Jaunākais izdevums

Atbalsta maksājumi stimulē saimniekot bioloģiski, vienlaikus ar stingrajām prasībām savažojot potenciālos krāpniekus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bioloģiski sertificēto saimniecību vidū krāpšanās gadījumu nav daudz un tie tiek veiksmīgi apkaroti, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. «Valsti apkrāpt var, bet ne uz ilgu laiku,» viņš piebilst.

Tas ir tikai laika jautājums, lai bioloģiskais lauksaimnieks – pārkāpējs tiktu izķerts, jo pārbaudes notiek regulāri, tostarp neplānotas, atzīme G. Norkārklis. Sankcijas ir bargas, jo, saņemot sertifikātu, bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi apņemas saimniekot piecus gadus – turklāt attiecīgajā platībā un nemainot tās atrašanās vietu. Ja šajā laikā tiek konstatēti rupji pārkāpumi, jaatmaksā visi saņemtie atbalsta maksājumi un tiek anulēts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. Par bargi sodāmu pārkāpumu, piemēram, var uzskatīt ģenētiski modificētu organismu izmantošanu, minerālmēslu lietošanu vai miglošanu ar pesticīdiem, piemēram, ar herbicīdu glifosātu, uz kura bāzes izgatavota arī populārā nezāļu inde Raundaps. Glifosāta lietošanas pēdas noslēpt ir grūti, par to liecina brūni lauki, kontroles iestāžu inspektoriem garām nepaslīd arī tehnoloģiskās sliedes laukos, kas liecina par miglošanu, skaidro bioloģisko lauksaimnieku priekšstāvis. «Piemēram, bioloģisko graudu kravas, ko mūsu zemnieki eksportē uz Vāciju, galamērķī pārbauda katru atsevišķi, tā pārliecinoties, ka tajos nav pesticīdu atliekvielu. Ja tādas atrastu, bizness zemniekam būtu beidzies,» atzīmē G. Norkārklis.

Lauku atbalsta dienesta (LAD), pēc DB lūguma, apkopoja bioloģisko saimniecību pieļautās biežākās un būtiskākās kļūdas. Piemēram, atbalstam bioloģiskie zemnieki piesaka neapsaimniekotas zemes platības vai atbalstam pieteiktajā platībā norāda kultūru, kas atšķiras no faktiskās, piemēram, augļu koku vietā konstatē pastāvīgo pļavu ganības. Mēdz būt gadījumi, kad tiek saņemta atšķirīga informācija par kultūrām platību maksājumu iesniegumā un sertificētām platībām sertificējošās institūcijās, piemēram, iesnieguma laukā deklarēti kartupeļi, bet sertificēta papuve. Saistības nav izpildījuši arī tie lauksaimnieki, kas nenodrošina minimālos ieņēmumus.

Plašāk lasiet rakstā Augļkoku vietā – pļavas ceturtdienas, 16. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks šovasar dosies uz ganībām pie pļavu īpašniekiem visā Latvijā, lai uzturētu un atjaunotu vērtīgās dabiskās pļavas.

Ganību sezonas atklāšana notika 15. maijā, kad pirmās govis ieradās Pedvāles mākslas parkā Sabilē. Mobilais ganāmpulks šovasar darbosies arī atpūtas bāzē «Zviedru cepure» Sabilē, vairākās Siguldas, Jelgavas un Jūrmalas pilsētas pļavās, arī Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā «Raķupe» un aizsargājamo ainavu apvidos Vestiena, Veclaicene un Ziemeļgauja.

Pedvāles mākslas parkā šovasar tiks noganīti 10 hektāru dabiskās pļavas, kurai nepieciešama atjaunošana.

Projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks darbojas jau otro sezonu. Pirmajā ganīšanas sezonā ganāmpulks viesojās vairākās pļavās un ganībās Valkas novadā, Jelgavas Sieramuižas pļavās, pie Zvārtas ieža, un kopumā tika noganīti 183 hektāri dabisko pļavu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augļkoku un ogulāju raža šogad Latvijā varētu būt mazāka nekā pērn, aģentūrai LETA prognozēja aptaujātie augļkopji.

Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers sacīja, ka maija sākumā sala dēļ daudzām augļkoku šķirnēm cieta ziedpumpuri, tādējādi raža būs mazāka nekā pērn.

«Vienā daļa dārzu ir bijuši diezgan jūtami sala bojājumi un raža šogad kopvērtējumā Latvijā varētu būt vidēji par 40-50% mazāka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,» teica Zilvers, piebilstot, ka līdzīga situācija ir arī citās tuvējās Eiropas valstīs, piemēram, Lietuvā un Polijā.

Pēc Zilvera minētā, ņemot vērā samērā sliktās ražas ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, augļu cenas šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu būs augstākas.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijā būs arī saimniecības, kurās šogad gaidāma labāka augļu un ogu raža nekā pērn, tādējādi ražas zudumus nevar viennozīmīgi attiecināt uz visu Latviju. «Tukuma pusē ir labāk klājies, savukārt vietām dziļāk Kurzemē - gājis sliktāk. Tāpat arī Sēlijā būs sliktāka raža, lai gan kopumā Zemgalē tā būs normāla,» teica Zilverts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas lieguma Randu pļavas dabas takā pēc remonta apmeklētājiem atvērts putnu vērošanas tornis, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Inese Pabērza.

Tas celts 2006. gadā, un tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts no pērnā gada. Šis bija pirmais lielais torņa remonts, kura laikā nostiprinātas konstrukcijas un ārēji iegūts arī jauns, Randu pļavu ainavai atbilstošs izskats. Objekta atjaunošana veikta ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu pēc biedrības Silva Fortis iniciatīvas.

Putnu vērošanas tornis dabas liegumā ir iecienīts dabas speciālistu un tūristu apskates objekts, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Randu pļavu tornis ir atzīta migrējošo putnu vērošanas vieta, tāpēc tas regulāri ir bijis putnu vērošanas sacensību Torņu cīņu laureātu vidū. No 2014. gada tornī ir Latvijas ornitoloģijas biedrības veidotā mākslīgo putnu māju jeb būrīšu ekspozīcija, blakus tornim izveidota āra mācību klase par dabas vērtībām Randu pļavās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Z/s Pīlādži mērķtiecīgi attīsta augļkoku stādu audzēšanu, apgrozījums septiņu gadu laikā audzis vairāk nekā divas reizes.

Siguldas novada z/s Pīlādži pērn strādāja ar 135 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā 2011. gadā, kad apgrozījums bija 50,9 tūkstoši eiro. Savukārt peļņa pērn sasniedza 23 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Saimniecība izveidota 1991. gadā vēl toreizējā valdības vadītāja Viļņa Edvīna Breša laikā, tātad to var dēvēt par Breša saimniecību. «Toreiz bijām, iespējams, vienīgā saimniecība, kas uzreiz nolēma nodarboties ar augļkopību. Lielākajai daļai tolaik bija sava cūciņa, sava gotiņa, tīrums, bet mēs sākām uzreiz ar augļkopību. Toreiz sapratām, ka Latvijā un īpaši Vidzemē trūkst augļkoku un ogulāju stādu. Gribējām iestādīt dārzu, nevarējām dabūt stādus, kas bija milzu deficīts. Bija viena nopietna kokaudzētava Pūrē, taču, kad viņi tirgojās, rindā bija vismaz 50 cilvēki. Aizbraucot pie viņiem, tur gāja vaļā gandrīz kautiņi, lai dabūtu kāroto šķirni. Latvijā tolaik punduru un puspunduru potcelmi bija zināmi, arī pirmās Latvijas laikā tie bija pazīstami, bet praktiski nebija iespējams nopirkt augļkoku stādus uz klona potcelmiem, kas dod ātrāku ražību un ierobežo augumu ābelēm. Tolaik robežas vēl bija vaļā, pats braucu ekspedīcijā uz Ļvovu, vedu veselu kravas auto ar potcelmiem, lai varētu sākt audzēt ābeles lielākā daudzumā augļudārziem,» stāsta z/s Pīlādži saimnieks Jānis Zilvers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ārsta Artūra Tereško meita īsteno viņa sapni

Lelde Petrāne, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Rīgas centrā, Baznīcas ielā durvis vērs «Dr.Tereško tējas» pirmā drogērija «Pļavas aptieka».

Tajā tiks tirgoti ārsta fitoterapeita Artūra Tereško pēc augu farmakoloģijas un austrumu medicīnas pamatprincipiem sagatavotie augu maisījumi un uztura bagātinātāji.

Drogērijas piedāvājumā būs vairāk nekā simts ārstniecības augi, no kuriem var izveidot maisījumu, kas paredzēts katram individuāli, ņemot vērā konkrētos cilvēka veselības traucējumus.

«Esmu ļoti gandarīts un priecīgs, ka meita Ilze ar vīru Māri nonākuši pie idejas par augu drogu aptiekas atvēršanu, jo tāds nepiepildīts sapnis vienmēr ir bijis arī man. Ilze Ģērmane ir ārste un kopš bērnības, vācot augus, tos žāvējot, gatavojot, ir līdz smalkākajām niansēm iepazinusi tēju gatavošanas mākslu, tāpēc esmu drošs par meitas un znota vadītā veikala sekmīgu darbošanos,» saka z/s Doktus vadītājs un «Dr.Tereško tējas» zīmola izveidotājs A. Tereško.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvija zaudē piecas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvija zaudē divas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā, noslīdot uz 44.vietu

LETA, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvija ekonomiskās brīvības reitingā pakāpusies uz 20.vietu

LETA, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā šogad ir pakāpusies uz 20.vietu no 36.vietas pērn, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Jaunākajā pētījumu institūta Heritage Foundation un laikraksta Wall Street Journal gadskārtējā pētījumā par ekonomisko brīvību 180 pasaules valstīs un teritorijās Igaunija ieņem 6.pozīciju pretstatā 9.vietai pērn, bet Lietuva no 13.pozīcijas atkāpusies uz 16.vietu.

Reģionālajā Eiropas reitingā Latvija ieņem 11.vietu, Igaunija ierindojas otrajā pozīcijā aiz Šveices, bet Lietuva ir 8.vietā.

Pētījuma autori aprēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskās brīvības līmenis šogad atbilst 74,8 punktiem, kas ir par 4,4 procenta punktiem vairāk nekā pērn, atspoguļojot uzlabojumus piecos no 12 ekonomiskās brīvības rādītājiem: par īpašumtiesībām, valdības godīgumu, uzņēmējdarbības brīvību, darbaspēka brīvību un monetāro brīvību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta pils teritorijā Rīgas centrā paredzēts ierīkot 150 mazdārziņus un pašlaik aizrunāti 80 no tiem, lai gan oficiālo pieteikšanos plānots sākt janvārī. Dārziņa īrēšana, atkarībā no kastu skaita, sezonā maksās 15 līdz 40 eiro

Viens mazdārziņš būs 12,5 kvadrātmetrus liels un cilvēki varēs izvēlēties dārzu, kurā atrodas speciāli izveidotas trīs, piecas vai astoņas augiem vai dārzeņiem paredzētas kastes. Kopumā teritorijā plānots izvietot aptuveni 1000 kastes.

Db.lv jau ziņoja par Renātes Prancānes ideju bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plānots uz laiku ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas.

Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" veidotāji vēlas panākt, ka nākamo trīs gadu laikā aizaugušajā bijušās Sporta pils teritorijā tiks ierīkoti un atradīsies pilsētas mazdārziņi, kā arī ziedu pļavas, kas varētu kalpot dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) oktobrī veiktajā pārbaudē SIA RIMI Latvia tirdzniecības vietā Rīgā konstatēja no Nīderlandes ievestā ugunsērkšķa Pyracantha spp. izplatīšanas noteikumu pārkāpumu. Augam noņemtajā paraugā laboratoriski apstiprināta bīstama augu karantīnas organisma bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) klātbūtne, inform VAAD pārstāve Dace Ūdre.

Pamatojoties uz noteikumiem par bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatīšanas ierobežošanas kārtību, VAAD pieņemts lēmums visu augu partiju iznīcināt.

VAAD aicina pircējiem, kuri no 22.septembra līdz 2.oktobrim iegādājušies Rimi veikalos Rīgā, Jelgavā un Kauguros ugunsērkšķa augus podiņos (svītru kods 8 717435671669, nosaukumu Dekoratīvais pīlādzis podiņā, D12/H50, izcelsmes valsts Nīderlande), atdot tos atpakaļ šajos veikalos.

Kopš 2004.gada Latvija ir atzīta par bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) aizsargājamo zonu, līdz ar to Latvijā drīkst izplatīt tikai tos bakteriālās iedegas saimniekaugus, kas audzēti no bakteriālās iedegas brīvajās zonās, par ko liecina norāde augu pasē ZP-b2 vai ZP – LV. Šādas norādes pārbaudē Rimi veikalā konstatētajiem bakteriālās iedegas saimniekaugiem ugunsērkšķiem Pyracantha spp. augu pasē nebija un papildus sniegtā informācija no Nīderlandes ražotāja apstiprināja, ka augi nav audzēti no bakteriālās iedegas brīvajā zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15 gadu laikā projekta izveidē Salienā ieguldīti vairāk nekā 250 miljoni eiro. Babītes novadā šo gadu laikā izveidota Rietumeiropai atbilstoša dzīves telpa, kur blakus mājām ir parki, bērnu laukumi, veikali, sporta iespējas un izglītības iestādes, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta Saliena Group vadītājs Maikls Makarovs (Michael Makarov).

"Mēs šeit sākām no zaļas pļavas. Ja nemaldos, iepriekš šeit cilvēki audzēja burkānus," viņš saka.

Fragments no intervijas:

Kāds bijis galvenais biznesa izaicinājums?

Latvijā uzņēmējdarbībai kopumā un tostarp arī nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ir tikai viens izaicinājums – tirgus apjoms. Pie maza tirgus ir samērā sarežģīti attīstīt lielus projektus, bet, kā redzat, tas ir iespējams. Viss ir jādara ar īpašu pieeju un ar dvēseli, tad arī ir rezultāts.

Šādas vides radīšana prasa lielus ieguldījumus?

Vairāk nekā 250 miljonu eiro investīcijas 15 gados ir tie finanšu resursi, kas bija nepieciešami, lai no pļavas izveidotu skaistu dzīves telpu. Latvijas mērogā šī jau ir neliela pilsēta. Investīcijās ir iekļauts viss – gan partneru īstenotie skolu, golfa laukuma un citi projekti, gan arī mājokļu celtniecība, infrastruktūras izveide un apkārtējās vides labiekārtošana un uzturēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsdzēsējiem izdevies lokalizēt plašo kūlas un meža zemsedzes ugunsgrēku Rīgā, Spilves pļavās, un kopējā degšanas platība ir bijusi 54 hektāri, noskaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Ap plkst.16.30 ugunsgrēks lokalizēts un tajā 53 hektāru platībā dega pērnā zāle, bet viena hektāra platībā meža zemsedze.

Jau ziņots, ka ugunsgrēka dzēšanā iesaistīti vairāk nekā 40 ugunsdzēsēji.

Izsaukumu dienests saņēma plkst.11.17. Ugunsdzēsējiem ierodoties, konstatēts, ka vairākās vietās deg pērnā zāle un ar spēcīgo vēju liesmas strauji izplatās. Vienā no vietām, kur dega pērnā zāle, liesmas draudēja izplatīties arī uz blakus esošajām ēkām un bija jau izpletušās uz mežu.

Kā novēroja aģentūra LETA, uguns plosījās Spilves pļavās starp Rātsupītes ielu un Hapaka grāvi. Kūla dega vairākās vietās, turklāt ir spēcīgs vējš.

Vēl kādā vietā, nomaļus no šī ciema, liesmas bija pietuvojušās bīstami tuvu kādai dzīvojamai mājai, tomēr tās izdevās apdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plāno uz laiku ierīkot mazdārziņus

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plānots uz laiku ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas, informēja idejas autore Renāte Prancāne.

Prancāne, kura pati dzīvo blakus teritorijai, atklāja, ka ideja radusies, domājot par aizvien pieaugošu centra iedzīvotāju vēlmi pēc sasniedzama un mūsdienīga dārza un ārvalstu piemēriem, kur kopienas dārzi tiek ierīkoti neizmantotās teritorijās. Idejas autore ar domubiedriem vērsusies pie teritorijas īpašniekiem SIA "Rotermann Latvia", kuri atsaukušies idejai un nodevuši teritoriju bezpeļņas organizācijai bezatlīdzības īrē uz trim gadiem.

Nākamo trīs gadu laikā teritorijā tiks ierīkoti un atradīsies pilsētas mazdārziņi, kā arī ziedu pļavas dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm. Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" veidotāji norāda, ka kopienas dārziņi ir unikāls brīvā laika pavadīšanas veids, kas piedāvā drošu, sociāli iekļaujošu vidi un veicina pilsētas iedzīvotāju labklājību, pievēršoties veselīgākiem atpūtas veidiem. "Vienlaicīgi kopienas dārziņi kalpo kā nerimstošs izzināšanas projekts, kura ietvaros bērniem un jauniešiem ir iespēja pieredzes veidā apgūt ekosistēmas procesus un piedzīvot dabas lomu cilvēka dzīvē," norāda iniciatīvas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Reģionu restorānu topa līderi: Vecpuisis, Goldingen Room un H.E. Vanadziņš

DB, 21.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāku kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā, informē VID.

Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.

Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks 2019.gadā ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros; lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veicis 876 pārbaudes bīstamās augļkoku slimības bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) atklāšanai, informē VAAD.

Kopā šogad noņemti 514 paraugi bakteriālās iedegas noteikšanai, 510 no tiem laboratoriski izanalizēti, Erwinia amylovora konstatēta Jelgavas novadā, vienā pagājušā gada perēklī – komercdārzā (divi pozitīvi paraugi) un vienā piemājas dārzā, iepriekšējā gada perēkļa buferzonā (viens pozitīvs paraugs). Piemājas dārzā inficēta viena bumbiere, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, 10 m rādiusā ap to iznīcinātas arī vēl 3 ābeles. Arī komercdārzā infekcija konstatēta bumbierēm. Bakteriālo iedegu pazīmes novērojamas vairākās vietās, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, šajā dārzā jāiznīcina 36 bumbieres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 30. novembrim lauksaimnieki var reģistrēt laukstrādniekus.

Sezonas laukstrādnieku modulis ir pieejams LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā – saimniecības sezonas laukstrādniekus var reģistrēt EPS, informē Lauku Atbalsta dienestā (LAD). To var veikt saimniecības, kas darbojas augļkopības un dārzeņkopības nozarēs, kā arī nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos.

Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa režīms būtiski samazina nodokļu slogu tiem cilvēkiem, kas tiek nodarbināti tieši sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis ir 15% apmērā no laukstrādnieka nopelnītā atalgojuma. Iepriekš augļkopji un dārzkopji ļoti atzinīgi novērtēja šo kārtību, kas ļauj ātri un vienkārši reģistrēt sezonas darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latviešu būvētajā Phjončhanas snovborda trasē sākušās sacensības

Lelde Petrāne, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Esam emociju pārpilni, un būs grūti atgūties no spilgtajiem iespaidiem, ko šeit esam guvuši.»

Latviešu būvētajā Phjončhanas 2018. gada Ziemas Olimpisko spēļu snovborda trasē svētdien notika pirmās slopestyle disciplīnas sacensības. Latviešu speciālisti no uzņēmuma We Build Parks.com (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern Dienvidkorejā atrodas jau piekto nedēļu.

WBP grupas komanda no Baltic Snowpark Agency jau vairāk nekā mēnesi atrodas Dienvidkorejā, kur izbūvēja slopestyle trasi šā gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas notiek no 9. līdz 25. februārim. Darbi noritējuši bez aizķeršanās, izbūvētās platformu aprises ir milzīgas un sastāv no vairākām unikālām konstrukcijām.

Ar prieku pastāstījām mūsu ceļu no snovošanas piemājas pļavās līdz Olimpiskajai trasei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ķemeru Nacionālajā parkā palīdz atjaunoties pēc kūdras ieguves degradētam purvam

Laura Mazbērziņa, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot iespēju atjaunoties augstajam purvam, aprīļa beigās Dabas aizsardzības pārvalde pabeigusi hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbus Ķemeru Nacionālā parka Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Eksperti prognozē, ka tuvāko 10 gadu laikā purvā palēnām atgriezīsies dzērvenes, sfagnu sūnas, rasenes un cita purvam raksturīgā veģetācija.

Lai palīdzētu degradētajam purvam atjaunoties, pērnā gada decembrī sākās atjaunošanas darbi. Ar speciālu tehniku tika aizbērti vairāk nekā 16 kilometri grāvju un izveidoti 498 kūdras aizsprosti, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 550 hektāru platībā. Papildu tam tika veikta arī purvam pieguļošā ceļa klātnes atjaunošana 600 metru garā posmā.

Ar Zaļā purva hidroloģiskā režīma atjaunošanu tieši saistītās izmaksas, kas ir būvniecības darbi, t.i., grāvju aizbēršana, grāvju nosprostošana un pievadceļa klātnes atjaunošana, kā arī izmaksās ietilpst būvuzraudzība un autoruzraudzība, ir 96 719 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie mums ir pieņemts nemitīgi par kaut ko «cepties». Pērn vasarā lija – slikti, pļavas ar labību pludo. Šogad ilgi gaidītais karstums – atkal slikti, pļavas pārkaltušas. Vēl piemēri. Bedres – nu, kad beidzos salabos. Ceļu remonts – tik un tā neder, jo traucē normāli braukt. Un tad vēl tam visam pa virsu «ātrie kredīti».

Tie besī ārā nu tik ļoti, ka viena no Latvijas vadošajām partijām, kas raujas uz 100 gudro galvu krēsliem, padarījusi tos par savas priekšvēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu, visādiem veidiem cenšoties parādīt, ka šīs darba vietas veidojošās, nodokļus maksājošās un eksportspējīgās nozares (to viņi kaut kā nepamana) iznīdēšana atrisinātu teju visas Latvijas problēmas.

Ažiotāža ap nebanku sektoru šobrīd ir sacelta ne pa jokam liela. Tik liela, ka par šo tēmu nerunā nu jau tikai retais. Un diemžēl šajā ieinteresēto pušu informācijas jūrā gadās arī pa kādai sabiedrību dezinformējošai ziņai. Tā nesen manā redzes lokā nonāca viens Banku augstskolas profesora Jāņa Graša, kurš, starp citu, ir tās pašas partijas Saeimas deputāta vietas kandidāts, raksts, kuru izlasot radās iespaids, ka uz visas šī saceltās brēkas fona viņš vairs nespēj vai arī negrib domāt akadēmiski profesionālā veidā. Jo kā gan var iedomāties ilustrēt ilgtermiņa aizdevumu ar īstermiņa kredīta nosacījumiem nepārliecinoties par to, vai izvēlēts korekts piemēra avots? Un pēc tam vēl vairāk cenšoties uzkurināt tēmu, brīnoties par to: «nu, kā pie mums «ātros kredītus» vispār var ņemt, bet redzies Nīderlandē visi baigie malači, jo neņem!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada Jaunlutriņu pagastā piektdien, 17.jūlijā notiks liellopu savākšanas centra Jaunsētas svinīgā atklāšana, vienlaikus ar šo pasākumu ieviešot arī jaunu zīmolu Latvijas gaļas tirgū - Pļavas teļš, informē gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju kooperatīva ABC Projekts vadītājs Mārtiņš Vāgners.

Projekts tika aizsākts pirms gada. Latvijā vienīgā liellopu savākšanas centra rekonstrukcijā un modernizācijā, kā arī pievadceļu sakārtošanā ieguldīti aptuveni 505 000 eiro.

«Ar šī centra izveidošanu tiks būtiski atslogota visa eksporta procesa organizēšana. Ja šobrīd, lai savāktu lopus eksportam, apbraukājam katru saimniecību, tad tagad būs iespējams lopu savākšanu organizēt jaunā un modernā savākšanas centrā. Dzīvnieku labturības noteikumi paredz, ka no pirmā uzkrautā dzīvnieka tas eksportēšanai jānogādā astoņās stundās, ko šobrīd izdarīt ir ļoti sarežģīti. Savukārt šādam speciālam savākšanas centram ir īpašas tiesības eksportam paredzētos lopus komplektēt septiņas dienas,» stāsta M.Vāgners.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ne tikai gulēt, bet arī strādāt

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lielākās ieguvējas ir tās pašvaldības, kuras var piedāvāt plašākās un ērtākās «guļamistabas».

Pierīgas miesti dāsni pārbīda savas robežas – purvainās pļavas, atbrīvotas no kārkliem un bebriem, gan plānos, gan darbos turpina pārtapšanu par mazstāvu apbūves guļamistabām darbaspēkam, kas dienas gaišo daļu pavada nevis savā novadā, bet gan darbavietā galvaspilsētā. Apkārtējās pašvaldības īpaši nelauza galvu ne par to, ka šajos guļamrajonos dzīvo cilvēki, kuru vienīgā saikne ar novadu bieži vien ir tikai nodokļu pavediens, tām saņemot 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Saņēmušas tā devu, pašvaldības izbuktē bikses un ir gatavas jaunu maksātspējīgu iedzīvotāju piesaistīšanai, pametot vēl kādu pļavas pleķi apbūvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - FOTO: Ogres skvēra būvdarbi traucē uzņēmējdarbībai

Žanete Hāka, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres centrā, Brīvības ielā, uzsākti skvēra būvdarbi, taču vietējie uzņēmēji sūdzas, ka lielais troksnis un norobežojumi negatīvi ietekmē biznesu.

DB aptaujāja vairākus uzņēmējus, kas atzina, ka par labu biznesam remontdarbi nenāk, un, ja vasarā parasti bija lielākais klientu pieplūdums, tad tagad daļa cilvēku cenšas apiet būvdarbus pa citu ceļu vai steidz ātrāk paiet garām troksnim un putekļiem, kas rodas no darbiem. Tajā pašā laikā kā pozitīvais aspekts tiek minēts tas, ka cilvēku ietvei atvēlētā daļa ir šaura un ved tieši gar veikaliņiem, kas - no otras puses - liek kādam garāmgājējam palūkoties piedāvājumā.

«Veikals viennozīmīgi ir tukšāks nekā ierasti, blakus urbj, braukā traktori, griežas putekļi, tādēļ cilvēki mēģina pēc iespējas ātrāk aiziet garām šim ielas posmam,» atzina kāda veikala vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru