Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Finanšu ministrija (FM) rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 15. jūlija rīkojumu tika apstiprināts rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Rīcības plānā ir iekļauts uzdevums FM kā atbildīgajai institūcijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju (EM), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), biedrību "Fintech Latvija asociācija" un Latvijas Finanšu nozares asociāciju līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un prezidenta vietniece Santa Purgaile 20.janvārī tikās ar "Fintech Latvija Asociācija" vadītāju Tīnu Lūsi un nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu ieceri par nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzības institūcijas maiņu.

Tikšanās laikā nozares pārstāvji iezīmēja tos aspektus, kas līdz šim nav plašāk diskutēti un uzņēmējiem rada bažas. Tika panākta vienošanās veidot tematiskas darba grupas, lai praksē izvērtētu neskaidros pārmaiņu aspektus.

Līdzšinējā diskusijā no nebanku kreditētāju puses izskanējušas bažas, piemēram, ka pēc pārmaiņām iecerēts pārskatīt un padarīt stingrākas regulējuma prasības. Šīs bažas "Fintech Latvija Asociācija" atkārtoja arī šīs dienas tikšanās laikā, un M.Kazāks un S.Purgaile stingri apliecināja – godprātīgiem uzņēmumiem nav nekāda pamata satraukties. Latvijas Banka nerosina stingrāka regulējuma ieviešanu un šā sektora prudenciālo (drošas prakses un apdomīga riska) uzraudzību. Šis sektors nepiesaista noguldījumus un nav tik apjomīgs, lai radītu komercbanku darbībai līdzīgus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, līdz ar to nav pamata ieviest komercbankām līdzvērtīgu uzraudzības mehānismu.

Finanšu ministrijas (FM) rosinājums nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai nozarei neradītu skaidru pievienoto vērtību un rada būtiskus jautājumus par proporcionalitāti, ietekmi uz kreditēšanas pieejamību un administratīvo slogu, īpaši mazākiem tirgus dalībniekiem, norādīja "Fntech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Asociācijai bažas raisa arī tas, ka reformas virzība notiek ar konkurējošus biznesa modeļus pārstāvošu interešu iesaisti, savukārt nozares pusē nav skaidrības par reformas patieso motivāciju.

Lūse skaidro, ka publiski reformas pamatojumā tiek uzsvērts, ka šis solis veicinās nozares izaugsmi, tomēr nozares vērtējumā "fintech" un nebanku kreditēšanas segments jau patlaban attīstās stabilos tempos un šāda veida "atbalsts" nav identificēts kā nepieciešams izaugsmes priekšnoteikums. Vienlaikus politiskajā diskusijā kā iespējamais iemesls tiek minēta nepietiekama patērētāju tiesību uzraudzība, taču par šo apgalvojumu patlaban nav veikta datos balstīta izpēte. Turklāt arguments par uzraudzības trūkumu pēc būtības ir apšaubāms, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) regulāri piemēro sankcijas tirgus dalībniekiem par normatīvu pārkāpumiem.

Licencētie nebanku kreditētāji 2025. gada pirmajā pusgadā izsniedza jaunus kredītus 452,08 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Zaiga Liepiņa.

Kopumā tika noslēgti 529 050 jaunu darījumu, kas ir par 0,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Distances kredītiem darījumu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā pieauga par 11,3%, bet līzingiem - par 19,3%. Vienlaikus samazinājās patēriņa kredītu (par 28%), hipotekāro kredītu (par 22,4%) un kredītu pret kustamas lietas ķīlu (par 10,8%) darījumu skaits.

Savukārt distances kredītu summa pieauga par 19,7%, līzingu - par 29,6%, bet hipotekāro kredītu summa samazinājās par 5%. Arī patēriņa kredītiem turpinājās kritums - par 23,9%.

Kopējais patērētāju kredīta (nebanku) devēju kredītportfelis 2025. gada 30. jūnijā bija pieaudzis līdz 1,318 miljardiem eiro, kas ir par 179 miljoniem eiro jeb 15,7% vairāk nekā 2024. gada 30. jūnijā, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni.

Norisinājusies asociācijas "Fintech Latvija" (FLA) un Finanšu ministrijas (FM) pirmā kopīgā darba sanāksme, kurā piedalījās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tikšanās mērķis bija uzsākt detalizētu darbu pie nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības centralizācijas procesa, lai nodrošinātu pārdomātu un prognozējamu pāreju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uz Latvijas Bankas uzraudzību.

Puses vienojās, ka pirms informatīvā ziņojuma tālākas virzības valdībā ir nepieciešams ieviest pilnīgu skaidrību par virkni praktiskiem uzraudzības aspektiem.

“Fintech Latvija” uzsver, ka veiksmīgai reformai ir būtiski izstrādāt skaidru "ceļa karti", kas ietvertu prasības, termiņus un praktiskus piemērus pārejai.

Nākamnedēļ sarunu plānots turpināt, pieaicinot nozares pārstāvjus.

“Fintech Latvija” vadītāja Tīna Lūse: “Valdības mērķis ir padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un finanšu sektoru dinamiskāku. Nozare šos mērķus vērtē kā atbalstāmus, bet uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas atbildes uz jautājumiem, kuri reāli ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un spēju dinamiski reaģēt uz tirgus tendencēm.”

Aizvadītais gads Latvijas fintech nozarei iezīmē būtisku pāreju. No nozares, par kuru ilgstoši tika runāts nākotnes kontekstā, finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare jau šobrīd kļuvusi par izmērāmu un nozīmīgu tautsaimniecības sektoru. Šīs pārmaiņas ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas ir svarīgi ne tikai nozares dalībniekiem, bet arī politikas veidotājiem un investoriem.

Fintech nozare – no jaunuzņēmumiem līdz nobriedušam tirgus segmentam

Šobrīd Latvijā, saskaņā ar RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra “Fintech observatorijas” datiem, darbojas 127 fintech uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 3600 darbinieku, rada gandrīz 370 miljonu eiro apgrozījumu un, kā rāda dati, 2024. gadā nodokļos samaksāti vairāk nekā 90 miljoni eiro. Šie rādītāji apliecina, ka fintech vairs nav tikai jaunuzņēmumu vide vai atsevišķu tehnoloģisku risinājumu kopums, bet gan stabila ekonomikas daļa ar reālu pienesumu valsts budžetam un nodarbinātībai.

Būtiski uzsvērt, ka nozare šo pozīciju nav sasniegusi pēkšņi. Fintech nozare Latvijā ir attīstījusies pakāpeniski, un šodien tā būtiski atšķiras no situācijas, kādā atradās pirms desmit gadiem. Straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos šis ir segments, ar kuru Latvijai ir pamats lepoties. To spilgti ilustrē arī investīciju platformu sektors – viens no nozīmīgākajiem nozares virzieniem –, kur Latvijā reģistrētas platformas apkalpo vairāk nekā 645 000 investoru visā Eiropā, apliecinot vietējo uzņēmumu spēju konkurēt Eiropas Savienības tirgos.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Nākotnē varētu saasināties "fintech" uzņēmumu konkurence ar banku sektoru, intervijā aģentūrai LETA teica "Fintech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Runājot par "fintech" sektora nākotnes attīstību, Lūse stāstīja, ka vairākiem "fintech" sektora spēlētājiem ir interese par mazās bankas licenci.

Tāpat kā interesantu darījumu viņa minēja "Indexo" līdzdalības palielināšanu "DelfinGroup" kapitālā, norādot, ka tas iezīmē sava veida konsolidāciju patēriņa kreditēšanas segmentā.

Savukārt ieguldījumu platforma "Mintos" ir paziņojusi, ka plāno pieteikties bankas licences saņemšanai, kas dotu tiesības strādāt visā Eiropas Ekonomiskajā zonā.

"Tā ir mūsu eksportējošā finanšu sektora daļa, jo ir virkne uzņēmumu, kas pakalpojumu ir radījuši Latvijā un pārdod to citās valstīs," teica Lūse.

Savukārt par konkurenci nebanku sektorā Lūse teica, ka Latvija ir mazs tirgus, kurā ir grūti ienākt, ko varēja novērot, piemēram, "Indexo bankas" gadījumā.

Birža "Nasdaq Riga" atcēlusi nebanku kreditētājam AS "DelfinGroup" piemēroto uzraudzības statusu, teikts biržas paziņojumā.

Ņemot vērā, ka ir noslēdzies akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums un akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" izteica "DelfinGroup" akcionāriem, ir beiguši pastāvēt apstākļi, kuru dēļ "Nasdaq Riga" valde 2025. gada 7. augustā piemēroja un 2025. gada 10. decembrī saglabāja uzraudzības statusu.

Jau ziņots, ka "Indexo" akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā iegūs 4,09% jeb 1 862 021 nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akciju, kopumā palielinot līdzdalību līdz 71,52%.

Akciju iegādē "Indexo" iegūs 1 765 588 "DelfinGroup" akcijas, kas veido 3,88% no uzņēmuma pamatkapitāla, bet akciju apmaiņā "Indexo" iegūs vēl 96 433 "DelfinGroup" akcijas jeb 0,21% no uzņēmuma pamatkapitāla. Akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums izteikts pēc akciju atpirkšanas brīvprātīgā piedāvājuma, kurā šogad janvārī "Indexo" jau ieguva 67,42% "DelfinGroup" balsstiesīgo akciju.

Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 329,262 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos veidoja 964,017 miljonus eiro, kas ir par 17,3% mazāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 20% un veidoja 255,631 miljonu eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad deviņos mēnešos bija 273,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,6% - līdz 84,765 miljoniem eiro.

2025. gada septembra beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 31,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 616,538 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci.

Ar izmaiņām noteikts, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro.

Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tostarp tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro.

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro.

Latvijā nav būtisks iekšzemē veiktu noziedzīgu nodarījumu pret vidi rezultātā iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, tomēr atsevišķi uzraudzības un kontroles mehānismu ierobežojumi un normatīvā regulējuma fragmentācija rada potenciālu risku nelikumīgām darbībām iekšzemē, secinājis Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izvērtējumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem saistībā ar noziegumiem pret vidi.

Saskaņā ar starptautisko institūciju atzinumiem noziegumi pret vidi ir viens no visstraujāk augošajiem un ienesīgākajiem noziedzības veidiem pasaulē, ar tiešām un netiešām sekām uz vidi, sabiedrību un valstu ekonomiku, klāsta FID.

FID analīze liecinot, ka Latvija nav uzskatāma par augsta riska jurisdikciju attiecībā uz ārvalstīs izdarītu vides noziegumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Latvija vairs nav reģionāls finanšu centrs, kā arī tā ir ieguldījusi būtiskus resursus, lai mazinātu valsts kopējo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ievainojamību.

Atbilstoši aktuālākajiem pētījumiem par vides noziedzības tendencēm, kā arī vērtējot Latvijas situāciju, FID secina, ka lielākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir saistīti ar legāliem uzņēmumiem, kas sniedz daļu pakalpojumu nelikumīgi, gūstot peļņu no šīm darbībām vai nelikumīgi iegūtajiem dabas resursiem. Latvijas gadījumā tas vistiešāk izpaužas kā patvaļīga koku ciršana un nelikumīgas darbības, kas pārkāpj zemes, tās dzīļu, ūdeņu un mežu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus, kā arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumus.

Lai arī 2022. gadā sāktās valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas tiesiskais ietvars ir izveidots, tostarp noteikta kārtība, kā nosaka mēnešalgu, tomēr reformas mērķi praksē nav sasniegti, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Reformas mērķis bija vienots, caurskatāms un konkurētspējīgs atalgojums. Lai gan kopējie atlīdzības izdevumi ir būtiski pieauguši, atalgojuma nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm saglabājas. Darbinieku atalgojumu joprojām nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, nevis amata vērtība un darba saturs, secinājusi VK.

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka atlīdzības sistēmas reforma bija nepieciešama, taču izveidotā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu un konkurētspējīgu atalgojumu, ja, to ieviešot, visā valsts pārvaldē konsekventi neievēro reformas mērķi.

"Revīzijas rezultāti rāda, ka problēma nav pieejamās naudas apmērā valsts pārvaldei kopumā, bet gan tās sadalē. Kamēr darba samaksu nosaka vēsturiski izveidojies bāzes finansējums, vienlīdzīga darba samaksa par līdzvērtīgu darbu valsts pārvaldē nav iespējama," stāsta Litvins, pēc kura vārdiem, revīzijas ziņojums esot "par vērtībām - taisnīgumu un cieņpilnu attieksmi pret ikvienu".

Latvijas ekonomikā ir neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt ar dažām valsts līmeņa reformām, kuras rastu tiešu atbalstu iedzīvotājos. Rezultāts - ap 13 tūkstošiem jaunu darbavietu un 136 miljoni papildu nodokļu ieņēmumos.

Pie šādiem secinājumiem nonākuši Bankas Citadele analītiķi, pētījot Centrālās statistikas pārvaldes datus, veicot iedzīvotāju aptauju un veicot savus aprēķinus.

Iedzīvotāju griba ir zināma

Bankas Citadele veiktās aptaujas dati (aptaujas izpildītājs Norstat) parāda, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās, kas visvairāk nepieciešams ekonomikas izaugsmei. 21% iedzīvotāju par galveno nosacījumu izvirza nodokļu un normatīvā regulējuma reformu, bet 20% – birokrātijas mazināšanu. Kopumā tas nozīmē, ka 41% sabiedrības sagaida uzņēmējdarbībai draudzīgāku un prognozējamāku vidi, kas ļautu uzņēmumiem strādāt efektīvāk un paplašināt darbību Latvijā. Nodokļu reformas nepieciešamība, ko pauž sabiedrība, ir galvenā cilvēku rūpe, un te ir būtiski ņemt vērā faktu, ka tieši pārtikas inflācija veido galveno komponentu kopējā inflācijas izaugsmē. Proti, cilvēki skaidri redz saikni starp saviem tēriņiem ikdienā un nepieciešamajām izmaiņām. Nozīmīgi, ka sabiedrība ekonomiskās izaugsmes veicināšanai redz arī investīciju piesaisti infrastruktūrai, uzņēmējdarbības atbalstu, kas kopumā veido 24% no atbildēm. Visumā Bankas Citadele aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrība ir gatava reformām un vēlas līdzdarboties saprātīgu reformu realizācijā.

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) grupa 2025. gadu noslēgusi ar būtisku izaugsmi visos galvenajos darbības rādītājos un nostiprinājusi līderpozīcijas tehnoloģiju un komunikāciju nozarē. Grupas apgrozījums pēc neauditētiem datiem pērn audzis par 8,2 %, sasniedzot 335,1 miljonu eiro, kas ir augstākais rādītājs grupas pastāvēšanas vēsturē. Pēdējos 10 gados grupas apgrozījums ir dubultojies.

LMT grupas prezidents Juris Binde uzsver, ka izaugsmes pamats joprojām ir lielās investīcijas tīklā un tehnoloģijās, pamatpakalpojumu un tīkla kvalitātes pārākums, tomēr vienlaikus arvien lielāku lomu ieņem inovācijas un augošā eksportspēja, kas palīdz diversificēt LMT grupas darbību: “Tehnoloģiju attīstība paver jaunas durvis eksporta un industriālās transformācijas jomās, veicinot Latvijas atpazīstamību starptautiskajos tirgos. Ar tādiem risinājumiem kā LMT ražotais pasaulē mazākais mobilo datu modulis sensoru iekārtām vai privātie 5G tīkli, kas jau darbojas vairākās vietās mūsu valstī un tiek projektēti Lietuvā, LMT grupa apliecina Latvijas globālo konkurētspēju. Tehnoloģiju līderība Latvijā un ārvalstu tirgos arī ir atslēga mūsu ambīcijām piecos gados audzēt grupas apgrozījumu par 60 %, sasniedzot 500 miljonu eiro.”

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Tirgus koncentrācija metāllūžņu nozarē ilgtermiņā rada risku konkurences mazināšanai, informē Konkurences padomes (KP) pārstāvji, atsaucoties uz noslēgtās metāllūžņu tirgus uzraudzības secinājumiem.

KP identificējusi vairākas būtiskas barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai tirgū un tirgus uzraudzībā secinājusi, ka Latvijas melno un krāsaino metāllūžņu tirgū joprojām darbojas samērā liels uzņēmumu skaits, tomēr pēdējā desmitgadē šis skaits ir sarucis gandrīz divas reizes, kas var ilgtermiņā samazināt konkurenci.

Tāpat KP konstatēja, ka "Tolmets" grupas uzņēmumiem pieder gandrīz puse no visiem aktīvajiem metāllūžņu pieņemšanas laukumiem, turklāt 2023. gadā tie kontrolēja 57,8% no visa nozares apgrozījuma.

Šāda tirgus vara, ko pastiprina "Tolmets" grupas uzņēmumu darbības mēroga radītās priekšrocības un izteikta vertikālā integrācija, "Tolmets" vadībai kontrolējot visu darbības ķēdi no metāllūžņu savākšanas grupas uzņēmumos līdz to realizācijai, ievērojami apgrūtina mazāku tirgus dalībnieku iespējas konkurēt vienlīdzīgos apstākļos, norāda KP.

Eiropas kapitāla tirgi ir tādā stāvoklī, ka ir būtiski pieaugusi nepieciešamība un steidzamība veikt reālas pārmaiņas, intervijā atzina Eiropas Vērtspapīru tirgus iestādes (ESMA) vadītāja Verena Rosa.

"Mēs redzam, ka tirgi joprojām ir fragmentēti. Teorētiski mums ir vienots tirgus, bet realitātē mums ir ļoti atšķirīgi to darbības konteksti dažādās valstīs, un tas ļoti apgrūtina patiesi pārrobežu pakalpojumu un produktu izstrādi," norādīja Rosa.

Tāpat viņa minēja, ka tas arī nozīmē, ka ir grūti attīstīt likviditāti, kas ir nepieciešama Eiropas tirgos, lai patiešām varētu piesaistīt investorus un nodrošināt finansējumu uzņēmumiem.

Rosa atzina, ja Eiropa nerīkosies tagad, tā atpaliks starptautiskā un pasaules mērogā, un Eiropas ekonomika galu galā cietīs no tā, ka nav labi funkcionējoša vienota kapitāla tirgus.

Pēc viņas teiktā, ar paļaušanos tikai uz banku finansējumu, kas līdz šim Eiropas Savienībā (ES) dominē, nepietiek. Eiropa pašlaik saskaras ar reālu problēmu, jo ir ierobežotas fiskālās iespējas nodrošināt vairāk līdzekļu projektiem un ieguldījumiem, kas ir vajadzīgi. Tādēļ labi funkcionējošs kapitāla tirgus ir būtisks, lai spētu apmierināt Eiropas ekonomikas vajadzības.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Nav noslēpums, ka Latvijā gandrīz katru gadu tiek palielinātas būvniecības un nodokļu prasības daudzdzīvokļu dzīvojamo māju uzturēšanai. Aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ēku tehniskajam stāvoklim — fasādēm, balkoniem, jumtiem, dūmvadiem, liftiem un citiem elementiem.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuru īpašums ir atzīts par degradējošu vai kritiskā tehniskā stāvoklī esošu, tiek piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme — līdz 3% standarta 0,2–0,3% vietā. Šī prasība attiecas uz visiem nekustamā īpašuma īpašniekiem Latvijā.

Tomēr no nodokļa paaugstinājuma ir iespējams izvairīties.

Db.lv sarunājās ar uzņēmuma REMOCEL ģenerāldirektoru Renāru Smoljaku, lai noskaidrotu, kādas ēkas tiek atzītas par degradējošām un kā rīkoties to īpašniekiem.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par degradējošām tiek uzskatītas ēkas, kuru fiziskais nolietojums pārsniedz 50% un kurām ir skaidri redzamas avārijas stāvokļa pazīmes. Tās var būt plaisas fasādēs, bojāti vai drūpoši balkoni, vecs vai bojāts jumta segums (tostarp ar azbestu), bojāta siltumizolācija, nosēdušās starppaneļu šuves, nedroši dūmvadi. Īpaši bīstami ir balkoni — pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir iebrukuši četri balkoni, kā rezultātā cietuši cilvēki.