Pērn Hansabankas Grupa esot sasniegusi teicamus finanšu rezultātus - tās aktīvi pieauga par 32%, sasniedzot 5 061 miljonus latu, savukārt piesaistītie noguldījumi pieauguši par 162 miljoniem latu jeb 11%, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Hansabankas Grupas peļņa 2007. gadā bija 100.3 miljoni latu, bet Hansabankas peļņa bija 98.9 miljoni latu. Ieņēmumi no pamatdarbības bija 212 miljoni latu, izdevumi 78 miljoni latu, sasniedzot izcilu izdevumu ienākumu rādītāju: 37%. 2007. gadā klientu skaits pieaudzis no 767 tūkstošiem 2006. gadā līdz 879 tūkstošiem jeb par 15%," liecina bankas izplatītā informācija medijiem.

Māris Avotiņš, Hansabankas valdes priekšsēdētājs: ''Klientu servisa pilnveidošana vienmēr ir bijusi Hansabankas prioritāte, un 2007. gadā veicām vairākus ļoti nozīmīgus darbus šajā jomā - pārskatījām un atjaunojām klientu servisa standartus un turpinājām filiāļu tīkla pārveidi un attīstīšanu. Mūsu mērķis, pie kura strādājām un turpināsim strādāt ilgtermiņā - individuāla pieeja un risinājumi katram klientam saskaņā ar viņa vajadzībām un dzīves ciklu. 2007. gadā mēs gandarīti vērojām, ka pakāpeniski mainās mūsu klientu paradumi - arvien vairāk izmanto uzkrājumu produktus, norēķinus ar kartēm, internetbanku un citus elektronisko norēķinu veidus. 2008. gadā attīstības kvalitāte būs svarīgāka par apjomiem, galveno uzsvaru liksim uz vēl labāku klientu apkalpošanu, inovatīvu pieeju produktiem un darba ražīguma celšanu.''

Hansabankas klientu skaits šā gada 1.ceturksnī sasniedza 901 406, no kuriem 846 567 ir privātpersonas, bet 54 839 – juridiskās personas, Db.lv informēja Hansabankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

2008.gada 1.ceturksnī Hansabankas Grupas aktīvi, salīdzinot ar gada sākumu, pieauga par 53 miljoniem latu, sasniedzot 5 114 miljonus latu.

1.ceturksnī Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājās par 134 miljoniem, sasniedzot 4 306 miljonus latu. Mājokļu kredītu tirgū, kur bija vērojama izaugsmes tempa samazināšanās, pieaugums bija 2%, jeb 25 miljoni latu. Tas nozīmē, ka klienti tomēr turpina domāt par dzīves kvalitātes uzlabošanu un šis ir labs laiks, lai pārdomāti izvēlētos tādu mājokli, kas klientam ir vislabākais.

Uzņēmumu sektorā Hansabankas Grupa sasniegusi pieaugumu 3% apmērā, jeb par 61 miljonu latu, bet kopējais uzņēmumu kredītportfelis ir 1 829 miljoni latu. Hansabankas prioritāte šogad ir eksportējošo uzņēmumu finansēšana.

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Lai nodrošinātu pieaugošā darba apjoma kvalitatīvu izpildi, SEB AB Rīgas filiāle piedāvā 30 jaunas darbavietas, kuru uzdevums, sākot ar šā gada rudeni, būs nodrošināt vērtspapīru darījumus SEB klientiem Zviedrijā un Somijā.

SEB AB Rīgas filiāle tika izveidota 2006. gadā un tajā darbu uzsāka 100 profesionāļi, bet šobrīd komanda pieaugusi līdz 200 darbiniekiem, kuri apkalpo klientus deviņās dažādās pilsētās visā pasaulē - Stokholmā, Londonā, Varšavā, Ņujorkā, Helsinkos, Kopenhāgenā, Oslo, Frankfurtē un Singapūrā, Db.lv informēja SEB bankā. SEB AB filiāle nodrošina vairākus miljonus transakciju mēnesī.

Piecu gadu laikā SEB AB Rīgas filiāle saņēmusi vairākus apbalvojumus, no tiem pēdējie - TNS SIFO Prospera veiktajā pētījumā SEB tika atzīta par labāko valūtas un vērtspapīru darījumu veicēju Zviedrijā. Šos pakalpojumus SEB grupai nodrošina tieši SEB AB Rīgas filiāle.

Pie vismaz pusmiljona eiro vērta dzīvokļa Rīgas klusajā centrā Alberta ielā 1 tikusi Hansabankas vadītāja Māra Avotiņa ģimene.

M. Avotiņš caur Hansabankas pārstāvi Ivaru Svilānu apliecinājis, ka dzīvokļa pirkums, ko realizējusi viņa ģimene, ir noticis, bet no komentāriem par darījumu atturējās, tostarp, vai dzīvoklis pirkts kredītā un kādā valūtā, kā arī kredīta gadījumā - kurā bankā tas ņemts un uz kādu termiņu. M. Avotiņa aptuvenais ikmēneša atalgojums (ieskaitot nodokļus) pērn bija vairāku tūkstošu Ls apjomā, gadā pārsniedzot 80 tūkst. Ls. Hansabankas 2007. gada pārskats liecina, ka kopā astoņiem valdes un trīs padomes locekļiem atalgojums un prēmijas (ieskaitot nodokļus) bijušas 915 tūkst. Ls apjomā, gadā katram veidojot 83 180 Ls, kas mēnesī sanāk vidēji 6 921.8 Ls.

Hansabankas pētījums par banku depozītu lietošanu* rāda, ka uzkrājumu veidošanas ieradumi sabiedrībā aizvien nostiprinās. Pieprasītākais ir svētku depozīts. To apstiprina arī šī gada Hansabankas Līgo depozīta kopējie rezultāti: kopā piesaistīti 78 651 miljoni latu un noslēgti 10 530 līgumi.

Salīdzinot svētku depozītu rādītājus redzams, ka uzkrājumu veidošanās paradums pārliecinoši nostiprinās. Hansabankas Līgo depozītam šogad izdevies piesaistīt par 30% vairāk līdzekļu un noslēgt par 41% vairāk līgumu nekā pērn. Turklāt gandrīz uz pusi pieaudzis arī internetbankā noslēgto līgumu skaits – ja pagājušajā gadā tikai 22.58% no visiem līgumiem bija noslēgti izmantojot internetbanku, tad šogad tie bija jau 41.4 % no kopējā noslēgto līgumu skaita. Būtiski, ka visu kampaņas laiku aktīvi veikti noguldījumi arī parastajos termiņdepozītos.

Pēdējās Līgo depozīta kampaņas laikā līgumus atvēra 406 gaviļnieki – Jāņi, Līgas un Ivani -, kuriem svētku depozīta noteikumi paredzēja īpašas priekšrocības, un noguldīja 5.687 miljonus latu, kas ir 7.2% no kopējās summas, kas noguldīta šajā depozītā. Vairāk nekā puse no depozīta ieguldījumiem veikti eiro (57.8%), kam seko latu ieguldījumi (36.2%) un dolāru ieguldījumi (6%). Interesanti, ka gandrīz puse no visiem līgumiem (41.4%) atvērti Hansabankas internetbankā.

Hansabankai pastāvīgi pilnveidojot savu internetbanku, kā arī turpinot elektronisko kanālu popularizēšanu, gada laikā dubultojies to cilvēku skaits, kuri noslēguši uzkrājumu līgumus, izmantojot elektroniskos kanālus – Hansabankas internetbanku, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Kontekstā ar kopējo privātpersonu noguldījumu apjoma palielināšanos šī ir laba ziņa, kas liecina par sabiedrības kopējo finanšu zināšanu un informētības pieaugumu, ir pārliecināts Hansabankas Investīciju produktu daļas vadītājs Renārs Karaš.,

Turpinot attīstīties elektroniskajai videi, klientiem arvien svarīgāka kļūst internetbankas sniegtā iespēja ietaupīt laiku un naudu. Gandrīz divreiz pieaudzis arī kopējais pieteikumu skaits Hansabankas pakalpojumiem, izmantojot internetbanku.

No visiem bankas piedāvātajiem pakalpojumiem interneta vidē klienti visbiežāk izvēlas slēgt tieši noguldījumu (depozītu) līgumus – patlaban jau 40% no visiem Hansabankas depozītu līgumiem tiek noslēgti internetbankā. Otrajā vietā ir automātisko rēķinu apmaksas līgumu noformēšana – to izmanto gandrīz ceturtā daļa (23,7%) klientu. Tūlīt pēc tam seko īstermiņa aizdevumu līguma slēgšana, ko izmanto 21,7% klientu, jo šādu īstermiņa līgumu noformēšanas gadījumā klientam pat nav jādodas uz banku, lai parakstītu dokumentus.

Daugavpilī klientiem durvis ir vērusi jauna koncepta bankas Citadele filiāle. Tajā ir ieviests jauns klientu apkalpošanas veids – klienti vairs netiek apkalpoti pie letes, bet gan pie apaļiem galdiem, informē uzņēmumā.

Tāpat filiāle ir ieguvusi jaunu dizainu un interjeru. Šāda klientu apkalpošanas koncepta filiāles bankai Citadele šobrīd ir trīs: Jelgavā, iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» un tagad arī Daugavpilī.

Uzņēmumā norāda, ka līdz šādam filiāles konceptam banka Citadele nonāca pakāpeniski, un laika gaitā jau īstenoti daži citi filiāļu interjera un dizaina risinājumi. Tā piemēram, cita veida interjera risinājums jau īstenoti filiālē «Skanste», Jēkabpils filiālē, kā arī Citadeles filiālēs Lietuvā un Igaunijā.

«Daugavpils filiāle ir ieguvusi jaunu dizainu atbilstoši Citadeles zīmola vadlīnijām, un esam arī izmainījuši klientu apkalpošanas veidu. Ja agrāk bankas darbinieki apkalpoja klientus aiz letes, tagad pie apaļa galda,» saka bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāja Anna Fišere- Kaļķe.

Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) šī gada astoņos mēnešos par plānoto darbinieku kolektīvo atlaišanu paziņojuši 22 uzņēmumi.

No tiem augustā par kolektīvo atlaišanu paziņojuši trīs darba devēji, kuru uzņēmumi darbojas transporta un uzglabāšanas, apstrādes rūpniecības un būvniecības jomā.

Kopumā šogad paziņots par 1548 darbinieku plānoto kolektīvo atbrīvošanu no darba, tostarp par 116 darbinieku plānoto atlaišanu paziņots augustā.

Lietuvā uzņēmumi aizvien vairāk masveidā atlaiž darbiniekus 

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu...

Uzņēmumi, kas iesnieguši paziņojumus par darbinieku plānoto kolektīvo atlaišanu, pārstāv tādas darbības jomas kā apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, finanšu un apdrošināšanas darbības, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, izglītība, kā arī elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.

Deviņi paziņojumi iesniegti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, četri - NVA Daugavpils filiālē, trīs NVA pārvaldē, divi - NVA Cēsu filiālē, pa vienam - NVA Rēzeknes filiālē, Valmieras filiālē, Jēkabpils filiālē un Jelgavas filiālē.

NVA informē, ka no 1. līdz 12.septembrim darba devēju jauni paziņojumi par plānoto kolektīvo atlaišanu nav iesniegti.

Pēdējo trīs gadu laikā visvairāk paziņojumu par kolektīvajām atlaišanām bija 2020.gadā, kad NVA saņēma 79 šādus paziņojumus. Pērn NVA tika iesniegti 32 darba devēju paziņojumi par kolektīvajām atlaišanām.

Ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne Dānijas banku grupas «Danske Bank» Latvijas filiāle nekomentē publiski izskanējušo informāciju par iespējamiem plāniem aiziet no Baltijas valstīm.

«Danske Bank» Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītāja Zane Strade aģentūrai LETA norādīja, ka šovakar nekomentēs izskanējušo informāciju.

Savukārt FKTK pārstāve Ieva Upleja aģentūrai LETA teica, ka bankas plānus aiziet no Latvijas tirgus nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt. «Mēs respektējam tirgus dalībnieka tiesības un pirms banka pati nav sniegusi nekādu informāciju, es neesmu pilnvarota neko teikt,» sacīja Upleja.

Ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam divi savstarpēji nesaistīti avoti trešdien apliecinājuši, ka «Danske Bank» Lietuvas filiāle ceturtdien varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm. Tomēr «Danske Bank» pakalpojumu centrs, kas darbojas Viļņā un paplašinās, saskaņā ar aģentūras rīcībā esošo informāciju turpinās darbu.

No Latvijā strādājošajām bankām pirmajā ceturksnī pelnošākās bankas bija Swedbank, ABLV Bank un Rietumu banka.

Swedbank strādāja ar 23,65 miljonu eiro peļņu, ABLV Bank ar 20,08 miljonu eiro peļņu, Rietumu banka ar 19,49 miljonu eiro peļņu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas publicētā statistika.

SEB bankas peļņa pirmā ceturkšņa beigās - 9,39 miljoni eiro, bankas Citadele - 5,37 miljoni eiro, DNB bankas - 4,14 miljoni eiro, Norvik bankas - 2,9 miljoni eiro, PrivatBank - 2,55 miljoni eiro, Baltikums Bank - 2,47 miljoni eiro, Expobank - 2,42 miljoni eiro.

Latvijas Pasta bankas peļņa pirmajā ceturksnī - 1,14 miljoni eiro.

Reģionālā investīciju banka šogad trīs mēnešos nopelnījusi 978 700 eiro, Bank M2M Europe - 898 100 eiro, Rigensis Bank - 896 700 eiro, Danske Bank Latvijas filiāle - 785 300 eiro, Bigbank Latvijas filiāle - 488 300 eiro, Baltic International Bank - 305 900 eiro, Eesti Krediidipank Latvijas filiāle - 6700 eiro.

Carnikavā, Rīgas ielā, atklāta “Centrālās laboratorijas” filiāle, kurā veikt analīzes gaidīti gan pieaugušie, gan bērni. Šogad tā ir otrā uzņēmuma izveidotā filiāle iedzīvotāju ērtībām Ādažu novadā.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt strauji augošās Ādažu pilsētas un novada iedzīvotājiem iespēju dzīvesvietas tuvumā ērti veikt nepieciešamās analīzes. Līdz ar filiāles atklāšanu vēl vienā novada centrā – Carnikavā – nodrošinām, ka laboratoriskie pakalpojumi Pierīgā kļūst vēl ērtāk pieejami. Mūsu pieredze liecina, ka pakalpojumus filiālēs labprāt izmanto ne tikai tuvumā dzīvojošie, bet arī kaimiņu pašvaldību iedzīvotāji. “Centrālās laboratorijas” jaunā filiāle ir iekārtota tā, lai procedūrai veltītajā laikā apstākļi pacientiem būtu ērti un patīkami,” stāsta “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

"Nesen svinīgi tika atklātas "Centrālās laboratorijas" telpas Ādažos, tāpēc esam priecīgi, ka uzņēmums turpina paplašināt savu ģeogrāfiju, ienākot arī Carnikavā un atverot filiāli pašā pagasta centrā. Tādējādi tagad iedzīvotājiem tiek nodrošināta vēl ērtāka pieejamība kvalitatīviem un precīziem laboratorijas pakalpojumiem, kā arī ātrai rezultātu saņemšanai," saka Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētaja Karīna Miķelsone.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Pirmo reizi Hansabankas vēsturē privātpersonu termiņnoguldījumu apjoms pārsniedzis 500 000 000 latu robežu, turklāt jūnijā kopējais privātpersonu noguldījumu apjoms Hansabankā ir sasniedzis 1 miljardu latu, kas ir augstākais rādītājs nozarē. Pēdējā laikā vērojama jauna tendence — Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk izvēlas garākus termiņnoguldījumu periodus, kas liecina par uzticību finanšu sektoram un līdzekļu ilgtermiņa plānošanu.

Kopš gada sākuma privātpersonu rezidentu termiņdepozītu apjoms Hansabankā ir audzis par 13%. Kopējo privātpersonu termiņnoguldījumu portfeli veido 29% noguldījumi latos, 64% eiro un 7% - ASV dolāros. Interesants ir fakts, ka pirmajā pusgadā par 2% palielinājies tieši latu noguldījumu īpatsvars, eiro noguldījumu apjoms saglabājies līdzšinējais, bet dolāru īpatsvars samazinājies.

Renārs Karašs, Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs: „Vairāk nekā pusmiljards latu privātpersonu termiņnoguldījumos un miljarda sasniegšana kopējam privātpersonu līdzekļu atlikumam Hansabankas kontos ir ļoti nozīmīga summa, kas liecina par augstu uzticēšanos Hansabankai kā finanšu iestādei. Neskatoties uz patlaban pastāvošajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikā, iedzīvotājiem kopumā palielinās brīvo līdzekļu apjoms, kuru viņi izvēlas novirzīt uzkrājumos, nevis tikai patēriņam. Savu artavu šajā pieaugumā nenoliedzmi ir devusi arī tā sauktā darba algu legalizācija, kā arī fakts, ka arvien vairāk iedzīvotāji izvēlas patlaban brīvos naudas līdzekļus turēt finanšu iestādēs, nevis. mājās „zem spilvena“. Šis visas tendences ir vērtējamas kā ļoti pozitīvas – Latvijas iedzīvotājiem rodas arvien labāka izpratne par banku sniegto drošību, kā arī ikdienas dzīvei nepieciešamajām ērtībām un priekšrocībām, ko sniedz ikdienā nepieciešamie pakalpojumi. Mēs prognozējam, ka šīs pozitīvās tendences turpināsies,“.

Hansabankas internetbankas, kura uzlabojumus piedzīvoja šogad jūlija, lietotāju skaits turpina pieaugt un privātpersonu vidū pārsniedzis 700 tūkstošus.

Pēdējo trīs gadu laikā Hansabankas internetbankas privātpersonām lietotāju skaits pieaudzis par 67 %, savukārt kopš šā gada sākuma Hansabankas internetbankas lietotāju skaits ik mēnesi pieaug par aptuveni 9 tūkstošiem.

Patlaban Hansabankas internetbankas autentifikācijas iespējas un lielā klientu bāze nodrošina 220 uzņēmumu pakalpojumu izmantošanu, un to skaits pastāvīgi pieaug. Dažāda veida e-pakalpojumi ļauj iegūt un iesniegt informāciju (Zemesgrāmatā, VSAA utt.), pieteikties pakalpojumiem (Latvenergo, Lattelecom, Tele2 u.c.), norēķināties par dažādiem pakalpojumiem, sazināties ar sadarbības uzņēmumu un iepirkties (118 internetveikali vairāk kā 30 nozarēs).

Starp visiem neapdrošinātajiem mototransportlīdzekļiem, ar kuriem izraisīti ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), pārliecinoši dominē mazlitrāžas (līdz 50 cm3) spēkrati, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2013. – 2017.gadu.

No pēdējos piecos gados notikušajiem 102 gadījumiem, ko izraisījuši neapdrošināti mototransportlīdzekļi, lielākajā daļā (54,9%) vainojami mazlitrāžas motocikli vai mopēdi. «Šī ir ļoti svarīga atziņa, kas apliecina, ka daudzu mazlitrāžas mototransportlīdzekļu vadītāji joprojām aizmirst, nezina vai ļaunprātīgi ignorē to, ka kopš 2011.gada arī šādiem spēkratiem jāiegādājas OCTA,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2017.gadā ar neapdrošinātu mototransportlīdzekli kopumā izraisīti 25 negadījumi, kas ir otrs lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā. «Lai arī kopējais CSNg skaits, kuru izraisītājs bijis motocikla vai mopēda vadītājs, pēdējos gados samazinās, tomēr joprojām, īpaši motosezonas sākumā, novērojam motobraucēju vieglprātību attiecībā uz savas atbildības apdrošināšanu,» skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka šogad (līdz 25.aprīlim) jau reģistrēti 4 CSNg, ko izraisījis neapdrošināts mototransportlīdzeklis.

Pēc Dānijas bankas «Danske Bank» pasūtījuma veiktajā izmeklēšanā tās Igaunijas filiālē konstatēts, ka lielākā daļa no filiāles 10 000 klientiem nerezidentiem bijuši aizdomīgi un lielākā daļa no naudas plūsmas caur šo filiāli, kuras kopsumma pārsniegusi 200 miljardus eiro, bijusi aizdomīga.

Banka atzinusi, ka situācija naudas atmazgāšanas skandālā iesaistītajā Igaunijas filiālē bijusi daudz sliktāka, nekā sākumā domāts.

«Danske Bank» uzraudzības padomes vadītājs Ole Andersens trešdien atvainojies par notikušo, bet «Danske Bank» vadītājs Tomass Borgens atkāpies no amata.

Andersens atzinis, ka «banka nav rīkojusies pietiekami atbildīgi šajā jautājumā». Viņš atvainojies bankas klientiem, investoriem, darbiniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā.

«Nav šaubu, ka ar Igaunijas filiāli saistītās problēmas bija lielākas nekā mēs domājām, iniciējot izmeklēšanas. Šo izmeklēšanu rezultāti liecina par dažām ļoti nepieņemamām un nepatīkamām lietām mūsu Igaunijas filiālē, kā arī tās liecina, ka (..) kontrole grupas līmenī attiecībā uz Igauniju bija neadekvāta,» teikts «Danske Bank» uzraudzības padomes priekšsēdētāja paziņojumā.

Somijas finanšu grupā OP-Pohjola Group ietilpstošie Seesam nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir apvienojušies, izveidojot vienotu uzņēmumu Seesam Insurance AS, kas darbosies Baltijas valstīs.

Turpmāk Latvijā darbosies Seesam Insurance AS Latvijas filiāle, kas pārņēmusi visas Seesam Latvia tiesības un saistības, turpinot uzņēmuma darbību un nodrošinot klientu apkalpošanas servisu tāpat kā līdz šim, Db.lv informēja Seesam Insurance AS Latvijas filiāles Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Armands Šterns.

Šobrīd apdrošināšanas tirgū izveidotas un darbojas vairākas Eiropas sabiedrības (ar galvenā uzņēmuma reģistrāciju vienā no Baltijas valstīm un izveidotām filiālām pārējās valstīs), tajā skaitā Latvijā reģistrētā BTA Insurance Company SE, Igaunijā reģistrētās: If P&C Insurance AS Latvijas filiāle, Ergo Life Insurance SE Latvijas filiāle, Swedbank Life Insurance SE Latvijas filiāle, Mandatum Life Insurance Baltic SE Latvijas filiāle, Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) salīdzinājis dažādos OCTA agregatoros jeb kalkulatoros pieejamās cenas un secinājis, ka pērkot OCTA starpnieku mājaslapās, autoīpašnieki katru reizi pārmaksā vidēji 11-14%.

Turklāt nereti starpnieka norādītā polises cena ir būtiski augstāka par tās cenu, pērkot to pa tiešo apdrošinātāju mājaslapā.

Šobrīd Latvijā ir vairāki apdrošināšanas starpnieku interneta portāli, kuros var iegādāties OCTA. Ievadot transportlīdzekļa datus, katrā no tiem var redzēt cenu piedāvājumu no dažādām apdrošināšanas sabiedrībām. Tomēr, neraugoties uz šajos portālu sludināto informāciju par it kā visizdevīgākajām OCTA cenām, patiesībā autoīpašniekam tās tiek uzrādītas jau ar iekļautu apdrošināšanas starpnieka atlīdzību. Tādējādi autoīpašnieki iegādājas OCTA, pārmaksājot par polisi, nenojaušot, ka, pērkot polisi pa tiešo apdrošinātāja mājaslapā, tās cena būtu par vidēji 11-14% zemāka.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos desmit gados (no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 22,10 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Vidēji ik gadu valsts un pašvaldību iestādes no apdrošinātājiem atlīdzībās saņem 2 – 3 miljonus eiro.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

Nejauši uzdūros vienam, manuprāt, ļoti interesantam Administratīvās apgabaltiesas spriedumam, kas sašūpoja manu līdzšinējo pārliecību par ārvalsts komersanta filiāles statusu (jānorāda, ka pieteicējs šo spriedumu ir pārsūdzējis, tāpēc, iespējams, Augstākās tiesas Senāts lems savādāk).

Īsumā par lietas būtību (Administratīvās apgabaltiesas sprieduma pilns teksts pieejams šeit. )

- ārvalsts komersants Latvijā nodibinājis ārvalsts komersanta filiāli, bet pēc kāda laika nolēmis izbeigt filiāles darbību Latvijā un izslēdzis no Uzņēmumu Reģistra;

- pēc filiāles izslēgšanas no Uzņēmumu Reģistra, ārvalsts komersants konstatējis, ka filiālei Latvijā bijusi nodokļu pārmaksa, tāpēc ārvalsts komersants Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzis lūgumu atmaksāt pārmaksātos nodokļus;

- VID atteicies atmaksāt pārmaksātos nodokļus un kā galvenie argumenti tika minēti: (a) filiāle saskaņā ar Komerclikuma 24.pantu ir likvidēta, tas ir, filiāle ir beigusi pastāvēt kā tiesību subjekts, un tikai filiālei kā nodokļu maksātājam ir tiesības pieprasīt pārmaksātā nodokļa atmaksu, un, (b) likvidētās filiāles nodokļu pārmaksa tiek dzēsta saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25.1 pantu;

2019.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā.

Grozījumu mērķis ir papildināt spēkā esošā OCTA likuma normas, jo piedāvātie risinājumi novērsīs praksē konstatētās nepilnības un ieviesīs uzlabojumus CSNg cietušo personu, apdrošinājumu ņēmēju un autovadītāju interesēs.

1997. gadā Latvijā tika ieviesta OCTA sistēma. Tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā ir AAS «Balta», AAS «Baltijas Apdrošināšanas Nams», AAS «BTA Baltic Insurance Company», «Compensa Vienna Insurance Group» ADB Latvijas filiāle, «ERGO Insurance» SE Latvijas filiāle, ADB «Gjensidige» Latvijas filiāle, «If P&C Insurance» AS Latvijas filiāle, «Seesam Insurance» AS Latvijas filiāle un «Swedbank P&C Insurance» AS Latvijas filiāle.

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.