Jaunākais izdevums

Līdz 31. martam notiek pieteikumu pieņemšana dalībai Biznesa inkubācijas programmā 20 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reģionālajās pārstāvniecībās, kā arī Radošo industriju un Tehnoloģiju pārstāvniecībās Rīgā.

Ar ES struktūrfondu atbalstu īstenotā programma “Biznesa inkubācijas atbalsts” ietver dažādus finanšu un nefinanšu atbalsta pasākumus, kas mērķēti jauniem uzņēmumiem, lai stiprinātu Latvijas inovatīvo, tehnoloģisko, radošo un eksportspējīgo uzņēmumu dzīvotspēju, palielinātu izaugsmes potenciālu un veicinātu Latvijā ražoto preču un pakalpojumu eksportu.

“Jaunu uzņēmumu attīstība ir viens no būtiskākajiem faktoriem Latvijas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Biznesa inkubācijas programma dod iespēju jaunajiem uzņēmējiem ātrāk pārvērst idejas dzīvotspējīgos biznesos, nodrošinot gan finansējumu, gan profesionālu atbalstu. Īpaši svarīgi, ka šajā programmā tiek veicināta inovāciju attīstība, tehnoloģiju izmantošana un eksportspēja – tās ir jomas, kas nākotnē noteiks Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu. Mūsu mērķis ir radīt vidi, kurā talantīgi cilvēki var attīstīt savas idejas Latvijā un veidot uzņēmumus, kas spēj konkurēt starptautiskajos tirgos.” uzsver Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pieteikšanās LIAA inkubācijas programmai notiek pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma jeb reģionālā principa. LIAA reģionālās pārstāvniecības atrodas Jūrmalā, Tukumā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Madonā, Gulbenē, Alūksnē, Siguldā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Kuldīgā, Talsos, Jelgavā, Bauskā, Ogrē, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī. Radošo industriju uzņēmēji var pieteikties programmai ne tikai Radošo industriju pārstāvniecībā, bet arī sev tuvākajā reģionālajā pārstāvniecībā. Tehnoloģiju pārstāvniecībā var pieteikties inovatīvi uzņēmēji tikai no Rīgas.

“Latvijā ideju netrūkst – mums ir talantīgi cilvēki, kuri spēj radīt produktus un pakalpojumus ar globālu potenciālu. Biznesa inkubācijas programma ir vieta, kur šīs idejas pārtop uzņēmumos. Mēs palīdzam jaunajiem uzņēmējiem ne tikai ar finansējumu līdz 70 %, bet arī ar zināšanām, mentoriem un kontaktiem, kas bieži vien ir izšķiroši pirmajos attīstības gados. Mūsu mērķis ir, lai pēc dažiem gadiem šodienas jaunuzņēmumi kļūtu par nākamajiem Latvijas veiksmes stāstiem – uzņēmumiem, kas rada inovācijas un eksportē savus produktus pasaulē,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Inkubācijas atbalstu var saņemt līdz piecus gadus veci Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kas ir inovatīvi, tehnoloģiski attīstīti, eksportspējīgi vai darbojas radošajās industrijās, tajā skaitā uzņēmumi, kas ražo preces vai pakalpojumus ar divējādu lietojamību, kā arī komersanti ar eksporta vai inovāciju potenciālu.

Finanšu atbalsts pieejams grantu veidā telpu un darba vietas nomai, aprīkojuma un iekārtu iegādei, izejmateriālu un izejvielu iegādei, savukārt inovatīvajiem uzņēmējiem pieejams arī atbalsts atlīdzības izmaksu segšanai diviem darbiniekiem un prototipēšanas un tehnoloģiju izstrādes specifiskiem pakalpojumiem. Visi inkubācijas dalībnieki var saņemt grantus līdz 70% apmērā – līdz 10 000 eiro pakalpojumiem, līdz 8 000 eiro iekārtām un līdz 5 000 eiro izejmateriāliem. Inovatīvajiem uzņēmumiem pieejams papildu atbalsts – granti atlīdzības segšanai ne vairāk kā diviem darbiniekiem (nepārsniedzot 10 000 eiro) un prototipēšanas un tehnoloģiju izstrādei – līdz 20 000 eiro.

Nefinanšu atbalsts ietver sevī konsultācijas par uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgiem jautājumiem, mācības un seminārus par biznesa modelēšanu, mārketingu, produktu attīstības vadību, personāla vadību, finanšu plānošanu un piesaisti un citiem uzņēmējdarbības attīstībai aktuāliem jautājumiem, ekspertu konsultācijas, vietējo un starptautisko mentoru konsultācijas; tīklošanās un pieredzes apmaiņas u.c.

Aizvadītajā gadā Biznesa inkubācijas programmai pievienojās 156 komersanti no visas Latvijas – 73 inovatīvi un 83 eksportspējīgi uzņēmumi. To vidū 35 radošo industriju pārstāvji un 12 komersanti ar divējāda lietojuma precēm vai pakalpojumiem. Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) prioritārajās jomās kopā darbojās 82 komersanti: informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (32), fotonikā un viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā (30), zināšanu ietilpīgā bioekonomikā (13), biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās un farmācijā (6) un viedajā enerģētikā un mobilitātē (1).

Biznesa inkubācijas programmas Tehnoloģiju pārstāvniecībā rudens uzsaukumā dalību uzsākusi arī SIA “Sapiens.BI”, kas izstrādā datu zinātnē balstītu MI padomdevēju vadītājiem un pārdevējiem pārdošanas rezultātu uzlabošanai. Produkts palīdz uzņēmumiem pieņemt datu balstītus lēmumus, samazinot kļūdu, lieku izmaksu un resursu izšķērdēšanas risku. Uzņēmuma dibinātāja, valdes locekle Eva Narunovska: “Dalība LIAA inkubācijas programmā mums ir bijusi ļoti vērtīga pieredze. Esam pateicīgi par iespēju būt daļai no šīs ekosistēmas, kas palīdz attīstīt mūsu produktu un stiprināt uzņēmuma izaugsmi eksporta tirgos. Īpaši novērtējam LIAA komandas atsaucību un profesionālo atbalstu – viņi vienmēr ir gatavi palīdzēt ar padomu un norādīt arī uz citām finansējuma un attīstības iespējām.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubācijas programmā noslēgusies jauno dalībnieku uzņemšana. Rudens uzņemšanā kopienai pievienojušies 85 jauni uzņēmumi no visas Latvijas.

Tie pārstāv dažādas nozares, no bioekonomikas un būvniecības līdz informācijas tehnoloģijām, radošajām industrijām un inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

“LIAA biznesa inkubācijas programma ir radīta, lai palīdzētu uzņēmumiem augt un eksperimentēt ceļā uz eksporta tirgiem pirmajos darbības gados. Šī programma dod ne tikai tiešus finansiālus ieguvumus, bet arī piekļuvi profesionālu mentoru tīklam, konsultācijām, kontaktu veidošanas iespējām, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk nonākt līdz saviem pirmajiem panākumiem. Redzam, ka programmā piesakās arvien vairāk uzņēmumu, kuri vērsti uz inovāciju attīstību un jau sākotnēji domā par eksporta attīstību,” Tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“2025. gads Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) bijis izrāviena gads – ārvalstu investīciju piesaistes jomā pirmo reizi tiks pārsniegta miljarda atzīme, atgriežas izaugsme eksport rādītājos, īpaši pakalpojumos, bet ārvalstu tūristu piesaistes jomā pietuvosimies 2019. gada rādītājiem,” tā 14.novembrī preses konferencē uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Turpinot, LIAA direktore uzsvēra, ka šogad LIAA apliecināja, ka Latvija spēj konkurēt par lielajiem starptautiskajiem projektiem un uzvarēt. “Investori novērtē mūsu profesionālo pieeju, pārskatāmo procesu un valsts gatavību sadarboties,” tā LIAA I.Jāgere, piebilstot, ka reorganizācija, kas īstenota pēdējā gada laikā, ir ļāvusi pārvērst aģentūru par uzņēmējiem pieejamu un atsaucīgu partneri, kas spēj ātri reaģēt uz pārmaiņām globālajā ekonomikā.

Šogad LIAA investīciju projektu portfelis sasniedzis 17,5 miljardus eiro, aptverot 184 projektu, kuros potenciāli tiks izveidotas 7396 jaunas darba vietas.

Kopumā šogad uzsākta 20 jaunu investīciju projektu īstenošana, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniegs 745 miljonus eiro, neskaitot investīciju fonda “Ingka investment” mežu iegādes darījumu par 720 miljoniem eiro.

Ekonomika

LIAA pārstāvniecībā Spānijā vairāk nekā 50 uzņēmumu saņēmuši eksporta konsultācijas

Db.lv,02.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībā Spānijā vairāk nekā 50 uzņēmumi saņēmuši eksporta konsultācijas, informē LIAA.

Savukārt no Spānijas uzrunāti vairāk nekā desmit potenciālie investori ar konkrētiem projektu plāniem.

LIAA pārstāvis Spānijā Edgars Ivanovs norāda, ka Spānija ir liels un perspektīvs, taču arī izaicinošs tirgus, kas prasa gan padziļinātu izpēti, gan spēju pielāgoties.

Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar vairāk nekā 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tās iekšzemes kopprodukts (IKP) aug ar ātrumu 0,7% ceturksnī, pretstatā citām Eiropas Savienības (ES) lielajām ekonomikām un ES kopumā.

Spānija piedāvā plašu attīstītu nozaru spektru - no biotehnoloģijām, viedās enerģētikas un mašīnbūves līdz jaunuzņēmumu videi, kas koncentrēta tādās pilsētās kā Madride un Barselona.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju.

Īstenojot šos projektus, tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas, īpašā preses brīfingā pagājušajā nedēļā paziņoja LIAA direktore Ieva Jāgere, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim un Ārvalstu investoru padomes valdes loceklei Lienei Dubavai.

Kāpēc izdodas

Pirmais un nozīmīgākais fakts gan ir visu laiku lielākā piesaistītā investīciju apjoma sasniegšana 2025. gadā, par 54% pārsniedzot 2024. gada rādītāju. Līdztekus ir jānorāda, ka līdz ar šo paziņojumu var apstiprināt, ka LIAA reorganizācija, kas aizsākās līdz ar jaunu aģentūras direktores iecelšanu, ir izdevusies. Investīciju apjoma palielināšana ir šīs aģentūras galvenais uzdevums, un izmērāmi labāki rezultāti liecina par veiksmīgu iekšējo resursu pārplānošanu. Sīkāk par reorganizāciju un I. Jāgeres plāniem, sākot darbu aģentūrā, varat lasīt Dienas Biznesa 2024. gada pirmajā decembra numurā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dalība starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" ir solis Latvijas ekonomikas attīstībai un veicinās tūrisma nozares attīstību, norāda banku ekonomisti, komentējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) noslēgto līgumu par Latvijas dalību "Michelin Guide" līdz 2028. gadam.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka tūristu piesaistes palielināšanai ir nepieciešamas investīcijas, tostarp jāveido vairāk tūristus interesējošas un atpazīstamas laika pavadīšanas iespējas.

"Tūrisma nozares devums Latvijas ekonomikai joprojām ir neizmantots un šādas aktivitātes palīdz to uzlabot," skaidro ekonomists, piebilstot, ka tas ceļ apkalpojošās nozares apņēmību uzturēt un paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

Dalība MICHELIN ceļvedī vēl trīs gadus Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības...

Gašpuitis uzsver, ka šo investīciju aktivitāti kopumā jāvērtē pozitīvi un kā vienu no daudzajām, kas nepieciešama.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka investīcija 380 000 eiro apmērā gadā dalībai "Michelin Guide" ir stratēģisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai.

"Starptautiskā prakse rāda, ka "Michelin" atzinība būtiski palielina gastronomijas tūrisma pievilcību un liela daļa tūristu ir gatavi tērēt vairāk, lai baudītu augstvērtīgu ēdināšanu. Tas nozīmē ilgāku viesu uzturēšanos un lielākus ieņēmumus vietējā ekonomikā," pauž Purgailis, piebilstot, ka restorānu apgrozījums pēc "Michelin" atzīšanas var pieaugt par 15-40%, kas stimulē investīcijas kvalitātē, personālā un inovācijās.

Ekonomists uzsver, ka šāda iniciatīva ne tikai stiprina Latvijas tēlu Ziemeļeiropas gastronomijas kartē, bet arī rada reālu ekonomisku atdevi tūrisma, viesnīcu un pakalpojumu sektoros.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka summa, kas maksājama par dalību ceļvedī, ir simboliska un nav jautājumu, vai to ir vērts maksāt.

"Iespējams, ka līdz ar dažādu atsauksmju portālu un viedierīču digitālo karšu attīstību cilvēki mazāk izmanto pašu "Michelin Guide". Taču tā piešķirtās zvaigznes un citas nominācijas ir ļoti prestižas," pauž Strautiņš, skaidrojot, ka pasaules lielo mediju ceļojumu un galamērķu aprakstos, kā arī citos tūrisma ceļvežos bieži tiek pieminēts tas, cik restorānu ar "Michelin" tituliem ir katrā valstī vai pilsētā, un tiek pieminēti konkrētie restorāni. Turklāt ir pētījumi par to, kā "Michelin" zvaigžņu piešķiršana ietekmē restorānu apgrozījumu un tūrisma plūsmas to apkārtnē. Tāpat ir izmērīta arī neliela pozitīva ietekme uz mājokļu cenām "Michelin" restorānu apkārtnē. Pati iespēja iekļūt ceļvedī veicina nozares attīstību, mudinot pakalpojumu sniedzējus paaugstināt kvalitāti.

Ekonomists skaidro, ka samaksa par dalību ceļvedī ir simboliska tāpēc, ka galvenais sponsors joprojām ir pats franču riepu ražošanas uzņēmums "Michelin". Tas sedz tikai mainīgās izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu teritoriju iekļaušanu ceļvedī. Tā nav samaksa par novērtējumu piešķiršanu, gida inspektori darbojas neatkarīgi un apmeklē restorānus anonīmi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka vidējam tūristam diez vai noteicošais iemesls kādas valsts apmeklējumam būs "Michelin" ceļvedis. Taču ļoti iespējams, ka specifisks tūristu segments - turīgie, gastrotūristi - izmanto "Michelin" ceļvedi kā vienu no faktoriem, lai izvēlētos nākamo galamērķi.

"Būšana "Michelin" ceļvedī neapšaubāmi ir starptautiski atpazīstama restorānu kvalitātes zīme. Tā ir vēlama, lai piesaistītu maksātspējīgus tūristus, īpaši situācijā, kad kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva - arī ir iekļautas šajā ceļvedī," uzsver ekonomiste.

Zorgenfreija norāda, ka atsevišķi pieejamie pētījumi apgalvo, ka dalība ceļvedī veicina ilgāku tūristu uzturēšanos konkrētajā galamērķī. Igaunijas Tūrisma attīstības biroja pārstāvji iepriekš izteikušies, ka atrašanās "Michelin" ceļvedī veicina Ziemeļvalstu gastrotūristu interesi par Igauniju kā galamērķi. Viņu vērtējumā par 6% varētu augt gastrotūristu skaits, kas nozīmētu papildu tūristu tēriņus 1,5 miljonu eiro apmērā gadā ārpus paša restorānu segmenta.

"Atrašanās "Michelin" ceļvedī un augsts novērtējums tajā visdrīzāk nozīmē būtisku kāpumu attiecīgo restorānu ieņēmumos - gan lielākas klientu plūsmas, gan augstāku cenu rezultātā," pauž Zorgenfreija. Viņa pauž, ka publicēti vairāki pētījumi, piemēram, no Vašingtonas universitātes un Ziemeļkarolīnas universitātes pētniekiem, kas liecina, ka papildu "Michelin" zvaigznes iegūšanas rezultātā ēdienu cenas kāpj. Vienlaikus pētījumi norāda, ka zvaigžņu iegūšana un uzturēšana ir saistāma ar būtiskām investīcijām un izmaksām, kā rezultātā cenu pieaugums var neiet roku rokā ar peļņas apmēru.

"Novērtēt Latvijas dalības "Michelin Guide" ceļvedī pienesumu kopējā valsts ekonomikā ir sarežģīti. Kopumā tūrisma ieņēmumi 2024. gadā (nākamajā gadā pēc Latvijas pievienošanās "Michelin" ceļvedim) pieauga par 88 miljoniem eiro kopš 2023. gada, bet kāpums 2025. gadā varētu būt bijis teju divas reizes lielāks. Skaidrs, ka vien pavisam neliela daļa no minētā tūristu tēriņu kāpuma ir "Michelin" ceļveža ietekme, tomēr tas varētu būt viens no faktoriem, kas tūristus vedinājis atvērt savu maciņu plašāk," pauž Zorgenfreija.

LIAA pārstāvji izteikušies, ka nodokļu ieņēmumi no ceļvedī iekļautajiem restorāniem palielinājušies par 1,3 miljoniem eiro pēdējo trīs gadu laikā. Ja pieņem, ka šis vērtējums ir korekts, vienkāršoti rēķinot, tas nozīmē, ka gadā tie ir ap 433 000 eiro ieņēmumu budžetā. Tas ir nedaudz vairāk nekā plānotā ikgadējā Latvijas dalības "Michelin" ceļvedī līguma summa - 380 000 eiro. No vienas puses, jāņem vērā tas, ka noteikti ne viss konkrēto restorānu samaksāto nodokļu kāpums ir noticis, pateicoties iekļaušanai ceļvedī. No otras puses, tie tūristi, kas brauca uz Latviju, pateicoties "Michelin" ceļvedim, ne tikai ēda restorānos, bet arī palika viesnīcās, apmeklēja tūrisma objektus un iepirkās. Arī tas pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Kopumā ir ļoti grūti novērtēt patieso efektu uz tautsaimniecību un to, vai izmaksas ir adekvātas ieguvumiem. Taču virspusēja analīze liek domāt, ka tie visdrīzāk nebūs ierindojami starp sliktāk izlietotajiem budžeta līdzekļiem.

Jau ziņots, ka LIAA noslēgusi līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" līdz 2028. gadam. Dalība "Michelin" ceļvedī Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā, un pretendents izvēlēts sarunu procedūras rezultātā.

Pērn gada nogalē LIAA noslēdza jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi "Michelin Guide" par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā - no 2026. gada līdz 2028. gadam. Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

LIAA norāda, ka jaunais līgums ar "Michelin" gastronomijas ceļvedi nodrošinās sadarbības pēctecību un ļaus turpināt darbu pie Latvijas gastronomijas piedāvājuma starptautiskās atpazīstamības, kā arī motivēs restorānus nodrošināt nemainīgi augstus kvalitātes standartus un konkurētspēju Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Tāpat "Michelin Guide" saskaņā ar noslēgto līgumu trīs gadu periodā nodrošinās Latvijas publicitāti un mārketinga aktivitātes savos komunikācijas kanālos.

Tāpat ziņots, ka "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen". "Michelin Guide" Latvijas izlasē ir iekļauti 27 restorāni Rīgā un septiņi ārpus galvaspilsētas.

Restorānam "Pavāru māja" ir piešķirta zaļā zvaigzne jeb ilgtspējas apbalvojums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašākai auditorijai prezentēti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas bankas izsniegtās MiCA licences darbībai ES kriptoaktīvu tirgū.

Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, kā arī citi nozares pārstāvji.

“Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam,” atklājot preses brīfingu uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaistes apjomi aug, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācijas mērķi sasniegti, arī šogad plānots piesaistīt miljardu eiro. Tomēr lielajā un saldajā panākumu medus burkā draud iepilēt darvas pikucis, to intervijas noslēgumā atklāj LIAA direktore Ieva Jāgere.

Gada sākumā LIAA paziņoja par piesaistīto investīciju apjomu 2025. gadā, kas krietni pārsniedz 2024.gada rezultātus. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja uz LIAA realizēto reformu, kas ir galvenais panākumu iemesls. Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā jau stāstījāt par iecerēto. Šobrīd varat pastāstīt, ko konkrēti reforma ir devusi ikdienas darbā?

Vēlos uzsvērt, ka reforma jau sākotnēji tika plānota ar mērķi transformēt aģentūras darbību, lai tās fokuss būtu vērsts vairāk uz investīciju piesaisti. Reorganizācijas laikā tika izveidots pilnīgi jauns departaments – Investīciju un uzņēmējdarbības attīstības departaments. Tajā arī ir koncentrētas visas ar investīciju piesaisti saistītās funkcijas, ieskaitot arī atbalsta nodaļu, kas gatavo kvalitatīvus investīciju piedāvājumus, ko tālāk sūtām investoriem. Reorganizācijas ceļā tika izveidota struktūra, ka mūsu ārvalstu pārstāvjiem viens no rezultativitātes rādītājiem ir investīciju piesaiste. Līdztekus tika izveidots arī reģionālais tīkls. Iepriekš reģionālajā tīklā bija tikai biznesa inkubatori. Tos pārveidoja par klientu apkalpošanas centriem. Šo centru vadītāji atbild par reģionu uzņēmējiem, brauc pie viņiem, stāsta gan par eksporta tirgu paplašināšanas iespējām, gan arī apzina viņu investīciju plānus un vajadzības gadījumā proaktīvi iesaistās, atnesot ziņu Rīgas komandai. Proti, jautājums ir, kas mums ir pa spēkam, lai reģionā šis investīciju plāns varētu realizēties.

Ekonomika

"Zaļajam koridoram" varēs kvalificēties komersanti ar eksporta apjomu 10 miljoni eiro

Db.lv,24.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk "zaļā koridora" priekšrocībām varēs kvalificēties komersanti, kuru eksporta apjoms sasniedz 10 miljonus eiro līdzšinējo piecu miljonu eiro vietā, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabineta (MK) noteikumi "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" paredz, ka "zaļā koridora" saraksts tiek automātiski papildināts ar uzņēmumiem, kuru eksporta vai investīciju apjoms un darbinieku skaits sasniedz noteiktu slieksni. Sākotnēji tika lēsts, ka šiem kritērijiem varētu atbilst ap 465 komersantu, taču nebija iespējams prognozēt, cik daudz pakalpojumu tie faktiski pieprasīs.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā 2025. gada 6. maijā Ekonomikas ministrija (EM) secināja, ka jaunradītais pakalpojumu slogs ir pārāk augsts un visu "zaļā koridora" komersantiem sniedzamo pakalpojumu izpildi divreiz īsākos termiņos nav iespējams veikt esošo resursu robežās. Papildus tam praksē konstatēts, ka vienotas, regulāri atjaunotas informācijas par iesaistīto pakalpojumu sniedzēju pieejamo kapacitāti prioritāro projektu apkalpošanai trūkums apgrūtina "zaļā koridora" koordinēšanu un savlaicīgu sastrēgumu identificēšanu. Tādēļ EM uzskata, ka nepieciešams ieviest regulāru kapacitātes ziņošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), kā koordinējošajai institūcijai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izvērtēs nākamo līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", aģentūrai LETA sacīja LIAA Finanšu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.

Viņa skaidroja, ka līdzšinējais līgums par dalību "Michelin" ceļvedī bija uz trim gadiem. Tādēļ nākamo līgumu LIAA rūpīgi izvērtēšot, bet, visticamāk, tas būs.

Viņa papildināja, ka sākotnēji līgums plānots par Latvijas dalību, tomēr ir plāns apvienot spēkus ar Igauniju un Lietuvu, veidojot Baltijas valstu ceļvedi un stiprinot reģiona konkurētspēju.

Tāpat viņa teica, ka lēmums piedalīties ceļvedī ir veiksmīgs, jo ir saņemts atbalsts no nozares, kā arī tas ir pienesums Latvijas ekonomikai.

"Principā šis ir labs ieguldījums, un ceru, ka turpināsim," viņa piebilda.

Jau ziņots, ka LIAA iepriekš noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide".

Ekonomika

Investīcijās pērn piesaistīts vēsturiski lielākais apjoms gada laikā

Db.lv,15.01.2026

Liene Dubava, FICIL valdes locekle un Nasdaq Rīga vadītāja (no kreisās), ekonomikas ministrs Viktors Valainis un LIAA direktore Ieva Jāgere.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro, īstenojot šos projektus tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas.

Aizvadītajā gadā lielākie projekti bija saistīti ar bioekonomiku, viedo enerģētiku, augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT un citu nozaru projektiem.

“Latvijai ir ambīcija būt starp pievilcīgākajām investīciju vietām reģionā, un LIAA rezultāti 2025. gadā to apliecina — aģentūra ir piesaistījusi vēsturiski lielāko investīciju apjomu viena gada laikā. Īpaši būtiski, ka arī Latvijas Bankas dati rāda: 2025. gada pirmajos trīs ceturkšņos kopējais ārvalstu investīciju apjoms ir pieaudzis par 700 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka Latvija var un spēj konkurēt. Mūsu uzdevums ir turpināt uzlabot biznesa vidi, mazināt šķēršļus un nodrošināt investoriem skaidru, ātru ceļu no ieceres līdz realizācijai,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pakalpojumi

LIAA nākamo līgumu par Latvijas dalību Michelin ceļvedī plāno noslēgt šogad

LETA,24.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nākamo līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" plāno noslēgt vēl šogad, aģentūrai LETA norādīja LIAA pārstāvji.

LIAA skaidroja, ka iepirkuma procedūra sadarbībai ar "Michelin" ceļvedi turpmākajiem trim gadiem vēl ir procesā.

Plānots, ka līgums varētu tikt noslēgts vēl šogad un sadarbība tiks turpināta, ņemot vērā tūrisma nozares pozitīvās atsauksmes un kopējos ieguvumus ekonomikā, uzsvēra aģentūrā.

Jau ziņots, ka LIAA iepriekš noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide".

Līgums bija izpildāms līdz šī gada oktobra beigām.

LETA jau ziņoja, ka starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", aģentūru LETA informēja "Michelin Guide" pārstāvji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis un viens no lielākajiem Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ostu un loģistikas uzņēmumiem “AD Ports Group” vienojās par saprašanās memoranda parakstīšanu par trīs stratēģiskajiem sadarbības virzieniem – kravu pārvadājumiem, pasažieru termināļa un ostu pakalpojumu tehnoloģiju attīstīšanu, informēja Latvijas investīciju un attīstības (LIAA) aģentūrā.

Ministrs piebilda, ka abām pusēm mērķis ir parakstīt minēto saprašanās memorandu vēl līdz šā gada beigām, lai jau 2026. gada sākumā aplēstu investīciju iespējas un sāktu sadarbību. Tāpat puses vienojušās, ka tiks izveidotas komandas, kas palīdzēs virzīt investīciju projektus.

“AD Ports Group” ir globāla līmeņa integrēts ostu, loģistikas, jūras, brīvo zonu un digitālo pakalpojumu uzņēmums, kuram vizītes laikā Latvijas puse prezentēja valsti kā loģistikas un tirdzniecības mezglu ar spēcīgu infrastruktūru, īpaši uzsverot Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu nozīmi un potenciālu.

““AD Ports Group” apgrozījums pēdējos septiņos gados ir pieaudzis 11 reižu un šā gada otrajā ceturksnī uzņēmuma ieņēmumi sasniedza aptuveni 1,5 miljardus eiro, tāpēc Latvijai un Latvijas ostām šis ir stratēģiski svarīgs partneris. Mums šodien izdevās vienoties par pirmajiem soļiem, lai mēs nākotnē varētu runāt par pilnvērtīgu sadarbību, kas arī dotu ieguvumus abu valstu tautsaimniecībām,” teica Valainis.

Ekonomika

Uz Vāciju dosies Latvijas tirdzniecības misija ar vairāk nekā 180 uzņēmējiem

Db.lv,18.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 23.septembra līdz 26.septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kopā ar vairāk nekā 180 uzņēmēju un organizāciju pārstāvjiem dosies tirdzniecības misijā uz Hamburgu un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Savukārt 25.septembrī tirdzniecības misijai pievienosies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), lai piedalītos biznesa forumā un tiktos ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas augstākajām amatpersonām.

Šī tirdzniecības misija apvienos Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Uzņēmumiem paredzētas tematiskās programmas septiņos virzienos - aizsardzības industrijā, būvniecībā, loģistikā, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā, finanšu tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās.

Valainis akcentē, ka šī ir līdz šim lielākā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija un arī vēsturiski lielākā biznesa delegācija, kuru uzņem Hamburga un Rostoka. Ekonomikas ministrs skaidro, ka vizītes mērķis ir palielināt Latvijas eksportu uz Vāciju par 10%, kā arī iniciēt vismaz četrus jaunus investīciju projektus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) 11. decembrī preses brīfingā informē par kriptoaktīvu tirgus (MiCA) attīstības tendencēm, informē LIAA.

Pasākumā informēs par kriptoaktīvu tirgus attīstības tendencēm un Latvijas potenciālu nostiprināties kā vienam no reģiona kripto un Web3 inovāciju centriem.

LIAA norāda, ka Latvijā izveidota konkurētspējīga regulatīvā vide uzņēmumiem, kas darbojas atbilstoši MiCA prasībām.

Pasākumā piedalīsies ekonomikas ministrs Viktors Valainis (JV), Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, LIAA direktore Ieva Jāgere, LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš un licenču saņēmēju pārstāvji.

Preses brīfings notiks ceturtdien, 11. decembrī, plkst. 11 Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā, 7. stāvā.

SIA "BlockBen" ir pirmais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā saņēmis licenci atbilstoši Eiropas Savienības (ES) MiCA prasībām.

Ekonomika

LIAA: Fokker Next Gen slēdz juridisko struktūru Latvijā, bet durvis tālākai sadarbībai paliek atvērtas

Db.lv,03.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fokker Next Gen” ir paziņojis par juridiskās pārstāvniecības slēgšanu Latvijā. Lēmums ir daļa no grupas iekšējās pārskatīšanas un darbību konsolidācijas, uzņēmumam šajā posmā koncentrējot savas galvenās aktivitātes Nīderlandē.

Nīderlandē bāzētais uzņēmums strādā pie ar ūdeņraža dzinēju darbināma lidaparāta modeļa attīstības, kas būtu ar 120-150 pasažieru vietām un kura provizoriskais darbības rādiuss plānots līdz 2 500 kilometriem.

Kopš uzņēmuma ienākšanas Latvijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir sniegusi plašu nemateriālu atbalstu, tostarp piekļuvi institucionālajiem partneriem, pētniecības ekosistēmai un starptautiskām sadarbības platformām.

Slēgšana attiecas tikai uz vietējo juridisko struktūru Latvijā. “Fokker Next Gen” saglabā spēkā noslēgtos sadarbības memorandus ar Ekonomikas ministriju, Liepājas SEZ, Rīgas Tehnisko universitāti un airBaltic, kurus slēgusi uzņēmuma Nīderlandes struktūrvienība. Tie var tikt aktivizēti, atkarībā no uzņēmuma tālākajiem attīstības soļiem.

Ekonomika

"Zaļajā koridorā" izskatīšanā ir viens, bet militārajiem projektiem - 11 investīciju projekti

LETA,31.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik investīciju projektu "zaļajā koridorā" izskatīšanā ir viens projekts, bet kopumā gada pirmajos mēnešos ir apstiprināti septiņi pieteikumi ar kopējo plānoto investīciju apmēru 76 miljoni eiro, intervijā sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Savukārt pērn izveidotajā īpašajā militāro investīciju "zaļajā koridorā" kopumā sarakstā ir iekļauti 11 militārās ražošanas projekti, un kopējā plānotā investīciju summa ir 223 miljoni eiro, sacīja Jāgare, vienlaikus uzsverot, ka par šiem projektiem neko vairāk teikt nevar.

Jautāta, vai šie projekti savā mērogā ir līdzvērtīgi Vācijas "Rheinmetall" iecerētajai munīcijas ražotnei, Jāgere pauda, ka "Rheinmetall" noteikti ir lielākais projekts no izziņotajiem, bet ir projekti, kurus investori ir gatavi paplašināt un attīstīt tālāk, ja sākums būs veiksmīgs.

Jāgere gan arī atgādināja, ka pašai Latvijai nācās celt latiņu tam, kādi projekti nonāk "zaļajā koridorā", kurš nozīmē, ka investors var tikt apkalpots paātrinātā kārtībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu investīciju piesaisti un sekmētu augstas pievienotās vērtības projektu attīstību, Ekonomikas ministrija (EM) rosina pilnveidot "zaļā koridora" regulējumu, liecina tiesību aktu portālā iesniegtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos.

MK noteikumu "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" grozījums paredz ierobežot kvalifikācijas kritērijus, lai panāktu, ka "zaļā koridora" priekšrocībām kvalificējas komersanti, kas sniedz vislielāko pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Izmaiņu rezultātā kopējais komersantu skaits, kas kvalificētos, samazinātos no 536 uz 259.

Plānots mainīt, ka "zaļā koridora" atbalstam varēs kvalificēties uzņēmumi ar vismaz desmit miljonu eiro eksporta apgrozījumu, līdzšinējo piecu miljonu vietā, kā arī svītrot nosacījumu par pēdējo divu gadu investīcijām, lai prioritārās priekšrocības saglabātu tikai ekonomiski nozīmīgākie uzņēmumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) pasākumā CITS BAZĀRS Valmierā pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības Valmieras Kultūras centrā, kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 85 skolēnu mācību uzņēmumi no no dažādām Vidzemes un citu reģionu skolām.

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 25 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās. Kategorijā “Valmieras Tehnikuma direktores balva” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Akin” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Lustīgās astītes” (Liezēres pamatskola).

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “CreamOn” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “Veksa line” (Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 22.oktobrī notiks "Michelin" restorānu apbalvošanas ceremonija, kurā paziņos Latvijas labākos restorānus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Pasākums norisināsies 22.oktobrī plkst.16 Mežaparka estrādes Kokaru zālē.

Aizvadītajā gadā "Michelin" ceļvedī tika iekļauts 31 restorāns - restorānu izlasei pievienojās seši jauni, tostarp restorāns "John Chef's Hall" Rīgā, kas saņēma vienu "Michelin" zvaigzni.

Prestižās "Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvus ēdienus, ievērojot piecus universālus kritērijus - sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un, kas ir tikpat svarīgi, konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes piešķir uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Dažreiz restorāni mēdz arī zaudēt savas zvaigznes, norāda LIAA. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Vašingtonā noslēgusies Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuras laikā notikušas vairāk nekā 100 individuālas tikšanās ar potenciālajiem investoriem, uzsākti jauni eksporta darījumi un parakstīts līgums par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību 29 ASV štatos.

Tirdzniecības misija notika no 13. līdz 17. oktobrim un bija vērsta uz sadarbības stiprināšanu aizsardzības, enerģētikas un digitālo tehnoloģiju jomās. Latvijas uzņēmēji piedalījās aizsardzības industrijas izstādē “AUSA Annual Meeting & Exposition” un biznesa konferencē “Spotlight Latvia”, kas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no Latvijas un ASV.

“Pēdējo sešu mēnešu laikā investīcijas no ASV ir augušas par 18%, un šī tirdzniecības misija apliecina, ka potenciāls ir vēl lielāks. Misijas laikā tikāmies ar investoriem, kuri apliecināja vēlmi ieguldīt Latvijā, un vairāki no viņiem jau šogad apmeklēs mūsu valsti, lai realizētu savus investīciju plānus. Ekonomisko attiecību stiprināšana ar ASV ir ne tikai investīciju, bet arī drošības jautājums – ar šo vizīti mēs sevi esam pierādījuši sevi kā drošu un uzticamu partneri,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galerijā “Petroleja” 10.decembrī apbalvoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa “Ideju kauss 2025” uzvarētāji.

Galveno balvu – 10 000 eiro idejas attīstībai – ieguvis Aivars Vembris un Arturs Bundulis no Latvijas dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmuma “AP4PIC” ar fotoniskām polimēru mikroshēmām elektrisku mikroshēmu aizvietošanai datu centros. Šī gada uzvarētājs piedāvā risinājumu vienai no pasaules straujāk augošajām problēmām – datu centru milzīgajam elektroenerģijas patēriņam.

Daļu elektrisko mikroshēmu datu centros ir iespējams aizstāt ar fotoniskām mikroshēmām. Šāda nomaiņa nepieciešama, jo mākslīgā intelekta pielietošana veicina elektroenerģijas patēriņu datu centros. Aivara Vembra izstrādātās Polimēra fotonikas platformas risinājums ir mikroshēmas veidot no polimēriem, kas būtiski samazinātu ražošanas izmaksas. Šobrīd vairākas mikroshēmas jau ir testētas laboratorijā.

Ekonomika

Par spīti ģeopolitiskajiem apstākļiem Latvijai ir savas priekšrocības investoru piesaistē

LETA,30.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskie apstākļi, ko izraisījusi karadarbība Tuvajos Austrumos, ietekmē investoru izvēles, bet Latvijai pašlaik ir arī zināmas priekšrocības, intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Piemēram, pēc viņas teiktā, ļoti aktuāla ir aizsardzības industrijas attīstība, un šajos projektos ir redzama investoru interese par Latviju. LIAA vadītāja atzina, ka citos apstākļos šādi investori, iespējams, Latvijā vietu nemaz nemeklētu.

"Mēs sevi pozicionējam kā stratēģiski izdevīgu vietu un šajos ģeopolitiskajos apstākļos redzam vairāk iespēju, un nekoncentrējamies uz tiem investoriem, kas šajos apstākļos nav gatavi pieņemt investīciju lēmumus," teica Jāgere, piebilstot, ka, piemēram, Latvija redz iespējas piesaistīt lielos datu centrus, jo esošās situācijas dēļ Tuvajos Austrumos ir lielie spēlētāji, kas vērtē savu datu centru pārdislokāciju uz Eiropu.

Ekonomika

Uzņēmējiem liela interese par ieguldījumiem mākslīgā intelekta projektos

Db.lv,04.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedāvātajās uzņēmēju atbalsta programmās bija pieejami vairāk nekā 52 miljoni eiro digitalizācijai un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai. Kopumā tika saņemti 3689 projektu pieteikumi. Daļa no tiem jau realizēti, bet lielākā daļa vēl ir ieviešanas procesā.

“Digitalizācija un mākslīgā intelekta risinājumi šobrīd ir viens no spēcīgākajiem ekonomikas izaugsmes katalizatoriem. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati apliecina, ka uzņēmumi, kas ievieš digitālos rīkus un automatizē procesus, vidēji palielina produktivitāti par 20–30%, bet mākslīgā intelekta izmantošana datu analītikā un procesu vadībā ļauj samazināt resursu patēriņu līdz pat 40%. Latvijai šī ir iespēja strauji kāpināt uzņēmumu konkurētspēju, eksportspēju un radīt augstākas pievienotās vērtības produktus,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Uzņēmumi digitalizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai LIAA programmās varēja piesaistīt līdz 200 tūkstošiem eiro, bet pirmajā programmas kārtā – līdz 100 tūkstošiem eiro.

Eksperti

Dalība EXPO pierādīja – Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore,22.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Pēdējos gados pasaules investīciju vide ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, un šīs tendences Latvijai ir atvērušas līdz šim neizmantotas iespējas. Ja agrāk investoru skatījums koncentrējās uz izmaksām un tirgus izmēru, tad šobrīd priekšplānā ir drošība, piegāžu ķēžu noturība, pieeja zaļajai enerģijai un stabila ģeopolitiskā vide. Investori pēc pandēmijas, enerģētikas un izejvielu krīzes, kā arī karadarbības Ukrainā un Izraēlā aktīvi meklē prognozējamas lokācijas. Šajā kontekstā Latvija arvien redzamāk iezīmējas kā valsts ar stabilu reputāciju, kvalitatīvu sadarbības kultūru un pieaugošu specializāciju nākotnes tehnoloģijās.

EXPO kā Latvijas reputācijas un ekonomikas katalizators

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kuģu būvētavā "AtoZ" sākta pirmā ar ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģiju darbināmā piekrastes zvejas kuģa būvniecība, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) publiskotā informācija.

Kopējais projekta budžets ir 3,38 miljoni eiro, no kuriem 2,8 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Projekts tiks īstenots līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Projekts tiek īstenots, pateicoties plašai starptautiskai partnerībai, un tā vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Projektā aktīvi iesaistījušies arī citi partneri no Francijas, Lietuvas un Igaunijas.

LIAA informē, ka projekts "Piekrastes zvejas kuģi, kas tiek darbināti ar nulles emisiju ūdeņraža kurināmā elementu" ir nozīmīgs solis ceļā uz klimata neitralitāti un zaļo pāreju Baltijas jūras reģionā. Tajā tiek radīts zvejas kuģis ar pilnībā bezemisiju piedziņu, ko nodrošinās ūdeņraža degvielas šūnu sistēma un elektriskais dzinējs. Topošais kuģis būs nepilnus 12 metrus garš, un tā konstrukcija būs pielāgota reālajiem zvejnieku darba apstākļiem piekrastes ūdeņos.