Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Turpinot iepriekšējo blogu, es gribētu minēt dažus datus, kas varētu papildināt mūsu diskusijas. Nesen veiktie pētījumi liecina, ka sieviešu klātbūtne vadības amatos ļoti pozitīvi ietekmē darbinieku apmierinātības un finanšu rādītājus.

Zinu, ka Latvijā šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo Latvija ir viena no tām ES valstīm, kurā augstākajos amatos ir visvairāk sieviešu. Pēc 2006.gada datiem, 21% no Latvijas uzņēmumiem augstākajos amatos ir vadītājas, kamēr ES vidējais radītājs ir 11%!.

Pēc tikko publicētās IESE (iese.edu) aptaujas rezultātiem, kurā piedalījās 1200 respondentu Spānijā, mēs zinām, ka par 35 gadiem vecāki darbinieki ir daudz apmierinātāki ar vadītāju sievieti, it īpaši ja viņiem ir virs 50 gadiem. Tas tāpēc, ka ar vadītājām ir vieglāk sasniegt dzīves līdzsvarotību. Vēl vairāk, vadītājas biežāk atzīst padoto sasniegumus un ir draudzīgākas, ja padotie ir sievietes. Kā liecina Eurostat/OECD/McKinsey pētījumi, dzimumu vienlīdzība uzņēmumos un sabiedrībā pozitīvi ietekmē dzīves līdzsvarotību (piemēram, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā).

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pasaulē joprojām ir mazs sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos; ja kompānijas vadītāja amatā ir sieviete, tad arī valdē un vadībā būs lielāks skaits sieviešu, nekā uzņēmumos, kuros vadītāja lomu pilda vīrietis .

Tā liecina jaunākais profesionālās pakalpojumu firmas Deloitte globālais pētījums Sieviete uzņēmuma vadībā, kurā apskatīts, kā 64 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdes sastāvā.

Šobrīd pasaulē vidēji 15% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Kaut arī tas ir par 3% vairāk, nekā 2014. gadā, to var uzskatīt par mazu rādītāju, jo pēdējos gados daudzās valstīs jau ir ieviestas regulas, normas un kvotas, kas paredz dzimumu līdzsvarošanu uzņēmumu vadībā. Ja analizē tikai Eiropas valstis, rādītājs ir augstāks – šobrīd vidēji 23% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Taču tikai vidēji 7% Eiropā un 4% pasaulē sievietes ieņem valdes priekšsēdētāja vai augstākā vadītāja amatu. Tomēr, salīdzinājumā ar 2014. gadu, sieviešu īpatsvars augstākajos amatos gan pasaulē (2014. gadā 2%), gan Eiropā (2014. gadā 3%) ir vairāk nekā dubultojies. Taču, ņemot vērā faktu, ka dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Komisijas pamatvērtībām, un tā jau kopš 2010. gada izstrādā stratēģijas un pasākumu plānus, lai veicinātu un nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā, rādītāji joprojām uzskatāmi par zemiem.

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sanāksmes pauda pārliecību, ka otrdien valdībā ministru vairākums atbalstīs finanšu ministra Einara Repšes (JL) rosināto atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefa Dzintara Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Pēc premjera teiktā, koalīcijas padomē viņš saņēmis visu partneru, izņemot Tautas partijas (TP), atbalstu Dz.Jakāna pārcelšanai. Koalīcijas partneri iepazīstināti arī ar saņemtajiem Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumiem, un līdz ar to vairs nav juridisku šķēršļu, lai atliktu jautājuma izlemšanu.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sēdes atzina: «Mūsu ministri atbalstīs rotāciju.» Tādējādi viņš stingri apliecināja, ka otrdienas valdības sēdē ZZS ministri balsos par pārcelšanu.

Pirms nedēļas valdībai lemjot par rotāciju, šīs partijas ministri no lēmuma atturējās, līdz ar to Ministru kabinets neizlēma par Dz.Jakāna pārcelšanu. Arī pirms nedēļas pēc koalīcijas padomes sēdes ZZS bija atzinuši, ka atbalstīs E.Repši. Jautāts, vai šoreiz atkal nebūs tāpat, A.Brigmanis teica, ka tagad esot saņemti visi nepieciešamie atzinumi un ZZS ministri atbalstīšot finanšu ministru. Juridisku šķēršļu vairs neesot.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Četrām Īrijas kompānijām būs jāsamaksā kompensācija - 24.5 tūkst. eiro (17.22 tūkst. latu) apmērā, par latviešu un lietuviešu strādnieku diskriminēšanu darba vietā, ziņo Irish Times.

Īrijas Vienlīdzības tribunāls vakar izdevis četrus atsevišķus lēmumus, kas saistīti ar Latvijas pilsoni un trīs Lietuvas pilsoņiem, kuri nepamatoti atlaisti no darba, vai nav saņēmuši atlaišanas kompensācijas, kādas pienākas viņu īru kolēģiem.

Lai gan kompānija Realtime Technologies tiesā apgalvoja, ka atlaišanas kompensācija netiek izmaksāta arī īru darbiniekiem, pierādīt pretējo kompānijai tiesā neizdevās.

Lietuvieši - Irmants Stukonis un Vīgands Urbonavičus - uzvarējuši tiesā pret kompāniju Coalport Building par nepamatotu atlaišanu no darba. Tiesa nolēma, ka kompānijai jāizmaksā Stukonim 8.5 tūkst. eiro (5.97 tūkst. latu) kompensācija, bet viņa kolēģim Vīgandam Urbonavičam 500 eiro (351.4 latu) kompensācija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Ja gadījumā Saeima pieņems likumu par Rīgas domes atlaišanu, Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) šo lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā, žurnālistiem pastāstīja politiķis.

Ušakovs kritizēja apvienības «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto lēmumprojektu, ar kuru iecerēts atlaist galvaspilsētas domi.

Ušakovs atzīmēja, ka likumprojektā norādīts, ka domes atlaišanas gadījumā pašvaldības pagaidu administrāciju vadīs VARAM valsts sekretāra vietnieks pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš. Ušakovs uzsvēra, ka Draudiņš ir izbijis Rīgas domes deputāts un viņa vārds vairākkārt esot bijis saistīts ar korupcijas skandāliem. «Nedomāju, ka šāda cilvēka iecelšana amatā būtu atbilstoša. Es pēc būtības aicinu ministru [Gerhardu] atgriezties pie tā, ko viņš teica [VL-TB/LNNK] kongresā - ka domes atlaišanai nav tiesiska pamata, jo tas tā tiešām ir,» sacīja mērs.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamās finanšu ministra Einara Repšes (JL) nelikumības saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Taču Finanšu ministrijai neizdodas sazināties ar Jaknānu lai apsvērtu rotācijas iespējas.

Dienai vēl neizdevās sazināties ar prokuratūru, lai pārliecinātos, vai Dz. Jakāna iesniegums jau saņemts. Dz. Jakāns uzskata, ka E. Repšes rīcībai, iepriekš rosinot viņa atbrīvošanu no amata, nav pamata un viņš būtu jāatjauno amatā. Disciplinārlietas komisijas atzinumā bija secināts, ka Dz. Jakāna darbībā nav disciplinārsodāmu pārkāpumu.

Janvāra sākumā Dz. Jakāns vērsās pie ministra, prasot izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā. Attiecīgu iesniegumu viņš iesniedza pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmi pārkāpumi viņa rīcībā nav konstatēti. Koalīcijā panākto vienošanos par viņa pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē Dz.Jakāns nosauca par absurdu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) tuvāko četru nedēļu laikā lems par 2020.gada Tokijas Olimpiādes norisi, pieļaujot arī spēļu pārcelšanu.

Jau iepriekš "Reuters" ziņoja, ka SOK strādā pie dažādiem scenārijiem, kas iekļauj olimpisko spēļu pārcelšanu uz vēlāku laiku. SOK ziņo, ka tā saglabā opciju spēles sākt 24.jūlijā un arī pieļauj to pārcelšanu uz vēlāku laiku.

SOK sadarbībā ar olimpisko spēļu rīkotāju komiteju, Japānas varasiestādēm un Tokijas pašvaldību uzsāks detalizētas sarunas, lai izvērtētu situāciju visā pasaulē un to ietekmi uz olimpiskajām spēlēm, iekļaujot pārcelšanas scenāriju. SOK ir pārliecināta, ka sarunas noslēgsies tuvāko četru nedēļu laikā," teikts SOK paziņojumā.

SOK arī uzsver, ka spēļu pilnīga atcelšana nebūtu risinājums un šāda jautājuma nav tās dienaskārtībā.

Ir uzsākta procedūra, lai no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi pārceltu citā amatā – Finanšu ministrijā (FM).

Šādu portāla diena.lv rīcībā nonākušo neoficiālo informāciju apstiprināja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, nepieciešams ierobežot ēnu ekonomiku. (Tas definēts jaunās valdības deklarācijas izstrādes procesā kā arī diskutēts 2022.gada 27.jūlija NTSP budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē.).

Sekmīgai ēnu ekonomikas ierobežošanai būtiska ir efektīva institūciju sadarbība. Valsts interesēs ir nekavējoties jāķeras pie jaunā Ēnu ekonomikas plāna 2023.-2025. gadam izstrādes. Plāna izstrādei vajadzīga plaša starpinstitūciju koordinācija un institūciju atbalsts plāna efektīvai pārraudzībai un īstenošanai, norāda A. Jarockis.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams šodien apmierinājis partijas "Alternative" pieteikumu un noteicis, ka Rīgas domes vēlēšanām jānotiek šī gada 2.maijā, nevis sākotnēji plānotajā 25.aprīlī, liecina tiesas spriedums.

Ar šo spriedumu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) uzdots mainīt Rīgas domes vēlēšanu nolikumu, nosakot jauno datumu.

Tiesas spriedums ir izpildāms nekavējoties.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Pilns spriedums tiks sastādīts 18.martā un būs pieejams tiesas kancelejā pēc plkst.16.

Pieteikumu tiesā iesniedza partijas "Alternative" valdes locekļi Vadims Baraņņiks un Aleksandrs Mirskis.

CVK pārstāve Laura Zaharova aģentūrai LETA sacīja, ka par sprieduma pārsūdzēšanu tiks lemts pēc pilna tiesas sprieduma saņemšanas un iepazīšanās ar tiesas argumentāciju.

Saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izplatību, desmit uzņēmumi iesnieguši kolektīvās atlaišanas paziņojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kopumā par 1660 darbinieku plānotu atlaišanu, ziņo aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļā.

Atlaišanas paziņojumi saņemti no transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēm.

Tostarp par darbinieku atlaišanu ziņojuši arī uzņēmumi, kas darbojas ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī apstrādes rūpniecības jomās.

NVA apkopotie dati par pirmdienu liecina, ka valstī ir 59 104 bezdarbnieku, no kuriem 1047 reģistrēti pagājušajā nedēļā.

NVA ziņojumi liecina, ka kopš 18.marta uzņēmumu ziņotie kolektīvās atlaišanas darbinieku apmēri ir pieauguši par teju četrām reizēm.

Jau ziņots, ka 18.martā NVA bija saņēmusi piecu uzņēmumu paziņojumus par kopumā 429 līdz 454 darbinieku plānoto atlaišanu, savukārt 20.martā aģentūrā vēstīts jau kopumā par 699 līdz 724 darbinieku kolektīvo atlaišanu no astoņiem uzņēmumiem.

Ko Briseles «kāposts» līdz šim ir palīdzējis celt un stiprināt patiesas integrācijas ziņā, to Briseles «sviests» ar īstermiņa domāšanu un apšaubāmu loģiku sāk apdraudēt

Tā nākas domāt, sekojot amatu dalīšanai ES vadošajās institūcijās, kur vārdi «demokrātija», «līdztiesība» un nu jau arī «profesionālisms» tiek valkāti bez sevišķas sajēgas, bet augstākajos krēslos mēģina iedabūt acīmredzami nepiemērotus kandidātus aplamu motīvu dēļ.

Kas attiecas uz pirmo «sviestu», tas ir stāsts par sieviešu līdztiesību. Proti, ka «vājais» dzimums ir līdztiesīgāks par to otru un tam vadošos amatos ir jāiedala īpašas sieviešu kvotas. Eiroparlamenta (EP) šefs Martins Šulcs ir brīdinājis, ka nelaidīs cauri tādu Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kurā nebūs pietiekami daudz sieviešu, un lai dalībvalstis prototies.

Neatkarīgi no tā, vai vairākos vadošos valsts aparāta amatos notiks pilnīga vai daļēja personāliju nomaiņa, varam cerēt uz jaunām sejām

Paralēli ES prezidentūrai un ģeopolitiskajām turbulencēm Latvijā arī iekšpolitiski šis nav mierīgs laiks. Tuvākajā laikā izšķirsies, kurš sēdēs tieslietu sistēmas divu augstu amatpersonu krēslos. Jau šodien Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs gatavojas nosaukt savu ģenerālprokurora amata kandidātu. Pašlaik uz šo ietekmīgo posteni pretendē esošais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Latvijas Prokuroru biedrības vadītājs Jānis Ilsters. Taču arī paša Bič- koviča pilnvaru termiņš beidzas šovasar un arī viņam uz šo amatu ir vismaz viens spēcīgs konkurents – bijušais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, kurš diez vai startētu uz šo amatu bez attiecīgas «aizmugures». Politiskās simpātijas abiem kandidātiem atšķiras, turklāt gan ģenerālprokurora, gan AT priekšsēdētāja izvēlē pirmo reizi savas spējas būs jādemonstrē Tieslietu padomei.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.