dalībniekiem ir iespēja turpināt pilnveidot kompetences un attīstīt savas biznesa idejas deviņu mēnešu programmā.

Balvu fonds Demo dienā tiek nodrošināts pateicoties ERAF līdzfinansētajam projektam Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem”.

LU studentu Biznesa inkubators ir izveidots un darbojas, pateicoties mecenātu, Latvijas Universitātes un LU BVEF atbalstam. Mecenātu ziedojumus administrē LU fonds. Balvas tika nodrošinātas no ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 15. martam studenti var pieteikt idejas jaunā Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) kopīgā inkubatora pirmajā biznesa ideju uzsaukumā.

Šāds universitāšu inkubators izveidots ar mērķi veicināt zinātniski ietilpīgu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Tuvāko divu gadu laikā inkubatorā paredzēts uzņemt vismaz 30 komandas, nodrošinot ideju attīstībai finansiālu atbalstu vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā.

"Mūsu mērķis ir atbalstīt studentus zinātniski ietilpīgu biznesa ideju izstrādē un jaunu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu dibināšanā," saka Liene Briede, RTU Dizaina fabrikas uzņēmējdarbības atbalsta programmu vadītāja.

Viņa norāda, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā joprojām ir ļoti nepieciešams agrīns atbalsts biznesa ideju īstenošanai, tāpēc universitāšu inkubatoram būs nozīmīga loma līdzās jau esošajām pirmsinkubācijas un akselerācijas programmām, piemēram, RTU īstenotajai "IdeaLAB", ļaujot turpināt attīstīt jau citās programmās testētās biznesa idejas zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomās. Jaunais atbalsta instruments būs papildinājums aktivitātēm, kas vērstas uz inovatīvās domāšanas attīstību, atbalstu jaunu produktu izstrādei, tehnoloģiju pārnesei un pētījumu komercializācijai, veicinot ciešāku augstskolu un uzņēmumu sadarbību konkurētspējīgas ekonomikas veidošanā. Sadarbība RTU un LU starpā inkubatora dalībniekiem nodrošinās starpdisciplināru pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru pavasara uzņemšanā saņemti 385 pieteikumi.

No tiem 211 pieteikums ir saņemts uzņemšanai inkubācijas programmā un 174 - pirmsinkubācijas programmā.

"Vidēji uz vienu inkubācijas atbalsta vietu mums ir 2,7 pretendenti," teic Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Visvairāk pieteikumu inkubācijai saņemti Siguldas biznesa inkubatorā, kur iesniegti 22 pieteikumi. Ar vislielāko pieteikumu skaitu seko Jūrmalas (21) un Jelgavas (21) biznesa inkubatori.

Savukārt vislielākais pieteikums skaits pirmsinkubācijā saņemts Radošo industriju inkubatorā Rīgā, kur iesniegti 27 pieteikumi. Jūrmalas inkubatorā saņemti 26, Valmieras - 23 un Madonas - 21 pieteikums. Pirmsinkubācijā lielākoties pieteikušies biznesa ideju autori jeb fiziskas personas – 163. Pārbaudīt savas komandas biznesa idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā vēlas 11 uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubators aicina visus interesentus un jaunos uzņēmējus pieteikties inkubatorā un piedalīties 3 mēnešu pirms-inkubācijas periodā pavasara semestrī.

"Inkubatorā 8.sezonā uzņēmām dalībniekus no 10 Latvijas Universitātes fakultātēm, bet vēl 35% dalībnieku bija citu augstskolu studenti vai cilvēki, kuri jau ir beiguši savas studiju gaitas. Jauno dalībnieku lielās intereses dēļ nolēmām dalībniekus uzņemt arī pavasara semestrī, dodot iespēju katram interesentam iziet pirms-inkubācijas periodu un attīstīt savu biznesa ideju," uzsver LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs Kārlis Kivlenieks.

Pateicoties ERAF līdzfinansētajam projektam "Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem", studentiem, kuri piedalās šajā programmā, tās noslēgumā "Demo dienā" būs iespēja saņemt naudas balvas, kas 1.vietai ir 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

15 biznesa inkubatoros uzņemti 74 jauni dalībnieki

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot 211 iesniegtos pieteikumus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Inkubācijas programmā aprīlī uzņemti 74 jauni uzņēmumi, bet pirmsinkubācijas sešu mēnešu programmā uzņemti 214 uzņēmumi. Pirmsinkubācijā atsevišķos inkubatoros vēl turpinās uzņemšana.

Kopš 2016. gada oktobra visā Latvijā darbojas 15 inkubatori, no kuriem tikai viens Radošo industriju inkubators atrodas Rīgā, bet pārējie reģionos.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns informē: "Redzam, ka uzņēmumu pārstāvētās biznesa nišas ir ļoti dažādas, biznesa inkubatorus kā savu attīstības ceļu izvēlas gan naftas un gāzes ieguves urbšanas aprīkojuma ražotāji, gan dronu šovu veidotāji, gan inteliģento elektrības patēriņa uzraudzības iekārtu izstrādātāji. Šī programma sniedz atbalstu personām un komersantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Maksimālais līdzfinansējums, kuru viens uzņēmums var saņemt četru gadu inkubācijas periodā ir 200 tūkstoši eiro. Tas ir pietiekami liels atbalsts, lai vismaz daļa no jaunajiem inkubatoru uzņēmējiem kļūtu par jaunajiem Latvijas eksporta līderiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodibinājums "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks" rīko biznesam veltītu tiešsaistes hakatonu "HackTheBiz" ar mērķi rast risinājumus COVID-19 vīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem uzņēmējdarbības jomā un gūt labumu no strauji augošās digitālās vides un tās iespējām, palīdzot uzņēmējiem paaugstināt produktivitāti un nodrošināt efektīvāku laika un resursu izmantošanu.

"HackTheBiz" notiks virtuālā vidē no 12. līdz 14.jūnijam , kur 48 stundu laikā dažādu nozaru profesionāļi - mentori palīdzēs komandām radīt jaunas, dzīvotspējīgas biznesa idejas uzņēmējdarbības atbalstam, ko hakatona noslēgumā vērtēs profesionāļu žūrija. Uzvarētāji saņems balvas no organizētājiem un sadarbības partneriem.

Pasākumā aicināti piedalīties individuālie dalībnieki un grupas līdz pieciem cilvēkiem - uzņēmumu pārstāvji, topošie uzņēmēji, IT jomas, mārketinga, biznesa un finanšu speciālisti, studenti un entuziasti. Hakatona dalībniekiem ir jābūt vismaz 18 gadus veciem.

Iepazīties ar pasākuma detaļām un tēmām ideju ģenerēšanai, kā arī reģistrēties var organizatora mājaslapā. Reģistrācija hakatonam ir atvērta līdz 2020.gada 10.jūnijam un dalība tajā ir bezmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Biznesa idejas, kas uzņemtas Radošo industriju inkubatorā

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubatorā noslēdzies astotais biznesa ideju atlases konkurss atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem radošajās nozarēs. Šajā pavasara uzsaukumā uzņemti 5 uzņēmumi inkubācijas un 20 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Izvērtējot inkubatora kapacitāti, jau gada sākumā noteicām, ka pavasarī uzņemsim 5 jaunus uzņēmumus, nevis kā ierasts 7. Šī pavasara uzņemšana noritēja citādi, jo praktiski viss uzņemšanas laiks jau kopš izsludināšanas noritēja valsts izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā. Taču ārkārtas stāvoklis nemazināja uzņēmēju interesi pieteikties, un spējām saglabāt konkurenci – konkursā uz 1 vietu inkubācijas programmā pretendēja vidēji 3 uzņēmumi.

Šoreiz vērtēšanas procesā jo īpaši piedomājām par šī brīža situāciju, t.i., komersantu biznesa aktualitāti un inkubatora lomu – vai un kā inkubators varētu konkrētam uzņēmumam palīdzēt. Šoreiz vēlos atzīmēt faktu, ka 2 no 5 uzņemtajiem komersantiem stājās inkubatorā atkārtoti, un šoreiz tika uzņemti. Šī atziņa lai kalpo par iedrošinājumu arī citiem, kas šoreiz neizturēja konkursu," komentē LIAA Radošo industriju inkubatora vadītāja Karine Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu otro ēdināšanas iestādi "Kebabosta" atvēra laikā, kad citi lēma par darbības sašaurināšanu.

Šobrīd "Kebabosta" strādā divās pilsētās – Madonā un Līvānos. ""Madonas "Kebabosta" jau ir pietiekami nostabilizējusies, kas ļauj domāt arī par paplašināšanos. Lai arī Madonā darbojamies jau divus gadus, joprojām ir cilvēki, kuri pie mums nāk pirmo reizi. Ļoti patīkami ir tas, ka motivācija viesoties "Kebabostā" ir radusies no draugu un paziņu ieteikumiem. Arī klienti jautā, kad atvērsimies viņu pilsētā. Tas ir apstiprinājums tam, ka virziens, kurā dodamies, ir īstais," biznesa portālam db.lv saka Liene Kājiņa, "Kebabosta" (SIA "Autem") vadītāja Madonā.

Vaicāta, kāpēc otra ēdināšanas vieta atvērta tieši Līvānos, viņa teic, ka šo pilsētu kā savu otru "ostu" uzņēmums izvēlējās vairāku sakritību rezultātā – vieta, laiks, pašreizējās un plānotās iespējas. "Protams, arī iekšējā intuīcija, kas teica – jā, šeit mums var izdoties," norāda L. Kājiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecpiebalgas novada SIA "ApiMI" visvairāk lepojas ar propolisa un bišu vaska aplikācijām, ko izmantot siltumterapijā.

Šīs aplikācijas izgatavotas no "Oeko-Tex" sertificēta kokvilnas auduma un Piebalgā ievākta propolisa un bišu vaska, kas tiek iestrādāti starp šī auduma slāņiem. "Siltumterapijas apvienojumā ar fizioterapiju un medikamentiem ir pielietojamas vairāku atveseļošanās procesu veicināšanā: bronhu izsildīšanai, locītavu un muguras sāpju mazināšanai, saspringtu muskuļu atslābināšanai, kā arī gaisa uzlabošanai telpās. Mūsu aplikācijas ir unikāls produkts un jaunums ne tikai pie mums Latvijā, bet arī Eiropā. Tas ir ne vien daudzfunkcionāls un vairākkārt lietojams, bet arī piemērots dažādiem vecumiem, drošs un tīrs līdzeklis, kas nācis no dabas," biznesa portālam db.lv stāsta Madara Radziņa, SIA "ApiMI" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"AG Vibez" komanda strādā pie produkta mūzikas uztveršanai ar vibrāciju horeogrāfiju vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem.

"Vibrāciju horeogrāfija ir salīdzinoši jauns veids, kā uztvert mūziku," biznesa portālam db.lv teic Agne Ellere, SIA "AG Vibez" dibinātāja.

Skaidrojot, kā tas izpaužas, viņa teic, ka šādai mūzikas pieredzei uzņēmums veido apģērbu, kurā ir iestrādāti aktuatori, kuru efekts līdzinās telefona vibrēšanai dažādās frekvencēs. Pirmais prototips apstiprina, ka aktuatori veiksmīgi strādā. "Izveidojām pirmo vibrācijas horeogrāfiju, par pamatu ņemot ļoti skaistu Tomasa Ņūmena dziesmu "Any Other Name"," stāsta A. Ellere. Ar programmatūras palīdzību mūzika tiek pārveidota vibrācijās, kas pagaidām tiek darīts manuāli.

Šobrīd uzņēmums ir aktīvā attīstības un pētniecības stadijā un strādā pie otrā prototipa, kuru, kā teic pati A. Ellere, nebūtu kauns rādīt tautai. Vēl jāveic pētījumi, eksperimenti un testi ar daudzu cilvēku iesaisti. Tiem, kuri vēlas izbaudīt šo pieredzi un īpaši tos, kuriem ikdienas grūtības sagādā dzirdes problēmas, viņa aicina pieteikties izbaudīt mūzikas vibrācijas horeogrāfijas pieredzi ([email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju procesā secinot, ka Latvijā neražo līklīniju koka grīdas segumus un arī pasaulē tie ir maz izplatīti, izveido specializēto uzņēmumu šajā nišā.

Kaltenes uzņēmuma SIA "Latsketch" dibinātāji Edijs Krūmiņš un Inga Jefrēmova studiju procesā saprata, ka ideju par līklīniju koka grīdas segumiem attīstīs līdz biznesam un tāpēc arī maģistra darbi tika izstrādāti par tēmām, kas noderīgas biznesam. E. Krūmiņš izgatavoja nepieciešamo CNC iekārtu un izstrādāja līklīniju koka grīdas segumu ražošanas tehnoloģisko procesu, savukārt I. Jefrēmova pētīja finansējuma piesaistes iespējas.

Sākotnēji SIA "Latsketch" sevi pozicionēja kā līklīniju koka grīdas segumu ražotāju, bet pašlaik, balstoties uz klientu pieprasījumu, tiek piedāvāti arī sienu apdares materiāli un materiāli mēbeļu ražošanai ar līklīniju dizainu. Ņemot vērā klientu pieprasījumu, ir paplašināts piedāvāto produktu klāsts, piedāvājot apdares materiālus gan ar klasisku, gan restaurācijas prasībām atbilstošu dizainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti uzņēmumi cīņai par Latvijas pārstāvēšanu konkursā "Creative Business Cup 2020" Kopenhāgenā.

Cīņu par uzvaru startup uzņēmumu konkurencē turpina astoņi jaunie un radošie uzņēmumi. Nacionālais fināls norisināsies 2.martā. Šogad starptautiskā konkursa "Creative Business Cup 2020" (CBC) nacionālajai atlasei pieteiktās idejas ir dažādas – no tehniskiem risinājumiem līdz dizaina produktiem.

Finālsacensībām izvirzītie pretendenti: "Zeltini" (amfībija, kas aprīkota ar elektromotoriem), "Flockmen" (attīstošas koka rotaļlietas), "Diegu meistars" ("dari pats" komplekts mākslas darbu radīšanai no diega), "Ko tu elpo" (gaisa attīrīšanas un klimata uzlabošanas sistēma), "Pupuchi" (kraukšķīga un veselīga uzkoda no cūku pupām), "Uppo" (dizaina roku aproces darbam ar datoru), "Barboleta" (līdzsvara platformas bērnu mācību procesa uzlabošanai), "WinGo Deposit" (atkritumu šķirošanas automāts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru