Kā «savilkt galus» - tas pēdējo gadu laikā ir būtisks jautājums ne tikai valstij, bet arī faktiski katrai Latvijas pašvaldībai. Redzot, ka jau esošo nodokļu un nodevu ienākumi nedod plānotos rezultātus, gan vieni, gan arī otri domā, kādus vēl maksājumus varētu ieviest, diemžēl nereti neaizdomājoties par to, ka šāds solis var dot arī pretējo efektu.
Šobrīd viena otra pašvaldība ir atminējusies, ka vispār jau lielās Eiropas pilsētas mēdz iegūt papildu līdzekļus, ar atsevišķu nodevu apliekot, piemēram, bankomātus, azartspēļu vietas, taksometrus utt.
Principā jāatzīst, ka teorētiski ar nodevu var aplikt pinīgi jebko, taču būtisks ir jautājums, kāds tam būs praktiskais rezultāts. Iespējams, varētu nerasties īpaši lielas problēmas, ja šadas nodevas saprātīgā apmērā tiktu piemērotas, piemēram, jau minētajām azartspēļu zālēm, diskotēkām vai taksometriem. Tiesa, tas būtu nepatīkami konkrētajā nozarē strādājošajiem uzņēmējiem, tomēr te runa ir par tām jomām, kas iedzīvotājiem ikdienā nav nepiecešamas. Pat apsveicama ir to pilsētu rīcība, kas ir ieviesušas nodevu par reklāmas bukletu izvietošanu pastkastītēs. Diez vai šāds solis radītu papildu ienākumus pilsētu budžetā, taču tādējādi varētu pasargāt iedzīvotājus no pastkastīšu piesārņošanas ar šādu drazu, it īpaši priekšvēlēšanu periodā. Tajā pašā laikā par pieņemamu diez vai var nosaukt, piemēram, Briseles soli, ieviešot nodevu bankomātiem. Vismaz Latvijas gadījumā rezultātu šādai rīcībai prognozēt ir viesai viegli - jaunās izmaksas segtu gala patērētājs. Jāteic gan, ka tālu no šāda varianta mēs neesam jebkurā gadījumā, ņemot vērā ES intensīvi apspriesto ideju par vienota kredītiestāžu nodokļa ieviešanu nākotnē.