Jaunākais izdevums

Smiltenes novada pašvaldības domes sēdē apstiprināta iecere par vēja parka "Augstkalni" būvniecību.

Paredzētās darbības ietvaros plānots izbūvēt 17 vēja elektrostaciju parku Smiltenes novada Launkalnes un Drustu pagastos.

Pirms atbalsta paredzētajai darbībai - vēja elektrostaciju parka "Augstkalni" būvniecībai - pašvaldība saņēmusi projekta attīstītāja SIA "WPR2" iesniegumu ar lūgumu akceptēt paredzēto darbību. Iesniegumam pievienots Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par to, ka "WPR2" sagatavotais ziņojums par ietekmes uz vidi novērtējumu ir atbilstošs. Tāpat atzinumā norādītas prasības, kuras projekta attīstītājam jāievēro attiecībā uz būvniecību, ietekmi uz ainavu un kultūras mantojumu, drošību un vides risku pārvaldību, troksni un vibrāciju, mirguļošanas efektu un apēnojumu, bioloģiskās daudzveidības ietekmēšanu.

Pēc saņemtā atzinuma par ietekmes uz vidi izvērtējumu secināts, ka, ievērojot ziņojumā paredzētos kritērijus, kas izslēdz negatīvu ietekmi uz vidi, iespējama ne vairāk kā 17 vēja elektrostaciju izbūve.

SIA "WPR2" informē, ka provizoriski paredzēts vēja elektrostaciju būvniecību uzsākt 2024.gada rudenī. Būvniecības ilgums - no 18 līdz 22 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja SIA "Latvijas vēja parki" maksājumu 3 142 877 eiro apmērā par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai valsts meža zemē.

Apbūves tiesības piešķirs aptuveni 39 941 hektāram valsts meža zemes. Plānotā vēja parku minimālā jauda būs 800 megavati.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka summu noteicis neatkarīgs vērtētājs. "Latvijas vēja parki" to maksās no saviem līdzekļiem. Maksājumu saņems valsts meža zemes pārvaldītājs - AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Savukārt apbūves tiesību līguma termiņš būs 30 gadi, ar tiesībām to pagarināt, ja to pieļauj normatīvais regulējums.

Pēc projektēšanas posma, lai izvietotu ap 120 turbīnu, būs jāatmežo vidēji viens hektārs uz katru turbīnu. Tas nozīmē, ka no gandrīz 40 000 hektāru, kas paredzēti vēja parku ierīkošanas izpētei, vēja parku būvēšanai atmežos ap 120 hektāru, savukārt 99% no minētās teritorijas varēs turpināt meža apsaimniekošanu, norāda ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva izsludina konkursu par tiesībām būvēt otro vēja parku Baltijas jūrā

LETA/BNS, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pirmdien izsludināja konkursu par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Atšķirībā no pērn notikušā konkursa par Lietuvas pirmo vēja parku Baltijas jūrā, otrā vēja parka attīstītājiem būs iespēja pieteikties valsts atbalstam uz 15 gadiem.

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem pasaules atkrastes vēja enerģijas tirgū, gan Lietuvas Enerģētikas ministrija, gan tirgus dalībnieki sagaida, ka konkursā būs lielāka interese nekā pērn, kad uz tiesībām būvēt vēja parku pieteicās tikai divi pretendenti, kas ir minimālais skaits, lai konkurss notiktu.

Līdz šim tikai Dānijas atjaunīgās enerģijas kompānija "European Energy" publiski ir apstiprinājusi interesi par dalību konkursā kopā ar Norvēģijas atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas pirmā vēja parka Baltijas jūrā attīstītājs - Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables" kopā ar stratēģisko partneri "Ocean Winds" - saņēmis regulatora atļauju sākt vēja parka izbūvi.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) piektdien paziņoja, ka attīstītājam "Offshore Wind Park 1" ir izsniegta atļauja iz 41 gadu 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka izbūvei.

Regulators paskaidroja, ka atļaujas izsniegšana nozīmē, ka kompānija var sākt atkrastes vēja parka būvniecību.

"Ignitis Renewables" un "Ocean Wind' izveidotais "Offshore Wind Park 1" ir apņēmies Baltijas jūrā 35 kilometrus no Palangas uzbūvēt vēja parku ar 735 MW uzstādīto jaudu un atļauto ražošanas jaudu 700 MW.

"Ignitis grupe" un "Oecan Wind" pērn uzvarēja iepirkuma konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka izveidi Baltijas jūrā. Kompānijas piedāvāja 20 miljonus eiro projekta attīstīšanas nodevā valstij. Projekta sākotnējās izmaksas tiek lēstas ap 1,8 miljardiem eiro, un tas jāattīsta bez valsts atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas otrajam atkrastes vēja parkam, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un kura attīstītājs varēs saņemt valsts atbalstu, būs līdz 90 vēja turbīnu, kuru augstums nepārsniedz 350 metru, paziņoja Lietuvas Vides aizsardzības aģentūra.

Aģentūra tā nolēmusi pēc vēja parka ietekmes uz vidi izvērtējuma analīzes un projekta trešās alternatīvas apstiprinājuma.

Plānotā vēja parka sākotnējā jauda katrai turbīnai būs vismaz 20 MW, bet kopējais turbīnu skaits nedrīkstēs pārsniegt 90. Vēja turbīnas spārna augstākais punkts nedrīkstēs pārsniegt 350 metrus un rotora diametra maksimālais lielums drīkstēs būt līdz 320 metriem.

Vēja parku paredzēts būvēt Baltijas jūrā 29,5 - 33,7 kilometru attālumā no krasta līnijas.

Lietuva plāno izsoli par tās otrā atkrastes vēja parka attīstīšanu izsludināt janvārī.

Atšķirībā no Lietuvas pirmā atkrases vēja parka, kas jāattīsta bez valsts atbalsta, otrās izsoles uzvarētajam nevajadzēs veikt atkrastes zonas izpēti un citus pasākumus, kas nepieciešami infrastruktūras būvniecībai, kā arī nebūs jāsagatavo savs ietekmes uz vidi novērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atkrastes vēja parka ELWIND jaudu Latvijas teritorijā plānots kāpināt līdz 1000 MW

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND turpmāko attīstību, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Šajā ziņojumā tika atbalstīta projekta turpmākā virzība, uzsverot projekta nozīmību Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.

“Enerģētika ir viena no tām nozarēm, kura vistiešāk ietekmē investīciju piesaisti, tādēļ tādu ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu realizācija kā ELWIND ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd Kurzemes piekrastes pilsētās strauji attīstās ražošana, tomēr enerģijas ietilpīgu ražotņu izveidei nepieciešamas lielākas enerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.

Apstiprinot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma par Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA piešķirtā atbalsta 18 755 000 euro apmērā ieguldījumu ELWIND projekta pētījumiem. Šī summa ar atbalsta intensitāti 50% tiks izlietota Latvijas un Igaunijas jūras teritoriju izpētei. Ministru kabinets akceptēja projekta īstenošanu un tam nepieciešamā valsts līdzfinansējuma 10 304 250 euro piešķiršanu. Atbilstoši projekta budžetam no ES finansējuma 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts atvēlēts Igaunijas Vides investīciju centram. ES līdzfinansējums tiks izmantots, lai izpētītu gan Latvijas, gan Igaunijas atkrastes vēja parku teritorijas, kuru platība katrā valstī ir ap 200 km2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu, ir uzsākts darbs pie Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN).

Lai sagatavotos šai procedūrai, vasarā tika aizvadīti divi informatīvie semināri Pāvilostā un Jūrkalnē, informējot iedzīvotājus par projekta ieviešanas gaitu, bet 7. augustā sekoja sākotnējā sabiedriskā apspriešana.

Sarunas ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem par labāko projekta ieviešanas praksi turpinās arī IVN procedūras laikā. Tā 20. septembrī tika aizvadīts informatīvais seminārs Liepājā par biznesa iespējām atkrastes vēja parku attīstības procesā, bet 10. novembrī projekts tika prezentēts viziuminārā “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai” Ventspilī.

Viens no projekta uzdevumiem ir attīstīt vēja enerģijas nozari Latvijā, aicinot jau laikus šajā procesā iesaistīties piekrastes teritorijas iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri varēs piedāvāt savus pakalpojumus gan vēja parka būvniecības laikā, gan vēlāk šo parku ekspluatācijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna stratēģisko mērķu sasniegšanā par jaunu AER jaudu izveidi līdz 2030. gadam sperts būtisks solis. Koncerna meitasuzņēmums Elektrum Lietuva sāk attīstīt vēja parku Lietuvā ar jaudu līdz 15 megavatiem.

Latvenergo ar meitasuzņēmumu Elektrum Lietuva sper soli vietējā vēja enerģijas tirgū ar savu pirmo vēja parku Lietuvā. Uzņēmums no privātiem attīstītājiem iegādātā projektā būvēs vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem (MW) Akmenes rajonā, kurā plāno ieguldīt 30 miljonus eiro. Koncerna stratēģiskie mērķi paredz vēl vairāk stiprināt zaļās enerģijas ražošanu, attīstot saules un vēja enerģijas projektus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Koncerna aktuālās stratēģijas periodā līdz 2026.gadam plānots uzbūvēt līdz 600 megavatu (MW) atjaunīgo resursu jaudas, līdz 2030. gadam ap 2000 MW apmērā."Šobrīd Baltijas valstīs notiek intensīva sacensība par jaunu AER jaudu izbūvi, kurā par lieliem plāniem ir ziņojušas arī kaimiņu enerģētikas kapitālsabiedrības. Latvenergo mērķis ir iespējami ātri un efektīvākajā veidā radīt valstij paliekošas vērtības un apsteigt ārējās intereses mūsu zemē. Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī pirmais Latvenergo koncerna meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva vēja enerģijas parks. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums ne tikai saražotās elektroenerģijas daudzumā, bet arī mūsu reģiona energoneatkarībā. Būtiski, ka ienākumi no šī parka plūdīs uz Latviju," saka Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai tā pārvaldīto atjaunojamās enerģijas objektu tuvumā īstenos neparastu pētījumu par atjaunojamās enerģijas staciju ietekmi uz vidi.

Pētījums ilgs trīs gadus, izzinot izmaiņas florā un faunā teritorijā ap topošo solāro paneļu parku Tauraģes novadā Lietuvā.

Pētījumā gūtie dati ļaus uzņēmumam Ignitis Group turpmāk īstenot labāku praksi saules paneļu un vēja parku būvniecībā, pēc iespējas mazāk kaitējot apkārtējai videi. Tā tiks pielietota arī pārējos uzņēmuma projektos Lietuvā un citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Ignitis Renewables Vides un atļauju izsniegšanas nodaļas vadītāja Lina Žibiene (Lina Žibienė) uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas galvenajiem mērķiem. Zaļā enerģija ir būtiski saistīta ar dabiskās vides saglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties atlases procedūrai, par SIA "Latvijas vēja parki" valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Urtāns, informē AS "Latvenergo".

Valdes priekšsēdētāja atlases procedūru īstenoja SIA "Latvijas vēja parki" dalībnieku sapulces izveidota nominācijas komisija. No 2023. gada 30. oktobra SIA "Latvijas vēja parki" valde strādās divu cilvēku sastāvā, valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs Jānis Urtāns, valdes locekles pienākumus turpinās pildīt Baiba Zauere.

Izsludinot atklātu pieteikšanos uz SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, uz valdes priekšsēdētāja amatu tika saņemti 18 pieteikumi. Vērtējot kandidātus trīs kārtās, veicot padziļinātu personības kompetenču vērtēšanu un intervijas ar situāciju analīzi, pēc nominācijas komisijas darba LVP dalībnieku sapulce par valdes priekšsēdētāju iecēla Jāni Urtānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerones ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas saņēmis atbalstu no Eiropas Savienības Inovāciju fonda 4 416 000 eiro apmērā, kas paredzēts augsti inovatīviem, mērogojamiem un ambicioziem infrastruktūras projektiem, vērstiem uz CO2 emisiju samazināšanu.

Uzņēmums piedāvā vēja turbīnu robotizētas inspekcijas un apkopes risinājumus un ir radījis pasaulē pirmo vēja turbīnu lāpstiņu remonta robotu. Granta finansējums paredzēts šo robotu ražošanas mērogošanai, kas palīdzētu nozarei virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu. Projekta kopējais budžets ir 7 360 000 eiro.

Dainis Krūze, Aerones līdzdibinātājs un izpilddirektors: “Vēja turbīnu lāpstiņu remonts ir kritiski svarīgs vēja enerģijas ražošanas efektivitātei un ilgtspējai. Ar Inovāciju fonda atbalstu Aerones varēs saražot robotus, kas ļauj veikt turbīnu lāpstiņu erozijas remontu ātrāk, precīzāk un efektīvāk, nekā tas darīts līdz šim. Īsākas turbīnu gaidstāves nozīmē vairāk saražotas enerģijas tādējādi 10 gadu griezumā par 161 349 tonnām samazinot CO2 emisijas, un ļaujot saražot papildu 918 320 MWh atjaunojamās elektroenerģijas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Lieliska dāvana” paplašina savu darbību, atverot jaunu batutu parku Latvijā

Sadarbības materiāls, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas uzņēmums „Lieliska dāvana” septembra vidū atklāja jaunu batutu parku Rīgā, vienā no lielākajiem Latvijas tirdzniecības centriem – „Spice”. Latvijā šis ir jau otrais uzņēmuma „Lieliska dāvana” pārvaldītais batutu parks. Šī jaunā koncepta izklaides parka izveide tapa sadarbībā ar arhitektu komandu, un tam bija nepieciešamas gandrīz 1 miljonu eiro vērtas investīcijas.

„Lieliska dāvana” ir piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas līderis Latvijas tirgū jau vairāk kā 12 gadus, veicot dāvanu karšu tirdzniecību 11 veikalos un vairākos simtos stendu, kas izvietoti tādos lielākajos tirdzniecības centros kā „Rimi”, „Maxima”, „Stockmann” u. c.

Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi izklaides nozarē, mēs nolēmām paplašināt savu darbību Latvijā un pievērsties jaunai jomai. Mēs iegādājāmies savu pirmo batutu parku „Jump space”, kas jau darbojās. Šis parks, kas tika atvērts 2018. gadā stratēģiski izdevīgā vietā, aizņem 1650 kvadrātmetru lielu platību un piedāvā milzīgu batutu platformu, piecas dzimšanas dienas ballīšu istabas un spēļu automātus. Pēc veiksmīgas batutu parka pārvaldības mēs nolēmām izvērst šo uzņēmējdarbību arī tirdzniecības centros, kur mūsu panākumus sekmētu ne tikai batutu parka apmeklētāji, bet arī paša tirdzniecības centra apmeklētāju plūsma. Mēs ticam, ka otrais parks, kas atrodas vienā no Latvijas labākajiem tirdzniecības centriem „Spice”, būs vēl veiksmīgāks par pirmo,” atzīst Ernestas Vasiliauskas, „Lieliska dāvana” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoparku bums – vajadzīgs vienots ilgtermiņa attīstības skats

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB “Ellex Kļaviņš” partnere, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma apakšstacijas būvniecībā Jaunolainē investē 10 miljonus eiro

Db.lv, 22.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Birznieki Industrial Solutions" sadarbībā ar Olaines novada pašvaldību un AS "Augstsprieguma tīkls" Jaunolainē sākuši jaunas augstsprieguma apakšstacijas būvniecību ar kopējo jaudu 60MW industriālā parka attīstībai, kas ir viens no pirmajiem lieljaudas atjaunīgās enerģijas projektiem Latvijā.

Projekta attīstītāju investīcijas apakšstacijas izbūvei sasniedz 10 miljonus eiro.

"Šis pirmais tik lielas jaudas saules elektrostacijas projekts Latvijā, kas tiks pieslēgts pārvades tīklam un ir nozīmīga investīcija ne tikai Olaines novadā, bet arī valsts mērogā. "Augstsprieguma tīkls" ir prieks būt sabiedrotajiem tajā un ceram, ka šim projektam drīz sekos citi, dodot būtisku pienesumu Latvijas atjaunīgās enerģijas tirgus attīstībā," uzsver AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.

Augstsprieguma apakšstacijas būve ir tikai maza daļa no vairāk nekā 300 hektāru liela industriālā parka projekta, ko plānots attīstīt Jaunolainē.

"Man vienmēr ir bijis sapnis radīt ko lielu un nozīmīgu ar pienesumu Latvijai. Pēc vairāk nekā 10 gadu rūpīga un pacietīga darba esmu gandarīts, ka tas īstenojas. Ar laika kapsulas ielikšanu topošās apakšstacijas pamatos uzsākam industriālā parka būvniecību," stāsta SIA "Birznieki Industrial Solutions" valdes priekšsēdētājs Juris Rūsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

East Capital Real Estate uzsāk Baltijā lielākā loģistikas un vieglās rūpniecības parka būvniecību

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

East Capital Real Estate ir uzsācis Baltijā lielākā loģistikas un vieglās rūpniecības parka būvniecību – East Capital Park Rae.

Kopumā plānots izbūvēt 140 000 kvadrātmetru lielu loģistikas un vieglās rūpniecības centru, kas atradīsies uz 30 hektārus plaša zemes gabala netālu no Tallinas.

Park Rae pirmās ēkas plānojam nodot 2025. gadā, bet visa parka pabeigšana būs atkarīga no kopējā tirgus pieprasījuma. Zemes gabals, ko iegādājāmies loģistikas parka būvniecībai 2021. gadā, atrodas ļoti izdevīgā vietā, tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Tallinas centra, ar lielisku piekļuvi Tallinas apvedceļam un Tartu šosejai. Mūsu mērķis ir ambiciozs – vēlamies izveidot lielāko loģistikas un vieglās rūpniecības parku Igaunijā. Tāpēc jau šogad uzsākām pirmos parka izbūves darbus,” komentē East Capital Real Estate valdes loceklis Martins Otsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldība ir izsniegusi būvatļauju spa centra būvniecībai Liepājas jūrmalā, Miķeļa Valtera ielā, informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.

Lietuvas uzņēmuma "Liepojos kopos" projekts paredz atjaunot ilgu laiku pamesto vēsturisko Liepājas peldmāju, tai blakus kāpās uzceļot būtiski lielāku četrstāvu jaunbūvi.

Būvniecības ierosinātājs ir Lietuvas uzņēmums "Liepojos kopos". Meta konkursa darba autors ir pilnsabiedrība "ZGT", pasūtītāja izvēlētais būvniecības ieceres izstrādātājs - SIA "K Idea", bet būvprojekta vadītājs - Andris Kokins.

Būvniecības iecere paredz veselības veicināšanas centra būvniecību, kurā sniegtu ārstniecības un skaistumkopšanas pakalpojumus ar ārstnieciskā minerālūdens pielietojumu. Veselības veicināšanas centra 1.stāvā un pagrabstāvā paredzēta SPA zona ar zemūdens masāžu baseiniem un bērnu baseinu zonu, atpūtas zonu ar saunām, pirtīm un džakuzi baseinu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?

Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunojamo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem.

Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunojamie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam. 2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3GW un Francija 2,2GW jaudām.

Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkla” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk kā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēju parku izbūvei attīstītās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunojamo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildus iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija trešdien Ziemeļjūrā oficiāli atklāja pasaulē lielāko peldošo vēja ģeneratoru parku, kas ir vēl viens solis pārējā no fosilajiem kurināmajiem uz videi draudzīgu enerģiju.

Vēja ģeneratoru parkā "Hywind Tampen" atrodas 11 vēja ģeneratori, no kuriem katrs spēj saražot līdz 8,6 megavatiem elektroenerģijas, nodrošinot piecām blakus esošajām naftas un gāzes ieguves platformām aptuveni 35% no to enerģijas vajadzībām.

Tas atrodas aptuveni 140 kilometrus no krasta un elektroenerģijas ražošanu sāka pērnā gada beigās, taču oficiāli tika atklāts trešdien, svinīgajā pasākumā piedaloties Norvēģijas kroņprincim Hakonam un premjerministram Jūnasam Gāram Stērem.

"Mums un eiropiešiem nepieciešams vairāk elektroenerģijas. Karš Ukrainā šo situāciju ir aktualizējis," sacīja Stēre.

"Šai elektroenerģijai jābūt no atjaunīgiem avotiem, ja Eiropa vēlas sasniegt savus klimata mērķus," viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzvaras parkā vēlas redzēt kafejnīcu zonu, spēka trenažierus un košumkrūmus

Db.lv, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā darbu sācis Latvenergo meitasuzņēmuma Elektrum Lietuva izveidotais saules enerģijas parks Bičiulystės.

Tas ir Lietuvā lielākais saules enerģijas parks, kas ražo elektroenerģiju attālinātajiem lietotājiem. Parka jauda sasniedz 13 megavatus (MW). Parks ir būtisks ieguldījums Latvenergo koncerna atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu pieaugumam Baltijā.

Latvenergo 2023. gadā ir ievērojami palielinājis klātbūtni Baltijas enerģētikas tirgū gan ar klientu skaita pieaugumu, gan ar jaunu AER ražošanas jaudu pieteikumu tirgū.

Saules un vēja enerģijas projekti ir jauni elektroenerģijas ražošanas virzieni, kas papildina koncernā esošos ražošanas veidus, turpinot ilgtspējīgu attīstību un uzticamu elektroenerģijas nodrošinājumu visā Baltijā. Kopumā 2024. gadā ekspluatācijā ir 30 MW saules enerģijas parki un dažādās attīstības stadijās 400 MW saules enerģijas parki Baltijā. Savukārt vēja enerģētikā plānots realizēt 1200 MW jaudu visā Baltijā. Tas ne tikai paplašina Latvenergo klātbūtni tirgū, bet arī veicina Baltijas valstu savstarpējās saites, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību visplašākajā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules enerģijas projektu veiksmes noteicošie faktori

Nikolajs Dorofejevs, Rietumu Bankas korporatīvo finanšu nodaļas vadītāja vietnieks, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 3,3 miljonus eiro, Olainfarm teritorijā top viens no Latvijā lielākajiem saules paneļu parkiem

Db.lv, 27.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,3 miljonus eiro, viens no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm” sācis saules paneļu parka būvniecību uzņēmuma teritorijā Olainē.

Projekta mērķis ir turpināt investīcijas uzņēmuma ilgtspējā, attīstot zaļās enerģijas izmantošanu uzņēmuma energoapgādē. Saules paneļu parka kopējā jauda būs 3,2MW, ļaujot nodrošināt līdz pat 40% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā. Tas būs viens no lielākajiem saules paneļu parkiem Latvijā, ko pašpatēriņam attīsta ražošanas uzņēmums.

AS “Olainfarm” galvenais enerģētiķis Igors Vilcāns uzsver, ka uzņēmums jau deviņu gadus ļoti mērķtiecīgi īsteno aktivitātes, lai mazinātu kopējo energoresuru patēriņu un arvien vairāk izmantotu tieši zaļās enerģijas risinājumus. Piemēram, šā gada deviņos mēnešos AS “Olainfarm” vidējais energoresursu patēriņš uz vienu saražoto ķīmiskās produkcijas vienību samazinājies par 16,8%, neskatoties uz to, ka ražošanas apjomi uzņēmumā pieauga. “Savu energo patēriņu plānojam ļoti rūpīgi, lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību, bet vienlaikus arī kļūtu energoefektīvāki un zaļāki. Redzam, ka energoefektivitātes un zaļās enerģijas risinājumi ļauj mums samazināt izmaksas jau tagad un arī ilgtermiņā. Šīs investīcijas atmaksājas arī lielākā mūsu energoneatkarībā. Saules paneļu parks ļaus mums pašiem saražot līdz pat 3500MWh/gadā zaļās elektroenerģijas,” saka I.Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru