Eksperti

Atšķirīgas degvielas akcīzes nodokļa likmes deformē Baltijas valstu ekonomiku

Sandis Šteins, Kool Latvija valdes loceklis, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Pagājušā gada pavasarī pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem draudot iedragāt ekonomiku, Igaunijas valdība izlēma uz laiku pamatīgi samazināt akcīzes nodokļa apmēru degvielai.

2020. gada 1.maijā akcīzes likme tika mainīts no 493 eiro uz 1000 litriem līdz 372 eiro, kas ir tikai nedaudz virs Eiropas Savienības noteiktā minimuma. Tā rezultātā ziemeļu kaimiņvalstī dīzeļdegviela kļuva nedaudz lētāka nekā Latvijā un latvieši labprāt izmantoja iespēju uzpildīt automašīnas tvertni Pērnavas, Tartu vai citu pierobežas pilsētu apmeklējuma laikā.

Arī tālbraucēji novērtēja Igaunijas iniciatīvu. Lai arī valsts budžetā no akcīzes nodokļa ik mēnesi ieplūda par 5 miljoniem eiro mazāk naudas nekā iepriekš, iniciatīva kopumā tika vērtēta pozitīvi, jo palīdzēja biznesam vieglāk pārdzīvot pandēmijas laiku.

Uzņēmumiem apgūstot jauno mūsdienu darba ritmu un ekonomikai atkopjoties, Igaunijas valdība sāka apsvērt domu par akcīzes palielināšanu. Iecere ieguva pavisam precīzas aprises – 2022. gada 1. maijā paaugstināt nodokli dažādiem degvielas veidiem un elektroenerģijai.

Tiek lēsts, ka pēc izmaiņu stāšanās spēkā degviela Igaunijā varētu maksāt vidēji līdz pat 15 centiem litrā dārgāk nekā Latvijā. Valdības plāni vēsos ziemeļniekus neatstāja vienaldzīgus. Tirdzniecības – rūpniecības palāta un Centrālā darba devēju savienība vērsās pie valdības ar aicinājumu atlikt plānoto paaugstināšanu, norādot uz energoresursu cenas straujo kāpumu. Masu medijos tika publicēti idejas pretinieku apmaksāti biedējoši reklāmas plakāti, kuros likumdevēji tika brīdināti, ka iedzīvotāji nevarēs atļauties nokļūt darbavietā un būs spiesti taupīt uz ēdiena rēķina. Pamatīgais spiediens acīmredzami ir nostrādājis, un finanšu ministre Keita Pentusa-Rosimannusa ierosinājusi par gadu atlikt akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Par to vēl jālemj parlamentam, taču visas pazīmes rāda, ka igauņi uz brīdi būs paglābušies no izmaksu pieauguma.

Tomēr šis gadījums ir laba viela pārdomām ikvienam likumdevējam, kādas sekas uz pavalstnieku dzīvi un ekonomiku kopumā var atstāt viens vai otrs lēmums attiecībā uz valsts budžeta papildināšanu. Skaidrs, ka aptuveni 60 miljoni eiro gadā tikai no degvielas akcīzes ir liela summa. Taču nopietnas nodokļu likmes maiņas nes līdzi nopietnas blaknes.

Piemērus nav tālu jāmeklē. Mums jau ir pieredze ar ļoti atšķirīgām alkohola cenām, kas veicināja grādīgo veikalu dzērienu tirdzniecību pierobežā. Taču šāds «biznesa modelis» ir īslaicīgs un kropļo tirgu, ja vien nav apzināta valstiska līmeņa stratēģija. Cenām izlīdzinoties, daļa alkohola veikalu robežas Latvijas pusē tika slēgti, darbinieki palika bez darba, un pašvaldībām nu jātiek galā ar pamestām ēkām.

Līdzīgs efekts varētu būt arī no akcīzes nodokļa pieauguma degvielai Igaunijā. Īstermiņā Latvija, protams, iegūtu. Uzņēmēji varētu būvēt lielas degvielas uzpildes stacijas pierobežā, kur laipni apkalpotu igauņus. Pie šādas cenas atšķirības faktiski 90% tranzīta transporta uzpildītos Latvijas teritorijā, kas mākslīgi spodrinātu mūsu ekonomikas rādītājus un tikpat mākslīgi sagandētu Igaunijas.

Lai izvairītos no šāda nestabila biznesa, kura kapitālieguldījumi ir lieli, darbības termiņš nenosakāms un politiski ietekmēts, veicināšanas, Baltijas valstu valdībām vajadzētu ciešāk sadarboties nodokļu likmju jautājumā un vismaz censties saskaņot izmaiņas.

Valstis būs tikai ieguvējas, ja trīs ekonomiskā attīstībā līdzvērtīgās kaimiņvalstīs preces un pakalpojumi maksās aptuveni vienādi, un cilvēkiem nebūs speciāli jābrauc desmitiem vai simtiem kilometrus pāri robežai, lai kaut ko dabūtu lētāk.

Vienlaikus jau tagad jāsāk domāt par sadarbību elektromobiļu uzlādes tīkla izveides plānošanā, lai akumulatora piepildīšana abās robežas pusēs izmaksātu līdzīgi un stacijas būtu izkliedētas pārdomātā attālumā, atvieglojot, nevis sarežģot autovadītāju dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa neradīs būtiskas izmaiņas Latvijas degvielas tirgū, prognozēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis prognozēja, ka īpašnieku maiņa "Kool" uzpildes staciju tīklam būtiski neietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā, jo vienu tirgotāju nomaina cits.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

""Kool" arī ir salīdzinoši neliela tirgus daļa un degvielas uzpildes staciju tīkls. Jāpaiet laikam, lai varētu vērtēt jaunā spēlētāja attīstības plānus un stratēģiju. Taču, noteikti ļoti uzmanīgi sekosim līdzi jaunā spēlētāja aktivitātēm tirgū," sacīja Beiziķis.

Arī AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība atzīmēja, ka "Kool" tirgus daļa Latvijas degvielas tirgū pašlaik ir ļoti zema, tādēļ Vības ieskatā uzņēmuma īpašnieku maiņa nekādas tūlītējas nozīmīgas izmaiņas tirgū neieviesīs.

""Kool" biznesa modelis pēdējos gados ir pierādījis, ka uzņēmuma staciju skaits un tīkla pārklājums ir bijis nepietiekams, lai uzņēmumam nodrošinātu pozitīvus rentabilitātes rādītājus, tāpēc būs interesanti vērot, cik liela būs jauno "Kool" akcionāru apetīte tālākiem kapitālieguldījumiem "Kool" staciju tīkla paplašināšanā," pauda Vība.

Vienlaikus viņš norādīja, ka degvielas tirgus ir zaudējis nu jau kārtējo vismaz daļēji Latvijas kapitālam piederošu uzņēmumu. "Šo apstākli mēs kā vietējā kapitāla uzņēmums plānojam mērķtiecīgi izmantot savas tirgus daļas tālākai palielināšanai, turpinot īstenot "Viršu"w stratēģisko biznesa plānu, kas paredz kļūt par tirgus līderi Latvijā tuvāko triju līdz piecu gadu laikā," atzina Vība.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Circle K: Visi esošie degvielas tirgus dalībnieki ļoti konkurē par katru klientu

LETA, 09.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām vēl ir pāragri spriest, kā un vai degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa ietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā, pauda degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" Degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā jaunā "Kool Latvija" īpašniekam "Aqua Marina" piederošais "Olerex" tīkls ir plašs - vairāk nekā 80 stacijas. Turpretim Latvijā "Kool" īpašumā pašreiz ir salīdzinoši neliels staciju skaits - 10, galvenokārt, Rīgā un tās tuvumā. "Degvielas mazumtirdzniecības tīkla attīstība un kvalitātes nodrošināšana ir sarežģīts un komplekss pasākumu kopums, kas prasa lielas investīcijas - investīcijas ne tikai vizuālā izskata nomaiņā, bet degvielas piegādes un uzglabāšanas procesā, investīcijas terminālī un degvielas uzpildes stacijās," teica Titovs.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

Vienlaikus viņš atzina, ka konkurence tirgū jau sen ir ļoti sīva - Latvijā uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju ir divreiz vairāk uzpildes stacijas, nekā, piemēram, Vācijā. "Un konkurenci pastiprina arī fakts, ka tā ir ļoti teritoriāla. Līdz ar to visi esošie degvielas tirgus dalībnieki savā starpā ļoti konkurē par katru klientu. Konkurences metodes, protams, ir dažādas: mēģinājumi piesaistīt klientus gan ar iespējami pievilcīgāku degvielas cenu, labāku degvielas kvalitāti, papildu servisu stacijās vai klientu lojalitātes piedāvājumiem," pauda Titovs un uzsvēra, ka no godīgas konkurences ieguvējs vienmēr ir klients.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No amata pienākumu pildīšanas atcelta visa Kool Latvija padome

LETA, 13.08.2021

Vienīgā uzņēmuma amatpersona pašlaik ir valdes loceklis un uzņēmuma koncepta autors Sandis Šteins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata pienākumu pildīšanas atcelts viss degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" padomes sastāvs, liecina informācija "Firmas.lv".

Padomi atstājuši - Mārtiņš Jaunarājs, Druvis Mūrmanis, Jekaterina Stuģe un Māris Mančinskis.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", vienīgā uzņēmuma amatpersona pašlaik ir valdes loceklis un uzņēmuma koncepta autors Sandis Šteins.

Kā ziņots, "Kool Latvija" iegādājās Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina".

Darījuma summa netika atklāta.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas desmit degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nikotīna spilventiņi būs veiksmīga izvēle aizstājot tiešu tabakas smēķēšanu, jo sevišķi mājsēdes laikā, kad smēķētājs atrodas tiešā bērnu un tuvinieku pulkā.

25% no Latvijas iedzīvotājiem lieto tabaku vai nikotīnu saturošus izstrādājumus, liecina Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra veiktie pētījumi. Savukārt tirgus pētījumi apliecina, ka aizvien lielāks skaits smēķētāju meklē mazāk kaitīgas alternatīvas tiešai tabakas smēķēšanai gan sev, gan apkārtējiem, kas Covid-19 krīzes laikā īpaši aktualizējies mājsēdes laikā.

Uzņēmuma vadītājs Latvijā stāsta par savu un uzņēmuma vīziju:

"Ir jāatzīst, ka WhiteChew tirgo atkarību izraisošus un veselībai kaitīgus produktus. Taču ja ne mēs, tad kāds cits, vai ne? Taču mums labsajūtu rada cilvēka izvēle - pāriet no cigaretēm, tinamās tabakas, veipiem, u.t.t., uz nikotīna maisiņiem. Produkts, kurš ir zinātniski atzīts kā nesalīdzināmi mazāk kaitīgs pretēji tabakas izstrādājumiem. Ja mēs spējam dienā vismaz vienam cilvēkam palīdzēt izvēlēties starp mūsu produktiem, lai tam palīdzētu atmest smēķēšanu, mēs uzskatām, ka diena ir izdevusies. Nikotīna maisiņi ir nepārprotami labāka alternatīva par cigaretēm, ja mēs ņemam vērā, ka: nikotīna maisiņi neizraisa plaušu un mutes dobuma slimības, neizraisa piesārņojumu dabā un kaitējumu apkārtējiem, kā arī satur par 90% mazāk kaitīgu vielu nekā cigaretes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piņķu apkaimē, Jūrmalas šosejas malā, blakus degvielas uzpildes stacijai “KOOL” atvērta jau otrā “1 min. klīnika”, kur var saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi. Tuvāko mēnešu laikā plānots atvērt vēl vairākus punktus gan Pierīgā, gan Rīgas mikrorajonos, informē klīnikas valdes locekle un biznesa idejas autore Ramona Mežale.

Jau vēstīts, ka pavasarī Ādažos, pie Tallinas šosejas, blakus degvielas uzpildes stacijai "Viada" tikai atklāta pirmā šāda veida klīnika.

Pirmā pusgada laikā klīnikas vīzija esot sevi attaisnojusi: “Ir redzams, ka cilvēkiem Latvijā trūkst ātri pieejamu ambulatoro medicīnas pakalpojumu - bieži nākas gaidīt garās rindās, trūkst iespēju saņemt pakalpojumus ārpus ierastā mediķu darba laika. Daudzi klīnikas apmeklētāji atzīst, ka vairs nepaļaujas, ka veselības problēmas atrisināsies pašas no sevis. Viņi izvēlas vērsties pie speciālistiem klīnikā, nevis nodarbojas ar pašārstēšanos,” saka R.Mežale.

Līdzīgas ātrās apkalpošanas klīnikas ir daļa no veselības aprūpes sistēmas daudzviet pasaulē. Klīnikā var saņemt diagnostiku un medicīnas pakalpojumus akūtu, dzīvību neapdraudošu saslimšanu gadījumos, kā arī veikt vakcināciju, nodot laboratorijas analīzes un veikt cita veida manipulācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru