Latvijas rūpniecībā šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas augušas par 3%, kas ir straujāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pirmdien publicētie dati.

Ražotājcenas 2017.gada augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu pieaugušas visās ES dalībvalstīs, tostarp straujākais kāpums gada laikā bijis Beļģijā (+7,2%), kam seko Bulgārija (+5,9%), Igaunija (+5,7%) un Apvienotā Karaliste (+5,1%).

Lietuvā ražotājcenas minētajā periodā palielinājušās par 3,9%.Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas šogad augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaugušas par 2,9%, bet eirozonā kāpums bijis 2,5% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - 2017.gada jūliju - ražotājcenas ES vidēji augušas par 0,4%, bet eirozonā - par 0,3%.Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas augustā palielinājušās 22 ES dalībvalstīs, tostarp straujākais kāpums bijis Ungārijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē (visās valstīs +0,9%), Beļģijā (+0,8%), kā arī Grieķijā un Horvātijā (abās valstīs +0,7%).

Latvijā pērn novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi bija trešais lielākais rūpniecības ražotājcenu kritums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat ceturtdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Slovākijā - rūpniecības ražotājcenas novembrī bija par 2,6% mazākas nekā 2015.gada priekšpēdējā mēnesī, bet lielāks kritums reģistrēts Luksemburgā (-6,5%) un Horvātijā (-2,7%).

Pērn novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā ražotājcenu kritums reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, bet pārējās 14 valstīs bijis pieaugums. Lielākais kāpums bijis Lielbritānijā (+4,4%), Beļģijā (+4,1%) un Zviedrijā (+3,2%). Igaunijā ražotājcenas novembrī bija par 1,8% lielākas nekā gadu iepriekš, bet Lietuvā pieaugums bijis par 0,2%.

Savukārt novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri rūpniecības ražotājcenas saruka septiņās ES dalībvalstīs: Horvātijā (-1,3%), Grieķijā un Lielbritānijā (abās valstīs -0,7%), Portugālē (-0,3%), Itālijā un Kiprā (abās valstīs -0,2%), kā arī Rumānijā (-0,1%).

Latvijas rūpniecībā pērn novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas augušas par 3,3%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» piektdien publicētie dati.

Ražotājcenas 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri pieaugušas visās ES dalībvalstīs, tostarp straujākais kāpums gada laikā bijis Beļģijā (+7,1%), kam seko Bulgārija (+5,8%), Lielbritānija (+5,1%), Ungārija (+4,7%), Nīderlande (+4,6%), kā arī Lietuva un Grieķija (abās valstīs +4,5%). Igaunijā ražotājcenas minētajā periodā palielinājušās par 1,4%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada pieaugušas par 3,1%, bet eirozonā kāpums bijis 2,8% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - 2017.gada oktobri - ražotājcenas gan ES, gan eirozonā vidēji augušas par 0,6%.

Latvijas rūpniecībā šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas samazinājušās par 5,1%, kas ir lielāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publicētie dati.

Straujākais kritums starp visām ES dalībvalstīm reģistrēts Lietuvā (-7,8%), Beļģijā (-7,5%), Itālijā un Spānijā (abās valstīs -6,1%), bet kāpums bijis vien Maltā (+1,5%), Slovēnijā (+0,7%) un Luksemburgā (+0,1%). Igaunijā ražotājcenas sarukušas par 2,3%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada sarukušas par 3,4%, bet eirozonā kritums bijis 3,7% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - ražotājcenas gan ES, gan eirozonā pieaugušas par 0,7%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas samazinājušās vienīgi Čehijā (-0,1%). Lielākais pieaugums bijis Igaunijā (+3,7%), Dānijā (+3,3%), Somijā (+2,2%), Spānijā (+1,9%), Beļģijā (+1,8%), Lietuvā (+1,6%) un Grieķijā (+1,5%). Latvijā ražotājcenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palikušas nemainīgas.

Latvijā rūpniecības ražotājcenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada septīto mēnesi samazinājušās par 4,1%, kas ir lielāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" trešdien publicētie dati.

Straujākais kritums starp visām ES dalībvalstīm reģistrēts Lietuvā (-8,5%), Kiprā (-6,7%), Itālijā (-5,4%), Grieķijā (-5,3%), Dānijā, Igaunijā un Somijā (visās valstīs -5,2%), bet kāpums bijis vien Slovākijā un Slovēnijā (abās valstīs +0,3%) un Maltā (+1,7%).

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada sarukušas par 3%, bet eirozonā kritums bijis 3,3% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūniju - ražotājcenas ES pieaugušas par 0,4%, bet eirozonā - par 0,6%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas samazinājušās septiņās valstīs, straujākais kritums bijis Kiprā (-2,2%) un Igaunijā (-2,1%).

Līdzīgi kā aprīlī, arī maijā līdzīgi bija vērojams būtisks ražotājcenu kāpums, mēneša laikā ražotājcenām palielinoties par 1.8%.

Ražotāju cenas vairāk palielinājās eksportētai produkcijai (par 3.1% mēneša laikā), mazāk vietējā tirgū ražotai produkcijai (par 0.9%). Gada laikā eksportētai produkcijai ražotājcenu kāpums jau veido 9.4%, savukārt vietējā tirgū realizētai produkcijai gada griezumā vēl neliela 0.6% liela deflācija, tomēr arī šeit ir augšupejoša tendence, tādējādi jau tuvākajos mēnešos arī vietējā tirgū realizētai produkcijai ražotājcenas no mīnusiem varētu pārvērsties plusos. Ražotājcenu šis pieaugums daļēji tiks iecenots cenās, un mazinās arī patēriņa cenu deflāciju.

Ražotājcenu pieaugumu virza resursu un izejvielu cenu kāpums pasaules tirgos, kā arī pasaules globālās ekonomikas atveseļošanās process, kas ļauj ražotājiem ārējos tirgos pārdot savu preci dārgāk nekā vietējā tirgū. Ražotāji izejvielu cenu izmaiņas izjūt mazliet ātrāk nekā patērētāji, līdz ar to šis izejvielu cenu kāpuma efekts ātrāk atbalsojās ražotājcenu statistikā. Patlaban līdzīgas ražotājcenu pieauguma tendences vērojamas gan pārējās Baltijas valstīs, gan arī Eiropas Savienībā, līdz ar to pagaidām nav pamata satraukumam par iespējamo Latvijas uzņēmēju konkurētspējas pasliktināšanos cenu kāpuma dēļ.

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar 2021.gada janvāri, pieaudzis par 27%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis gada laikā ir audzis par 34,6%, savukārt eksportētajai produkcijai ražotājcenu līmenis palielinājies par 20,5%.

Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaugušas par 23,9%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 17,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražotājcenu līmeni attiecīgajā periodā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Latvijas ekonomikas atveseļošanās pamatā ir saražotās produkcijas eksporta apjomu palielināšana - šādu apgalvojumu no dažādu politiķu un amatpersonu mutēm ir nācies dzirdēt ne reizi vien.

Principā jau taisnība ir, ņemot vērā pāris visnotaļ būtiskus faktorus. Pirmkārt, vietējais tirgus, it īpaši tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir ļoti ierobežots. Otrkārt, pēdējo pāris gadu laikā, pieņemot dažādus politiskus lēmumus, ir panākta būtiska iekšējā patēriņa samazināšanās. Tātad - atliek strādāt uz to, lai pēc iespējas vairāk preču un arī pakalpojumu varētu pārdot plašajā pasaulē. Tomēr šeit ir kāda būtiska problēma…

Atbilstoši pēdējiem oficiālajiem datiem šā gada aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ražotājcenas Latvijā ir pieaugušas par 8,6%, tostarp eksportētajai produkcijai - par 7,8%. Kas tad galvenokārt kalpo par iemeslu šādam izmaksu kāpumam? Viena no būtiskākajām problēmām šajā sakarā ir nenoliedzamais izejvielu kāpums pasaules tirgū, ko ir veicinājuši starptautiska līmeņa spekulanti. Turklāt šajā jomā Latvijas uzņēmējiem īpaši nelabvēlīga situācija veidojas kaut vai tāpēc, ka mūsu ražotāji pārsvarā gadījumu strādā un pasaules tirgus fona salīdzinoši nelielos apmēros. Proti, arī šeit darbojas princips - jo vairāk pērc, jo mazāk jāmaksā. Savukārt Latvijas uzņēmēji pērk salīdzinoši maz. Un šajā jomā mūsu valsts valdība, objektīvi vērtējot, nevar izdarīt neko. ASV prezidents Baraks Obama, sadusmojies par augošajām degvielas cenām, nolēmis izveidot īpašu komisiju, kas vētītu, vai šīs cenas ir objektīva vai arī runa ir par spekulantu uzdarbošanos. Taču ir skaidrs, ka ASV prezidenta administrācijas ietekme uz ekonomikas procesiem ir neizmērojami lielāka, nekā Latvijas valstvīriem.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas kāpa līdz vairāku mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc OPEC valstu naftas ieguves samazināšanas.

Ķīnā jūlijā bijusi gada deflācija 0,3% apmērā, tādējādi Ķīnā deflācija reģistrēta pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā, savukārt ražotājcenas Ķīnā jūlijā samazinājušās par 4,4%, liecināja valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Šie dati seko otrdien publicētiem datiem par Ķīnas eksporta kritumu, kas jūlijā bijis straujāks nekā jūnijā.

Neraugoties uz vājiem Ķīnas ekonomikas datiem, jēlnaftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,6% līdz 87,55 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 1,8% līdz 84,40 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra.

Joprojām ir jautājums, vai statistika ir valsts spogulis vai zinātkāres apmierināšanas materiāls, šobrīd tā vairāk der vidējās temperatūras mērīšanai nekā patiesās situācijas rādīšanai .

Statistika ir joma, kura kuru mēdz izmantot gan valsts, gan privātkompāniju budžeta veidotāji, tirgotāji un ražotāji, zinātnieki un pētnieki, ekonomisti un studenti, pat blēži. Katram no minētajiem ir savas intereses, kāpēc statistika tiek izmantota. Statistikai būtībā jāatspoguļo reālā aina, lai kā tas nepatiktu kādam no tās izmantotājiem. Tomēr, kā liecina vēsturiskā pieredze, statistiku savtīgām interesēm var izmantot arī valsts vara.

Padomju varas gados bieži vien, ieejot veikalā un ieraugot tukšos plauktus, cilvēki secināja tikai to, ka statistika, maigi izsakoties, neatspoguļo patieso ainu, lai neteiktu, ka tā vienkārši bija lieli meli, jo bija taču pierakstījumi. Bieži vien, vēloties parādīt sasniegumus, tika izmantota salīdzināšanas metode ar 1913. gadu vai Pirmo pasaules karu un revolūcijām un apvērsumiem bagāto, bet ekonomiski bēdīgo 1917. gadu. Diemžēl šķiet, ka kādā brīdī statistikas datus spēja uzspodrināt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Grieķija, tāpēc ir saprotama Briseles priekšnieku un kontrolētāju vēlme pārliecināties, vai ar kaut ko līdzīgu nenodarbojas arī citas dalībvalstis. ES kontrolētāji pabija arīdzan Latvijā un vērtēja mūsu pašu Centrālo statistikas pārvaldi.

Šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamības indeksa vērtība uzlabojās visās Baltijas galvaspilsētās. Taču šoreiz, īpaši, ja domājam par mājsaimniecību iespējām atļauties jaunuzceltos dzīvokļus, indekss rāda mānīgi iepriecinošu ainu, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI).

No mājsaimniecību ienākumu viedokļa, pandēmijas radīto strukturālo pārmaiņu dēļ vidējās darba algas kāpums visdrīzāk ir zināmā mērā pārvērtēts. Savukārt mājokļu cenu ziņā pēdējā laikā novērots pieaugums tieši jaunuzceltu dzīvokļu rezervāciju cenās, kas statistikas datos parādīsies tikai ar novēlošanos. Līdz ar to vismaz jaunuzcelta dzīvokļa kārotājiem sapnis par mājokli visdrīzāk augošo cenu dēļ tuvākajā laikā kļūs mazāk pieejams.

MPI atspoguļo mājsaimniecību iespējas atļauties iegādāties dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību. Ņemot vērā aktuālākās procentu likmes, un mājokļu cenas, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzītie ikmēneša maksājumi un tie pretstatīti vidējās neto algas attīstībai.

No PVN administrēšanas skatupunkta 2017. gads ir sācies interesanti. Eiropas Komisijas līmenī ir saklausīts Austrijas un Čehijas lūgums piešķirt tiesības piemērot vispārējo apgriezto PVN preču un pakalpojumu piegādēm, ja darījuma summa pārsniedz 10 tūkstošus eiro (rēķina robežvērtība). Neskatoties uz stāvokli, kad visām dalībvalstīm vēl jāizsaka piekrišana, ka PVN direktīva būtu papildināma ar šādu mehānismu, pats fakts ir interesants, jo līdzīgus priekšlikumus Komisija līdz šim kategoriski noraidīja.

Atgriežoties no nākotnes pie šodienas aktualitātēm Latvijā, jāatzīst, ka februāra sākumā paustas dažas ievērības cienīgas publiskas atklāsmes par PVN iekasēšanas specifiku Latvijā. Zvērināta advokātu biroja Sorainen pārstāvis Jānis Taukačs publiski pauda dažas savas atziņas, un viena no tām bija, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto auditu mērķis ir tikai un vienīgi sodīšana, nevis palīdzība uzņēmumam sakārtot savu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu. Atziņas radīja tādu kā sniega bumbas efektu, kas rezultējās VID publiskā atbildē: VID darbu pārbauda tiesas, un tās 2016. gadā atzinušas, ka 92% tiesvedību tiesas spriedums ir VID daļā vai pilnībā labvēlīgs. Lai tiesu statistika būtu nedaudz skaidrāka un VID atbilde pikantāka, jāņem vērā, ka arī VID auditu statistika liecina par augstu rezultativitāti. Nodokļu auditi 94% gadījumu beidzas ar papildus nodokļu uzrēķinu. VID saka, ka strādā pareizi, balstoties uz tiesu statistiku, no otras puses, uz VID statistikas pamata var teikt, ka VID soda, nevis audzina. Atliek tikai minēt, kuram ir taisnība.

Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ir teiciens - produktivitātei īstermiņā ir maza nozīme, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā lieta, kam ir nozīme. Valstij ir svarīgi celt produktivitāti, jo tad, izmantojot esošos ražošanas faktorus, rodas iespēja iegūt lielāku IKP. Tādejādi atbrīvojas resursi, kas var paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādejādi augsta produktivitāte un augoša labklājība ir cieši saistīta. Tas, ko saprot ar valsts produktivitāti, ir darbaspēka produktivitāte, proti, saražotais uz vienu darbaspēka vienību. Darba ražīgumu var iedalīt faktoros, kas mēra cilvēkkapitāla attīstību (kompetence un prasmes), produktīvā kapitāla apjomu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti, kas mēra tehnoloģisko progresu, ko tieši izmērīt nav iespējams.

Statistika ir fundamentāls pamats individuālu un kolektīvu lēmumu pieņemšanā. Tā ir kā izejas materiāli ražošanas procesā, jo statistikas datu pieejamība, kvalitāte un izvēle būtiski ietekmē gala produktu – lēmumu. Lai statistika kļūtu par informatīvu bagātību, kas palīdz izvērtēt šodienu un veidot nākotni, tai nepieciešama pievienotā vērtība – datu lietotāju viedoklis un zināšanas.

Eurostat datu lietotāju konference Statistika - zināšanas sabiedrībai, kuru organizē laikraksts Dienas Bizness, ir forums, kur divām pusēm vienai otru iepazīt, uzrunāt un sadzirdēt, piedaloties aktīvās diskusijās gan statistikas veidotājiem - Eurostat un Centrālajai statistikas pārvaldei, gan datu lietotājiem - ekonomistiem, zinātniekiem, ministriju un uzņēmēju pārstāvjiem kā arī žurnālistiem.

Konferencē tiek runāts par tādām tēmām kā Eiropas un Latvijas darba tirgus attīstība, sociālā iekļaušana un labklājība, statistikas dati rīcībpolitikas plānošanai un izvērtēšanai, statistikas dati mediju telpā u.c.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Vienpadsmit gadu laikā emigrācijas dēļ esam zaudējuši vismaz 140 tūkstošus cilvēku, lēš Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans. Viņš šodien prezentēja pētījumu Kas šodien dzīvo Latvijā? Reālā demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā, kurā apgalvots, ka emigrācijas vilnis no Latvijas bijis daudz lielāks nekā oficiālā statistika.

Kā norādīja Hazans, demogrāfija šobrīd ir «karstākais» jautājums, viņa prezentētie skatļi neesot sensācija - tie ir tuvu viņa prognozēm, taču profesors atradis dokumentālus pierādījumus. Viņš akcentēja, ka iedzīvotāju skaits ir pamatā ļoti daudziem citiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas nozīmē, ka, ja demogrāfiskā statistika nav pareiza, arī citi rādītāji nav pareizi.

Pēc Hazana aplēsēm, vienpadsmit gadu laikā Latvija ir zaudējusi vismaz 140 tūkstošus cilvēku, nevis 33 tūkstošus, ko min statistikas pārvalde. Taču arī šis esot tikai minimālais novērtējums. Saskaņā ar augstāko novērtējumu emigrējuši pat 250 tūkstoši cilvēku. Kā skaidroja profesors, demogrāfiskā statistika nekad nebūs pilnīga, jo daļa emigrantu nav reģistrēti, citi strādā puslegāli.

Statistikas dati ir izziņas avots valsts amatpersonām un uzņēmējiem lēmumu pieņemšanā, tomēr svarīgākais ir pareiza šo datu izpratne; bez uzlabojumiem neiztikt

Tāds ir ES statistikas biroja Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes sadarbībā ar Dienas Biznesa rīkotā foruma «Statistika zināšanu sabiedrībai» darba rezultāts. Lai arī statistikas dati ir sava veida konkrētā brīža fotogrāfija, kura var patikt vai nepatikt, tomēr «sist» spoguli (statistiku), ka tā nerāda to, ko kādam gribētos redzēt, jau nav izeja no situācijas.

Latvija jau vairāk nekā desmit gadu ir ES dalībvalsts un tieši tāpēc ar Eurostat datiem tiek mērīts, kādi izskatāmies uz kopējā Eiropas fona, kādi esam salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, kurās jomās esam priekšā un kurās atpaliekam. Protams, statistika parādīs skaitļus, bet izskaidrojumi tiem un secinājumi ir meklējami citur. Tieši tāpēc ir svarīga iegūto skaitļu adekvāta izpratne par notiekošo. Statistikas datus izmanto ne tikai uzņēmējdarbības vajadzībām, bet arī labklājības, veselības aprūpes, sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanai.

Jau kādu laiku Latviju Eiropas neveiksminieku augšgalā ir nomainījusi Grieķija. Grieķu realitāte ir patiešām skarba un, atšķirībā no Latvijas, izeju no problēmām pašreizējos apstākļos saskatīt ir grūti. Negatīvāk noskaņotie eksperti pat runā, ka Grieķijas problēma var iedragāt Eiropas Savienības un eiro zonas pastāvēšanas pamatus, un nākamie aiz grieķiem rindā jau stāv spāņi, portugāļi, īri un itāļi.

Kas notiek Grieķijā?

Budžeta deficīts - 13%, valsts parāds – 121% no IKP, korupcija, nodokļu nemaksāšana, novecojusi izglītības sistēmā, reāla krīzes izejas plāna neesamība – tās ir tikai dažas no problēmām, kas,diemžēl, izklausās jau kaut kur dzirdētas ... Salīdzinājumā ar Latviju, Grieķija vēl dzīvo ilūzijā, ka viss pats no sevis kaut kā nokārtosies, ka viņus izglābs, ka algas vēl var palielināt un atkal viss būs labi. Grieķijas sabiedrība krasi iebilst pret ienākumu samazināšanu. Pat Grieķijas statistika ir viena liela ilūzija, kas atsauc prātā veco labo teicienu, ka ir lieli meli, ir mazi meli un ir statistika. Grieķu statistika. Tā, piemēram, tieši manipulācijas ar statistikas datiem Grieķijai nodrošināja eiro ieviešanu. Pagājušogad, piemēram, Grieķijas budžeta deficīta līmenis, mainoties politiskajiem līderiem, īsā laika periodā tika pārskatīts no 6.7% uz 12.7%. Atklājoties patiesībai par valsts vājo finanšu stāvokli, uzticība starptautiskajos tirgos strauji kritās. Investoru mērs bija pilns, spekulanti vēl nedaudz piepalīdzēja, un ārvalstu kapitāls sāka pamest valsti. Tad arī sākās problēmas, jo naudas, ar ko deficītu finansēt, vairs nebija. Lai nosegtu šī gada budžeta deficītu, Grieķijai būs nepieciešams aizņemties vēl 55 miljardus eiro. Un pašlaik neviens reāli nestādās priekšā, kur šādu summu savākt, un cik tas izmaksās Grieķijai.

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

«Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā jau nozagtas 214 automašīnas - 104 no tām jaunākas par 10 gadiem. Šo mašīnu kategorijā dominē apvidus automašīnas, bet zagtāko automašīnu saraksta augšgalā atgriežas BMW modeļi. Bieži atklājas, nozagtajām mašīnām bijušas tikai rūpnīcā uzstādītās drošības sistēmas,» informē AAS Gjensidige Baltic KASKO produktu vadītājs Ivars Getliņš.

Jau pēdējos trīs gadus vērojama satraucoša statistika par nozagtajām automašīnām - kopš 2013. gada vidēji nozagts par turpat 100 vecumā līdz 10 gadiem automašīnām vairāk, nekā iepriekšējā gadā. Tā 2013. gadā bija nozagtas 368 automašīnas vecumā līdz 10 gadiem, 2014. gadā tādu bija 467, bet pērn - 539. «Savukārt šā gada pirmajos trijos mēnešos nozagtas jau vairāk nekā 100 automašīnas vecumā līdz desmit gadiem un, ja šādos tempos situācija turpinās attīstīties, gada kopējā statistika būs ievērojami bēdīgāka, nekā pērn,» komentē I.Getliņš.

Viņš uzsver, ka īpaši piesardzīgiem jābūt Toyota Land Cruiser, BMW, Toyota RAV4 un Audi markas automašīnu īpašniekiem. «Jau pērn bija vērojams, ka mazinājusies zagļu interese par Toyota Land Cruiser, tomēr šis auto joprojām ir starp zagtākajām mašīnām. 2014. gadā bija nozagti 32 šīs markas auto, bet pērn - 26. Turpretim būtisks popularitātes pieaugums zagļu acīs, vērojams BMW markas automašīnām, kas pēdējo trīs gadu laikā strauji iekļuvušas zagtāko sarakstā. Tā 2013. gadā nozagtas 5, 2014. gadā - 13, bet 2015. gadā - 35 BMW 5. sērijas automašīnas. 3. sērijas BMW statistika ir ar līdzīgi pieaugošu tendenci - attiecīgi 2013. gadā nozagtas 7, 2014. gadā - 10, bet aizvadītajā - 19 šīs sērijas automašīnas. Turklāt BMW ir populārākais zagtais automašīnas modelis arī šā gada trijos mēnešos - kopā janvārī, februārī un martā nozagtas 17 BMW 3.un 5. sērijas automašīnas, kas jaunākas par 10 gadiem,» informē I.Getliņš.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Sākot no 1. novembra, visi jaunizlaistie N3 jeb lielās kategorijas kravas auto obligāti ir jāaprīko ar avārijas bremzēšanas un joslu maiņas palīgsistēmām, paredz jaunā Eiropas Savienības regula, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šie divi jaunievedumi kalpos satiksmes drošības uzlabošanai, visi kā viens uzskata pašmāju kravas auto tirgotāji un satiksmes drošības eksperti. Pēc būtības, abas sistēmas ir vēl viens acu pāris, kas palīdzēs kravas auto šoferim ikdienas darbos, un tas nozīmē, ka pārējie satiksmes dalībnieki, it īpaši mazaizsargātie, proti, gājēji un velobraucēji varēs justies nedaudz drošāk.

Melnā statistika

Šīs regulas īpašo nozīmi izceļ ne tikai nesenie notikumi Garkalnē, kad kravas auto ietriecās velobraucēju grupas pavadošajā auto, pēcāk uztriecoties pašiem velosipēdistiem, bet arī tas, ka ceļu satiksmes drošības statistika diemžēl apliecina, ka Latvija no Eiropas valstīm ir pirmajā vietā pēc bojāgājušo skaita uz 1000 iedzīvotājiem. Turklāt Ceļu Satiksmes drošības direkcijas (CSDD) svaigākā statistika rāda, ka pirmajos desmit mēnešos gājis bojā 41 gājējs. Drošības eksperti gan norāda, ka bieži vien nedz vieglā, nedz kravas auto vai cita transportlīdzekļa vadītājs, bet gan pats gājējs ir vainīgs pie negadījuma izraisīšanas. Lielākā kļūda ir tā, ka liela daļa gājēju un velosipēdistu neapzinās kravas auto manevrētspējas īpatnības un faktu, ka vairākus desmitus tonnu smagais transportlīdzeklis pēc visiem fizikas likumiem nav spējīgs apstāties tikpat ātri un īsā distancē kā, piemēram, vieglais pasažieru auto, tāpēc obligātajā programmā ietvertā kravas auto avārijas bremzēšanas sistēma atsevišķos gadījumos darīs visu, lai glābtu neuzmanīga gājēja dzīvību.

Covid-19 pandēmija pēdējo sešu mēnešu laikā ienesusi vāciešu dzīvē milzu pārmaiņas, taču palūkojoties atpakaļ veselus desmit gadus, šķiet, ka toreiz salīdzinājumā ar šodienu pastāvējusi pavisam cita Vācija.

Skaitļi liecina, ka tādi vāciešu ikdienas paradumi, kā piemēram, dzeršana, ēšana vai mediju patēriņš, piedzīvojuši straujas pārmaiņas.

Šobrīd 76% jeb 53 miljoni vāciešu, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, lieto mobilos tālruņus ar interneta pieslēgumu, liecina IT nozares apvienības "Bitkom" statistika.

2015.gadā šis skaitlis attiecīgi bija 65%, bet 2012.gadā - tikai 36%. Tomēr jānorāda, ka patiess viedtālruņu triumfs sākās tikai 2007.gadā, kad tirgū parādījās "Apple" ražotais "iPhone".

Pirms desmit gadiem saskaņā ar Vācijas Brūveru apvienības datiem katrs vācietis patērēja aptuveni 107 litrus alus, taču 2019.gadā vidējā vācieša alus patēriņš sarucis līdz 102 litriem.