Jaunākais izdevums

ASV biržu indeksi trešdien kritās, atsākoties bažām par tirdzniecības karu, bet Eiropas biržu indeksi pieauga.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV biržu indeksi bija palielinājušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka Baltais nams neradīs jaunu mehānismu Ķīnas investīciju kontrolēšanai, bet paļausies uz Kongresā izstrādātiem pasākumiem stingrākas uzraudzības nodrošināšanai.

Ap tirdzniecības dienas vidu ASV biržu indeksi sāka samazināties un noslēdza sesiju ar pārliecinošu kritumu.

Analītiķi norādīja uz Baltā nama ekonomiskā padomnieka Lerija Kadlova brīdinājumu, ka vēl tiek apsvērta stingrāka rīcība pret Ķīnu.

«Prezidents ir neapmierināts ar viņu (Ķīnas) atbildi uz tirdzniecības sarunām, tāpēc viņš izvirzīja papildu tarifu iespējamību. Bumba ir viņu pusē,» Kadlovs teica reportieriem.

«Wunderlich Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka Trampa administrācijai ir «mulsinošs vēstījums par tirdzniecību, gandrīz tāds, it kā tas tiktu izdomāts uz vietas».

Nav skaidrs, kad un kā bažas par tirdzniecības karu tiks izbeigtas, piebilda Hogans.

«Mēs nezinām, kas ir tas, kas šķitīs kā kāda gūta uzvara,» teica tirgus stratēģis.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga līdz trīsarpus gados augstākajam līmenim pēc ziņojuma publicēšanas par ASV naftas produktu rezervju samazināšanos.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 2,23 ASV dolāriem līdz 72,76 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2014.gada novembra.

«Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,31 dolāriem līdz 77,62 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» trešdien kritās par 0,7% līdz 24 117,59 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par 0,9% līdz 2699,63 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 1,5% līdz 7445,08 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 1,1% līdz 7621,69 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,9% līdz 12 348,61 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,9% līdz 5327,20 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,1648 līdz 1,1559 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka no 1,3225 līdz 1,3117 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu palielinājās no 110,06 līdz 110,27 jenām par dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var sabrukt optimisms par tirdzniecības karu risināšanos.

Ja vēl nesen valdīja cerības, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karam būs kāds daudzmaz pozitīvs un skaidrs iznākums, tad pēdējo dienu laikā šādi pieņēmumi sākuši brukt gluži kā tāds kāršu namiņš. ASV prezidents Donalds Tramps tvītojis, ka Ķīna veikusi nevēlamas korekcijas gandrīz jau gatavajā jaunajā tirdzniecības līgumā, un tādējādi jau tuvāko dienu laikā dzirdēsim par jauniem papildu tarifiem šīs valsts importam. Neilgi pēc tam ASV formāli ziņoja, ka jau no šīs piektdienas uz strīpas atradīsies Ķīnas preces 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurām tarifi tikšot paaugstināti no 10% līdz 25%. Attiecīgi mierā nav stāvējusi Ķīna, kas uz to solījusi atbildēt ar pretdarbībām. Daži izsaka pieņēmumu, ka Ķīna bija samanījusi pazīmes, ka ASV varētu iet uz kādu kompromisu. Proti, šai valstij savu nostāju mainīt palīdzējusi vietējās ekonomikas stabilizēšanās un aplēses, ka ASV tautsaimniecība patiesībā varētu nemaz nebūt tik spēcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vieglās automašīnas izmantošanu kopš 2018. gada uzņēmējiem Igaunijā jāmaksā lielāks nodoklis nekā komersantiem Latvijā.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Latvijā uzņēmumiem par vieglo transportlīdzekļu izmantošanu, bez attiecīgās izmantošanas uzskaites reģistrācijas sistēmas, īpašs nodoklis jau jāmaksā kopš 2011. gada, savukārt Igaunijā šāds nodoklis tika ieviests tikai no 2018. gada. DB savulaik jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju neapmierinātību ar šāda nodokļa ieviešanu, norādot, ka tāds nav ziemeļu kaimiņvalstī, tagad šādam argumentam vairs nav pamata. Interesanti, ka Igaunijā šī nodokļa likme ir uzlikta daudz lielāka, vienlaikus pašu uzņēmēju ziņā atstājot atskaitīšanās sistēmu, paļaujoties uz labticīgo nodokļu maksātāju datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, pastiprinoties bažām par tirdzniecības karu pēc ASV paziņojuma par jaunu tarifu noteikšanu Ķīnas precēm un Pekinas brīdinājuma par pretpasākumiem.

Investori arī pievērsa uzmanību Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona sarunām Vācijā par ES reformām un debatēm par imigrācijas jautājumiem. Francija un Vācija otrdien vienojās par kopīga budžeta izveidošanu eirozonai, tomēr bažas par Merkeles politisko nākotni noveda līdz akciju cenu kritumam Eiropas biržās.

«Turpinās politiskās bažas Vācijā, un pastāv arī neziņa par «Breksitu»,» rakstīja «Charles Schwab» analītiķi.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien eskalēja augošu tirdzniecības karu ar Ķīnu, paziņojot par plāniem noteikt 10% muitas tarifu Ķīnas preču importam 200 miljardu ASV dolāru apmērā.

«Skaidrā eskalācija, kas notikusi pēdējās dienās, ir satricinājusi investorus un darījusi galu kāpumam, kas ASV akciju tirgos bijis kopš maija sākuma,» rakstīja «Oanda» tirgus analītiķis Kreigs Erlams. «Lai gan Ķīnas akcijām šobrīd klājas daudz sliktāk, ASV kompānijas acīmredzot nav imūnas pret tirdzniecības karu un var nonākt zem lielāka spiediena, ja abas puses neatradīs risinājumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības karu ziņā tomēr dziļāk tunelī; neskaidrībai seko arī finanšu tirgus.

Šī vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem līdz jūlija beigu daļai bija ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs - ASV centrālo baņķieru nepārliecinoša retorika par tālāku likmju samazināšanu un jauni pasaules tirdzniecības karu uzplūdi tomēr spējuši iedragāt riska aktīvu mijēju optimismu. Kopš savas 26. jūlija virsotnes ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir samazinājusies gandrīz par 6%. Turklāt šo pirmdien vien šī indikatora vērtība saruka uzreiz par 3%. Tas šogad ir lielākais vienas sesijas ASV akciju kritums.

Pienākot spējākai izpārdošanai, tradicionāli daudz tiek spriests par to, vai piedzīvosim cenu korekciju (kritums par 10% no iepriekšējām augstienēm var atrasties kaut vai, piemēram, vēl viena ASV prezidenta «Twitter ieraksta attālumā»), un vai, iespējams, būs atnākuši pat lāči (cenu kritums kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%). Arī ASV investīciju bankas Morgan Stanley eksperti norāda, ka jaunie ASV vadītāja Donalda Trampa 10% papildu tarifi Ķīnas precēm 300 miljardu vērtībā neesot vien tirdzniecības diskusiju taktika. Iestāde uzskata, ka abas puses šobrīd ir izteikti motivētas pastāvēt par savu taisnību un investoriem būtu jāgatavojas tam, ka globālā protekcionisma stāsts vēl saasināsies. «Abu pušu sadarbību galu galā var veicināt cenu korekcija finanšu tirgū. Domājam, ka būs vajadzīgs vēl tālāks tirgus vājums, pirms tiks panākta tirdzniecības karu deeskalācija, » spriež ASV investīciju bankas analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas samazinās

LETA, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržu indeksi otrdien kritās ASV, sarūkot tehnoloģiju kompāniju akciju cenām, bet Eiropā tie pieauga, mazinoties bažām par tirdzniecības karu.

Biržu indeksi Londonā, Parīzē, Frankfurtē, Šanhajā un Tokijā palielinājās pēc laikraksta «The Wall Street Journal» (WSJ) ziņas par ASV un Ķīnas amatpersonu sarunām, kuras varētu novērst tirdzniecības karu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par jauniem muitas tarifiem.

«Galu galā, Trampa mērķis bija un ir samazināt valsts ievērojamo tirdzniecības deficītu ar vairākām valstīm,» sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams, piebilstot, ka viņam ir skeptiska attieksme pret to, ka Tramps īstenos savus draudus izraisīt tirdzniecības karu.

«Ņemot vērā reakciju, kādu esam redzējuši tirgos pēdējo nedēļu laikā, es nedomāju, ka viņš vēlēsies īstenot savus draudus un riskēt ar tirgu nestabilitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriež par «akciju atlaidi», ko joprojām uztur globālais tirdzniecības saspīlējums.

Šā mēneša sākumā turpinās finanšu tirgus dalībnieku optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa jautājumiem.

Sarunām pietuvinātās abu pušu amatpersonas devušas mājienus, ka jauna abu šo valstu tirdzniecības vienošanās, kuras rezultātā tiktu atcelti visi vai gandrīz visi ASV tarifi, jau visai drīz varētu redzēt dienasgaismu, kas savukārt ir laba ziņa akciju mijējiem. Zināmišķēršļi gan paliekot, jo vienošanās vēl joprojām varot būt izdevīgāka viena pusei. Šobrīd nav izslēgts, ka darījums varētu ietvert pārejas periodu, kad ASV pakāpeniski atceļ tarifus un vēro, kā Ķīna pilda savu vienošanās pusi.

Tiek lēsts, ka abu šo valstu augstākās amatpersonas jaunu tirdzniecības darījumu varētu parakstīt jau šā mēneša beigās. Valdot šādam fonam, piemēram, Šveices banka UBS paudusi pieņēmumu, ka globālās akcijas tirdzniecības kariņa iespaidā šobrīd joprojām tiek tirgotas ar 10% lielu atlaidi. Proti, ja šis jautājums atrisinās, tad akciju cenām vajadzētu palielināties par minēto apmēru. UBS piebilst – tirdzniecības karu izaicinājumi smagāk skāruši Eiropas akcijas, kuras (Stoxx 600 indekss) šī faktora iespaidā atrodas par 12,5% zemāk nekā gadījumā, ja viss šajā ziņā būtu bijis daudzmaz pa vecam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Ja igauņi sākuši akcīzes karu pret Latviju, mums neatliek nekas cits kā atbildēt

LETA, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Igaunija lauzusi vienošanos ar Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un sākusi šo karu, tad Latvijai neatliek nekas cits kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu, šodien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem abas valstis noslēgušas vienošanos par to, ka Latvija cels akcīzes nodokli, tuvinoties Igaunijas līmenim. Toreiz Latvija apņēmās to darīt pakāpeniski, lai izvairītos no kontrabandas alkohola tirdzniecības apmēru pieauguma.

«Mums par pārsteigumu, Igaunijas valdība un parlaments pieņēma lēmumu lauzt šo vienošanos. Tā vietā viņi pēkšņi strauji plāno pazemināt akcīzes nodokli,» sacīja Kariņš, piebilstot, ka tas ieliek Latviju ļoti neērtā situācijā, kurā valsts ir spiesta atbildēt «faktiski pilnīgi pret mūsu gribu".

«Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek, kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu,» paziņoja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Olympic: Novalpina Capital vēlas izspiešanas ceļā atpirkt mazākuma akcionāru akcijas

LETA, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) lielākā īpašniece Luksemburgas investīciju kompānija «Novalpina Capital» nolēmusi izmantot tā dēvēto izspiešanas procedūru, lai atpirktu visas akcijas no mazākuma akcionāriem.

OEG valde informējusi Tallinas biržu, ka saņēmusi pieteikumu no OEG akcionāra, «Novalpina Capital» meitasuzņēmuma «Odyssey Europe» par mazākuma akcionāriem piederošo akciju atpirkšanu par cenu 1,40 eiro par akciju saistībā ar plānoto OEG apvienošanu ar «Odyssey Europe».

Šādu «izspiešanas» procedūru paredz Igaunijas Komerclikums gadījumā, ja lielākā akcionāra īpašumā ir vismaz 90% akciju.

OEG valde pašlaik gatavo uzņēmuma akcionāru ārkārtas sanāksmi, kurā paredzēts pieņemt lēmumu par «izspiešanas» procedūras izmantošanu.

OEG paziņojumā Tallinas biržai teikts, ka «Odyssey Europe» pieder 136 630 452 OEG akcijas jeb vairāk nekā deviņas desmitdaļas akciju. Savukārt Tallinas biržas interneta vietnē teikts, ka «»Odyssey Europe« 4.augustā piederēja 89,46% OEG akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Luksemburgas kompānija Novalpina Capital iegūs 88,5% Olympic Entertainment Group akciju

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgā reģistrētā investīciju kompānija «Novalpina Capital», kuras meitasuzņēmums «Odyssey Europe» izteicis Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) akciju brīvprātīgo atpirkšanas piedāvājumu, 10.maijā iegūs 88,5% OEG akciju, un pēc tam plāno pārtraukt OEG akciju kotēšanu biržā.

