Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā rezultātā nodarīts kaitējums valsts budžetam vairāk nekā 844 000 eiro apmērā.

Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" un raidījums "TV3 Ziņas" vēstīja, ka minētais uzņēmums ir "Kolonna".

2021.gada augustā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veica 20 kratīšanas kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās un personu dzīves vietās Rīgā, Jūrmalā, Limbažos, Madonā un Liepājā.

Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti skaidras naudas līdzekļi 9 000 eiro apmērā; tos kratīšanu laikā mēģināja noslēpt, iemetot atkritumu urnā. Kratīšanu laikā izņemtas arī darba laika uzskaites tabeles, "aplokšņu algu" saraksti, kā arī citi kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā.

Veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, tika noskaidrots, ka uzņēmums laikā no 2019.gada oktobra līdz 2021.gada jūlijam grāmatvedības reģistros nav uzskaitījis visu darba algas apmēru un uzņēmumā reģistrētajiem darbiniekiem ir neoficiāli izmaksājis neuzskaitīto un neaprēķināto darba algas daļu.

Uzņēmums arī sniedzis nodokļu administrācijai nepatiesu informāciju saturošus dokumentus par darba algām, tādējādi nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Valsts budžetam nodarītais kaitējums - vairāk nekā 844 000 eiro apmērā.

Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm.

Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

"Panorāmas" rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmums, pret kuru sākts kriminālprocess ir viens no lielākajiem nozares tīkliem Latvijā - "Kolonna", kura pārvaldītājs ir Latvijas-Vācijas kopuzņēmums SIA "Reho".

VID "Panorāmai" norādīja, ka pēc pirmās reizes 2019.gadā krāpšanās ar aplokšņu algām mitējusies tikai uz dažiem mēnešiem un tad atkal atsākusies.

Ieņēmumu dienestā raidījumam pauda, ka periodā no 2019.gada beigām līdz 2021.gada augusta beigām uzņēmums nodarbināja 350 līdz 400 darbiniekus. Daļa no viņiem strādājuši arī laikā, kad tas nebija atļauts un paralēli saņēmuši arī dīkstāves pabalstus. Uzņēmums saņēmis dīkstāves pabalstu, kas būs jāatmaksā.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Reho" apgrozījums 2019.gadā bija 730 420 eiro, bet peļņa veidoja 208 370 eiro. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, tās pamatkapitāls ir 2840 eiro. Uzņēmums kopš 2020.gada sākumam pieder Jānim Lasmanim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču neatlaidīgi samazināties jau kopš 2016.gada, liecina jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2020.gadu.

VID jau piekto gadu veic nedeklarētās darba samaksas jeb tā saucamās "aplokšņu algas" nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Saskaņā ar VID novērtējumu 2020.gadā VSAOI un IIN plaisa ir samazinājusies par 0,4 procentpunktiem salīdzinot ar 2019.gadu (2020.gadā VSAOI plaisa veidoja 16,8%, 2019.gadā - 17,2%, savukārt IIN plaisa 2020.gadā veidoja 16,9%, 2019.gadā - 17,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensijām krāj aktīvāk, bet pārtikušām vecumdienām – joprojām pārāk maz

Viktors Gustsons, Compensa Life SE valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lūdz sākt kriminālvajāšanu pret celtniecības uzņēmumu, kur maksātas "aplokšņu algas"

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2021. gada augustā Vidzemes tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un “aplokšņu algu” izmaksu.

Veicot apjomīgu izmeklēšanu, tika noskaidrots, ka personas laika posmā no 2017. gada maija līdz 2019. gada augustam organizēja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Shēmas “klients” (uzņēmums) savos grāmatvedības dokumentos uzrādīja un nodokļu deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus iegādes darījumus. Lai slēptu noziedzīgo nodarījumu ar mērķi veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tika veikti pārskaitījumi par faktiski nenotikušiem darījumiem, radot šķietamību, ka tiek veikti norēķini starp darījumos iesaistītām pusēm, ar nodomu beigu posmā nodokļos nenomaksātos līdzekļus izņemt skaidrā naudā, izmantojot fiktīvu ārvalstu uzņēmumu norēķinu kontus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Minimālo VSAOI sistēmas dēļ mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam

Agnese Paegle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras domnīcas Futurum Latvia vadītāja, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija.

Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos. Kādas sekas varam sagaidīt?

Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Terminētais PVN samazinājums mazinās ēnu ekonomiku

Toms Provejs, sporta restorāna un izklaides centra „O'Learys” ģenerāldirektors, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējā situācija īpaši negatīvi ir ietekmējusi viesmīlības nozari – restorānu apmeklējumi klātienē nav iespējami un pasūtījumi, kas tiek izsniegti līdzņemšanai, nespēj nodrošināt ieņēmumus pirmskrīzes līmenī. Tajā pašā laikā ēdienu piegāde daudziem restorāniem ir vienīgais peļņas avots.

Šobrīd restorāniem īpaši būtisks atbalsts būtu terminētais PVN samazinājums 7% apmērā.

Ēnu ekonomikas samazinājums

Terminētais PVN samazinājums restorāniem šobrīd ir īpaši būtisks, lai sekmētu atgūšanos no pandēmijas radītajiem zaudējumiem. Šobrīd daudzviet Eiropā PVN ir 7%, kamēr Latvijā - 21%. Samazinājums kā atbalsta sistēma būtu izdevīga gan nozarei, gan valstij kopumā. Nevienam nav noslēpums, ka viesmīlības nozarē ir izplatītas aplokšņu algas, taču PVN samazinājums sekmētu lielāku atbildību pret nodokļu maksāšanu uzņēmumu vidū, tādējādi samazinot ēnu ekonomiku. Šobrīd uzņēmēji cenšas izdzīvot, nevis nopelnīt un tikai retais ar esošo PVN likmi iegūst pozitīvu gala iznākumu. Vislabākajā situācijā šobrīd ir ātrās apkalpošanas restorāni, ar kuriem klasiskie restorāni nespēj konkurēt. Labs piemērs ir Vācija, kur, ēdot uz vietas, PVN likme ir 15%, bet pasūtījumiem līdzņemšanai - 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pašreiz radies maldīgs priekšstats par skaistumkopšanas nozares problēmu atrisināšanu

LETA, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašreiz ir ļauts strādāt manikīra un pedikīra speciālistiem, kā arī frizieriem, tas nenozīmē, ka skaistumkopšanas nozarē viss ir kārtībā, bet tāds maldīgs priekšstats radies gan sabiedrībā, gan valdībā, izriet no Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes teiktā aģentūrai LETA.

Ulberte atzīmēja, ka pašreizējos apstākļos, kad ir izvirzīti nosacījumi, pie kuriem valstī varētu ieviest pilnīgu lokdaunu, kas cita starpā paredz arī pašreiz atļauto skaistumkopšanas nozares pakalpojumu apturēšanu, netiek runāts par to, kāds būs šajā laikā atbalsts nozarē strādājošajiem.

"Kopš brīža, kad atļāva strādāt manikīriem, pedikīriem un frizieriem, valdībai un sabiedrībai ir sajūta, ka viss ir lieliski, bet realitātē mēs [nozare] pašreiz esam aizmirsti un par mums vispār vairs neviens nerunā," sacīja Ulberte.

Komentējot skaistumkopšanā strādājošajiem frizieru, manikīra un pedikīra speciālistu darbu, kuriem no 1.marta ir atļauts strādāt, Ulberte atzina, ka ne visi to ir izvēlējušies darīt. Tas saistīts ar to, ka ne visi varēja piemērot telpas pastiprinātajām drošības prasībām, bet, piemēram, vietās, kur iepriekš varēja atrasties, piemēram, pieci pakalpojumu sniedzēji, tagad atbilstoši minimālajām kvadrātmetru prasībām drīkst atrasties tikai divi. Savukārt viņu darbs nevar palīdzēt nosegt telpu īres izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kļūt vai nekļūt par saimnieciskās darbības veicēju, jeb autoratlīdzības pārejas periods beidzas

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru