Nekustamais īpašums

Atrakta un izpostīta Rail Baltica trasē atklātā Pirmā pasaules kara zemnīca

LETA, 06.07.2018

Pirms postījumiem

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Atrakta un izpostīta dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» trasē atklātā Pirmā pasaules kara zemnīca, kuru sabiedrībai 27.jūnijā prezentēja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālisti, informēja «Rail Baltica» ieviesēja Latvijā - «Eiropas Dzelzceļa līnijas» - sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Voronkova.

«Turpinot darbu Ķekavas novadā, braucām mērīt kara laika ierakumus un konstatējām vandālismu. Zemnīcu, kuru plānojām rekomendēt tālākai izpētei, šajās dienās mantrači ir atrakuši un izpostījuši,» informēja Latvijas vēstures institūta speciāliste Inga Doniņa.

FOTO: Papildināta - Plānotās Rail Baltica trases teritorija Ķekavas novadā

«Aicinām ar cieņu izturēties pret «Rail Baltica» trasē atklātām Latvijas kultūrvēstures liecībām. Arī turpmāk vēlamies atklāti informēt sabiedrību par darbu norisi «Rail Baltica» trases izveidē. Informācijai jākalpo vērtību radīšanai nevis to postīšanai, bet mantkārīgiem racējiem te nav, ko darīt. Tas ir mūsu kopējais kultūrvēstures mantojums,» norādīja Voronkova.

Viens no izpētes veicējiem, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālistu grupas vadītājs Valdis Bērziņš informēja, ka vizuāli iespaidīgākās kultūrvēsturiskās liecības pētītajā «Rail Baltica» centrālās daļas posmā attiecas uz 20.gadsimta militāro vēsturi - tās ir Pirmā pasaules kara aizsardzības līnijas pie Ķekaviņas upes, kur latviešu strēlnieki 1916.gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem. Krievu un vācu nocietinājuma līnijas iezīmē tranšeju un zemnīcu sistēmas, bet purvainajā joslā, kas atdalīja karojošās puses, joprojām samānāmas šāviņu izrautās bedres.

Voronkova norādīja, ka tiesībsargājošajās iestādēs vērsties nav plānots, jo izpostītā zemnīca vēl nebija izpētīta un reģistrēta kā kultūrvēsturiskā mantojuma objekts. «Līdz ar to notikušo juridiski nevar klasificēt kā kultūrvēsturiskā mantojuma postīšanu,» sacīja Voronkova.

«Rail Baltica» ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis - Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometrus garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetri) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rubesa: Rail Baltica projekts agrāk vai vēlāk tiks realizēts

LETA, 04.10.2018

Baiba Rubesa

FOTO: MIHKEL MARIPUU/EESTI MEEDIA/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekts «Rail Baltica» agrāk vai vēlāk noteikti tiks realizēts, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja «Rail Baltica» projekta īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» bijusī vadītāja Baiba Rubesa.

«Ir svarīgi saprast, ka «Rail Baltica», manuprāt, ir projekts, kas agrāk vai vēlāk noteikti tiks realizēts, jo tas ir ļoti nepieciešams. (..) Jāsaprot, ka «Rail Baltica» Eiropas Savienības (ES) acīs ir politisks projekts, kas ir jāievieš gan ekonomisku, gan drošības apsvērumu dēļ,» teica Rubesa.

Vienlaikus viņa atzina, ka projekta realizācijā atsevišķi termiņi šobrīd tiek kavēti, tostarp daži tiek kavēti vairāk, citi mazāk, bet, neskatoties uz šiem kavējumiem, projekts ir realizējums periodam līdz 2030.gadam. «Taču tas ir ar nosacījumu, ka akcionāri - atbilstošās trīs ministrijas vai visas trīs attiecīgās valstis - ne tikai runā par atbalstu «Rail Baltica» projektam, bet arī dara ļoti mazus, sīkus darbus,» teica Rubesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

RB Rail: Rubesas paustais par Rail Baltica īstenošanas problēmām ir pamatots

LETA, 05.10.2018

Baiba Rubesa

Foto: Eesti Meedia/Scanpix Baltics/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta «Rail Baltica» īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» bijušās vadītājas Baibas Rubesas paustais par «Rail Baltica» īstenošanas problēmām ir pamatots, atzīst «RB Rail» jaunieceltais valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs, kopuzņēmuma finanšu direktors Igns Degutis.

Pametot amatu Baltijas valstu kopuzņēmumā «RB Rail», Rubesa norādīja uz virkni ar «Rail Baltica» projekta īstenošanu saistītām problēmām, no kurām viena saistīta ar projekta un «RB Rail» finansēšanas plānu.

Papildināta - Baiba Rubesa: Neizslēdzu, ka Rail Baltica projekts var apstāties

Degutis atzina, ka Rubesas iezīmētie riski pastāv, bet tiek strādāts, lai tos mazinātu. «Jā, riski ir. Jautājums ir tikai par to, kā tos mazināt un kā visu koordinēt starp kopuzņēmumu, trim dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (EK). Kā piemēru es varu minēt «RB Rail» finansējumu. Kopuzņēmuma budžetam padomē, kurā ir pa diviem pārstāvjiem no katras Baltijas valsts, bija jābūt apstiprinātam 27.septembrī, un tas joprojām nav izdarīts. Mēs joprojām gaidām,» teica «RB Rail» vadītāja vietas izpildītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica projekta pabeigšana 2026.gadā būs atkarīga no Baltijas valstu vienotas rīcības

LETA, 08.10.2018

Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs un finanšu direktors Igns Degutis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Baltijas valstu vienota rīcība Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta «Rail Baltica» īstenošanā var veicināt tā pabeigšanu 2026.gadā, intervijā aģentūrai LETA pauda «Rail Baltica» projekta īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs un finanšu direktors Igns Degutis.

Viņš uzsvēra, ka «Rail Baltica» projekts sniedz vienreizēju iespēju Baltijas valstīm, no kura iegūs gan iedzīvotāji, gan arī uzņēmējdarbības vide.

«Tas ir ekonomisks koridors, no kura iegūs visas Baltijas valstis. Es diezgan ilgi esmu strādājis Lietuvā enerģētikas sektorā, un mēs saucām Baltijas valstis par enerģētisku salu. Pēc starpsavienojumu izveidošanas ar citām Eiropas valstīm tā vairs nav, un mēs redzam, cik ļoti ir kritušās enerģijas cenas. Kas attiecas uz dzelzceļu, tad attiecībā pret pārējo Eiropu mēs joprojām esam sala,» pauda Degutis un piebilda, ka par «Rail Baltica» sniegtajām iespējām jau interesējas pārstāvji no Nīderlandes, Francijas, Vācijas, kā arī Skandināvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sākusies otrā kārta būvprojekta iepirkuma Rail Baltica galvenajam posmam caur Rīgu

Db.lv, 05.11.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS ir uzsācis otro kārtu iepirkumam par būvprojektēšanu un autoruzraudzības pakalpojumiem Rail Baltica dzelzceļa līnijas Latvijas posmā Upeslejas–Rīga–Misa.

Šis Rail Baltica galvenais posms ir 56 kilometrus garš, šķērso piecas pašvaldības un sastāv no trīs apakšposmiem: Upeslejas–Rīgas Centrālā stacija, Torņakalns–Imanta un Rīgas lidosta–Misa. Tas ir viens no sarežģītākajiem posmiem, jo šķērso blīvi apdzīvotas teritorijas un iekļauj vienīgo Rail Baltica dzelzceļa līnijas tuneli. Turklāt tas savieno Rail Baltica starptautiskās pasažieru stacijas Rīgas Centrālajā stacijā un starptautiskajā lidostā «Rīga».

Iepirkuma piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 22. janvāris, un līguma periods ar izvēlēto uzņēmumu plānots 24 mēnešu garumā. Uzņēmumam tiks uzticēta būvprojekta pamatrisinājumu izstrāde, vērtības inžinierija, teritoriālo plānu risinājumu un būvprojekta izvērtēšana, kā arī būvuzraudzības pakalpojumu sniegšana dzelzceļa līnijas būvniecības laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta- Linkaits: Rail Baltica izpilde kavēsies par vismaz diviem gadiem

LETA, 21.02.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» izpilde kavēsies par vismaz diviem gadiem, šodien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš pastāstīja, ka projekts pašreiz ir iekavējies un ekspertu vērtējumā tas iekavēsies par aptuveni 2,5 gadiem, kas nozīmē, ka būvdarbi, kurus iecerēts sākt 2020.gadā, iespējams šajā laikā nesāksies.

«Mēs strādājam, lai nodrošinātu visu nepieciešamo finansējumu. Tik nauda, cik ir piešķirta, tik arī ir. Mēs runājam ar Briseli un citām Baltijas valstīm, kā racionāli izmantot piešķirtos līdzekļus. Tai pašā laikā skatāmies uz papildfinansējumu, jo par piešķirto naudu mēs neko dižu uzbūvēt nevarēsim,» pauda ministrs.

Viņš skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) plānotais finansējums nav samazinājies, bet, projektam attīstoties un prasībām augot, palielinājies nepieciešamais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ātrvilcieni starp Baltijas galvaspilsētām kursēs reizi divās stundās

Žanete Hāka, 12.03.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Rail Baltica ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Turklāt, līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava. Tā rezultātā Rail Baltica nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas.

Plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās Stacijas uz Starptautisko lidostu «Rīga». Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes.

Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tika veikts Rail Baltica Vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes ietvaros. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums ETC Gauff Mobility GmbH, sadarbībā ar COWI A/S (Dānija) un Institut fur Bahntechnik GmbH (Vācija). Plāns atspoguļo modernu, integrētu pieeju, kas paredz, ka tirgus pieprasījums ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek plānots vilcienu kustības grafiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paziņots uzvarētājs nākamajam Rail Baltica būvprojekta iepirkumam Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 10.05.2019

Avots: EDZL

Jaunākais izdevums

Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS pasludinājis uzvarētāju iepirkumā par būvprojektēšanu un autoruzraudzības pakalpojumiem Rail Baltica dzelzceļa līnijas posmā caur Rīgu, informē komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja Līva Biseniece.

Uzvarētāja piedāvājuma summa ir 12 989 200 eiro. To iesniedza divu spāņu uzņēmumu konsorcijs, kas sastāv no IDOM Consulting, engineering, architecture (IDOM) un INECO. Plānots, ka līgumu ar uzvarētāju parakstīs šī gada jūnijā pēc nepieciešamo procedūru noslēgšanas, tai skaitā desmit dienu nogaidīšanas perioda.

Šis ātrgaitas dzelzceļa posms ir 56 km garš un sastāv no trim apakšposmiem: Upeslejas - Rīgas Centrālā stacija, Torņakalns - Imanta un Starptautiskā lidosta «Rīga» - Misas upe.

Piegādātājam 24 mēnešu laikā būs jāveic trases apsekošana, vērtību inženierijas izpēte, jāizstrādā būvprojekta pamatrisinājumi un detalizētais būvprojekts. Turklāt piegādātājam tiks uzticēta autoruzraudzība dzelzceļa posmam Rīgā būvniecības fāzes laikā pēc būvprojekta pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Dzelzceļa līnijas Rail Baltica Rīgas mezgla būvniecība sāksies 2020.gada beigās

LETA, 11.06.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» Rīgas stacijas mezglu plānots sākt būvēt 2020.gada beigās, otrdien, prezentējot stacijas projektu, teica būvkompānijas «ReRe grupa» valdes priekšsēdētājs Guntis Aboltiņš-Āboliņš.

Viņš uzsvēra, ka darbs pie projektēšanas ir sācies un paredzēts, ka pēc gada, 2020.gada vidū vai gada otrajā pusē, sāksies atsevišķi sagatavošanās darbi Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē. Savukārt 2020.gada beigās vai 2021.gada pašā sākumā - sāksies būvdarbi.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda, ka šis ir pats nozīmīgākais un, iespējams, sarežģītākais uzdevums visā «Rail Baltica» trasē.

«Šī līnija izmainīs mūsu dzīvi. Tā ir jauna dzelzceļa infrastruktūra, kāda Latvijā nav būvēta pēdējos 50-70 gadus. Tas ir liels izaicinājums gan projektētājiem, gan būvniekiem, pilsētplānotājiem, saskaņotājiem un arī mums kā iedzīvotājiem tas ir izaicinājums piedzīvot to, izprast un kādu laiku arī sadzīvot ar grūtībām,» teica ministrs, piebilstot, lai gan lieli celtniecības darbi ir apgrūtinājums visiem, «Rail Baltica» dos jaunas iespējas ceļot, nokļūt kaimiņvalstīs un veidot reģionālo satiksmi, kā arī ļaus attīstīties teritorijām, kas būs gar jauno vilciena līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsludināts iepirkums nākamajiem diviem Rail Baltica posmiem Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 08.07.2019

Avots: edzl.lv

Jaunākais izdevums

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS izsludina būvprojektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumu iepirkumu diviem Rail Baltica pamattrases posmiem Latvijā.

Iepirkuma pirmais posms no Vangažiem līdz Latvijas-Igaunijas valsts robežai ir 94 km garš. Saskaņā ar sākotnējo detalizēto tehnisko izpēti šajā posmā iecerēti vairāki infrastruktūras objekti: 36 ceļa pārvadi, 13 tilti, 3 dzelzceļa pārvadi, 3 dzīvnieku pārejas, 119 caurtekas, Salacgrīvas, Skultes un Ādažu reģionālo staciju konceptuāls projekts.

Otrais posms no Misas līdz Latvijas - Lietuvas valsts robežai ir 45 km garš. Saskaņā ar sākotnējo detalizēto tehnisko izpēti šajā posmā iecerēti vairāki infrastruktūras objekti: 16 ceļu pārvadi, 4 tilti, 4 dzelzceļa pārvadi, 1 dzīvnieku pāreja, 54 caurtekas,Bauskas un Iecavas reģionālo staciju konceptuāls projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica vajadzībām atsavinās 123 īpašumus

LETA, 19.08.2019

Foto: IEVA LŪKA/LETA

Jaunākais izdevums

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» vajadzībām lidostas «Rīga» posmā un Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā atsavinās 123 īpašumus, aģentūrai LETA pavēstīja projekta ieviesēja Latvijā «Eiropas dzelzceļa līnijas» pārstāve Rita Voronkova.

Viņa norādīja, tostarp 86 no atsavināšanai paredzētajiem īpašumiem atrodas «Rail Baltica» stacijas un tās saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā «Rīgā» posmā ar kopējo platību 21,84 hektāri un šajā posmā pabeigta arī zemes ierīcība, savukārt 37 īpašumi ir Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ar kopējo platību 1,3 hektāri.

«Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ir mazāka skarto īpašumu platība, jo «Rail Baltica» līnija plānota esošā dzelzceļa nodalījuma joslā, bet tā ir ļoti komplicēta: atsavināšanu apgrūtina īpašumu atrašanās pilsētas vēsturiskajā centrā, tāpēc šeit ir īpaši sarežģīta zemes ierīcība. Savukārt lidostas «Rīga» projekta posmā īpašumu skārums gan kopējā skaita, gan platības ziņā ir lielāks, ņemot vērā, ka dzelzceļš un visa infrastruktūra (dzelzceļa līnija, nepieciešamie uzbērumi, estakāde u.c.) šai vietā tiek būvēta no jauna. Abos posmos tiek veikta arī komercdarbība. Šādos objektos taisnīgas atlīdzības noteikšana ir daudzpakāpju, jo skar īpašumu un komercdarbību. Piemēram, «Rīgas starptautiskajai autoostai», daudzstāvu autostāvvietai «Titāniks», «Latvijas gaisa satiksmei» un arī «Starptautiskai lidostai «Rīga»» piederošo īpašumu novērtēšanai jāpieaicina eksperti, lai veiktu pieteikto zaudējumu aplēses,» pauda «Eiropas dzelzceļa līniju» Juridiskā departamenta direktore Kristīne Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru