Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

«Skaidrs, ka Skonto stadions tiks pārdots, un es pats vien to atpirkšu. Uzskatu, ka man tas ir jādara, ņemot vērā, ka savulaik esmu šo projektu radījis, attīstījis, ieguldījis tajā līdzekļus, ņemot lielus kredītus,» intervijā Dienas Bizensam pauda stadiona projekta attīsītājs Guntis Indriksons.

Tajā pašā laikā viņš norādīja: «Vienkārši pašreiz vēl nav īstais laiks to darīt», paužot, ka tas varētu notikt pēc apmēram sešiem astoņiem mēnešiem.

Runājot par summu, par kuru stadions varētu tikt atpirkts, G. Indriksons norādīja, ka tā ir par augstu. Banka Reverta paziņojusi, ka izsoles sākumcena - 12,6 miljoni eiro - netiks samazināta. «Manuprāt, tā [izsoles sākumcena - red.] ir noteikta par augsta. Turklāt tik lielu summu es nemaz neesmu bankai parādā,» pauda G. Indriksons. Pēc viņa domām, adekvāta summa par šo darījumu būtu no astoņiem līdz desmit miljoniem eiro.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

Radio Skonto neto apgrozījums pērn palielinājies vien par 0,1% un sasniedzis 1,114 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Aizvadīto finanšu gadu, izveidoto uzkrājumu dēļ, Radio Skonto noslēdza ar zaudējumiem 60,657 tūkstošu eiro apmērā, iepriekšējā pārskata gadā zaudējumi bija 7,461 tūkstoši eiro.

Kompānijas vadība norāda, ka uzņēmuma darbība pārskata gadā bija mazāk veiksmīga kā iepriekšējos gados, kas skaidrojams ar uzkrājumu veidošanu AKKA/LAA.

Nākotnē Radio Skonto vadība plāno turpināt attīstību, piesaistīt jaunus, stabilus klientus reklāmas jomā un noturēt esošo klausītāju skaitu.

Radio Skonto valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Laimonis Ivars Embrekts, savukārt uzņēmuma valdes locekle ir Baiba Ābele. Radio Skonto kapitāldaļu īpašnieki ir SIA RS Media (74,94%) un Guntis Indriksons (25,06%).

SIA Radio Skonto piemērots kārtējais nodrošinājums, liecina Lursoft dati.

Piemērots aizliegums pārreģistrēt Guntim Indriksonam piederošās kapitāldaļas, kā arī piederošajām kapitāldaļām reģistrēt jaunas komercķīlas. Radio Skonto patlaban ir aktīvi vēl divi nodrošinājumi, kas reģistrēti pagājušā gada augustā un šā gada aprīlī.

2014. gads Radio Skonto bijis veiksmīgs, kā liecina finanšu rādītāju uzlabojums. Uzņēmuma neto apgrozījums pieauga līdz 1,658 miljonus eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 100,134 tūkstošus eiro. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pagājušajā gadā nodokļos nomaksāja 232,90 tūkstošus eiro.

1993. gada februārī dibinātā Radio Skonto kapitāldaļas savā starpā patlaban dala SIA RS Media, kam pieder 74,94% uzņēmuma un Guntis Indriksons, kam pieder atlikušie 25,06% uzņēmuma.

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Pieredzējušais pašmāju speciālists Aleksandrs Starkovs otrdien tika atbrīvots no Latvijas futbola izlases galvenā trenera amata.

Pašlaik 62 gadus vecais Starkovs no posteņa tika atbrīvots otrdien notikušajā Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes ārkārtas sēdē.

Par trenera atstādināšanu balsoja seši LFF valdes locekļi, bet trīs bija pret Starkova atbrīvošanai. Par tālākajiem soļiem LFF valde lems nākamajā tikšanās reizē, kas notiks jau šo piektdien.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas futbola izlase 25.martā viesos pārbaudes spēlē ar 0:1 piekāpās Gibraltāra valstsvienībai, ciezdama vienu no kaunpilnākajiem zaudējumiem vēsturē. FIFA rangā Latvija atrodama 131.vietā, kamēr Gibraltārs ieņem 206.pozīciju.Pēc tā Starkovs atzina, ka viņam kauns par zaudējumu, taču par atkāpšanos, ko pieprasīja daļa no futbola sabiedrības, nepieminēja.

Izmaiņas dalībnieku sarakstā reģistrējis SIA Skonto apsardzes dienests, liecina Lursoft dati.

Skonto apsardzes dienesta īpašnieku sarakstam pievienojusies Iluta Saveļjeva, kurai tagad pieder 30% uzņēmuma. Atlikušās kapitāldaļas savā starpā dala Guntis Indriksons un Vladimirs Ņemčinovs. Jānorāda, ka Iluta Saveļeva patlaban ir arī vienīgā uzņēmuma valdes locekle.

Skonto apsardzes dienesta neto apgrozījums 2013. gadā bija 720,306 tūkstoši eiro. 2013. gadā uzņēmums turpināja darboties ar zaudējumiem, kas sasniedza 5,169 tūkstošus eiro. Negatīvs jeb -2,69, saglabājies arī uzņēmuma rentabilitātes rādītājs.

Lursoft, analizējot Skonto apsardzes dienesta darbību un attīstību 2013. gadā, tam piešķīris 1,5 reitinga punktus.

Aizvadītajā pārskata gadā savu apgrozījumu par 12,01% palielinājis SIA Skonto apsardzes dienests, liecina Lursoft dati.

Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka pērn apsardzes jomā strādājošais uzņēmums apgrozījis 533,5 tūkstošus, gadu noslēdzot ar 22,18 tūkstošu latu zaudējumiem. Uzņēmuma novērtējumu veido 152,3 tūkstoši latu.

SIA Skonto apsardzes dienests vadība norāda, ka uzņēmums pagājušajā gadā aktīvi nodarbojies ar jaunu klientu piesaisti, kā arī piedalījies konkursos, veicis tirgus izpēti un organizējis dažādas mārketinga kampaņas.

1997.gadā reģistrētā SIA Skonto apsardzes dienests daļu turētāji ir Vladimirs Ņemčinovs, Guntis Indriksons un SIA Skonto FC.

Apsardzes kompānijai ir reģistrēti kopumā 15 nodrošinājumi, no tiem 7 ir patlaban aktuāli.

Skandālā iekļuvušajā Skonto futbola stadionā Rīgā uzstādīti atpakaļ krēsli un apgaismojums, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) izpilddirektors Edgars Pukinsks.

Skonto stadions skandālā nokļuva pirms nepilna mēneša, kad pēc īpašnieku SIA Adventika Group un SIA Light, kam pieder daļa kustamā manta, strīda tika demontētas apgaismes lampas, kā arī vairākos sektoros noņemti krēsli.Situāciju īpaši uztraucošu radīja fakts, ka 9.jūnijā Latvijas izlasei jāuzņem Portugāles futbola valstsvienība, bet Skonto stadions ir vienīgais, kurš Latvijā atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.

Pēc ilgāka neskaidrību perioda 19.aprīlī LFF prezidents Guntis Indriksons paziņoja, ka panācis vienošanos ar iesaistītajām pusēm un viss stadionā būs kārtībā.

Vēl jāveic gaismu kalibrēšana, bet pēc būtības viss ir salikts vietā un jāsakārto tikai nianses," pastāstīja Pukinsks. "Visu testa režīmā izmēģināsim Latvijas kausa finālā 17.maijā, uz to arī, visticamāk, atbrauks cilvēks no Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA), lai veiktu pārbaudi, viņš norādīja.

Tā ir ideja, kas caurstrāvo Latvijas Futbola federācijas (LFF) izstrādāto stratēģiju. Futbols ir ne tikai spēle, dažiem tā ir dzīve, bet kopumā tā ir vide, kas ļauj gūt patiesas emocijas, attīstīties un piedzīvot neiedomājamas lietas.

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš federācijā strādā nu jau desmit gadus. Nākamā gada pavasarī ir gaidāmas LFF prezidenta vēlēšanas, kas nesīs pārmaiņas, jo šā brīža prezidents Guntis Indriksons ir paziņojis, ka, visticamāk, uz amatu vairs nekandidēs. E. Pukinsks ir pārliecināts, ka pārmaiņas nāks par labu un viens no jautājumiem, kas jāatrisina, ir saistīts ar futbola reputāciju. Ar jaunām asinīm un seju to uzlabot būs vieglāk.

Fragments no intervijas:

Kāds noskaņojums šobrīd valda futbola saimē?

Ir ļoti sarežģīti atbildēt uz šo jautājumu, jo futbola saimniecība ir liela un krāsaina. Ir lielie klubi, kuriem ir izveidota sava jaunatnes sistēma, kuri spēlē virslīgā, piemēram, Metta, Liepāja, Jelgava. Tajā pašā laikā ir virkne mazu klubu un organizāciju. Tāpēc pateikt «vidējo temperatūru palātā» ir sarežģīti. No sportiskā viedokļa raugoties, noskaņa ir ne visai pozitīva, jo sasniegumi nacionālās izlases līmenī šobrīd nevienu neapmierina, tostarp arī LFF. Tomēr darbs, ko veicam, un pārmaiņas, ko plānojam ieviest, dod cerību, ka lietas mainīsies uz labo pusi. Ir daudz interesantu sarunu par nākamgad pavasarī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām. Nevar teikt, ka šobrīd par situāciju futbolā kāds ļoti sēro, taču tajā pašā laikā neviens nav sajūsmā par to, kur esam.

Palicis teju mēnesis līdz Latvijas Futbola federācijas (LFF) kongresam, kurā notiks arī LFF prezidenta vēlēšanas. Šoreiz izmaiņas būs, jo ilggadējais prezidents Guntis Indriksons savu kandidatūru nav pieteicis un būs jāizšķiras starp trīs kandidātiem: bijušo Latvijas Nacionālās futbola izlases spēlētāju Kasparu Gorkšu, Krišjāni Kļaviņu un Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidentu Vadimu Ļašenko, kurš DB norāda, ka viņam ir skaidra vīzija, kā un kurā virzienā futbols Latvijā ir jāattīsta.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Ko konkrēti ir nepieciešams izdarīt, lai situāciju uzlabotu?

Viss sākas no galvas, tāpēc LFF ir nepieciešams aktīvs prezidents, kurš grib strādāt. Lai gan šobrīd esmu tikai vēl kandidāts, man ir tikšanās ar biedriem un mēs runājam par futbola attīstību, jo katram ir savas problēmas, kuras vajag risināt. LFF preizdenta amata kandidātiem bija jāizstrādā sava programma par futbola attīstību. Man ir piecas galvenās vīzijas, proti, caurredzamība un godīgums, infrastruktūra un attīstība, apmācība visos līmeņos, spēlētāju, treneru, menedžeru konkurētspēja starptautiskā līmenī un reģionu nostiprināšana. Tas ir tas, uz ko es lieku akcentu, lai palīdzētu izmanīt situāciju futbolā Latvijā.

Lai gan pasaules arēnā Latvijas sportistu sasniegumi ir redzami, finansējumu viņiem faktiski nākas «sakasīt»; vērienīgus pasaules līmeņa sponsorus piesaistīt neizdodas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs nemākam pārdot mūsu sportistus,» saka reklāmas speciālists un pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks, Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis Andris Blaka. Pēc viņa iniciatīvas jau piekto reizi tapis pētījums Latvijas sporta veidu TOP, kas, apkopojot dažādas statistikas datus un aptauju rezultātus, ļauj plašāk paskatīties uz dažādu sporta veidu un sportistu popularitāti, kas ir būtiski, plānojot investīcijas mārketingā.

Mazs tirgus

Ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli problēmām piesaistīt starptautiskos reklāmdevējus. Galvenais no tiem – ļoti ierobežotais tirgus. Latvija ir pārāk maza, lai saistītu milzu sponsoru interesi, jo «visus atbalstītājus interesē sasaiste ar pārdošanu», saka A. Blaka. Viņam piekrīt arī vairāki citi DB aptaujātie speciālisti. Tiesa, sporta mārketings Latvijā ir samērā neattīstīts, ir speciālisti, kas saka – par to šobrīd vispār nav iespējams runāt, un klasiskā izpratnē reklāmdevējam ieguvums no reklāmas televīzijā būs lielāks nekā no sporta sponsorēšanas.

Šonedēļ notikušajā Guntim Indriksonam piederošo Radio Skonto kapitāldaļu izsolē augstāko cenu piedāvājusi AS Lero Aeroholding Limited, informēja zvērināta tiesu izpildītāja Helga Rūtena.

Nosolītā summa ir 351,9 tūkstoši latu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma normām summa jāsamaksā divu nedēļu

laikā no izsoles dienas, skaidro H. Rūtena.

Db.lv jau rakstīja, ka kopumā tika izsolītas 17993 Radio Skonto kapitāldaļas, un vienas kapitāldaļas novērtējums ir viens lats. Kopējais kapitāldaļu novērtējums ir 17,99 tūkstoši latu.

Jāatzīmē, ka 2011.gadā tiesā tika risināts G. Indriksona un H .Rūtenas strīds saistībā ar to, ka viņa 2010. gadā atzina par nenotikušu G.Indriksonam piederošo SIA Skonto FC un SIA Hobi Latgale kapitāla daļu izsoli. Rīgas apgabaltiesa šo pieteikumu noraidīja. Toreiz G. Indriksons norādīja, ka, lai gan izsolē piedalījās seši dalībnieki un noteiktā Skonto FC kapitāla daļu sākuma cena tika pārsniegta vairāk nekā 100 reizes, tiesu izpildītāja atzina izsoli par nenotikušu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lēmusi atbalstīt programmas Radio Skonto reģionālā tīkla paplašināšanu Daugavpilī un tās reģionā imzntojot frekveci 106,1 MHz. Šobrīd norisinās tehniskie darbi, lai Daugavpils un tās apkārtnes iedzīvotājiem vasarā būtu iespēja šo radiostaciju.

Ir pagājuši 22 gadi kopš Radio Skonto ir sācis savu darbību un beidzot mūs varēs arī dzirdēt Daugavpils pilsētā un tās reģionā ne tikai internetā, bet arī FM skalā, atzīst mārketinga projektu vadītājs Uldis Zeile.

Radio Skonto raida kopš 1993. gada 15. decembra.

Aprīļa vidū zvērinātu tiesu izpildītāja Helga Rūtena plāno izsolīt vairāku uzņēmumu kapitāldaļas, kas pieder uzņēmējam, Latvijas Futbola federācijas prezidentam Guntim Indriksonam, liecina informācija Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju informācijas mājaslapā. Kopumā izsludinātas trīs izsoles.

Pirmajā izsolē tiks piedāvāti 17 993 G. Indriksonam piederošās SIA Radio Skonto kapitāldaļas. Vienas kapitāldaļas vērtība ir viens lats un kopējais kapitāldaļu novērtējums it 17,99 tūkst. Ls. Izsole notiks 16. aprīlī.

Dienu vēlāk iecerēts izsolīt 4368 SIA Ceļojumu birojs Ekspress travel kapitāldaļas ar kopējo vērtību 4,36 tūkst. Ls. Savukārt 18.aprīlī plānota SIA Skonto apsardzes dienests 21 kapitāldaļas izsole, kur vienas kapitāldaļas cena noteikta 20 Ls, līdz ar to kopējais novērtējums ir 420 Ls.

Jāmin arī, ka pagājušā gada nogalē Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par labu bijušajam Privatizācijas aģentūras padomes loceklim Normundam Lakučam piedzina 89,4 tūkst. Ls parādu G. Indriksona.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Gudrona dīķa sanācija tiks pabeigta, par spīti nesaskaņām ar uzņēmēju.

Kā otrdien Latvijas Radio teica Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova, ja dienests nespēs vienoties ar uzņēmumu Skonto Buve, iespējams, tiks izsludināts jauns iepirkums par sanācijas darbu veikšanu.

Koļegova uzsvēra, ka uzņēmuma prasība par papildus finansējumu, nav pamatota, jo dīķos nav vairāk gudrona, nekā iepriekš aplēsts. Uzņēmums pats esot rosinājis izmaiņas līgumā, paredzot, ka trešo gudrona slāni nevis izsmels, bet iekapsulēs konkrētajā vietā. Taču vēlāk, uzņēmums paziņoja, ka gudrona īpašības neļauj to darīt un ir jāizsmeļ viss gudrons.

Kā ziņots, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti šodien izvērtēs Inčukalna sērskābo gudrona dīķu attīrīšanas projekta izpildes progresu, aicinot atbildīgās amatpersonas skaidrot sanācijas darbu veicēja lūgumu piešķirt projektam papildu finansējumu 11 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Ar uzņēmēja un Latvijas Futbola federācijas bijušā prezidenta Gunta Indriksona līdzdalību izveidota kompānija SIA «Shopping Mall», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 50 000 eiro, bet tās vienīgais īpašnieks ir SIA «Hobi Latgale», kuras īpašnieki savukārt ir pati «Hobi Latgale» (87,72%) un Indriksons (12,28%). Taču kā «Shopping Mall» vienīgais patiesā labuma guvējs uz īpašumtiesību pamata uzrādīts Indriksons.

«Shopping Mall» valdes locekļu amatos iecelts Oļegs Harčenkovs un Juris Kalvelis.

Kompānijas juridiskā adrese ir Lomonosova iela 6, Rīga.

Komercreģistrā «Shopping Mall» iegrāmatota piektdien, 3.maijā.

Indriksons ir līdzīpašnieks arī kompānijās SIA «Skonto apsardzes dienests», SIA «Radio Skonto», SIA «Hanzas projekti», SIA «Briodor», liecina «Firmas.lv».

Indriksons bija Latvijas Futbola federācijas prezidents vairāk nekā 20 gadu un amatu atstāja 2018.gada aprīlī.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Pilnsabiedrība "SBSC", kuru veido uzņēmumi "Skonto būve" un "Skonto Construction", ir piedāvājusi Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbus pabeigt 29.oktobrī, taču VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nav saņēmis nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka būvnieks to tiešām var izdarīt, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Tā vietā VNĪ no pilnsabiedrības saņemot saites uz ziņu portāliem, kur politiķi izsakās par inflāciju un esošajiem sarežģījumiem valstī kopumā. Gavrilova uzsver, ka pamatojumu iesniegšana nav pārmērīgas prasības.

Tāpat Gavrilova skaidro, ka līdz šim VNĪ vairākkārtīgi nākusi pretī būvniekam, lai rastu nestandarta risinājumus tūlītējas situācijas risināšanai, gan kompensējot cenu pieaugums atbilstoši inflācijai, gan piešķirot avansu.

Līdz šim "SBSC" neesot iesniegusi trūkstošo pamatojumu ārkārtas apstākļu ietekmei, proti, ar dokumentiem pamatojusi, kas tieši ir mainījies kopš 2022.gada vasarā noslēgtās vienošanās par Krievijas izraisītā kara, Covid-19 un citu apstākļu radītās ietekmes kompensēšanu.

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

16.aprīlī plkst.15 Dailes teātra mazajā zālē teātris Ziloņa dziesma. Ziloņa dziesma ir kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004.gadā ASV. 2014.gadā kanādiešu režisors Šarls Binamē tai radījis filmas versiju. Ar izrādi Ziloņa dziesma Dailes teātrī kā režisors atgriežas kādreizējais Dailes teātra aktieris Andrejs Žagars.

No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.