Jaunākais izdevums

Aviācijas asociācijas biedri gatavi uzlabot biznesa vidi un «pārdot» nozari ārvalstīs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labāki spēles noteikumi visiem jomas spēlētājiem, Latvijas aviācijas nozares pakalpojumu vienota piedāvāšana ārvalstīs, kā arī precīza nozares lomas noteikšana tautsaimniecībā ir tikai daži no uzdevumiem, ko vēlas paveikt jaundibinātā Latvijas Aviācijas asociācija (LAA), sarunā ar Dienas Biznesu norāda tās valdes loceklis Artūrs Kokars.

Pērn pēc lidostas Rīga iniciatīvas uzņēmēji gan tikušies 11 reizes, taču biedrības formāts, pēc viņa teiktā, pavērs jaunas iespējas nozares interesešu aiztāvībā. Asociācijas biedri turpinās darbu dažādos segmentos ‒ pasažieru pārvadājumi un tūrisms, kravu pakalpojumi un infrastruktūra, gaisa kuģu apkopes un biznesa aviācija, pētniecība un izglītība, aviācijas pakalpojumi, sistēmu un iekārtu ražošana, kā arī reģionālā aviācija un lidlauki. Bez infrastruktūru veidojošo uzņēmumu Latvijas Gaisa satiksme, AirBaltic un jo īpaši lidostas Rīga finansiālā atbalsta asociācijai būtu pagrūti iecerētos uzdevumus sasniegt.

Viens no biedru līdzšinējās kopdarbības rezultātiem ir uz sadarbību vērsts dialogs ar muitas amatpersonām, kā rezultātā uzņēmēji lidostā Rīga jūtoties komfortablāk.

Visu rakstu Atrod kopsaucēju daudzšķautņainajām interesēm lasiet 21. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par «mājas-kuģa» nākotni

LETA, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā.

Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā, līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva tām saskaņot iespējamās likumu izmaiņas, lai atrisinātu un turpmāk izskaustu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

Komisijā šodien tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums izmaiņām normatīvajos aktos, lai nākotnē novērstu situācijas, kāda radusies Pāvilostas novadā ar «māju-kuģi», kas atrodas pašā jūras krastā un jau vairākus gadus skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādāti divi iespējamie konkrētās situācijas attīstības scenāriji, kas atšķiras atkarībā no zemes īpašuma tiesībām. Proti, ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu, uzsver VARAM. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) atzinumu par objekta juridisko statusu - vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontonu kuģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka vienmēr kārtīgi jāpaēd brokastis, ikviens būs dzirdējis ne tikai no uzstājīgajiem vecākiem bērnībā, bet arī dažādiem izteicieniem. Mūsdienās, lai padarītu pasākumus žurnālistiem pievilcīgākus, apvienojot lietderīgo ar patīkamo, uzņēmumi un institūcijas mēdz rīkot mediju brokastis.

To pašu dara arī organizācijas, lai neformālā gaisotnē to biedri vairāk atraisītos un viņiem būtu brīvāks domas lidojums vienota mērķa sasniegšanai. Jau piecas šādas kopā sanākšanas ir bijušas Latvijas Aviācijas domnīcai, ieinteresētajām pusēm – dažādu jomu komersantiem un dažādām valsts institūcijām ‒ spriežot par nozares izglītības, kravu un to infrastruktūras, dronu, finansējuma un aeronavigācijas jautājumiem. Šo un turpmāko brokastu rezultāts būs redzams nākamgad otrajā Rīgas Aviācijas forumā Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izskatā.

Kad pirms nepilniem trim gadiem tika dibināta Latvijas Aviācijas asociācija, transporta jomas apskatniekiem īsti nebija nekāda pamata optimismam par to, ka šajā sfērā viss būs savādāk nekā citās. Te taču jau ir asociācija asociācijas galā, tostarp sava tranzītniekiem, sava loģistiķiem, sava ekspeditoriem, sava stividoriem un sava autopārvadātājiem. Vai ir kas dzirdēts par viņu lielajiem panākumiem savu mērķu sasniegšanā? Vai reizēm nav pamata bažām, ka kāda no tām kalpo ļoti šauram spēlētāju lokam vai tās vadībai? Un cik ir tādu piemēru, kur tās veiksmīgi apvienojušas spēkus kopēja mērķa – Latvijas kā konkurētspējīga loģistikas koridora – veidošanai? Vai visi robežšķērsošanas, muitošanas jautājumi jau atrisināti? Tas, ka dažnedažādi šķēršļi biznesam, kuri citās valstīs novērsti, aizvien pastāv, tikai liecina, ka nozares asociāciju kopējais svars nebūt nav pietiekami liels, lai valsts institūcijas tajās ne tikai ieklausītos, bet arī kopīgi meklētu racionālus risinājumus. Iespējams, ka iestāžu un komersantu tikšanās – ja vēl tas tā netiek darīts ‒ jārīko pie bagāti klātiem brokastu galdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: ST spriedums mazina uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāti

Dace Indāne Zvērināta advokāte advokātu birojā Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Akcionāru nesaskaņas var kavēt dzelzceļa projekta «Rail Baltica» savlaicīgu pabeigšanu un Eiropas Savienības (ES) finansējuma apgūšanu.

Akcionāru nesaskaņas var kavēt dzelzceļa projekta «Rail Baltica» savlaicīgu pabeigšanu un Eiropas Savienības (ES) finansējuma apgūšanu, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» teica Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail», kas ir dzelzceļa projekta īstenotājs, valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Viņa nekomentēja «RB Rail» Igaunijas un Lietuvas akcionāru balsojumu par viņas atstādināšanu no vadītājas amata, norādot, ka nebija klāt akcionāru sapulcē, tāpēc nevar komentēt akcionāru izvēli.

Regulāri nākas saskarties ar visu trīs Baltijas valstu akcionāru interesēm un velmi iejaukties lēmumu pieņemšanā.

Rubesa gan atzīmēja, ka regulāri nākas saskarties ar visu trīs Baltijas valstu akcionāru interesēm un velmi iejaukties lēmumu pieņemšanā. Tostarp kā vienu no piemēriem viņa minēja akcionāru velmi iegūt informāciju par atsevišķu iepirkumu specifikācijām, kas ir klajš pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

PTAC piemēro 10 000 eiro piespiedu naudu CityParks Latvija

Zane Atlāce - Bistere, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secinot, ka stāvvietu apsaimniekotājs SIA CityParks Latvija nepilda uzlikto tiesisko pienākumu, radot būtisku aizskārumu patērētāju kolektīvajām ekonomiskajām interesēm, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzlicis uzņēmumam piespiedu naudu 10 000 eiro apmērā, informē PTAC.

PTAC jau pērn, 28. decembrī pieņēma lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru atzina SIA CityParks Latvija īstenoto komercpraksi par negodīgu un piemēroja 50 000 eiro sodu.

Lēmums pieņemts, jo uzņēmums piemēroja netaisnīgus līguma noteikumus, t.sk., neproporcionāli lielu līgumsodu, nenodrošināja pietiekošu laiku, lai patērētāji varētu iepazīties ar līguma noteikumiem, un neizskatīja patērētāju sūdzības pēc būtības.

Cityparks Latvija nepiekrīt PTAC lēmumam ne par sākotnējo sodu, ne papildu sodu, tāpēc izmantos pieejamās, likumīgās iespējas iesniegt tiesā blakusprasību, kā arī gaidīs tiesas spriedumu šajā lietā, informē uzņēmuma valdes loceklis Māris Priednieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Satversmes tiesas spriedums var radīt bīstamu precedentu

Dace Indāne, Zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bāram pielikts punkts; veido Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu

Linda Zalāne, speciāli DB, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas farmācijas tirdzniecības kompānijas Magnum AS vadītājs Ahti Kallikorms (Ahti Kallikorm) lepojas, ka jau 2001. gadā uzņēmumā tika ieviesta automātiskā pasūtīšanas sistēma, kas nozīmē, ka serveri monitorē situāciju aptiekās, un, ja preču līmenis ir zemāks par konkrētu daudzumu, sistēma automātiski veic pasūtījumu un nākamajā rītā tas tiek piegādāts uz aptieku.

Šobrīd Magnum AS pieder 179 pašu aptiekas un 104 franšīzes aptiekas. Tās visas gan Igaunijā, gan Latvijā ir ar vienu zīmolu – Apotheka.

Vaicāts, kā tik sen tas bija iespējams, viņš norāda, ka uzņēmumam ir inovatīvs IT departaments, kas no laika gala bijusi iekšēja struktūra. A. Kallikorms uzskata, ka tas no pašiem pirmsākumiem ir bijis uzņēmuma spēks.

Pirms pāris gadiem kompānija sāka ieviest aptieku robotus Igaunijā. Tie ir mazi roboti, kas atrod un piegādā farmaceitam viņa pacientam nepieciešamo medikamentu. «Farmaceitam nav jātērē laiks, meklējot konkrēto lietu, un viņš var visu šo laiku veltīt pircējam, lai aprunātos par produktu un pacienta veselību. Tādējādi farmaceitam atliek vairāk laika sarunām,» stāsta A. Kallikorms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dogo plāno 50% apgrozījuma kāpumu un izvērsties Baltijas valstīs

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tukuma Straume pēc visu pārpratumu noskaidrošanas ar kļūdainajām analīzēm plāno līdz gada beigām atjaunot suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau pārdošanas apjomus pirmskrīzes līmenī, informē valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Tuvāko trīs gadu laikā uzņēmums paredz nostiprināt savas pozīcijas Baltijas valstīs, kā arī izvērst darbību citos eksporta tirgos.

Db.lv jau rakstīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo no Austrijas laboratorijas (Osterreichische Agentur fur Gesundheit und Ernarungsicherheit GmbH) saņemtie analīžu rezultāti liecina, ka izmeklētajos barības paraugos karbamīds nav konstatēts.

«Esam gandarīti, ka taisnība ir uzvarējusi. Mēs jau no paša sākuma bijām pārliecināti, ka mūsu ŗažojumos nav kaitīgu vielu un Dānijas laboratorijas analīžu rezultāti ir kļūdaini. Tagad esam ieguvuši pilnīgu pārliecību par mūsu produkcijas augsto kvalitāti, jo to apstiprina divas neatkarīgas laboratorijas,» pauž AS Tukuma Straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Dogo līdz gada beigām cer atgriezties lielāko tirdzniecības ķēžu plauktos

Rūta Lapiņa, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Suņu barības «Dogo», kas iepriekš tika nepamatoti apsūdzēta par neatļautas vielas karbamīda klātbūtni, ražotājs AS «Tukuma straume» iecerējis līdz gada beigām atgriezt «Dogo» realizāciju visās lielākajās tirdzniecības ķēdēs un lielveikalos, informē uzņēmumā.

Kompānijā apgalvo, ka lielākā daļa tirgotāju, kas pārtrauca «Dogo» realizāciju pēc Pārtikas un veterinārā dienesta lēmuma atsaukt no apgrozības konkrētu barības partiju, tagad atsākuši tirdzniecību un izjūt pastiprinātu patērētāju pieprasījumu. Nepilna mēneša laikā barības pārdošanas apjomus izdevies kāpināt par vairāk nekā 60%. Tas arī ļāvis uzņēmumam uzstādīt mērķi līdz gada beigām atgriezties visos lielākajos tirdzniecības centros un veikalu ķēdēs.

Šī gada oktobrī Pārtikas un veterinārais dienests atcēla visus uzņēmumam «Tukuma straume» piemērotos ierobežojumus suņu barības «Dogo» un kaķu barības «Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo no Austrijas laboratorijas («Osterreichische Agentur fur Gesundheit und Ernarungsicherheit GmbH») saņemtie analīžu rezultāti liecina, ka izmeklētajos barības paraugos karbamīds nav konstatēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Tiecas pēc individualitātes

Anda Asere, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmatūras izstrādes SIA Diatom Enterprises apgrozījums pērn audzis par aptuveni 15%, sasniedzot divu miljonu eiro apgrozījumu

Uzņēmums ir pakalpojumu sniedzējs, un tam nav savu produktu. Runājot par to, kāpēc izvēlēts šāds biznesa modelis, SIA Diatom Enterprises pārdošanas vadītājs Aleksejs Beloglazovs norāda, ka tās ir divas dažādas pasaules. «Ir daži klienti, kuri meklē gatavu risinājumu, un tādi, kuri saprot, ka nav viņiem piemērota gatavā risinājuma. «Klienti mūs atrod, kad saprot, ka nevēlas mainīt savus procesus, lai pielāgotos kādam gatavam risinājumam. Viņi vēlas, lai programmatūra atbalsta viņu unikālos procesus. Daudzi uzņēmumi sūdzas, ka, sākot lietot gatavos produktus, tiem ir jāpielāgojas un jāmaina savi procesi. Jaunas sistēmas ieviešana prasa varbūt mēnesi, bet procesu pielāgošana var prasīt pat gadu. Tas viņus biedē. Tāpēc reizēm uzņēmumi izvēlas pasūtīt individuāli izstrādātu risinājumu – līdzīgi kā uzvalku pēc individuāla pasūtījuma, kas nēsātājam ir kā otrā āda,» viņš salīdzina. Kad SIA Diatom Enterprises dibinātājam Denisam Gorškovam (Denis Gorshkov) kāds prasa, kāpēc uzņēmumam nav sava produkta, viņš iesaka pajautāt celtniekiem, kāpēc tie nenodarbojas, piemēram, ar viesnīcu biznesu. Lai gan būvniecības uzņēmums ir uzcēlis viesnīcu, tas ir pilnīgi cits bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Tukuma Straume saņēmusi neatkarīgas, akreditētas, starptautiskas laboratorijas Agrolab Group oficiālos analīžu rezultātus, kuros konstatēts, ka Tukuma Straumes ražotajā barībā suņiem Dogo un kaķu barībā nav urīnvielas jeb karbamīda. Uzņēmums ir atsācis ražošanu,» teikts šodien izplatītā uzņēmuma paziņojumā.

Tas turpinot sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu barības kvalitātes standartu nodrošināšanā.

AS Tukuma Straume savā paziņojumā arī izsaka pateicību visiem tirgotājiem, kas esot palikuši uzticīgi Dogo produkcijai.

«Mēs jau sākotnēji bijām pārliecināti, ka mūsu ražotajā barībā karbamīda klātbūtne nav iespējama, tādēļ bijām pārsteigti par aizdomīgajiem analīžu rezultātiem. Taču esam pārliecināti, ka jau tuvākajā laikā viss nostāsies savās vietās un mēs varēsim apliecināt savas produkcijas augsto kvalitāti un nekaitīgumu,» vēsta AS Tukuma Straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Tukuma Straumei jau esot bijis precedents, kad pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pasūtījuma veiktajās Bior analīzēs tika konstatēta kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrības, kur varētu tikt ņemti līdzekļi, lai pabeigtu Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas darbus

Rakstniecības un mūzikas muzeja, kas atrodas Pils laukumā iepretim Prezidenta pilij un Latvijas Bankas ēkai, durvīm jau būtu jābūt atvērtām apmeklētājiem. Šobrīd joprojām mājas logi ir ciet, un arī būvnieki šajā objektā nerosās jau gandrīz gadu. Strīds starp VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrību PMK un BBA ir ieildzis, tomēr šobrīd būvnieks piedāvā mierizlīgumu. Attiecībā uz finansējumu gan tas situāciju vairs neglābs, jo Eiropas nauda projekta realizācijai jau ir zaudēta. DB rakstīja, ka muzeja rekonstrukciju tika plānots īstenot ar Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finanšu instrumenta palīdzību. Tas segtu 85% projekta izmaksu jeb 4,2 milj. eiro. Savukārt valsts budžeta līdzfinansējums bija – 742,15 tūkst. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

DB Uzņēmēju klubs: Pārmaiņu laiki ir sākušies

Māris Ķirsons, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu vegāni lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā

Biznesa Plāns, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novadā ir attīstīta kokapstrāde, te darbojas lieli nozares uzņēmumi, tostarp arī mēbeļnieki. Netipisks mēbeļu ražotājs ir Tilibs&Lācis (SIA KD Stripes), kas nevis šļūc IKEA sliedēs, bet lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā.

«Bez ražošanas mēs Siguldā dzīvotu savās zelta rudens lapās, bet paēduši no tā nebūtu,» smejas Tilibs&Lācis dibinātājs un līdzīpašnieks Ivars Lācis. Viņš mēbeļu ražotni izveidoja 2001. gadā, pēc kāda laika pievienojās Māris Tilibs, un kopš tā laika «darbojamies kā laulāts pāris». Kompanjoni smejas, ka,strādājot kopā, viens otru redz vairāk nekā sievu.«Mums tāpat kā laulības dzīvē ir jāplāno kopīgais budžets, darāmie darbi, katram ir savi pienākumi,un tas nav vienkārši,» salīdzina Ivars. Ilgie «laulības gadi» apliecina, ka atrast kopsaucēju Ivaram un Mārim izdodas arī ilgtermiņā.

Mazāk ir vairāk

Uzņēmuma interneta vietnē atrodama frāze,ka ražotnes saimniekiem ir redzējums par nākotnes mēbelēm. «Mums ir konkrēta vīzija, kādas mēbeles vēlamies gatavot, un mums ir savas dizaina iezīmes. Tas viss kopā raksturo mūsu redzējumu par kvalitāti un mēbeles ilgmūžību,» stāsta Ivars. «Tajā pašā laikā jāapzinās, ka neviens nav tik perfekts kā anekdotē japāņi, kas pasūtījumam iepakojuši līdzi arī dažus brāķus, jo prasībās bija teikts, ka pieļaujami pāris procentu brāķa,» smejas Ivars.Ivaru un Māri interesē tādi būtiski jautājumi kā mēbeļu kalpošanas laiks, un šāda attieksme mūsdienu pērc-un-izmet ekonomikā ir kļuvusi par retumu.Protams, tas atspoguļojas cenā, un arī te Ivaram un Mārim ir savs kategoriskums – ja klients vēlas apzināti ietaupīt uz kvalitāti, piemēram, prasot izmantot lētāko furnitūru, no pasūtījuma veikšanas Tilibs&Lācis atsakās.«Labai mēbelei būtu jākalpo ilgu laiku, desmitgadi ir minimālā robeža. Kā sabiedrība mēģinām zaļi domāt un neizmantot plastmasas maisiņus,tajā pašā laikā šņikājam kokus nost un ražojam galdiņus, kuri ir lēti un nekvalitatīvi un kurus pēc ballītes var izmest laukā. Tāpēc uzskatu, ka nevajadzētu tiekties uz mēbeļu fast-food. Nav pareizi,ka mēbeles ir tik īsmūžīgas, tajā pašā laikā varbūt arī nav jābūt tik konservatīviem kā britiem, kas iegādātās mēbeles lieto gadus trīssimt. Man pašam šķiet, ka mazāk ir vairāk. Labāk, lai mājās ir pāris labu krēslu, nevis desmit sliktu,» stāsta Ivars. Viņaprāt,katalizators tam, vai mēbele ir laba, ir gandarījums,ko tā sniedz lietotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazie nišas festivāli, kuros neplīvo sponsoru reklāmas karogi, savā ziņā paši izvēlējušies iet grūtāko ceļu, jo finansiālais segums jānodrošina pašu spēkiem.

Izvēles iespējas nekomerciālo festivālu klāstā ir plašas – sākot no pasākumiem, kuros mūziku aizstāj sarunas, un beidzot ar alternatīviem Līgo svētkiem šamaniskā gaisotnē un kamermūziku, kas skan dabā. Organizatoriem tas liek meklēt alternatīvus līdzekļu piesaistīšanas veidus, toties apmeklētāji var ļauties tīra satura burvībai, kurā domu vidi netraucē uzbāzīgas reklāmas.

Sarunu festivāls Lampa norisināsies jau piekto gadu pēc kārtas. Apmeklētāju skaits ir pieckāršojies – no teju 3500 apmeklētājiem 2015. gadā līdz vairāk nekā 16 tūkstošiem pērn. Arī programma kļuvusi bagātāka. Šogad būs vairāk nekā 350 pasākumu divu dienu garumā, kopējam diskusiju un notikumu ilgumam sasniedzot 700 stundas. Salīdzinājumam – pirmajā festivāla gadā pasākumu skaits nepārsniedza 50. «Gatavojamies lielākam apmeklētāju skaitam, bet to ir grūti prognozēt, jo ieeja festivālā ir brīva. Šis ir vienīgais sarunu festivāls Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašnieku un vides aktīvistu vidū joprojām ir radikālas viedokļu atšķirības un maz kopsaucēju. Tas raisa bažas un palielina neskaidrības miglu par nākotnes riskiem un iespējām

Tāds ir secinājums noslēguma diskusijā 4. starptautiskajā konferencē Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā. To, ka gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem un vides aktīvistiem kā minimums ir jāuztur dialogs, saprot visi, jo šo grupu aktīvās karadarbības rezultātā cietēji var būt ne tikai kādi atsevišķi zemes īpašnieki, konkrētās apdzīvotās vietas reģionos attiecībā uz nodarbinātību un apdzīvotību un pat meža nozare kopumā, bet arī valsts – nodokļu ieņēmumu apmēros, darba vietu un iedzīvotāju skaitā. Jāņem vērā, ka Nacionālās attīstības plāna 2021.- 2027. gadam projektā viena no prioritātēm ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība un sadaļas Daba un vide indikators ir lauku/meža putnu indekss.

Komentāri

Pievienot komentāru