Ēdinātājiem Rīgas ielās būs atļauts lietot skaņu pastiprinošas iekārtas, ja tās netraucēs iedzīvotājiem, paredz Rīgas domes 12.jūlijā pieņemtie saistošie noteikumi par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība.

Noteikumos teikts, ka būs atļauta skaņu pastiprinošu iekārtu vai mūzikas instrumentu izmantošana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā, lai to radītais troksnis netraucētu apkārtējo iedzīvotāju mieru.

Kopumā noteikumi paredz kārtību, kādā ar pašvaldību tiek saskaņota jaunas ielu tirdzniecības vietas reģistrēšana vai izmaiņas reģistrētā ielu tirdzniecības vietā, kā arī ielu tirdzniecība un atļauja ielu tirdzniecībai pasākuma laikā, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai, ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā u.c.

Tāpat saistošajos noteikumos noteikti tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumi kārtības nodrošināšanai, tirdzniecības vietās realizējamās preču grupas, administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu u.c.

Rīgas dome pieņēmusi jaunus ielu tirdzniecības noteikumus, kas paredz sniegt atbalstu uzņēmējiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai, būtiski atvieglojot ielu tirdzniecības vietu un vasaras terašu saskaņošanu, vienlaikus samazinot arī saskaņošanai nepieciešamo procedūru skaitu.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiks atļauts izvietot saskaņotā vasaras terasē leti ēdiena izsniegšanai un norēķinu veikšanai. Letes dizaina risinājumam būs jābūt integrētam vasaras terases dizaina risinājumā (izmaiņas uz laiku, kamēr valstī būs spēkā regulējums, sabiedriskās ēdināšanas vietām atļaujot izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai).

Līdzšinējais saistošo noteikumu regulējums ļāva ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tirgot pārtikas preces tikai patērēšanai tirdzniecības vietā. Tāpēc tika sagatavotas izmaiņas, kas paredz iespēju izmantot āra terases ēdienu izsniegšanai klientiem līdzņemšanai, kā arī būs atļauts izvietot ēdienkartes slietņus.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Runa gan šoreiz nav par kādu TV seriālu, bet par katrai sevi cienošai pilsētai raksturīgu elementu – iepirkšanās ielu. Rīga ir viena to nedaudzajām Eiropas galvaspilsētām, kam šādas definētas un pircēju atzītas ielas nav. Toties ir iepriekšējo pilsētas runasvīru aizsāktā, vēl padomju laikā dzimusī ideja par Stučkas/Tērbatas ielu.

Kā alternatīva jau labu laiku tiek aplūkota Vaļņu iela, kam idejas veicinātājs ir Linstow un nu arī Krišjāņa Barona iela, kam oficiālais atbalstītājs ir Latvijas Tirgotāju asociācija. Kā jau tas pie mums pierasts – visi viens otru apkaro, līdz ar to lielu daļu enerģijas izlaižot «caur svilpi».

Papildus asumu visām diskusijām piešķir dažu atbalstītāju vēlme konkrēto iepirkšanās ielu realizēt kā gājēju ielu – līdz ar to iesaistot lielākus vai mazākus apjomus nodokļu maksātāju naudas un sarežģījot jau tā ne pārāk veiksmīgo pilsētas transporta organizāciju (citvalstu ceļotāju vidū pazīstama ar apzīmējumu «...uzmini nu...»).

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Rīgas dome precizējusi gadījumus, kad uzņēmējiem par tirdzniecību publiskās vietās, izmantojot pagaidu iekārtas, nebūs jāmaksā nodevas. Līdzšinējās nodevas apmēri, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, netiek mainītas.

Saskaņā ar domes Pilsētas attīstības komitejā apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem, no nodevas būs atbrīvoti uzņēmēji, kas ar tirdzniecību nodarbojas speciāli šim nolūkam iekārtotās pastāvīgās tirdzniecības vietās, kas atrodas kādas personas, izņemot pašvaldību, īpašumā, valdījumā vai lietojumā.

Nodeva nebūs jāmaksā arī tad, ja pasākuma, kura laikā tiek organizēta ielu tirdzniecība, organizators ir Rīgas pilsētas pašvaldība un no tirdzniecības dalībniekiem tiek iekasēta maksa par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu.

Arī tad, ja tiesības uz tirdzniecību kāda pasākuma laikā iegūtas konkursa vai izsoles kārtībā.

Ar lielu sparu sāktās pašvaldības aktivitātes iepirkšanās/gājēju ielu izveidei Rīgā pieklusušas, savukārt lielāka iniciatīva atkal uzplaiksnījusi biznesa pusē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem sāktā īpašumu iegāde Vecrīgā vainagojusies ar nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic RE Group paziņojumu par Kaļķu ielas pārvēršanu par iepirkšanās ielu. Iespēju sadarboties ar Kaļķu ielas attīstītājiem, veidojot sinerģiju, redz arī Linstow Center Management, kura attīstības plānos jau ilgāku laiku ir vīzija par Vaļņu ielas pārveidi par aktīvu gājēju un tirdzniecības ielu. Palēnām tiek reanimēta ideja arī par K. Barona ielu kā garāko iepirkšanās ielu, kam zināmu impulsu varētu dot arī kustība bijušās Sporta pils teritorijas attīstībā.

Kopumā interese par ielu tirdzniecības segmentu ir augusi, DB iepriekš (14.01.) apliecināja t/c Rīga Plaza un t/c Galleria Riga apsaimniekošanas kompānijas CBRE direktore Baltijas valstīs Santa Rozenkopfa. «Iezīmējās daudzu pazīstamu multi/mono brendu interese par jaunu veikalu atvēršanu Rīgas centrā, daudzi veikali savas durvis vērs 2015. gada pavasarī. Droši varam apgalvot, ka Rīgas centrā ir atgriezusies tirdzniecība, iezīmējot tādas ielas kā Tērbatas, Dzirnavu un Elizabetes, sauktas arī par Tērbatas kvartāliem,» tā viņa.

Lai veicinātu Latvijā ražotās lauksaimniecības produkcijas izcelsmes izsekojamību, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā, Ekonomikas ministrija rosina veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par tirdzniecības organizēšanu tirgos un ielu tirdzniecībā, informē EM.

Preču izcelsmes valsts kontroles veicināšanai plānots noteikt papildu pienākumus pašvaldībai izsniegt izziņu tirdzniecības dalībniekiem, kurā sniegta informācija par pašu audzēto svaigo augļu, dārzeņu, ogu un svaigās gaļas izcelsmi; reizi mēnesī informēt Valsts ieņēmumu dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu par izsniegtajām atļaujām ielu tirdzniecībai un ielu tirdzniecības organizēšanai, norādot tirdzniecības dalībniekus un realizējamo preču grupas.

Negodprātīgu tirgotāju izskaušanai EM rosina noteikt papildu tiesības tirdzniecības organizatoram un tirgus pārvaldītājam: pienākumu sekot līdzi pašvaldības izziņā minētās informācijas precīzai norādei tirdzniecības vietā un tam, lai tirdzniecības dalībnieks tirdzniecības vietā korekti norāda informāciju par sevi un pārdotu tikai ielu tirdzniecības atļaujā minētās preces vai tirgus gadījumā tikai pieteikumā minētās preces; tiesības ierādīt tirdzniecības dalībniekam tirdzniecības vietu tirgus teritorijā, ja tas izpildījis visus nosacījumus un veic godprātīgu uzņēmējdarbību; izveidot tirdzniecības dalībnieku uzskaites reģistru tirgos un nodrošināt piekļuvi tam uzraudzības un kontroles iestādēm; noteikt gadījumus, kad tirgus pārvaldītājs var vienpusēji lauzt nomas līgumu vai cita veida vienošanos par tirdzniecības vietas izmantošanu ar tirdzniecības dalībnieku.

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

No 7.aprīļa varēs darboties visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir līdz 7000 kvadrātmetru, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Tāpat klātienē varēs tiks organizēta ielu tirdzniecība, kā arī darboties varēs veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir zem 7000 kvadrātmetriem.

Vienlaikus arī turpmāk tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem strādās tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas, preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas.

Ekonomikas ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka atsevišķi veikali nevarēs strādāt tajos tirdzniecības centros, kuri ir vismaz 7000 kvadrātmetrus lieli un tajos ir vismaz pieci dažādi tirgotāji. Tādējādi no tā izriet, ka tādi veikali kā, piemēram, "Depo" un "Ikea" no 7.aprīļa drīkstēs strādāt.

No 2.jūnija atjaunota lielo tirdzniecības centru darbība, ieviešot drošas tirdzniecības modeli, noteikts Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas izsludināti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un šodien stājas spēkā.

"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka ir atcelti tirdzniecības vietu darbības ierobežojumi tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetru.

Ekonomikas ministrija (EM) lēmumu atcelt ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem pamatoja ne tikai epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, bet ministrija atsaucās arī uz Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās izpētes laikā secināto par augsto gaisa kvalitāti lielajos tirdzniecības centros, kā arī ierobežojumu atcelšanas pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un vienlīdzīgas konkurences situācijas nodrošināšanu tirdzniecībā.

Vairāki lielie tirdzniecības centri, kuriem pretstatā mazajiem veikaliem saskaņā ar valdības lēmumu joprojām ir liegts strādāt, no 15.aprīļa uzsāk ielu tirdzniecību.

Tā, piemēram, tirdzniecības centrs Domina uzsāk ielu tirdzniecības kampaņu “Brīvdabas iepirkšanās skvērs”, kurā piedalīsies vairāk nekā 10 veikali, ārpustelpu apstākļos piedāvājot ne vien iegādāties, bet arī pielaikot cilvēkiem ikdienā nepieciešamās preces. Sieviešu, vīriešu un bērnu apavus un apģērbus tirgos veikali Meta, Eiropas Apavi, Sportland, Muss, Danija un Sportsdirect.com. Aksesuārus un dāvanas piedāvās – Garmin, Handly un 7IN. Kosmētiku un parfimēriju būs iespējams iegādāties veikalā Douglas. Savukārt mājlietu veikals Jysk nodrošinās internetā pasūtīto preču izsniegšanu un sniegs konsultācijas par preču iegādi attālināti.

"Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar valstī esošajiem noteikumiem, ielu tirdzniecība diemžēl nevarēs notikt 7 dienas nedēļā. Pašreiz tie paredz, ka to drīkstam darīt tikai pēc šāda grafika – 3 dienas strādā, 4 atpūšas," piebilst Domina pārstāve saka Iveta Zvaigzne-Ālere.

Saistībā ar 2014. gada būvniecības procesu tiesiskuma regulējuma izmaiņām šogad vasaras kafejnīcu un pasākumu noformējuma saskaņošana Rīgā var izrādīties daudz komplicētāka un sarežģītāka nekā līdz šim, informē Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Šogad vasaras kafejnīcu īpašniekiem pirms ieceres iesniegšanas Būvvaldē sākotnēji būtu nepieciešams iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.500 Vispārīgie būvnoteikumi, kas nosaka būvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes. Atbilstoši šim iedalījumam, būtu rūpīgi jāizvērtē kāda veida būvniecība būs nepieciešama konkrētās ieceres realizācijai, jo atkarībā no būves klasifikācijas veida, Būvvaldē iesniedzama dažāda dokumentācija.

Līdzšinējais saskaņošanas process, kad Būvvaldē ielu tirdzniecības pases saņemšanai vajadzīgs tikai iesniegums Ielu tirdzniecības vietu vizuālā risinājuma saskaņošanai, šobrīd attiecināms uz iecerēm, kurās vasaras kafejnīcas būvniecībā paredzēts izbūvēt tikai terases bez pamatiem ar saulessargiem un norobežojošiem elementiem vai vienas sezonas vieglas konstrukcijas ēkas bez pamatiem. Savukārt, vasaras kafejnīcas, kas veidotas kā būves – kioski, guļbūves vai kā iepriekš izgatavots no gataviem elementiem saliekams tipveida būvizstrādājums, atkarībā no paredzētās būves klasifikācijas saskaņojamas, iesniedzot Būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai būvprojektu.

New Hanza City teritorijas attīstībā starp Hanzas, Skanstes, Pulkveža Brieža un Sporta ielām nākamo piecu gadu laikā plānotās investīcijas sasniegs aptuveni 160 miljonus eiro, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jau šoruden plānots sākt inženierkomunikāciju un pagaidu ielu izbūvi, nākamgad - divu biroju ēku celtniecību. Plānots, ka līdz 2021.gadam teritorijā būs uzbūvēta 16.stāvu ABLV Bank centrālā ēka, sešstāvu biroju ēka, Laikmetīgās mākslas muzejs, pilsētas parks, ekskluzīvu «park house» tipa māju kvartāls un vidējās klases dzīvojamo māju kvartāls, informēja Pillar vadītāja.

«Ja projektu saskaņošana veiksies, tā kā plānots, tad būvdarbus plānots sākt šī gada rudenī. Ņemot vērā to, ka New Hanza City teritorijā nav nekādu inženierkomunikāciju, pirmā projekta realizācijas kārta paredz inženierkomunikāciju un pagaidu ielu izbūvi. Plānojam, ka nākamā gada pavasarī darbi būs pavirzījušies jau tik tālu, ka varēsim sākt arī ēku būvniecību,» sacīja Valtere.

Ielu tirdzniecību Rīgā drīkst veikt arī no tirdzniecībai paredzētām piekabēm (treilera), mehāniskajiem transportlīdzekļiem un tirdzniecībai aprīkotiem velosipēdiem.

To paredz spēkā stājušies grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība".

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju un starptautiski noteiktajiem pārvietošanās ierobežojumiem ir ļoti būtiski samazinājusies iedzīvotāju un tūristu plūsma pilsētā, kas tiešā veidā ietekmē tādas nozares jomas kā ēdināšanas un tirdzniecības biznesu. Domājot par nepieciešamajiem uzņēmēju atbalsta pasākumiem, vienlaikus tika pievērsta uzmanība arī moderno tehnoloģiju attīstības tendencēm, ko jau vairākus gadus iespējams novērot tirdzniecības sektorā.

Ņemot vērā minēto, tika izstrādāti un pieņemti pašvaldības saistošo noteikumu grozījumi, paredzot turpmāk atļaut veikt tirdzniecību arī no tirdzniecībai paredzētām piekabēm, mehāniskiem transportlīdzekļiem un tirdzniecībai aprīkotiem velosipēdiem.

Vienības gatvi Rīgā raksturo bruģis, dzīva auto satiksme un 10.tramvajs, ko dziesmā apdziedājis Labvēlīgais tips, aicinot sēsties sapņu vagonā…

Vienības gatves garums ir teju pieci kilometri. Tā ir izveidota XIX gs., nospraužot pilsētas robežās jaunu iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas reiz gāja no Vācijas caur Jelgavu uz Rīgu. Līdz pat 1935. gadam Vienības gatvi dēvēja par Jelgavas šoseju, un sākotnēji tā bija savienota tieši ar Akmeņu ielu, bet, paplašinot dzelzceļa staciju, ielas sākums tika pavirzīts līdz Jelgavas ielai. DB apciemoja vairākus uzņēmējus ielas posmā no Altonavas līdz Jelgavas ielai.

Auto, ka biezs

DB novēroja, ka viena no raksturīgākajām Vienības ielas iezīmēm – tur atrodas ne viens vien specializētais autolietu veikals. Viens tirgo krāsas vai dažādus aksesuārus mašīnu izdaiļošanai, kāds cits piedāvā servisu. Aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka šādai vienas specializācijas veikalu koncentrācijai esot savi iemesli – šeit ikdienā garām steidz autovadītāji, kas ir šo uzņēmumu potenciālie klienti. Turklāt šeit klientiem nav jādomā par autostāvvietu – mašīnas atļauts novietot gan ielas malās, gan atsevišķās vietās gandrīz pie veikalu durvīm. Savukārt tiem, kuri atstāj savu braucamo servisā, ir viegli un ērti izmantot sabiedrisko transportu un nokļūt pilsētas centrā.

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanās vietās iekštelpās joprojām ir jāvalkā maksas un jāievēro distance, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norādīja, ka katru dienu epidemioloģiskā situācija Latvijā uzlabojas, tāpēc Ministru kabinets otrdien, 6.jūlija, sēdē lēma par vairāku ierobežojumu atcelšanu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, tostarp tirdzniecībā, brīdī, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem būs mazāks par 20.

Patlaban Covid-19 izplatības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir 35,4, tiesa, šis rādītājs mainās katru dienu, uzsver ministrijas pārstāvji. "Tas nozīmē, ka joprojām saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, tostarp tirdzniecībā ir jāievēro vairāki pasākumi drošai klientu apkalpošanai pie vidēja saslimstības līmeņa, proti, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100," skaidroja EM.

Tikai alkohola un tabakas nelegālā tirdzniecība un neuzskaitīto pārtikas un patēriņa preču pārdošana reģistrētās ielu tirdzniecības vietās vien pārsniedz 65 miljonus latu, informē Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Tas nozīmē, ka šī plašā rūpala organizētāji un ierindas izpildītāji jeb tā saucamie ielu un kaktu pārdevēji, pēc LTA prezidenta teiktā, nav samaksājuši valsts kasē 34 miljonus latu akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu.

Samazinot nelegālo tirgu par ceturtdaļu, kas šobrīd alkohola un tabakas realizācijā tas sastāda ap 40 procentiem, valsts budžets iegūtu 8,5 miljonus latu papildus ienākumu. Savukārt, legālā tirdzniecībā tas dotu iespēju radīt 270 jaunas darba vietas. Tas ir reāli sasniedzams rezultāts Iekšlietu un Finanšu ministrijas un ražotāju un tirgotāju profesionālo apvienību lietišķā sadarbībā.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien, 19. jūnijā, atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par tirdzniecības organizēšanu tirgos un ielu tirdzniecībā, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Negodprātīgu tirgotāju izskaušanai akceptēts noteikt papildu tiesības tirdzniecības organizatoram un tirgus pārvaldītājam. Tostarp tiesības ierādīt tirdzniecības dalībniekam tirdzniecības vietu tirgus teritorijā, ja tas izpildījis visus nosacījumus un veic godprātīgu uzņēmējdarbību, kā arī izveidot tirdzniecības dalībnieku uzskaites reģistru tirgos un nodrošināt piekļuvi tam uzraudzības un kontroles iestādēm. Tāpat arī noteikt gadījumus, kad tirgus pārvaldītājs var vienpusēji lauzt nomas līgumu vai cita veida vienošanos par tirdzniecības vietas izmantošanu ar tirdzniecības dalībnieku.

Savukārt ēnu ekonomikas mazināšanai plānots paplašināt tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras un noteikt, ka ielu tirdzniecības organizatora un tirgus pārvaldītāja darbību uzrauga un kontrolē arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un pašvaldības policija, informē ministrijā.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Meža ielā ir viss, kas nepieciešams nelielam, radošam biznesam – mazpilsētas šarms mijas ar rosīgu uzņēmējdarbību, cilvēki ir stilīgāki, kūkas un kafija – garšīgāki.

Aktīvākā ielas daļa sākas laukumiņā pie Rīgas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcas un turpinās līdz krustojumam ar Nometņu ielu. Iespējams, tieši Nometņu ielas mazo veikaliņu, kafejnīcu un restorānu rosība ir tā, kas pamazām izplatījusies Meža ielas virzienā, radot arī šeit pašiem savu mazo biznesa vidi un atmosfēru. Kopumā Meža ielu kā savu juridisko adresi šobrīd norādījuši nedaudz vairāk par 100 uzņēmumiem un iestādēm, liecina firmas.lv informācija.

Savu veiksmes stāstu Meža ielā pavisam nesen sākusi rakstīt kafejnīca Mierā, kas durvis šeit vēra tik tikko – 21. maijā. Kafijas cienītājiem un kūku gardēžiem jau ir labi pazīstams šis nosaukums, tikai otrā Daugavas krastā – Miera ielā. Kafejnīca Mierā jeb traki mierīga kafejnīca, kā to dēvē Miera ielas republikā, ir Ingūnas un Santas Kausiņu (mātes un meitas) ģimenes bizness, kas nu sper pirmos soļus arī Pārdaugavas pusē – ar lielu cerību iedzīvināt arī te tās pašas nesteidzīgās baudīšanas tradīcijas.

Rīgas dome sola jaunu kārtību vasaras kafejnīcu biznesam; to īpašniekiem iegriež jaunais būvniecības regulējums un vēsais laiks , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ir uzdots sagatavot grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība, kur galvenās izmaiņas ir vērstas uz atļauto materiālu izmantošanu, aizliedzot zemas kvalitātes materiālu, piemēram, plēves izmantošanu, DB norāda Rīgas pilsētas būvvaldē. Paredzēts precizēt arī augstumus norobežojošajiem elementiem, vairumā gadījumu atļaujot palielināt to augstumu, piemēram, divas sānu malas ar caurredzamiem, ne ar ko neaizklātiem vai neaplīmētiem stikla norobežojumiem «pacelt» līdz maksimālajam augstumam 1,5 m līdzšinējo 1,2 m vietā.

Par nepieciešamību izstrādāt grozījumus, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un būvvaldes pārstāvji vienojās pavasarī, kad pārrunāja problēmjautājumus, piemēram, kafejnīcu vizuālo tēlu, pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Kluss centrs ar novārtā pamestas nomales izjūtu nišas biznesiem – tā varētu raksturot kādreizējās Rīgas Sporta pils kvartālu Rīgā .

To ieskauj četras ielas: divas ar militāriem nosaukumiem – Artilērijas un Lielgabalu – un divas saistītas ar kultūrvēsturi – Tērbatas un K. Barona. Kvartālā, kura vidū kādreiz atradās Rīgas Sporta pils, dzīve rit savu gaitu. Citādi jau nevar būt. Veikaliem un citiem biznesiem, kas še izvietojušies, galvenie klienti esot nevis nejauši garāmgājēji, bet pastāvīgi – savējie – pircēji. Kādreizējā sporta būve (atrodas kvartāla vidū aiz metāla žoga) pašlaik biznesu tikpat kā neietekmē, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji.

Sports – citur

Sporta pils tika uzcelta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un ilgāku laiku bija vienīgā vieta, kur var slidot ziemu un vasaru. Laikiem mainoties, deviņdesmitajos gados Sporta pils kļuva par vietu, kur ne tikai nodarbojas ar sportu, bet arī pērk un pārdod poļu un citu labumus. 2008. gadā ēka nojaukta. Pašlaik zemes gabals pieder Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam Urmasam Sorumā (Urmas Soorumaa), tur plānots būvēt daudzfunkcionālu kvartālu, kurā būs nami dzīvokļiem, birojiem, veikaliem. «Gatavojamies jaunam arhitektūras konkursam,» par ieceres virzību saka projekta attīstītāja SIA Rotermann Latvia valdes locekle Kristīne Stabiņa. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem pret Tērbatas un Artilērijas ielu plānotas dzīvojamās ēkas, pret Lielgabalu un K. Barona ielu – biroji. Visās ēkās pirmajos stāvos pa perimetru būšot veikaliņi, kafejnīcas. Kvartāla iekšpusē paredzēta teritorija apstādījumiem. Rotermann ir atteicies no ieceres par viesnīcu, jo pašlaik tirgū šis segments esot piesātināts. Būvniecību domāts sadalīt sešās vai septiņās kārtās, jo tik lielu platību – 80 tūkst. m2 – nevarot apgūt vienā reizē. Aplēses, kad kvartālā varētu pacelties jaunas ēkas, K. Stabina atturējās nosaukt, taču atzina, ka līdz tam vēl esot diezgan ilgi. «Mierīgi nesteidzīgi darām uz priekšu, nekur neesam pazuduši, » situāciju rezumē K. Stabiņa.