Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas sarukušas par 0,6%, neraugoties uz to, ka kopumā inflācija pret janvāri bija augoša (0,2%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).
Februārī, salīdzinot ar janvāri, cenas samazinājušās gaļas izstrādājumiem par 3,7%, sviestam par 9,4%, vājpienam par 5,2%, atspirdzinošajiem dzērieniem par 6,4%, kā arī sieram par 1,1%, to CSP skaidro ar dažādām tirgotāju atlaidēm un akcijām.
Inflācija līdz šim mērena
2026. gada februārī, salīdzinot ar 2026. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.
Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām februārī, rēķinot pret janvāri, bijusi transporta grupai, veidojot pieaugumu par 0,2 procentpunktiem (pp). Atpūtas, sporta un kultūras jomā pieaugums par 0,1 pp, alkoholisko dzērienu un tabakas sadaļā – par 0,1 pp. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas pieaugums mēneša laikā – par 0,1 pp. Savukārt samazinājums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā kopumā bijis par 0,1 pp. Līdzīgi samazinājušies izdevumi arī par personisko aprūpi, sociālo aizsardzību un citām dažādām precēm un pakalpojumiem.
Akciju un atlaižu ēna
Kā jau minēts, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas mēneša laikā saruka par 0,6%, tur galvenā ietekme bijusi tirgotāju akcijām un atlaidēm. Bez jau sākotnēji minētajiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem cenas mēneša laikā saruka arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai par 1,6%, miltu konditorejas izstrādājumiem par 1,2% un pat šokolādei par 1,3%. Cenu kritums olīveļļai bijis par 7%, dažādām sulām – par 3,1%, kartupeļiem – par 3,9%. Neraugoties uz pirmās nepieciešamības pārtikas preču cenu kritumu, ir arī sezonāli raksturīgi cenu pieaugumi. Piemēram, sadārdzinājās svaigi un atdzesēti augļi un dārzeņi par 10,7%, svaigi vai atdzesēti lapu vai stublāju dārzeņi par 10,1%. Cena palielinājās arī žāvētām, sālītām zivīm par 8,7%. Cenas augušas garšaugiem un eksotiskiem augļiem. Februāra cenu izmaiņas pārtikas jomā vismaz daļēji var vērtēt kā Ekonomikas ministrijas centienus veicināt konkurenci pārtikas tirgotāju vidū, veidojot cenu salīdzināšanas platformas un veicinot zemo cenu groza radīšanu.
Degvielas cenas kāpums jau februārī
Transporta grupā cenas februārī pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 1,7%, to galvenokārt ietekmēja cenu kāpums degvielai (+3,4%), tai skaitā dīzeļdegvielai par 3,8%, benzīnam par 2,8% un auto gāzei par 0,3%. Mēneša laikā cenas pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas samazinājās riepām.
Te jāpiebilst, ka ASV uzbrukums Irānai notika 28. februārī un uz februāra degvielas cenu izmaiņām neattiecas. Marta pirmajās desmit dienās dīzeļdegvielas cena auga vidēji par 20%, bet benzīna cena – par 7%, un līdz mēneša beigām ir iespējams, ka degvielas inflācija minētā konflikta dēļ pieaugs vēl. Līdztekus notikumu attīstība ir ar mainīgu raksturu, un tikpat iespējams, ka konflikts tiks noregulēts jau līdz šī mēneša beigām tik tālu, ka turpmāka cenu izaugsme degvielai nenotiks, lai arī vairums ekspertu sola pretējo. Jāievēro, ka pat konflikta veiksmīga risinājuma gadījumā panikas celšana turpināsies vēl kādu laiku ar mērķi noturēt spriedzi degvielas tirgū, lai attaisnotu augstākas peļņas maržas. Valdība ir izteikusi gatavību laist tirgū degvielas rezerves, lai mazinātu īstermiņa grūtības. Neraugoties uz šiem centieniem, paredzams, ka tuvākajos mēnešos gada inflācija atgriezīsies pērnā gada līmenī, proti, ap 4%.
VIEDOKLIS
Pārtikas un degvielas inflācija ir jutīgākās jomas
Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
Saskaņā ar bankas Citadele aptaujas datiem 66% Latvijas iedzīvotāju visvairāk uztrauc pārtikas produktu cenu pieaugums, bet 65% norāda bažas par degvielas un transporta izmaksu sadārdzināšanos. Savukārt 59% respondentu satrauc komunālo pakalpojumu cenu kāpums, tostarp elektrības un apkures izmaksas. Kopumā cenu pieaugums sabiedrībā joprojām ir aktuāls – tikai 4% aptaujāto norāda, ka cenu kāpums nevienā no kategorijām viņus neuztrauc. Inflācija Latvijā pēdējā gada laikā ir kļuvusi mērenāka, tomēr iedzīvotāju bažas par cenu pieaugumu joprojām saglabājas augstas. Tas liecina, ka mājsaimniecības joprojām ir ļoti jutīgas pret jebkādām izmaiņām ikdienas izdevumos, īpaši pārtikas un transporta izmaksās, ar kurām cilvēki saskaras katru dienu. Vienlaikus patērētāju noskaņojums Eiropā un Baltijā pēdējos gados ir ļoti svārstīgs. Tāpēc katrs jauns un negatīvs satricinājums liek cilvēkiem piebremzēt tēriņus un atlikt lielākus pirkumus. Papildu nenoteiktību šobrīd rada arī ģeopolitiskā situācija, tostarp konflikts Tuvajos Austrumos, kas var ietekmēt energoresursu cenas un transporta izmaksas globālajos tirgos. Savukārt naftas cenu kāpums vai loģistikas traucējumi starptautiskajā tirdzniecībā var laika gaitā atspoguļoties arī pārtikas un citu patēriņa preču cenās.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
