Ražošana

Augļu sulu ražošanā nevarēs izmantot cukuru

Žanete Hāka, 04.07.2013

Jaunākais izdevums

Augļu sulai, sulai no koncentrāta, koncentrētu augļu sulai, augļu sulai, no kuras ekstrahēts ūdens, un sausai (pulverveida) augļu sulai vairs nedrīkstēs pievienot cukuru.

To paredz ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts «Prasības augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem».

Izņēmums ir augļu nektārs un Latvijā ražota smiltsērkšķu sula, kurai varēs pievienot līdz 140 gramiem cukura uz litru sulas un kuru drīkstēs pārdot tikai Latvijas tirgū.

Noteikumu projektā precizētas arī marķēšanas prasības.

Noteikumu projekts attiecas uz augļiem un no tiem iegūtās produkcijas – augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem, un šo noteikumu izpratnē arī tomāti uzskatāmi par augļiem.

Noteikumi pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis stāsies spēkā 28. oktobrī. Produkciju, kas laista tirgū līdz 28. oktobrim, atļauts tirgot līdz tās pilnīgai realizācijai, bet ne ilgāk kā līdz 2015. gada 28. aprīlim.

Noteikumi aizstās pašlaik spēkā esošos MK noteikumus «Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 28. oktobra augļu sulām vairs nevarēs pievienot cukuru, un to varēs pievienot vien nektāra ražošanā, paredz otrdien valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas sagatavotie noteikumi par augļu sulu un tām līdzīgu produktu ražošanas prasībām.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā augļu sulai, augļu sulai no koncentrāta jeb augļu sulai no koncentrētas sulas, koncentrētai augļu sulai, augļu sulai, no kuras ekstrahēts ūdens, un sausai (pulverveida) augļu sulai vairs nedrīkstēs pievienot cukuru. Izņēmums būs Latvijā ražota smiltsērkšķu sula, kurai varēs pievienot līdz 140 gramiem cukura uz litru sulas un kuru drīkstēs pārdot tikai Latvijas tirgū. Smiltsērkšķu sulai, kurai būs pievienots cukurs, marķējumā būs jāiekļauj norāde, ka tā satur cukuru.

Prasības nodrošinās, ka patērētājiem būs pieejamas sulas bez cukura, izņemot Latvijas tirgū pieejamo smiltsērkšķu sulu, savukārt augļu nektāra ražošanā joprojām būs atļauta cukura pievienošana. Tāpat noteikumi paredz, ka šo noteikumu izpratnē tomāti uzskatāmi par augļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un plašajā sulu klāstā visbiežāk roku stiepj pēc apelsīnu, ābolu vai tomātu sulas, tomēr tas nebaida ražotājus piedāvāt jaunas garšas un produktus.

Eiropā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 19 litrus sulas gadā, Latvijā un Lietuvā - apmēram 14 litrus sulas, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 25 litrus. Arī garšu ziņā ir manāmas atšķirības, piemēram, igauņiem labāk garšo dažādu ogu sulas, bet Latvijā pēdējos gados nav mainījies populārāko sulu tops un iecienītākās ir apelsīnu, tomātu, ābolu un multiaugļu sulas.

Saskaņā ar biedrības 5 dienā un GFK veikto aptauju, 60% iedzīvotāju savā ikdienas ēdienkartē par maz iekļauj augļus un dārzeņus. Tādēļ SIA Cido Grupa šogad uzsāka ražot jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka uzsver, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais segments iemanto arvien lielāku popularitāti līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu palielināšanos. «Jaunums ir arī sulu iepakojuma izmērs. Esam sākuši ražot sulas 0,5 litru iepakojumā, bet ūdeni sākuši pildīt 0,7 litru pudelēs. Šie izmēri ir kļuvuši iecienīti. Ik gadus investējam ražošanas attīstībā, pērn ieguldījām 1,1 milj. eiro un daļa no tā tika novirzīta jauno iepakojuma veidu īstenošanai,» stāsta Cido grupa pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gripas sezona mēdz atnest apelsīnu sulas cenu pieaugumu

Biržās kotēto izejvielu cenu mēdz ietekmēt daudz un dažādi faktori, piemēram, spekulācijas par patēriņa tendencēm. Interesanti, ka sava ietekme uz cenām ir arī gripas sezonai – tai atnākot, pauzi ņēmis apelsīnu sulas cenu kritums. Šīs izejvielas nākotnes piegāžu kontraktu cena kopš šā gada sākuma ir palielinājusies vairāk nekā par 5% līdz 1,44 ASV dolāru atzīmei par mārciņu. Tiesa gan, kopš 2016. gada virsotnēm šīs izejvielas cena tāpat ir sarukusi gandrīz par 40%.

Analītiķi skaidro, ka globālā mērogā apelsīnu sulas patēriņam triecienu devusi atklāsme, ka šādi sulas produkti parasti satur lielu daudzumu cukura. Rezultātā apelsīnu sula un citas nosacīti tradicionālās augļu sulas tiekot aizvietotas ar dažādām alternatīvām, piemēram, tā saucamajiem smūtijiem. «Apelsīnu sula ilgstoši tikusi uzskatīta par veselīgu dzērienu. Dažu pēdējo gadu laikā bažas par cukura daudzumu tajā mainījušas šo priekšstatu. Pašlaik šī sula tiek skaitīta pie neveselīgajiem dzērieniem,» skaidro, piemēram, Rabobank eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cido grupa sāk ražot jauktās dārzeņu un augļu sulas

Dienas Bizness, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA CIDO Grupa izstrādājusi jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā, informē uzņēmuma pārstāve Inese Ozoliņa.

CIDO Grupa uzsākusi ražot Veggie ābolu - biešu sulu ar mango biezeni un augļu - dārzeņu sulu ar ķirbju biezeni.

Uzņēmums norāda, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša arī Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais «vegie» segments iemanto arvien lielāku popularitāti.

Saskaņā ar Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā apstiprināto sulu klasifikāciju, jaunie produkti ir 100% sulas, kas izgatavotas no dārzeņu un augļu koncentrētām sulām.

SIA Cido Grupa portfelī ietilpst gan sulas, nektāri un sulu dzērieni, gan dabīgais minerālūdens un dzeramais ūdens, gan alus. Tās kapitāla daļu īpašnieks ir Dānijas akciju sabiedrība Royal Unibrew. 2014.gadu Cido Grupa noslēdza ar 55,9 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir labākais uzņēmuma finanšu rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Very Berry šovasar sāk ražot sulas bērniem un uzstāda jaunas iekārtas

Ogu un sulu ražotājs SIA Very Berry dabīgo sulu ražotnē Gaujienas pagastā uzstādījis jaunas iekārtas, kas ļaus trīs līdz piecas reizes palielināt gatavās produkcijas pildīšanas jaudas. Iekārtu iegādē piesaistīts ES līdzfinansējums.

Jaunās iekārtas ir daļa no starpreģionu sadarbības programmas INTERREG, un projekta kopējās izmaksas ir ap 150 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma mārketinga direktore Ilze Sauškina stāsta, ka šajā programmā iesaistītas vairākas valstis un tā vērsta uz inovatīvu iekārtu iegādi. Līdz šim pildīšanas dēļ uzņēmuma jaudas bija ierobežotas, un tagad šī problēma tiks atrisināta. «Pieprasījums pakāpeniski aug. Ar 120 % noslodzi strādājam. Jaunās iekārtas ļaus jaudas palielināt vismaz trīs reizes,» atklāj Ilze Sauškina. Paredzēts, ka iekārta darbu sāks šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, jo vēl tiek gaidīts pasterizators un etiķešu iekārta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā apelsīnu sulas līgumu cenas Ņujorkas preču biržā augušas par 21%, raksta Bloomberg.

Sulas cenas kāpumu veicina apelsīnu koku skaita mazināšanās insektu dēļ. Tāpat ražai kaitē sausums, kas veicina slimību, kuras rezultātā augļi paliek zaļi. Paredzams, ka šajā sezonā no koka nokritīs lielākais skaits zaļu augļu kopš 1961.gada.

Tā, piemēram, Floridā, kas ir otrs lielākais apelsīnu audzētājs pasaulē, šajā sezonā tiks novākts 121 miljons kastu apelsīnu, kas ir mazākais apjoms kopš 1990.gada, liecina ASV Lauksaimniecības departamenta dati. Pagājušajā sezonā astoņu mēnešu laikā departaments ražas prognozi samazināja septiņas reizes.

Bloomberg aptaujātie eksperti un analītiķi paredz, ka līdz jūnija beigām apelsīnu sulas nākotnes kontrakta cena pakāpsies vēl par 16% līdz 1,6465 dolāriem par mārciņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas produktus prezentē Berlīnes starptautiskajā izstādē Zaļā nedēļa

Lelde Petrāne, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnes Starptautiskā pārtikas un lauksaimniecības produktu izstāde Zaļā nedēļa notiek no 17. līdz 26. janvārim, tajā arī šogad kopš 1994.gada piedalās Latvija ar savu kopstendu, kurā Vācijas un citu valstu patērētājiem prezentē Latvijas pārtikas produktu daudzveidību.

Šodien rit izstādes sestā diena.

Katrā no četrām stenda stūru tirgošanās letēm ir iespēja pagaršot un iegādāties Latvijas uzņēmumu saražoto produkciju un iepazīties ar ceļošanas iespējām mūsu valstī.

Izstādes Zaļā nedēļa ietvaros Latvijas nacionālajā stendā katru dienu notiek visdažādāko produktu degustācijas, kurus ražotāji iedevuši līdz, lai ar tiem iepazīstinātu Vācijas iedzīvotājus:

A/S Cēsu alus dažādie gāzētie bezalkoholiskie un vieglie alkoholiskie dzērieni.

SIA Nissi vakuumā iepakoti dārzeņi, kartupeļi, bietes, pelēkie zirņi.

SIA Spilva mērces, augļu biezeņi.

SIA Silvanols uztura bagātinātāji un dabīgi atveseļošanās līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc nedēļas varētu sākties bērzu sulu sezona

LETA, 28.02.2020

Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" (zīmols "Birzī") īpašnieks Ervins Labanovskis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc apmēram nedēļas Latvijā varētu sākties bērzu sulu tecināšanas laiks, prognozē Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" (zīmols "Birzī") īpašnieks Ervins Labanovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijā tādas īstenas ziemas ar salu un patstāvīgu sniegu šogad nav bijis. Pavasarīgo laika apstākļu ietekmē kļavu sulu bija iespējams tecināt jau pērn 20.decembrī, kas ir citiem gadiem neierasti agri. Tagad kļavu sulas ieguve praktiski noslēgusies, ja vien uz ilgāku laiku gaisa temperatūra nepieturēsies "mīnusos".

Savukārt bērzu sulu visā Latvijā varētu sākt tecināt pēc apmēram nedēļas. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Čehijā to jau dara.

Pēc Labanovska skaidrotā, kļavu sulu sezona kopumā Latvijā parasti sākas agrāk nekā bērzu un ilgst apmēram divus mēnešus. Šogad kļavu sulu sezona bijusi garāka nekā vidēji citus gados un vērtējama kā veiksmīga. Tikmēr bērzu sulu parasti tecina apmēram trīs nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pūres dārzu āboli gandrīz apēsti

Kristīne Stepiņa, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«SIA Pūres dārzi āboli gandrīz visu gadu ir atrodami Latvijas lielveikalos un jau vairākus gadus nodrošinām skolas ar vietējiem āboliem, piedaloties programmā Skolas auglis,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Pūres dārzi vadītājs Edmunds Grīnbergs.

No pērnā gada ābolu ražas, kas bijusi aptuveni 500 tonnas, noliktavās šobrīd vēl palikušas tikai 40 tonnas ābolu. No aptuveni 100 tonnām ābolu izspiestas sulas. Pavisam SIA Pūres dārzi 40 ha lielā platībā tiek audzētas 30 dažādas ābolu šķirnes, pieprasītākās ir Ligols, Alva un Spartāns. Uzņēmumā galvenā augļu produkcija ir āboli, kuri tiek audzēti, ievērojot integrēto augļu ražošanu. «Audzējam dažādu šķirņu ābolus – gan vasaras, gan rudens, gan arī ziemas šķirņu ābolus, lai nodrošinātu iespējami garāku to realizācijas periodu, sākot no augusta vidus līdz pat pēdējam ābolam maijā vai jūnijā. Ražu glabājam augļu noliktavā, tādēļ varam nodrošināt maksimāli ilgu augļu realizāciju,» stāsta E. Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sulām nepiemēros cukura akcīzes nodokli tāpat kā visiem pārējiem cukurotajiem dzērieniem, pastāv risks, ka valsts nelikumīgi radīs izņēmumu.

Tiek dota nedēļa laika kāzusa atrisināšanai, lai neveidotos situācija, ka valsts nelikumīgi atbalsta kādu no bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Saeimas Juridiskais birojs vērsa klātesošo parlamentāriešu uzmanību uz vairākām neskaidrībām. Proti, otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli aprēķināt atkarībā no cukura daudzuma gramos, taču spēkā esošā redakcija, kurai nav paredzētas izmaiņas, nosaka, kādi bezalkoholiskie dzērieni ir akcīzes nodokļa objekts – tie ir ūdeņi, minerālūdeņi ar cukura, citu saldinātājvielu vai aromatizētāju piedevu un pārējie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektārus, dzērienus, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10% sulas (izņemot augļu sulas, kuras gatavotas no koncentrāta ar ne vairāk kā 10% pievienotā cukura). Tā kā ideja ir piemērot akcīzes nodokļa likmi atkarībā tikai no cukura daudzuma, tad minētā konstrukcija varot radīt problēmas nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sulu ražotāji meklē iespējas ārvalstīs

Linda Zalāne, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties pirktspējai, sarucis un pirmskrīzes apjomu arvien nav sasniedzis sulu patēriņš Latvijā; vietējie ražotāji meklē iespējas ārvalstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielāko sulu tirgus pīrāgu dala divi ražotāji – Cido Grupa un SIA Orkla Foods Latvija, tajā darbojas arī vairāki citi augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi, kas piedāvā sulas, piemēram, SIA Puratos Latvia, SIA Kronis, SIA Verry Berry un SIA Strēlnieki. Pēdējās lielākās pārmaiņas tirgū notikušas 2015. gada beigās, kad noslēgts SIA Spilva un AS Gutta apvienošanas process, kā rezultātā abas kompānijas turpina darbu kā viens uzņēmums SIA Orkla Foods Latvija.

«Esam Baltijā lielākais sulu ražotājs. Latvijā Cido Grupas ražoto sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgus daļa, ieskaitot citus grupas izplatītos zīmolus, piemēram, Frutto, ir aptuveni 40%, Lietuvā – ap 20%, Igaunijā – 5%. Cido sulas Igaunijā nopērkamas sen, taču mātes kompānija uzņēmumu Royal Unibrew Eesti dibināja vien 2012. gada decembrī un kopš tā laika aktīvāk sākusi iekarot Igaunijas tirgu,» stāsta Cido grupas padomdevēja juridiskajos jautājumos Inese Lielpinka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotājs un universitāte uzsāk pētniecības projektu par sulām

Lelde Petrāne, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA CIDO Grupa un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultāte uzsākušas kopīgu pētniecības projektu par sulām. Tā ietvaros LLU laboratorijās tiek pētīts, kādas vērtīgas vielas satur Latvijā ražotās sulas, liecina medijiem sniegtā informācija.

Dr.sc.ing. Solvita Kampuse, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente, komentē: «Sulām piemīt augļu īpašības, tāpēc būs interesanti uzzināt, kādi precīzi un cik daudz mikro un makroelementi ir mūsu veikalos nopērkamajās sulās.»

LLU laboratorijās tiek pētītas sulas – apelsīnu, ananasu, greipfrūtu, ābolu un tomātu. Tām tiek noteiktas minerālvielas, vitamīni un antioksidanti, kā arī spēja neitralizēt organismā brīvos radikāļus. Pētījums tika uzsākts šā gada janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kurām preču grupām visstraujāk mainījušās cenas?

Žanete Hāka, 08.08.2016

Pārtika
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, saīdzinot ar 2015.gada jūliju: 0,9%
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar 2015.gada decembri: 2%
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju: -0,2%

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,9 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,7 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, saldējumam, žāvētiem augļiem un riekstiem. Savukārt lētāks kļuva piens, siers, augļu un dārzeņu sulas, sviests, mājputnu gaļa, svaigi dārzeņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Libeks un Sprudzāns», kas ražo «Tālavas sidru», realizējos trīs projektus ar mērķi paaugstināt ražošanas kapacitāti un produktu kvalitāti.

Biedrība «Sateka» savā kontā sociālajā tīklā facebook informē, ka projektu realizācija bija nepieciešama, lai uzņēmums spētu nodrošināt savas produkcijas izejvielu - sulu - pietiekamību, paplašinātu produktu sortimentu un uzlabotu to kvalitāti.

«Tā kā vietējo augļu sulas iespējams iegūt tikai limitētu laika periodu, nepieciešams īsā laika periodā izspiest un sagatavot sulas vismaz nākamajiem 18 mēnešiem. Ar esošajām iekārtām ir bijusi sasniegta maksimālā kapacitāte un ražošanas apjomu palielināt vairs nav bijis iespējams. Iegādājamo iekārtu jaudas ir pietiekamas arī eksporta uzsākšanai, kā arī papildus dod iespēju dažādot ražošanu, kā arī piedāvāt sulu spiešanas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem,» skaidro biedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Jūrmalas parkā darbu sākusi jauna vasaras kafejnīca Mulberry, kas parka un arī pludmales apmeklētājiem piedāvās atspirdzinājumus un uzkodas, un būs piemērota arī vegānu un svaigēdāju īpašajām vēlmēm.

«Visā Latvijā arvien populārāks kļūst veselīgs dzīvesveids, un pludmalē visa gada garumā varam redzēt skrējējus, nūjotājus un arī cilvēkus, kuri izgājuši pastaigāties un baudīt Liepājas vēju. Arvien vairāk kļūst velobraucēju un skrituļotāju. Arī mēs esam par veselīgu dzīvesveidu, tādēļ, sākoties vasaras sezonai, piedāvāsim arī veselīgus kokteiļus, svaigās sulas un citas gardas lietas, kas tapušas no dabīgām izejvielām un ir draudzīgas arī vegāniem un svaigēdājiem,» stāsta Mulberry vadītāja Mārīte Šulce.

Vasaras kafejnīca Mulberry saviem klientiem piedāvās dabīgus augļu un dārzeņu kokteiļus bez sīrupiem vai citām piedevām, smūtijus, svaigās sulas, kā arī saldējuma kokteiļus un kafiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēju paradumu maiņa, ko ietekmējis mūsdienu ikdienas ritms un vajadzības, arī mazumtirdzniecībā arvien vairāk virza domāt par veselīgākiem ēdieniem un dzērieniem pa ceļam.

Nesen veiktā «Narvesen» aptaujā 74% iedzīvotāju norādīja, ka ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus. «To redzam arī ikdienā – ja vēl pirms pāris gadiem ēst pa ceļam nozīmēja paķert hotdogu, tad šodien cilvēki, īpaši steidzīgie pilsētnieki, aizvien biežāk dod priekšroku veselīgākām alternatīvām. Padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības veltām savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas,» saka Ilze Dumceva, «Narvesen» mārketinga vadītāja.

Viņa stāsta, ka pircēji aizvien biežāk izvēlas svaigus augļus, dārzeņus un jogurta desertus. 2018. gadā pieprasījums pēc gatavajiem salātiem ir audzis par 35%, bet svaigi spiesto sulu pieprasījums ir audzis pat uz pusi. Joprojām vieni no vispopulārākajiem ēdieniem kompānijas sortimentā ir hotdogi un topmaizes, sviestmaizes un karstmaizes. Tiem nesen pievienojusies arī tortilja ar veģetāru pildījumu, kā arī pildīti kruasāni un gaļas iesmiņi – šie ēdieni tiek sagatavoti uz vietas, tāpēc klients jūtas drošs, ka saņems svaigu produktu. Mēs piedāvājam aizvien plašāku svaigo salātu klāstu un dažādas uzkodas, tā sacīt, «tīrā veidā» – svaigi sagrieztus augļus glāzēs, bet kā alternatīvu tradicionālajai baltmaizei sviestmaizēs piedāvājam melnos burgerus, sēklu maizes un kraukšķīgas bagetes,» teic I. Dumceva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kas ir Lat Eko Food reputāciju iedragājušais patulīns?

Monta Glumane, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vakar izplatītā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) paziņojuma, pārtikas ražotājs «Lat Eko Food» turpina saņemt satrauktu pircēju jautājumus, informēja uzņēmumā.

Jau ziņots, ka vakar PVD izplatīja paziņojumu par vairāku zīmola «Rūdolfs» produktu atsaukšanu. Lai mazinātu satraukumu, «Lat Eko Food» skaidro, kas ir PVD minētais patulīns un kā jārīkojas pircējiem.

Uzņēmumā informēja, ka PVD, veicot pārbaudes, atsevišķos produktos ir konstatējis nedaudz palielinātu patulīna daudzumu. Pieaugušajiem un bērniem no trīs gadu vecuma pieļaujamā patulīna norma esot 25 µg/kg ābolu biezeņos un citos no āboliem gatavotos produktos, augļu sulās 50 µg/kg, bet zīdaiņiem jebkuros produktos maksimāli 10 µg/kg. PVD veiktajos laboratorijas rezultātos konstatētā paaugstinātā norma vidēji esot 15 µg/kg. «Tas nozīmē, ka bērniem no trīs gadu vecuma vispār nav bažu par tā lietošanu, bet, pēc ekspertu konstatētā, patulīna daudzums arī zīdaiņiem nevar radīt būtisku veselības apdraudējumu,» skaidro SIA «Lat Eko Food».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 10.06.2019

Pārtika

Cenu pārmaiņas, salīdzinot 2018.gada maiju: +4.3%

Cenu pārmaiņas, salīdzinot ar 2019.gada aprīli: +1.5%

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Galerijā augstāk skaties cenu izmaiņas dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada maijā bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,5 %, bet pakalpojumiem – par 11,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+19,0 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+9,7 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+13,2 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+7,1 %), sieram un biezpienam (+4,1 %), gaļas izstrādājumiem (+9,2 %), šokolādei (+8,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,3 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+11,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,9 %), kafija (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāatgriežas pie saknēm. Šeit muižas apkārtnē kādreiz bijuši plaši ābeļdārzi,» skaidrojot, kā radusies ideja ražot dabiskās sulas un citus augļu un dārzeņu produktus, reģionālajam laikrakstam Zemgales Ziņas stāstījis Blankenfeldes muižas īpašnieks Valdis Jākobsons.

Augļu koku dārzs muižas teritorijā bijis arī kolhoza laikos, no vecajām ābelēm tagad gan palikuši tikai daži vecie koki. Tomēr nevis āboli, bet plūškoka produkti kļuvuši par Blankenfeldes muižas īpašo izstrādājumu. Tikko kā ražošanā nonākuši divi pavisam jauni gardumi – saldais ābolu–kazeņu un plūškoka ogu ievārījums un gaļas ēdienu piedevām piemērotais plūškoka ogu čatnijs.

Muižas saimnieks lielījis plūškoka garšas īpašības un stāstījis, ka nesen tā sulā pagatavojis ļoti garšīgu gulašu. Kad būs nokārtotas visas nepieciešamās atļaujas un dokumenti, tapšot arī vīns. Dokumentu kārtošana gan diezgan sarežģī uzņēmējam dzīvi, jo esot krietni ko nopūlēties, lai varētu savu produkciju ražot un tirgot atbilstoši likumdošanai. Pagaidām Blankenfeldes produktus iespējams iegādāties pāris vietās Rīgā un pašā muižā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rosība kaļ eksporta plānus

Sandra Dieziņa, 18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Nodarbojoties ar pārtikas rūpniecību, bagāts nekļūsi.»

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums Rosība atdzimis jaunā godībā un plāno palielināt eksportu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inciemā bāzētais uzņēmums, kas izveidots uz agrākās saimniecības Ezerciems bāzes, šogad plāno stiprināt savas pozīcijas gan vietējā, gan citu valstu tirgos.

Savulaik vadījis saimniecību Ezerciems ar 1360 strādājošajiem, kur bija labi attīstīta augļu un dārzeņu pārstrāde, pašlaik uzņēmuma valdes loceklis Frīdis Dimiņš «stūrē» Rosību. Kādreiz uz savstarpējā līguma pamata ražojuši produkciju ar zīmolu KOK, taču pirms divarpus gadiem pārtraukuši sadarbību un pašlaik strādā ar savu zīmolu Rosība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot bezalkoholisko dzērienu klāstu, Valmiermuižas alus šoruden iepirks 20 tonnas Latvijā augušu ogu un augļu – 10 tonnas meža brūklenes, kuru ražas ievākšana sākas šobrīd, un septembrī-oktobrī arī 10 tonnas bioloģiski audzētas cidonijas, informē uzņēmums.

No to sulas Valmiermuižas alus gatavos zelterus Gardu Muti. Zelteru gatavošanā ieguldīti 500 tūkstoši eiro.

«Zelteri jeb bezalkoholiskas limonādes ir likumsakarīgs Valmiermuižas alus attīstības solis, kur saskatu tikpat lielu potenciālu kā savulaik alū. Tos var iegādāties kopš pavasara. Atgriezt uz svētku galda reiz tik iecienītos zelterus mūs pamudināja vietējie zemnieki, ar kuriem garškopju kustības Gardu Muti ietvaros sadarbība norit jau vairāk nekā trīs gadus. Nākamgad plānojam dažādot Latvijā augušo ogu un augļu iepirkuma klāstu un kāpināt apjomus, piedāvājot arvien jaunas zelteru garšas,» saka Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krūmcidoniju platības Latvijā pēdējos desmit gados palielinājušās vairāk nekā četras reizes, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Audzētāji neslēpj – vēl ir, kur plesties, taču jādomā par jauniem eksporta tirgiem un augļu pārstrādi. Pieprasījums pēc cidonijām ir lielāks nekā piedāvājums, DB stāsta Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā pārstāvis, uzņēmuma SIA Cooperative valdes priekšsēdētājs Nauris Jurgenbergs. Šobrīd cidonijas ir vajadzīgas un pieprasītas, bet jādomā, lai nenonāktu līdz pārprodukcijai. Tirgus attīstās, krūmcidoniju platības ir augošas un, visticamāk, vēl augs, paredz N. Jurgenbergs. Viens no motivējošiem pasākumiem ir Eiropas Savienības atbalsts stādījumu ierīkošanai, ko izmanto lauksaimnieki.

«Interese darboties ir ļoti liela. Cilvēki vairs negrib iznomāt savus laukus lielajām saimniecībām, bet meklē iespējas pašiem saimniekot savā zemē un audzēt produkciju,» zina teikt N. Jurgenbergs. Viņam piederošais Cooperative cidonijas pārstrādā jau trīs gadus – pirmajos divos gados uzņēmums orientējās uz cidoniju iepirkšanu un pakalpojumu sniegšanu sadarbības partneriem, bet šogad jau sākta sīrupu un sukāžu ražošana.Biedrība apvieno cidoniju audzētājus un pārstrādātājus, taču, kā uzsver N. Jurgenbergs, labprāt savās rindās redzētu arī inženierus, kas varētu meklēt risinājumus augļu novākšanas mehanizēšanai. Tā šobrīd ir nozīmīga problēma nozarē, jo ar cidoniju novākšanas mehanizāciju neviens īpaši nav nodarbojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Mochi rīsu pīrādziņi

Ilze Žaime, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Sveet Memory" ar rokām izgatavo Japānas rīsu pīrādziņus mochi ar netradicionālām garšām un pildījumiem.

Mochi ir tradicionāli Japānas saldumi, kurus gatavot, ceļojot uz Japānu, iedvesmojās konditore Kristīna Čirikala, zīmola "Mochi" un SIA "Sweet Memory" izveidotāja.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā.

"Tradicionālais deserts mochi – rīsu mīklas kūciņas – Japānā ir atrodams visur," stāsta konditore. Taču atgriezusies Latvijā viņa ļāvās eksperimentiem un rīsu kūciņas tagad izgatavo nedaudz citādāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem (-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs otrdien, 20.oktobrī, tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Huanu Junu, kurš iepazīšanās vizītē apmeklēja Zemkopības ministriju (ZM).

Amatpersonas pārrunāja līdzšinējo abu valstu sadarbību un sprieda par iespējām veicināt turpmākās sadarbības iespējas, tostarp tirdzniecībā ar pārtiku un meža nozares produkciju. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pateicās Ķīnas vēstniecībai par atbalstu pārtikas produktu sertifikātu saskaņošanā un lūdza atbalstīt arī gaļas sertifikāta saskaņošanu. Vēl joprojām nav informācijas par gaļas produkcijas sertificēšanas rezultātiem, kaut sertificēšanas process sācies jau pirms pusotra gada. Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Huans Juns solīja, ka Ķīnas vēstniecība palīdzēs noskaidrot, kādā statusā sertificēšanas process atrodas patlaban, informē ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru