Jaunākais izdevums

Rīgā durvis vēris jauns ātrās ēdināšanas restorāns Chickenson’s, kura ēdienkartē uzsvars likts uz panētiem un eļļā fritētiem ēdieniem, informē restorāna pārstāvji.

Chickenson’s pārstāvis Ivars Kalvis atzīmē, ka veselīgs dzīvesveids kļūst arvien populārāks, taču cilvēku vēlme sevi palutināt ar ātrajām uzkodām nemazinās.

Jaunā ātro uzkodu restorāna Chickenson’s ēdienkarti pamatā veido panēts un fritēts ēdiens, pagatavots no svaigiem produktiem. Nekas nav pirkts vairumā sasaldēts - ēdiens tiek pagatavots uz vietas restorānā, tai skaitā arī sīpolu gredzeni, frī kartupeļi, vairums mērču un panējums, kas ir neatņemama fritēto ēdienu sastāvdaļa. Chickenson’s ēdienkartes «slavas zāle» atvēlēta fritētām vistiņām un frī kartupeļiem labākajās beļģu tradīcijās - tie pagatavoti no svaigi grieztiem īpašas šķirnes kartupeļiem un fritēti liellopa taukos. Chickenson’s padomājuši arī par veģetāriešiem un vegāniem - pieejama arī ierastā, eļļā fritēto frī kartupeļu versija, salāti, panēts siers, zivs ar frī (Fish & Chips), jūras veltes un tofu.

Chickenson’s zīmola leģenda vēsta, ka senos laikos vikingu karavadonis Ūve Čikens iekarojis daudzas Zviedrijas pilsētas, savaldzinot ar brīnišķīgu eļļā fritētu Normandijas vistiņu aromātu. Mūsdienās Čikensonu dinastijas jaunākie pārstāvji - brāļi Nils un Olle - atvēruši restorānu arī Rīgā.

Chickenson’s atrodas Rīgā, Dzirnavu ielā 55.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada uzņēmums Zekants uzkodu segmentā piedāvā alternatīvu jau ierastajiem kartupeļu čipsiem un sāļajiem riekstiņiem – grauzdētas cūku pupas

Māsas Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa ražo kraukšķīgas cūku pupas ar sāli, oregano un ķiplokiem, bez jebkādām piedevām. «Šī ir uzkoda – tādi kā jaunās paaudzes čipsi. Šie ir veselīgāki nekā tie produkti, kas vārīti eļļā. Esam pievienojušas mazāk sāls – 0,8 gramus uz 100 gramiem produkta, lai to varētu lietot gan sportisti, gan arī mazi bērni. Mūsu mērķis nav izkonkurēt čipsus, bet gan aizpildīt nišu, kas ir mūsējā,» saka Zanda. Veselīgo uzkodu niša šobrīd gūst atsaucību – cilvēki domā, ko ēd, ir gatavi maksāt vairāk par to, kas ir veselīgs. Tāpēc arī augļu un dārzeņu čipsi ir iecienīti. «Visu cieņu – cilvēki sākuši domāt, no kā viņi pārtiek,» saka Zanda. Grauzdē, nevis fritē

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Reizniece-Ozola: Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav

LETA, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

22.augusta Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Minētais jautājums tika iekļauts izskatīšanai pagājušajā nedēļā, 29.augustā, notikušajā Ministru kabineta sēdē un šodien notikušajā sēdē, tomēr abas reizes tā izskatīšana tika atlikta.

EM aģentūrai LETA norādīja, ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot izsvērtu, vispusīgu un pamatotu izvērtējumu, tāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.

«Pašlaik EM un FM speciālisti strādā pie valdības dotā uzdevuma izpildes, apkopojot nepieciešamo informāciju un nozares datus, lai sagatavotu izvērtējumu par iespējām ieviest kādus pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai,» informēja EM, piebilstot, ka sagatavoto izvērtējumu ministrija iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai iedzīvotāju izmaksu slogs par ātrajiem kredītiem mazinājies?

Pēteris Kloks, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2016. gada 1. janvāra jebkuram iedzīvotājam, kurš aizņēmies no licencēta patērētāju kreditēšanas sniedzēja, nav jāatmaksā vairāk par to, ko Saeima uzskatīja par samērīgiem kopējo izmaksu griestiem. Ikdienā aizņēmēju tiesības jaunā regulējuma ietvaros aizstāv nebanku kreditēšanas uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palūkojoties plašāk, mājsaimniecību izmaksu slogs ir svarīgs arī Latvijas finanšu sistēmas veselībai kopumā. Vai izmaksu slogs ir mazinājies?

Dažos gadījumos, iedzīvotāju ietaupījums ir vērā ņemams. Piemēram, 2015. gadā, aizņemoties 300 eiro uz 10 dienām no kāda ātro kredītu sniedzēja, aizdevuma termiņa beigās iedzīvotājam bija jāatmaksā 318 eiro. 2016. gada sākumā summa bija mazinājusies līdz 313 eiro – par «piecīti» mazāk.

Tomēr garāka termiņa aizdevumiem, kuri jāatmaksā vairākos maksājumos vairāku mēnešu garumā, ietaupījums pakāpeniski apsīkst. Tur procentu likmes vēsturiski ir zemākas nekā ieviestie procentu likmju griesti, un pakalpojuma cenu kā iepriekš, tā tagad nosaka brīvais tirgus. Dati liecina, ka aizdevuma likme ilgāka termiņa aizdevumiem pēdējo trīs gadu laikā nav samazinājusies nevienā no kredītu veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Nebanku kreditētāji: PTAC kampaņa kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Ātrie kreditētāji Valsts kontroli aicinās izvērtēt PTAC sabiedrības izglītošanas kampaņas atbilstību mērķiem, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanu

Lielākā daļa no nebanku aizdevēju izsniegtajiem kredītiem ir distances kredīti, taču, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) domām, tas ne vienmēr ir piemērotākais veids preču iegādei, un cilvēki, tos aizņemoties, neapzinās potenciālās grūtības tos atdot, tādēļ kopā ar Latvijas Universitāti veikts pētījums par ātro kredītu izmantošanu Latvijā un uzsākta kampaņa iedzīvotāju izglītošanai. Ātro kredītu devēji apšauba tā kvalitāti, uzsverot, ka pētījums ir virspusējs un kampaņa veidota, lai kauninātu patērētāju, kas nav labākais izglītošanas veids. Tādēļ uzņēmumi aicinās Valsts kontroli pārbaudīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, uzsverot, ka jau pašlaik rūpīgi izvērtē aizņēmēju spēju atdot aizdevumu, kā arī uzlabojas izsniegto kredītu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu «Ziedi un čipsi» izveidojušas trīs ģimnāzistes - Patrīcija Anna Vavilova, Elizabete Šilēna un Patrīcija Šteinberga apvienojušās, lai kopīgiem spēkiem parādītu, cik stilīgi un ērti var patērēt dārzeņus un augļus ikdienā.

Uzņēmuma saknes meklējamas skolēnu biznesa un ekonomikas simulāciju spēles «Bizness24h» konkursa fināla kārtā, kurā bija uzdevums izveidot produktu, kas visīsākajā laikā spētu nodrošināt vislielāko apgrozījumu. Biznesa portālam db.lv uzņēmuma pārstāves stāsta, ka septiņu mēnešu laikā apgrozījums sasniedzis gandrīz 5000 eiro, no kuriem peļņa ir aptuveni 4000 eiro.

Meitenēm radusies ideja sekot pasaules tendencēm un sabiedrības pastiprinātajai interesei par veselīgu dzīves veidu. Izmantojot Latvijā pieejamos dārzeņus un augļus, tika radīts produkts, kas nesatur e- vielas. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, šobrīd uzņēmumam ir izdevies atrast īsto tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ādažu Čipsu» cepšana eļļā notiek notiek 145 - 170 grādu temperatūrā atkarībā no receptes, šķēlītes biezuma un cepšanās laika. Šobrīd «Ādažu Čipsi» izmanto gan palmu eļļu, gan saulespuķu eļļu, gan palmu eļļas un saulespuķu eļļas sajaukumu. Taču līdz šā gada beigām «Ādažu Čipsi» ieviesīs izmaiņas ražošanas procesā un kartupeļu čipsu ražošanā izmantos vairs tikai saulespuķu eļļu, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā.

Saskaņā ar Orkla grupas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» 2018. gada laikā plāno pilnībā pāriet uz saulespuķu eļļas izmantošanu kartupeļu čipsu ražošanā. Jau kopš 2015. gada uzņēmums ir sācis pakāpenisku palmu eļļas aizvietošanu, palmu eļļu aizstājot ar saulespuķu eļļu. Pašlaik izmantojamā proporcija ir 1:3. Iemesli šādai pārejai ir palmu eļļas ieguves process un tā ietekme uz apkārtējo vidi.

«Ādažu Čipsu» kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražošana tiek veikta saskaņā ar augstākajiem Orkla grupas kvalitātes standartiem, kas produkciju padara konkurētspējīgāku ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos.

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ir pirmā čipsu ražotne Baltijā, kas jau 25 gadus veiksmīgi strādā kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu segmentā. Latvijā produkcija ir atpazīstama ar zīmolu «Ādažu Čipsi», bet ārpus Latvijas – «Taffel». Galvenie ārvalstu tirgi ir Lietuva, Zviedrija, Mongolija, Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Dānija, Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot īstenot ilgtspējas stratēģiju, "Orkla Latvija" no 2020. gada sākuma "Ādažu Čipsu" ražotnē izmanto tikai saulespuķu eļļu. Jau kopš 2019. gada sākuma "Ādažu Čipsu" kartupeļu čipsi tiek ražoti, izmantojot tikai saulespuķu eļļu, bet šā gada sākumā ir pilnībā paveikta pāreja uz saulespuķu eļļas izmantošanu arī sāļo uzkodu ražošanā.

Kā ziņots iepriekš, uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija paredz pakāpenisku visu "Orkla Latvija" zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu eļļas uz atbildīgi iegūtu palmu eļļu vai citām augu eļļām līdz 2021. gadam.

"Ar atbildību domājam par mūsu produktu attīstību ilgtspējas jomā. Mēs lepojamies, ka rūpīgi plānotais un vadītais darbs kopš 2015. gada ir vainagojies panākumiem un esam pilnībā atteikušies no palmu eļļas izmantošanas "Ādažu Čipsu" ražotnē. Pārejas process bija pakāpenisks, jo ikvienas pārmaiņas produktu receptūrās prasa laiku. Mums ir svarīgi radīt ilgtspējīgus produktus, kuru pilnveidotās receptūras saglabā augstāko kvalitāti un nemainīgi labu garšu, kas ir tik ļoti svarīga mūsu produkcijas cienītājiem. Esam gandarīti, ka tagad varam piedāvāt visus mūsu čipsus un sāļās uzkodas bez palmu eļļas," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Huawei P40 Pro" sarūpējis vēl labāku kameru, bet tālruņa panākumi tirgū būs atkarīgi no lietotņu veikala piepildīšanas tempa.

Sazvērestību teoriju cienītājiem būtu, kur izvērsties, šķetinot Ķīnas lielākā viedtelefonu ražotāja "Huawei" pēdējā gada likteņa pavērsienus. Pēc ASV sankciju ietekmē klusi prezentētā "Mate 30 Pro" modeļa ķīnieši plānoja atgūt sabiedrības interesi ar vērienīgu "P40" sērijas pieteikšanu marta nogalē Parīzē, taču šo ieceri «nopļāva» koronavīrusa izsauktie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Taisnības labad jāsaka, ka līdzīgi cieta ikviens ražotājs, kura plānos bija prezentācijas pasākumi kopš Mobilās pasaules kongresa Barselonā.

Zīmola cienītājiem labākā ziņa ir tāda, ka "P40" sērija, atšķirībā no "Mate 30", ir sasniegusi arī Latviju un nopērkami veseli trīs modeļi – "P40 Lite", "P40" un "P40 Pro".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar S Pen irbuli pazīstamā Samsung viedtelefonu sērija Note savā 10.jubilejā pircējiem sarūpējusi iespaidīgu trīs fotokameru bloku.

Jau desmito gadu pēc kārtas rudens cēlienu tehnoloģiju pasaulē iezvana Dienvidkorejas uzņēmuma Samsung prezentācija, kurā potenciālajiem pircējiem un vienkārši interesentiem tiek izrādīts kārtējais Galaxy Note modelis. Jā, augusta sākumā izrādītais Note 20 pārstāv jau desmito šīs sērijas paaudzi.

Tāpat kā priekšgājēji, arī jaunākais veikums iemieso āziešu pragmatisko un konservatīvo pieeju biznesam – sniegt klientiem viņu iecienīto produktu, ik gadu to nedaudz pilnveidojot. Tas vienlaikus arī nozīmē, ka vienas sērijas ietvaros radikālas izmaiņas nav gaidāmas, lai cik ļoti to vēlētos atsevišķi tehnoloģiju baumotāji, kuri gada sākumā spekulēja par Note un atlokāmā Fold sēriju saplūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: MILZU! meklē investorus

Monta Glumane, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas reģionālās ekonomikas neizmantotais potenciāls

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai veicinātu zibmaksājumu attīstību, paplašinās IBAN reģistra lietotāju loku

Db.lv, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma vairākus normatīvos aktus, paplašinot IBAN reģistra lietotāju loku, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Bankas padome pieņēma «Latvijas Bankas IBAN reģistra lietošanas kārtību», veica grozījumus «Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā» un kārtībā «Par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem». Grozījumi normatīvajos aktos stāsies spēkā 2018. gada 18. novembrī.

Latvijas Bankas IBAN reģistrs sniedz iespēju iestādēm piedāvāt saviem klientiem veikt zibmaksājumus, izmantojot klienta mobilā tālruņa numuru. IBAN reģistrs nodrošina klientu kontu IBAN numuru (International Bank Account Number: starptautisks bankas konta numurs, ko iestāde piešķīrusi klientam) un mobilo tālruņu saišu glabāšanu. IBAN reģistrs ir izveidots kā Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātro sūtījumu dienesti cenšas pielāgoties mainīgajiem patērētāju ieradumiem. 2018. gada beigās veiktie pētījumi rāda, ka gandrīz 88 % pircēju ir gatavi papildus maksāt par preču piegādi tajā pašā dienā, bet gandrīz puse pircēju, izvēloties, no kā produktu pirks, to izvēlas pēc piegādes ātruma.

Šādas tendences ātro sūtījumu dienestiem liek investēt ātrākā preču piegādē. Sabiedrības Venipak vadītājs Justs Šablinsks apgalvo, ka “Same Day Delivery” (piegāde tajā pašā dienā) ir viens no būtiskajiem viņa vadītās sabiedrības pakalpojumu virzieniem kā Latvijā, tā citās Baltijas valstīs.

“2017. un 2018. gadā daudz investējām terminālu attīstībā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā – tikai pagājušajā gadā vien atvērām piecus jaunus terminālus Baltijas valstīs, kā arī ievērojami paplašinājām “Pick up” punktu tīklu. Šie jaunumi ļauj garantēt, ka sūtījums adresātu var sasniegt vienas dienas laikā ne tikai Latvijā, bet arī starp valstīm – sūtot sūtījumu no Latvijas uz Igauniju vai Lietuvu,” saka J. Šablinsks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā

LETA, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā, otrdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Viņš atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz gan paaugstināt nebanku kreditētājiem prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai, gan ierobežot procentu maksājumus, kas šobrīd nebanku kreditētāju sektorā ir nesamērīgi augsti attiecībā pret banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem.

Ozols atzīmēja, ka šobrīd nebanku sektora izsniegtie kredīti rada riskus tautsaimniecībai kopumā, piemēram, tas samazina iedzīvotāju uzkrājumus, var radīt maksātnespējas riskus, kā arī veica aplokšņu algu izmaksu.

Latvijas Bankas valdes loceklis stāstīja, ka Latvijas Bankas priekšlikums paredz ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus. Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā. Latvijas Bankas priekšlikums paredz samazināt procentu maksājumus līdz Igaunijas līmenim - 0,12% dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā ātro sūtījumu uzņēmums Venipak grupas mērogā fiksējis divciparu izaugsmi – sūtījumu skaits pieaudzis par 21 %, salīdzinot ar 2017. gadu. 2018. gadā visas grupas apgrozījums ir sasniedzis 28,5 milj. eiro un pieaudzis par 31 %, salīdzinot ar 2017. gadu.

Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks norāda, ka pagājušajā gadā sabiedrība ir ieviesusi daudz jauninājumu, kas saistīti ar kvalitātes uzlabošanu un procesu optimizēšanu. “Iepriekšējais gads mūsu uzņēmumam bija tiešām veiksmīgs un ne tikai tādēļ, ka pārvadājām daudz vairāk sūtījumu, nekā aizpērn. Uz izaugsmi bez papildu investīcijām cerēt būtu grūti. Investējām kurjeru un visu darbinieku darba piederumos, kvalifikācijas celšanā, veiksmīgi turpinām autoparka atjaunināšanu un jaunu terminālu atvēršanu. Tas viss ļauj pakalpojumu sniegt kvalitatīvāk, bet vienlaikus ir liels prieks, ka klienti mums uzticas aizvien vairāk,” saka J. Šablinsks.

J. Šablinsks saka, ka 2019. gadā sabiedrības apgrozījums sasniegs gandrīz 40 miljonus eiro: “Jauni projekti un attīstība citās valstīs ļaus sabiedrības ieņēmumiem arī turpmāk palielināties”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus

LETA, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Wolt pārtikas piegāžu apjoms audzis vairāk nekā astoņas reizes

Db.lv, 13.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma Wolt ātro pārtikas piegāžu apjoms gada laikā pieaudzis vairāk nekā astoņas reizes, kļūstot par šobrīd visstraujāk augošo uzņēmuma pakalpojumu segmentu.

Savukārt sadarbības partneru skaits pārtikas preču piegādes jomā gada laikā ir palielinājies vairāk nekā četras reizes, sasniedzot 112 tirdzniecības vietas.

"Wolt šobrīd piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas – no ēdienu piegādes platformas ļoti strauji pārtopam par plaša spektra preču ātro piegādātāju. Platformas izveides sākumposmā, Wolt nodrošināja tikai ēdienu piegādi un mūsu sadarbības partneri bija restorāni un kurjeri. Tagad mēs nodrošinām iespēju pasūtīt tūkstošiem dažādu citu preču – sākot ar jogurtu un burgeriem līdz pat smaržām un mobilajiem tālruņiem. Paplašinot Wolt platformā pieejamo preču un produktu klāstu un pieaug arī vietējo sadarbības partneru skaits. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc esam mainījuši sadarbības modeli starp galveno biroju Helsinkos un vietējām Baltijas valstu struktūrvienībām. Jaunais modelis ļauj Wolt Latvija darboties daudz patstāvīgāk, vienkāršojot sadarbību ar vietējiem sadarbības partneriem. Tostarp vienkāršojusies ir arī grāmatvedības uzskaite, jo visu tagad var izdarīt tepat uz vietas Latvijā," komentē Wolt vadītāja Baltijā Līsa Ristala.

Komentāri

Pievienot komentāru