Jaunākais izdevums

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.

Pēc Īpašuma departamenta vadītājas Rimicānes teiktā, tikai centralizēti organizējot iepirkumus, būtu iespējams panākt vienotu rezultātu ar vienādiem nosacījumiem. «Uzticot šo darbu valdēm, būtu risks, ka tiks noteikti mazāki auditu apjomi vai, ka tie būs nepilnīgi,» pauda direktore, vienlaikus mierinot, ka korporatīvās pārvaldes princips aptver dažādas jomas.

Deputāti no dažādām frakcijām ilgstoši dalījās viedokļos par lēmuma tehniskajām niansēm, galvenokārt, vienoti paužot nostāju, ka korporatīvās pārvaldības audits būtu pārāk plašs jēdziens un ir nepieciešams sīkāk atrunāt iepirkumu tehnisko specifikāciju.

Taujāta par to, cik šie auditi varētu izmaksāt, Rimicāne pauda viedokli, ka, ņemot vērā SIA «Rīgas satiksme» pieredzi, tas varētu būt aptuveni 1,5 miljons eiro. Pašvaldības ieskatā, izdevumi par auditu veikšanu būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, taču, ja tās to darīt negribēs, līdzekļu būs jāmeklē domes budžetā.

Deputātiem dalījās viedokļi arī par to, kā šie auditi būtu jāapmaksā. Piemēram, Rosļikovs pauda viedokli, ka pilsētai nav naudas puķu apliešanai, bet 1,5 miljonu eiro tā ir gatava atrast «ar vieglu roku».

Deputāts Ansis Ansbergs (LA) pauda bažas, ka daudzām kapitālsabiedrībām tiešām lieku līdzekļu varētu nebūt. «Piemēram, Rīgas zoodārzs mums prasa naudu, lai nodrošinātu darbiniekiem algas. Kur viņi ņems vēl pāris tūkstošus? Ir jāgatavojas, ka mums būs jāmeklē papildu nauda,» prognozēja Ansbergs.

Tikmēr deputāte Baiba Broka (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka audita veikšana ir kapitālsabiedrību valžu atbildība un, ja gadījumā kāds no valžu locekļiem pret to iebildīs, tas būs pamats viņam izteikt neuzticību.

Tikmēr Vilnis Ķirsis (V) pauda viedokli, ka kopējā summa noteikti būs daudzreiz mazāka, jo «Rīgas satiksmes» audits tika veikts lielā steigā un «par ātrumu ir jāmaksā». «Turklāt ieguvumi no šiem auditiem mums nāks atpakaļ desmitkārtīgi un mēs to visu atpelnīsim ar uzviju,» pārliecināts Ķirsis.

Rezultātā deputāti vienojās, ka departamentam līdz augustā gaidāmajai Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdei ir jāizstrādā audita iepirkumu tehniskā specifikācija, par kuras apstiprināšanu lems domnieki.

Deputāts Valters Bergs (JKP) rosināja auditu veikt arī «Rīgas siltumā», taču Rimicānes paskaidroja, ka uzņēmums ir akciju sabiedrība un dome vienpersoniski lēmumu par audita veikšanu nevar pieņemt. Līdz ar to komiteja vienojās rosināt «Rīgas siltuma» akcionāriem - valstij, SIA «Enerģijas risinājumi. RIX» un AS «Latvenergo» - izvērtēt audita veikšanas nepieciešamību.

Kā ziņots, opozicionāri rosinājuši veikt ārējo neatkarīgo korporatīvās pārvaldības auditu Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA «Rīgas namu pārvaldnieks», «Rīgas ūdens», «Rīgas meži», «Rīgas nami», «Rīgas pilsētbūvnieks», «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs», «Rīgas serviss», «Rīgas 1.slimnīca», «Rīgas Dzemdību nams», «Rīgas 2.slimnīca», «Rīgas veselības centrs», AS «Rīgas Centrāltirgus» un publiski privātajā kapitālsabiedrībā SIA «Getliņi Eko», kur domei pieder 97,70% kapitāla daļu.

Tāpat auditu rosināts veikt Rīgas pilsētas pašvaldības aģentūrās «Rīgas enerģētikas aģentūra» un «Rīgas gaisma».

Atbildīgie par uzdevuma izpildi ir Rīgas domes Īpašuma departaments sadarbībā ar Rīgas domes Finanšu departamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

RB Rail par audita rezultātiem: Mēs esam gatavi rīkoties

Agnis Driksna, "RB Rail" AS pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs; Ignas Degutis, "RB Rail" AS finanšu direktors, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rail Baltica" kopuzņēmums "RB Rail" AS ir rūpīgi izvērtējis vienotā audita rezultātus, kuru 2019. gadā veica trīs Baltijas valstu nacionālās audita institūcijas. Mēs pilnībā uzticamies un respektējam vienotā audita rezultātus, kurus izstrādāja neatkarīgas audita institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Mēs esam gatavi rīkoties un sākam īstenot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu taustāmas izmaiņas kopuzņēmuma atbildības jomās, kas izceltas audita ziņojumā.

Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, "Rail Baltica" projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis.

Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību.

Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, "Rail Baltica" projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā.

Atbildot uz audita secinājumiem par "Rail Baltica" izmaksām, jāuzsver: tā kā "Rail Baltica" globālais projekts ir sasniedzis būvprojektēšanas fāzi, projekta attīstītāju rīcībā ir aizvien detalizētāka tehniskā informācija par plānoto darbu apmēriem, kā arī parādās jaunas projektā ieinteresēto organizāciju prasības un vajadzības. Balstoties uz šo jauno informāciju, "Rail Baltica" izmaksas visās valstīs tiks atjauninātas pēc būvprojekta pabeigšanas 2021. gadā un turpmākiem pētījumiem par prognozētajām pasažieru un kravu plūsmām. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir arī daudz iespēju, kā samazināt projekta izmaksas, izmantojot kopīgus iepirkumus un viedus projektēšanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PNB Banka akcionāru maiņas gadījumā runa nevar būt par parastu komercdarījumu, kura gadījumā notiek stingrs audits un finanšu pārbaudes, norāda eksperti.

Kā liecina Lursoft dati, pagaidām kā bankas akcionārs minēts Grigorijs Guseļņikovs, bet PNB bankas labuma guvēji ir četri Francijas pilsoņi un viens ASV pilsonis - labi pazīstams Tuvo Austrumu uzņēmējs, naftas un gāzes urbumu īpašnieks Rodžers Tamrazs, kuram pieder 9,99% bankas akciju. Par pārējiem investoriem sīkāka informācija nav pieejama. Šīs izmaiņas reģistrētas šā gada 15.jūlijā. Tajā pašā laikā G. Guseļņikovs nav minēts bankas labuma guvēju sarakstā, un arī pats G. Guseļņikovs apstiprinājis, ka pārdevis visas akcijas. Labuma guvējs ir persona, kurai pieder vismaz 25% kompānijas akciju.

FKTK preses konferencē uzrauga pārstāvji atzina, ka banka par akcionāru maiņas paziņojusi, nesagaidot FKTK atļauju. Vairāki aptaujātie baņķieri norāda, ka šis ir bezprecendenta gadījums, un neviens nopietns investors neparakstīs bankas iegādes līgumu, pirms nebūs sagaidījis atbildīgo institūciju atļauju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī nodibināta "Olainfarm" grupas meitas sabiedrība Krievijā.

AS "Olainfarm" veikusi tālākus soļus ilgtspējīgai pārdošanas izaugsmei nākotnē - februārī nodibināta "Olainfarm" grupas meitas sabiedrība Krievijā. Tās mērķis ir veicināt produkcijas reklamēšanu, noietu, tirgus izpēti un citas ar pārdošanu saistītās funkcijas, ko iepriekš nodrošināja trešās personas. Šāds solis ļaušot daudz labāk pārvaldīt tirdzniecības procesus un stingrāk kontrolēt izdevumus. Tas ir skaidrs signāls vietējiem partneriem, ka Krievijas tirgus ir "Olainfarm" grupai nozīmīgs un tai ir plāni atrasties šajā noieta tirgū ilgtermiņā, vēsta uzņēmumā.

AS "Olainfarm" provizoriskie dati par konsolidēto apgrozījumu šā gada janvārī ataino iepriekš prognozēto un sasniedza 7,6 milj. eiro, kas ir par 39% mazāk nekā iepriekšēja gada janvāri. Pārdošanas apjomi palielinājās Centrālās Āzijas un Kaukāza valstīs, Latvijā apgrozījums bija nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas maiznieka saldēto produktu segments strauji aug

Anda Asere, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmumi norāda, ka darbinieku deficīts joprojām ir būtiska problēma, kuras risināšanai virkne uzņēmumu nolēmuši paši doties pie potenciālajiem darbiniekiem, piedaloties "Ātrajā randiņā ar uzņēmēju".

Tas notiks 26. februārī plkst. 14 Turības Biznesa inkubatorā un uz to aicināts ikviens darba meklētājs, jo tā ir iespēja atrast darbu dažu minūšu laikā.

Pasākums tiek rīkots, lai izvairītos no ilgstošā darba meklēšanas procesa, kurā potenciālajam darbiniekam ir jāizpēta vakances, jāsagatavo un jāizsūta CV, jāsagaida atbilde no darba devēja un tikai tad, pozitīva rezultāta gadījumā, jādodas uz interviju. "Ātrais randiņš ar uzņēmēju" ir iespēja atrast darbu ātrāk un vienkāršāk.

"Šobrīd izteikti vērojams darbaspēka trūkums ikvienā jomā un dažādos līmeņos, tāpēc šādi pasākumi ir ļoti noderīgi ikvienam. Uzņēmumam tā ir izdevība sastapt potenciālo darbinieku, savukārt darba meklētājam - tikties ar vairākiem darba devējiem vienuviet īsā laika periodā," norāda pasākuma idejas autore, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā maksājamo nodokļu parādu apjoms turpina kritumu, vienlaikus pieaug nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasētās summas un sarūk dzēsto parādu apmēri

Tāda aina tika rādīta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Interesanti, ka, sarūkot kopējam nodokļu parādam un pieaugot kopbudžeta ieņēmumiem, kopējā parāda īpatsvars no 20,7% 2013. gadā ir sarucis līdz 11,1% 2018. gadā.

Cita aina

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vadītāja Santa Garanča atgādināja, ka tas laiks, kad nodokļu parāds pārsniedza vienu miljardu latu (1,4 miljardus eiro), ir pagātnē (2013.-2017.g). Proti, pēdējā pusotra gada laikā nodokļu parādu apmērs no 1,29 miljardiem eiro 2017. gada oktobrī ir sarucis līdz 932 milj. eiro šā gada jūnijā. Būtiski samazinājies aktuālo parādu apmērs no 857 milj. eiro līdz 554 milj. eiro, turklāt kā pozitīva ziņa tika vērtēti reāli piedzenamo parādu cipari, kas pie sarūkošā nodokļu parādu apmēra ir pieauguši un šā gada 1. janvārī bijuši 174 milj. eiro apmērā. S. Garanča atzina, ka minētais panākts ar dažādiem instrumentiem. Vienlaikus viņa atgādināja, ka 2018. gadā ir būtiski sarucis dzēsto nodokļu parādu apmērs līdz 460 milj. eiro, savukārt 2016. un 2017. gadā tas pārsniedzis 0,5 miljardus eiro. Kā ļoti pozitīvu tendenci S. Garanča rādīja nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasēto summu kāpumu. Proti, 2018. gadā piedziņas rezultātā iekasēti 554 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir par 127,6 milj. eiro jeb 29,9% vairāk. Jāņem vērā, ka 2015. gadā šādā kārtā tika iekasēts tikai 401 milj. eiro. «Rezultāti sasniegti, pateicoties ne tikai normatīvo aktu izmaiņām,» skaidroja S. Garanča. Viņa savu sacīto pamatoja ar kontu reģistru, kā rezultātā nodokļu administrācijai vieglāk nodrošināties pret iespējamu mantas izvazāšanu. «Analītikas stiprināšana ne tika runājot attiecībā par nodokļu riskiem, bet arī par PVN shēmām, bet svarīgi ir pareizi novērtēt nodokļu maksātājus – klientus – un līdz ar to arī izvēlēties atbilstošus instrumentus,» stāstīja S. Garanča. Analītika rādot situāciju, ka tie uzņēmumi, kuriem maksājamie nodokļi ir samērā nelieli, ir vissliktāk disciplinētie, savukārt visdisciplinētākie ir lielie nodokļu maksātāji (maksā vairāk par 100 000 eiro). VID dati rāda, ka 2018. gadā vidējais termiņā iemaksājušo uzņēmumu īpatsvars ir sasniedzis 59%, bet sapņu latiņa ir 90%. Pēc audita nepaliek tuksnesis, jo, veicot uzrēķinu par trijiem gadiem, tas visbiežāk nav paceļams, tāpēc tiekot saīsināts audita pārskata termiņš, vienlaikus uzņēmējam ir iespēja pārskatīt savu iepriekšējo uzvedību un turpināt strādāt. «Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaudzis uzņēmumu, kuriem veikts audits, izdzīvošanas līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ietekmē tūrisma nozarē vērojams kritums jau par 90%, atsaucoties uz nozares pārstāvju ziņoto, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

"Pirms divām nedēļām runa bija par 30% kritumu, šodien nozare runā par 90% kritumu," sacīja ministrs, norādot, ka vīrusa izplatības ietekmē tiek atcelti braucieni un citas rezervācijas.

Kā atgādināja ministrs, tūrisms veido 4% no iekšzemes kopprodukta. Tādēļ Ekonomikas ministrija kopā ar Finanšu ministriju strādā pie atbalsta risinājumiem, ko piedāvāt izskatīt valdībā. Piemēram, iecerēts noteikt nepieciešamo regulējumu, lai tūrisma nozares uzņēmēji varētu vērsties VID un lūgt tā dēvētās nodokļu nomaksas brīvdienas.

Kā ziņots, VID ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem atgādina par iespēju saņemt atbalsta pasākumus.

Ņemot vērā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību un tās ietekmi uz ekonomiku pasaulē, tai skaitā arī ietekmējot Latvijas uzņēmēju iespējas veikt tūlītēju nodokļu maksājumu samaksu pilnā apmērā, VID ir izvērtējis iespējas atbalstīt likuma ietvaros atsevišķas nozares, kas izjūt ar vīrusa izplatību saistīto ekonomisko ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) neapstiprina Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izplatīto informāciju, ka trešo reizi olu produktu importā no Ukrainas ir atklāta salmonella. Tādi gadījumi līdz šim bijuši tikai divi un ja būtu vēl kāds, tad kontroles iestāde par to būtu informējusi vispirms.

Asociācija apgalvo, ka šāds gadījums reģistrēts jau trešo reizi, turklāt Eiropas Komisijas (EK) Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmā (RASFF) riska līmenis noteikts kā nopietns.

PVD norāda, ka pastiprināti kontrolē Ukrainas izcelsmes olu produktu kravas, kas tiek ievesta caur robežkontroles punktiem. Papildus, lai izvērtētu citu veidu Ukrainas izcelsmes olu produktu un olu nekaitīgumu, visām importētajām kravām uz robežas tiek ņemti paraugi laboratoriskiem izmeklējumiem gan uz veterināro zāļu atliekvielām, gan Salmonella Spp klātbūtni. Līdz šim pastiprinātās kontroles ietvaros neatbilstoši rezultāti olu produkcijā un olās nav konstatēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Auditori iesaka Rīgas domei izbeigt līdzdalību Rīgas namu pārvaldniekā

LETA, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Baraņņiks izraudzījies četrus Rīgas satiksmes padomes locekļus

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas satiksme» kapitāldaļu turētājs un vicemērs Vadims Baraņņiks izraudzījies uzņēmuma padomi četru cilvēku sastāvā, apliecināja pats Baraņņiks.

Padomē iecelts «SEB bankas» bijušais valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols, autonomas kompānijas «ALD Automotive» valdes loceklis Andrejs Pančenko, kā arī VSIA «Latvijas autoceļu uzturētājs» padomes loceklis Normunds Narvaišs.

Darbam padomē vieta rezervēta arī pašreizējam «Rīgas satiksmes» pagaidu valdes loceklim Jurim Švanderam. Pēc Baraņņika teiktā, šo amatu viņš varēs ieņemt tikai tad, kad atkāpsies no valdes locekļa amata.

Kopumā Baraņņikam bija jāizraugās pieci padomes locekļi, taču, viņaprāt, piektajam jābūt cilvēkam ar augstāko juridisko izglītību. Šis cilvēks tiks meklēts vēl vienā konkursa kārtā.

Pēc vicemēra teiktā, izraudzītajiem pretendentiem šodien tiks izsūtīti paziņojumi par viņu iecelšanu padomē. Pēc tam, 10 dienu laikā, padomei jāsanāk uz sēdi un jāievēl padomes priekšsēdētājs. «Pirmais darbs viņiem būs organizēt pastāvīgās valdes locekļu atlases konkursu,» sacīja Baraņņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK padomnieks: FinCEN varētu atsaukt priekšlikumu par sankcijām pret ABLV Bank

LETA, 17.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijai izdotos pārliecināt ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu («FinCEN»), ka «ABLV Bank» akcionāri faktiski vairs finanšu sektorā nedarbojas un bankas likvidācija būs caurspīdīga, tad ASV puse varētu atsaukt priekšlikumu par sankcijām pret šo banku.

To raidījumam «Nekā personīga» pieļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nozares padomnieks Arnis Lagzdiņš.

«FinCEN» pirms gada paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī bija teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Tomēr «FinCEN» 2018.gada februārī publiskotais ziņojums bija tikai priekšlikums sankciju ieviešanai. Agrāk vai vēlāk organizācijai būs jāpieņem lēmums, sankcijas ieviest vai priekšlikumu tomēr atsaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Bordāns atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita

LETA, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ir atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita, kura izmaksas tika lēstas ap pusmiljonu eiro, raksta «Latvijas Avīze».

Ideju veikt šādu auditu Bordāns tika pieteicis šā gada februāra sākumā - pēc tam, kad Saeima lēma par viņa partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Tolaik tika teikts, ka šāds visaptverošs tieslietu sistēmas audits izmaksāšot līdz pusmiljonam eiro.

Marta sākumā Tieslietu ministrija (TM) apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot «precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs» un tiekot strādāts «pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti».

Savukārt 16.jūlija valdības sēdē pats tieslietu ministrs no visaptverošā tieslietu audita idejas ir oficiāli atteicies, vienlaikus paziņojot, ka vairs nepretendē arī uz šim nolūkam no budžeta piešķirto pusmiljonu eiro. «TM virzīs Ministru kabinetā izskatīšanai rīkojuma projektu par finansējuma pārdali uz valsts budžeta programmu «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» no TM budžeta (...) 2019.gadam atbalstītā prioritārā pasākuma «Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t. sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte» piešķirtā finansējuma 500 000 eiro apmērā, kuru 2019.gadā netiek plānots apgūt,» teikts TM informatīvajā ziņojumā, kas bija sagatavots uz šo valdības sēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietuvā atklāj «ļoti plaša mēroga ļaunprātības ceļu būvē»

LETA--BNS, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļā no Lietuvas autoceļu būves un rekonstrukcijas projektiem, kas īstenoti laikā no 2008. līdz 2017.gadam, iespējams, pieļauta dokumentu viltošana un patiesībā izmantoti nekvalitatīvāki materiāli, secināts Lietuvas Autoceļu direkcijas veiktajā auditā.

Kā izteicies līdzšinējais satiksmes ministrs Roks Masjulis, kas atjauninātajā valdībā šo amatu vairs neieņems, audits uzrādījis ļoti plaša mēroga ļaunprātības ceļu būvē.

«Nebūt nav tā, ka negodīgi būtu strādājuši visi uzņēmumi - bija arī tādi, kuri pieļāvuši kļūdas, bet tās atzinuši un izlabojuši, tomēr ir arī ļoti sarežģīti gadījumi, kad būvuzņēmēji ne tikai mēģina savus nodarījumus slēpt, bet arī meklē politisku aizstāvību augsta līmeņa vadītāju kabinetos,» viņš norādījis.

Autoceļu direkcijas ziņojumā uzsvērts, ka daļa būvuzņēmēju vairās uzņemties atbildību par pārkāpumiem un izlabot darbā pieļautos defektus, uzrāda nepatiesus analīžu rezultātus un cenšas vilkt procesus garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc iepazīšanās ar starptautiskās auditoru kompānijas «Ernst & Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) varētu tikt lemts par iespēju no atbildīgajām personām - iepriekšējās valdes - piedzīt vairākus miljonus eiro, otrdien Latvijas Televīzijā pavēstīja RS pašreizējais vadītājs Anrijs Matīss.

Audits liecinot, ka uzņēmumam piešķirtās dotācijas nesedz «Rīgas satiksmes» reālās izmaksas, turklāt uzņēmumam radušies miljonus eiro lieli zaudējumi. Uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss skaidroja, ka saskaņā ar auditoru ziņojumu Rīgas domes dotācijas par pasažieru pārvadājumiem nav segušas šo pakalpojumu reālās izmaksas, attiecīgi uzņēmumam radušies zaudējumi, kas jākompensē ar aizņēmumiem un citādā veidā. Tāpat auditoru ziņojums rada jautājumus par vairākiem uzņēmumā veiktajiem iepirkumiem un sadarbības līgumiem.

Saistībā ar auditā atklāto Matīss norādīja, ka tas kalpos par pamatu konkrētu personu atbildības vērtēšanai, piebilstot, ka tāpat tiks vērtēta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Matīss uzskata, ka ziņojums varētu kalpot par pamatu vairāku miljonu eiro zaudējumu piedziņai no atbildīgajām amatpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vai paspēji izlasīt? Strīds ar nodokļu administrāciju paralizē biznesu

Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdes tikšanās ar uzņēmuma kreditoriem aizritējusi veiksmīgi un aizdevēji piešķirto naudu pagaidām atgriezt nelūdz, apgalvoja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma valde kreditorus šodien iepazīstināja ar kapitālsabiedrības šī gada budžeta projektu un citiem finanšu rādītājiem. «Kreditori uzklausīja līdz šim paveiktos darbus un pagaidām nekādu pretenziju nav. Vienojāmies, ka, tiklīdz valde apstiprinās auditorkompānijas »Ernst&Young« izstrādāto rekomendāciju plānu, tas tiks nosūtīts arī kreditoriem. Vienlaikus pārstāvji vienojās arī turpināt regulāru komunikāciju,» sacīja Zaķis.

Uzņēmuma aizdevēji ir vairākas vadošās Latvijas bankas, kā arī Eiropas investīciju banka, Ziemeļu investīciju banka un citas ārvalstu kredītiestādes.

«Rīgas satiksmes» kopējās kredītsaistības pārsniedz 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kritēriji nodokļu auditam joprojām ārpus likuma

Māris Ķirsons, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par to, ka nodokļu administrācija auditam pakļaus tikai tos uzņēmumus, kuri pēc vairākiem parametriem un analīzes tiek atzīti kā riskanti, turklāt auditējamais tiek informēts par gaidāmo pārbaudi, izčākst varas gaiteņos

Izskan arī bažas par pasūtījumu galdu, opozīcijā esošie sola atbilstošo priekšlikumu atjaunot, iesniedzot attiecīgos grozījumus. Par to, kāds būs rezultāts attiecībā par izmaiņām likumā Par nodokļiem un nodevām, ko Saeima pieņēma izskatīšanai, rādīs laiks.

«17. jūlija VID nodokļu konsultatīvās padomes sēdē tika izskatīti VID vadītājas prezentētie piedāvājumi attiecībā par nodokļu administrācijas inspektoru - auditoru – neatkarību, par to, kad VID publisko datus attiecībā uz revīzijā konstatēto konkrētajā uzņēmumā, par to, kā VID izvēlēsies, pie kuriem nodokļu maksātājiem doties auditā, taču daļa no tajā lemtā – par auditoru neatkarību un to personu, pie kuriem dodas auditēt, informēšanu - varas gaiteņos pazuda,» stāsta VID nodokļu konsultatīvās padomes locekle, AS CBB Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank Latvijā strādā bez izmaiņām un tās darbību neietekmē akcionāru attiecības Zviedrijā

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Swedbank Latvija strādā bez izmaiņām un tās darbību neietekmē akcionāru attiecības Zviedrijā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Swedbank Latvija, tāpat kā jebkura cita banka, ikdienā sadarbojas ar institūcijām, kuras veic pārbaudes un uzrauga finanšu darījumus.

«Kā iepriekš minēts bankas paziņojumos medijiem, Swedbank Latvijā jau 2016.gada beigās atteicās no augsta riska klientiem, tāpēc bankā nav notikumu, kurus varētu saukt par ārkārtējiem. Pārmetumi, kas šobrīd bankai tika adresēti, ir sena pagātne. Par šiem notikumiem banka jau 2016. gada beigās saņēma ieteikumus no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas. Pēc ieteikumu ieviešanas Swedbank iekšējās kontroles sistēma atbilst visaugstākajiem standartiem nozarē un turpina pastāvīgi pilnveidoties, ko apliecina arī regulāri veikts neatkarīgs sistēmu audits,» norāda bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiziskās personas ienākumi lielāki par deklarētajiem? Kā to izskaidrot VID

Nataļja Kozlovska, vincitunion.com, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jūsu kredītiestāžu kontos 2018.gadā kopējā saņemtā summa ir lielāka nekā ienākums, kas uzrādīts Valsts Ieņēmumu dienesta iesniegtajos pārskatos.» Šādu paziņojumu saturošas vēstules šoruden sāk saņemt daudzas privātpersonas, kuru kontos iepriekšējā gada kopējā kredīta vai debeta apgrozījuma summa bija 15 tūkstoši eiro vai vairāk un ienākumu apjoms varētu būt pārsniedzis deklarēto. Ar augstu varbūtību līdzīgas VID vēstules tuvākajos mēnešos saņems liels skaits fizisku personu.

VID paziņojumos fiziskajām personām aicina izvērtēt, vai aizvadītajā gadā nav gūti ienākumi, par kuriem būtu maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un, ja šādi ienākumi bijuši, deklarēt tos. Jāatgādina, ka saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumiem, kas stājās spēkā pērn un izraisīja plašu rezonansi, kredītiestādēm līdz katra gada 1. februārim jāsniedz VID informācija par fiziskām personām rezidentiem, kuru pieprasījuma noguldījumu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes ietvaros ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. VID rīcībā nonāk informācija par kontu atlikumu iepriekšējā kalendārā gada beigās, kā arī kopējais debeta un kopējais kredīta apgrozījums, bet ne konkrētu darījumu informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru