Eiropa devusi pozitīvu atbildi, ka Nodokļu atbalsta pasākuma likumā ietvertā palīdzība nav vērtējama kā valsts atbalsts.
Līdz ar to Saeimas deputāti vienbalsīgi trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja šo likumprojektu, kura mērķis ir, īstenojot vienu reizi veicamu pasākumu, atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes laikā radušos nodokļu parāda slogu, kā arī plānots, ka tas palielinās budžeta ieņēmumus. Nodokļu maksātāju atbalsta pasākumi attieksies uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, muitas nodokļiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, dabas resursu nodokli un nekustamā īpašuma nodokli, liecina informācija likumprojekta anotācijā. Jāmin arī, ka nodokļu atbalsta pasākumu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un ar to saistītajiem maksājumiem administrēs pašvaldības.
Jāmin arī, ka pie šī likumprojekta strādāja gan desmitā, gan arī 11. Saeima. Tomēr uz laiku darbs tika apturēts, jo sarunās ar Eiropas Komisiju par nodokļu atbalsta pasākuma saskaņošanu radās sarežģījumi. Komisija gandrīz gadu pētīja likumprojektu un nonāca pie secinājuma, ka tajā ietverto pasākumu nevar dēvēt par valsts atbalstu. Pret to, ka likumprojekts trešajā lasījumā Saeimā tiktu skatīts bez Eiropas Komisijas oficiāla atzinuma, iebilda Saeimas Juridiskais birojs.
Iepriekš kā pasākuma sākuma termiņš tika minēts šā gada jūnijs. DB jau rakstīja, ka Finanšu ministrija šā gada 15. jūnijā gaidītā Eiropas Komisijas lēmuma vietā saņēma vēl vienu papildu jautājumu, tāpēc Komisijas lēmuma pieņemšana tika pagarināta. Tomēr visu laiku atbildīgā ģenerāldirektorāta nostāja nebija mainījusies: nodokļu parādu soda un kavējuma naudas dzēšana krīzes laikā cietušajiem uzņēmumiem netiekot uzskatīta par valsts atbalstu. Galu galā pie šāda slēdziena nonākusi arī Eiropas Komisija. Lai uzņēmējiem kompensētu ietekmi, ko radīja pasākuma uzsākšanas aizkavēšanās, mainīta pamatparāda definīcija. Proti, šobrīd paredzēts, ka nodokļu atbalsta pasākumā varēs piedalīties tie nodokļu maksātāji, kuru parādi radušies līdz 2011. gada 1. septembrim un nav samaksāti līdz iesnieguma iesniegšanai, nevis līdz 2010. gada 1. septembrim.