Tie akcionāri, kuri pieņēma piedāvājumu, kas bija spēkā no 4.aprīļa līdz 2.maijam, nolēmuši pārdot 117,9 miljonus OEG akciju kopumā par 224 miljoniem eiro jeb 77,66% OEG akciju, paziņojusi Tallinas birža.

Šīs akcijas «Novalpina Capital» iegādāsies 10.maijā.

Kopš 19.marta, kad tika paziņots par ieceri izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, «Novalpina Capital» tirgū iegādājusies 16,5 miljonus OEG akciju jeb 10,88% no visām OEG akcijām. Šīs akcijas tika iegādātas par atpirkšanas piedāvājuma cenu 1,90 eiro par akciju.

Līdz ar to 10.maijā «Novalpina Capital» īpašumā būs 134,4 miljoni jeb 88,54% OEG akciju.

11.maijā paredzēta OEG akcionāru sapulce, kurā iecerēts pieņemt lēmumu pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijas samazinātais peļņas nodoklis var rīvēt kantes Latvijai

Māris Ķirsons, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lēmums regulāro dividenžu izmaksātājiem samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi no 20% līdz 14% nozīmē, ka ziemeļu kaimiņvalsts pretendēs uz peļņas centra vietu.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Par to, vai šāda Igaunijas atbilde uz Latvijā veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu radīs kādu ietekmi, rādīs laiks.

DB jau vēstīja, ka no 2018. gada Latvijā būtībā ir ieviests tieši tāds pats uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) risinājums, kāds tas Igaunijā ir darbojies jau kopš šī gadsimta sākuma. Proti, jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums paredz ne tikai lielāku (20%) šī nodokļa likmi salīdzinājumā ar bijušo 15%, bet arī dividendēs nesadalīto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks. Jāņem vērā gan kāda detaļa - šī nodokļa likme, turklāt pēc formulas summa/ 0,8x20% jāmaksā par tiem tēriņiem, kuri pielīdzināmi dividenžu sadalei – par tēriņiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Šī aprēķina formula arī ir radījusi aprēķinu, ka, piemēram, uzņēmums samaksā 100 eiro par pakalpojumu, kas tiek uzskatīts par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme jau tiek lēsta 25%, kāda tā bija līdz 2002. gadam. Par to, kā šī sistēma darbosies praksē, rādīs nākotne, kurā tad arī tiks pārbaudīts, vai patiešām šī nodokļa likme būs 25% šādos gadījumos. Jāņem vērā, ka par tiem uzņēmumu tēriņiem, kuri tiks pielīdzināti peļņas sadalei, UIN noteiktajā apmērā būs jāsamaksā jau nākamajā mēnesī pēc šo izmaksu rašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Olympic Entertainment Group akcionāri nolemj izteikt akciju galīgo atpirkšanas piedāvājumu

LETA, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas azartspēļu operatora Olympic Entertainment Group (OEG) akcionāru sapulce pirmdien nolēmusi izteikt uzņēmuma akciju galīgo atpirkšanas piedāvājumu, OEG informējusi Tallinas biržu.

Pēc OEG uzraudzības padomes ierosinājuma, akcionāru sapulce pieņēmusi lēmumu, ka, OEG pievienojot tā lielākajam akcionāram - Luksemburgas investīciju kompānijas Novalpina Capital meitasuzņēmumam Odyssey Europe, tas pārņem visu mazākuma akcionāru akcijas, maksājot 1,40 eiro par akciju.

Par to, ka paredzēts izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu jeb īstenot tā dēvēto mazo akcionāru izspiešanu, OEG paziņoja 6.augustā.

Pēc biržas mājaslapā sniegtajām ziņām, Odyssey Europe pieder 90,01% OEG akciju. Pēc Igaunijas komerclikuma, ja lielākajam akcionāram pieder vismaz 90% uzņēmuma akciju, tam ir tiesības atpirkt visas mazākuma akcionāru akcijas, izsakot galīgo atpirkšanas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirdzniecības karš – šķērslis, bet ne drauds izaugsmei

Dainis Gašpuitis - AS SEB bankas, Makroekonomikas eksperts, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnīga ekonomika un tirdzniecības strīdi izejvielu cenu var noturēt zemu.

Pasaulē visvairāk izmantotās izejvielas, kuru piegāžu līgumus ir iespējams aktīvi mīt ar biržu palīdzību, tiek pieskaitītas pie riska aktīviem. Parasti tās ļoti izteikti ietekmē ziņas par globālās ekonomikas temperatūras izmaiņām, kas savukārt liek spekulēt par lielāku vai mazāku pieprasījumu pēc tām. Šogad daudzu izejvielu cena tādējādi braukājusi pa amerikāņu kalniņiem, ko daļēji noteikuši jaunumi pasaules tirdzniecības kariņa frontē. Arī nupat ASV prezidentam Donaldam Trampam atlika vien «notvītot» par papildu tarifiem Ķīnas precēm, lai, piemēram, naftas cena pagājušās nedēļas otrajā pusē saruktu uzreiz par 7%. Katrā ziņā dažkārt var likties – būs tā, kā Tramps tvītos. Pēdējā laikā bijuši vairākas tādi brīži, kad pēc skaļākiem Trampa izteikumiem Twitter finanšu tirgū notiek lielākas pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ar kuriem no pirmdienas, 8.februāra, tiek atcelti tirgojamo preču ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos.

Tādējādi no 8.februāra mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē varēs sniegt veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta.

Depo: Izmaiņas tirdzniecības regulējumā kropļos konkurenci 

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās...

Vienlaikus no pirmdienas, 8.februāra, pilnīgi visās tirdzniecības vietās būs jāievieš "drošas tirdzniecības" koncepcija, paredz veiktie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Tirdzniecības vietā un tirgus paviljonā vienam apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības, turklāt tirgotājam būs jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības vietā, tirdzniecības centrā un tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Lai atvieglotu aprēķinu kārtību un kontroles procesu attiecībā uz maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, noteikumi paredz, ka tirgotājam pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma jāuzrāda būvju kadastrālās uzmērīšanas lieta, kurā ir iekļauta informācija par ēkas sastāvā esošās tirdzniecības vietas platību vai citus dokumentus, kas dod iespēju pārliecināties par tirdzniecības vietas platību.

Jaunais regulējums arī paredz, ka iepirkšanās grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Iepirkties bez groza vai ratiem būs aizliegts.

Jaunajā regulējuma ir ietverta jauna tirdzniecības centra definīcija, proti, tās ir ēkas ar kopējo platību vismaz 1500 kvadrātmetri un tajās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji. Tirdzniecības centros maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits tiek noteikts, summējot pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietās.

Tirdzniecības centru īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs pienākums nodrošināt, ka tirdzniecības centrā netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, pie ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirdzniecības centra ieejām un izejām. Tāpat tirdzniecības centros jānodrošina, ka apmeklētāji tirdzniecības centrā tiek ielaisti tikai pa vienam, kā arī jānodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

Līdzīgas prasības noteiktas arī tirgus pārvaldītājam - būs jānodrošina vienam apmeklētājam tirgus paviljonā ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības, pie tirgus ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kā arī jākontrolē apmeklētāju plūsma pie tirgus paviljona ieejām un izejām.

Tirgus pārvaldītājam arī jānodrošina, ka apmeklētāji tirgus paviljonā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

Visās tirdzniecības vietās būs jāieceļ atbildīgā persona, kas organizēs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu tirdzniecības vietā.

Regulējums arī paredz, ka tirgotājiem būs aizliegts ārpus tirdzniecības vietām reklamēt speciālos piedāvājumus, kas ir īsāki par septiņām dienām un varētu motivēt apmeklētājus tūlītēji doties un uzturēties tirdzniecības vietā, tādejādi radot pulcēšanās risku. Minētais ierobežojums neattieksies uz preču atlaidēm.

Epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu kontrolēs Valsts un pašvaldību policija, kā arī kontroles tiesības būs Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien mēreni pieauga, neraugoties uz bažām par ieilgušo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu un tā ietekmi uz globālās ekonomikas izaugsmi.

«ASV un Eiropas tirgi šodien ieturēja vēlamu atelpu no nemitīgās [akciju] pārdošanas, kas bija dominējusi lielu daļu šīs nedēļas,» sacīja IG tirgus analītiķis Džošs Mahonijs.

«CMC Markets UK» analītiķis Deivids Medens gan uzskatīja, ka «šī virzība izskatās neīsta, jo vēl arvien ir saspīlētas politiskās un ekonomiskās attiecības» starp ASV un Ķīnu.

Ieilgušā tirdzniecības kara jaunākajā posmā Ķīnas valsts mediji turpināja kāpināt Vašingtonas kritiku, un tika ziņots, ka Ķīnas iestādes ir apturējušas amerikāņu sojas pupu iepirkumus.

«Mēs esam pret tirdzniecības karu, bet nebaidāmies no tā,» mediju brīfingā sacīja Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Džans Haņhujs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās, ko veicināja bažas par tirdzniecības karu un ES samitā valdošā sašķeltība migrācijas jautājumā.

ASV biržu indeksi tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk palielinājās un noslēdza sesiju ar solīdu pieaugumu.

Pastiprinājušās tirdzniecības bažas «turpina kaitēt noskaņojumam un mazināt pārliecību», sacīja «Charles Schwab» analītiķi.

«Atveseļošanās akciju tirgos nevarēja būt ilga,» teica Forex.com tirgus analītiķis Favads Razakzada. Viņš piebilda, ka tirdzniecības bažas tiek papildinātas ar prognozēm, ka pasaulē stabili pieaugs aizņemšanās izmaksas.

«Eiropas indeksi atkal krītas,» atzīmēja «Oanda» vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams. «Mums varbūt īstermiņā jāpierod pie šīs nepatikas pret riskiem vides,» viņš piebilda.

Mākleri mēģināja tikt skaidrībā par situāciju, ko sarežģī neziņa par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) valdībai otrdien piedāvās lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Pēc EM sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības nozarē strādā 12 723 uzņēmumi, kuros nodarbināti 87 392 cilvēki. Patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Savukārt kopējās izmaksas nozares darbības ierobežošanai mēnesī ir 26 miljoni eiro.

EM piedāvā izvēlēties vienu no diviem risinājumiem tirdzniecības nozares turpmākai darbībai - turpināt tā, kā ir patlaban, bet rēķinoties, ka mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz šā gada maijam, vai arī atļaut tirgotājiem strādāt Covid-19 drošas tirdzniecības apstākļos.

Ja valdība lems ieviest Covid-19 drošas tirdzniecības koncepciju, EM piedāvā piecus variantus, kā to nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru trešdien pieauga līdz divu mēnešu augstākajiem līmeņiem, tirgu dalībniekiem gaidot labvēlīgu Eiropas Centrālās bankas (ECB) vēsti.

Lai gan Lielbritānija vēl ir tālu no vienošanās ar Eiropas Savienību (ES) pirms 29.martā paredzētā «Breksita», valūtu tirgotāji turpina uzskatīt par maz ticamu bezvienošanās «Breksitu».

«Mārciņas dzīvesprieks vedina pieņemt, ka tirgi redz lielāku iespējamību tam, ka »Breksits« tiks atlikts uz laiku pēc marta vai ka tiks rīkots otrs referendums,» sacīja «Western Union Business Solutions» vecākais tirgus analītiķis Džo Manimbo.

Cerības, ka «Lielbritānija varētu izvairīties no neglītas, ekonomiku smacējošas aiziešanas no ES», aizēnoja vājus ražošanas datus, viņš piebilda.

Analītiķi negaida īpašus pārsteigumus no ECB ceturtdienas sanāksmes, bet ECB vadītājs Mario Dragi varētu atzīt augošus riskus eirozonas ekonomikai, tomēr saglabājot bankas kursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences pēc vāju ekonomikas datu publicēšanas laikā, kad Vašingtonā atsākās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas.

ASV biržu indeksi kritās, saruka arī Londonas biržas indekss, savukārt Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss tikpat kā nemainījās.

Jauni ekonomikas dati parādīja, ka ražošana eirozonā un Japānā februārī samazinājusies, kas tika uzskatīts par pierādījumu globālās ekonomikas kūtrumam ASV-Ķīnas tirdzniecības kara apstākļos.

«IHS Markit» savā eirozonas ziņojumā atsaucās uz «pastiprinājušos pretvēju un bažu kombināciju», kas ietver satraukumu par globālu tirdzniecības karu, «Breksitu» un kritumu autobūvē, kas ir vissatraucošākais Vācijā.

Volstrītas indeksi saruka pēc ASV ekonomikas datu publicēšanas, kurus «Hinsdale Associate» analītiķis Bils Linčs raksturoja kā «lielākoties diezgan vājus».

Komentāri

Pievienot komentāru