Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ar gandrīz 600 miljonu eiro «ielāpu» zinātnes un augstākās izglītības kleitā Latvijā likteņa varā atstātās nozares varētu posties uz šajā jomā attīstīto valstu balli

Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis rēķina, ka no plānotā 600 miljonu eiro «lētā» kredīta no Eiropas Investīciju bankas tautsaimniecība var iegūt miljardos mērāmu atdevi.

Kā iesaiste Junkera investīciju plānā veicinās augstākās izglītības attīstību un kvalitātes veicināšanu?

Iespēja izmantot lētos kredītus Junkera plāna ietvaros atbalsojas akūtajā līdzekļu nepietiekamībā augstākajai izglītībai un zinātniskajai pētniecībai, arī inovatīvajai darbībai. Pēc finansējuma no iekšzemes kopprodukta esam pēdējā vietā Eiropā kā inovāciju indeksā, tā izglītībā un zinātnē. Jau vasarā izskanēja pavisam vienkāršs priekšlikums – saskaitām, cik nepieciešams, lai sasniegtu likumā noteikto 1,5% no IKP šīm jomām, un aizņemamies šo summu ilgtermiņā. Visā pasaulē, īpaši ASV, visiem ir skaidrs, ka, ieguldot vienu ASV dolāru kvalitatīvā universitātē, atdeve sabiedrībai ir astoņi vai pat desmit dolāru, ja universitāte ir augsta līmeņa. Ieguldījums tautas izglītībā un zinātnē ir tā joma, kurā nevar aizšaut garām.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Autonomijas «nepanesamais vieglums», kad augstskolām ar noteiktiem naudas resursiem pašām jākontrolē kvalitāti, vājākās programmas atmetot, pēc izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa domām, ir iemesls pašreizējiem protestiem pret Augstākās izglītības padomes veikto mācību programmu kvalitātes izvērtējumu un ministrijas politiku.

Novērojumi liecina, ka ar bērnu dārzu un sākumskolu Latvijā viss ir lieliski. Bet tad jo tālāk, jo neskaidrāk – tas sākotnējais uzrāviens un dzirksts izgaist. Vai piekrītat?

Tā ir. Tas gan ir drusku amizants piemērs, bet pirms kāda mēneša, viesojoties pie attāla radinieka Ziemeļanglijā, kur viņš strādā par lielas lauksaimniecības firmas menedžeri, viņš teica, ka salīdzinoši mūsu vidējās izglītības standarti mēdz būt pārsteidzoši. Piemēram, viņam kvalitātes kontrolierim ir grūtības ar reizināšanu, tāpēc viņš ābolu kastu skaitu rēķina nevis kā laukumu, bet skaita katru atsevišķi. Un ja tu proti vēl procentus aprēķināt, tad vispār esi pusdievs. Bet izglītības pakāpes mums it kā ir līdzīgas.

Tāda uzraudzības pakāpe no valsts drošības dienestu puses nav nevienai citai nelegālu apdullinošu vielu tirdzniecības vietai valstī. Šīs točkas klientūru un biznesu pastāvīgi filmē kameras, pieskata Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests, laiku pa laikam apmeklē policija, un tomēr tā darbojas. Apkārtējo māju iedzīvotāji jau samierinājušies – točka Ieroču ielā 6 Rīgā ir neiznīdējama, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pagājušā gada jūnijā šī vieta kļuvusi ievērojama ar specvienības Alfa īstenoto operāciju. Lai policija varētu ievākt pierādījumus, dzīvoklis tika ieņemts triecienuzbrukumā. Pirmā stāva logam tika norautas restes, un policija ļergu tirgojošo večuku paņēma ciet ar visu mantu. Paraugoperācija pat tika filmēta. Taču rudenī operāciju nācies atkārtot, jo tirdzniecība, kā večuks to jau bija solījis, turpinājās. Un arī tagad Ieroču ielā viss pa vecam. Par to Neatkarīgā pārliecinājusies vēl vakar. Pārdesmit minūšu laikā točku apmeklējuši trīs klienti.

Svešinieki tur tiekot uztverti ar aizdomām. Iepērkas, iespējams, zināmie klienti vai vismaz tādi, kas izskatās pēc profesionāliem bezpajumtniekiem un žūpām, norāda laikraksts. Arī netālu strādājošais sētnieks atzinis, ka tīri apģērbtam cilvēkam točkā neviens neko nepārdos. Viņš pats nepiederot pie klientiem – tur tirgota tiekot gatavā inde. Taču ar tās lietotājiem viņš cenšoties sadzīvot pa labam: «Paši saprotat, man te jāstrādā.» Un, ja neskaita policijas trokšņainās vizītes, dzīve ritot mierīgi.

Šā gada 2. ceturksnī kopējais uzņēmēju noskaņojums joprojām nav sasniedzis optimisma slieksni – Citadele Index vērtība ir 48,07 punkti.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzņēmēja noskaņojuma indekss krities par 1,38 punktiem, liecina pētījums. Padziļināta analīze atklāj, ka pakalpojumu sniedzēju noskaņojumu padara optimistiskāku IT nozare, kas ir ar izteikti optimistisku noskaņojumu skatā uz nākotni.

Šā gada 2. ceturksnī vistuvāk optimisma slieksnim ir pakalpojumu sniedzēji, kuru Citadele Index vērtība sasniegusi 49,08 punktus. Pakalpojumu sniedzēju pozitīvismu būtiski ceļ IT nozare, kas līdzās kokmateriālu un pārtikas jomai kļuvusi par trešo lielāko eksportētāju, no eksporta smagsvaru trijnieka izspiežot transporta pakalpojumus.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš preses konferencē kopējo uzņēmēju diezgan pesimistisko noskaņojumu skaidroja ar emocionālā pacēluma kritumu, ko ietekmē sezonalitāte –, tuvojoties gada nogalei, uzņēmēju optimisms tradicionāli mazinās. Turpretim IT nozares optimismam ir ekonomisks pamatojums: «Pieprasījums pēc IT produktiem un vietējo uzņēmēju spēja tos saražot, uzņēmējiem nākotnē ļauj skatīties cerīgi. Jau šobrīd IT, profesionālie un finanšu pakalpojumi kļuvuši par trešo lielo eksporta smagsvaru, kas veido būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Tādējādi trīs galvenie eksporta vaļi šobrīd ir kokapstrāde, pārtika un apvienotais profesionālo pakalpojumu bloks, šogad pirmo reizi eksportā apsteidzot transporta nozari. Globālie sociālekonomiskie un politiskie procesi vedina domāt, ka turpmāk IT un finanšu pakalpojumi savu pienesumu eksportā tikai kāpinās un tuvākajos gados dažādu profesionālo pakalpojumu eksports varētu kļūt par vadošo eksporta nozari Latvijā.»

Ne pirmo gadu pa dubļainu taciņu simtiem Salnas, Platones un Ruļļu ielas apkārtnes iedzīvotāju uz autobusu pieturu «Zemgaļi» Tērvetes ielā, Jelgavā iet, nevis pa vēl padomju laikos asfaltēto celiņu, kuru iekļāvusi privātīpašuma sēta, bet gan pa dubļainu taku, kas ved sētai apkārt, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Īpašnieks Armands Ozoliņš vēloties zemesgabalu pārdot. Pašvaldībā skaidrots – varētu izvērtēt tā atpirkšanu.

Kā raksta Zemgales Ziņas, agrā pavasara ūdeņos izmirkusi ir taciņa, kas ved gar privātīpašumu atdalošās sētas žogu no Salnas ielas uz Tērvetes ielu. Nenotriepjot apavus ar dubļiem, pa tādu neiziet. Arī ar velosipēdu izbraukt šo ceļa posmu Rudīte Stalidzāne no Vidus ielas neriskējot. «Nejēdzīgi, ka asfaltētais celiņš nelietots apaug ar sūnām, bet cilvēkiem jāmīcās pa dubļiem. Aiz privātīpašnieka žoga taču nav nekā, kam gājēji un velosipēdisti traucētu,» sūdzējusies R.Stalidzāne.

Rīgas dome tiks lūgta Lielo kapu teritorijas sakopšanai piesaistīt bezdarbniekus ieviešot 100 Ls lielas stipendijas, informē Valsts kanceleja.

Lūgums balstīts uz to, ka šā gada augustā tika saņemts iedzīvotāju iesniegums kurā valdībai tika lūgts nekavējoši rast risinājumu Lielo kapu uzturēšanas, apsaimniekošanas un labiekārtošanas jautājumos. Šobrīd esot nolemts, ka Valsts kanceleja lūgs Rīgas domi un Baznīcu visaugstākā līmenī meklēt risinājumu parka īpašumtiesību un apsaimniekošanas jautājumu sakārtošanai. Tāpat pašvaldība aicināta meklēt risinājumu sociālā drošības tīkla atbalsta instrumentu izmantošanai, organizējot parka teritorijas labiekārtošanas darbus bezdarbniekiem ar 100 latu stipendijām, kā arī rast iespēju nodrošināt Pašvaldības policijas patrulēšanu Lielo kapu teritorijas apkārtnē. Šobrīd parka teritorijas uzkopšanu veic viens sētnieks, kas lielākoties var nodrošināt tikai atkritumu savākšanu.

Šodien Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs sākas darba devēju pieteikumu pieņemšana dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. 2016. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4128 skolēnus.

Pieteikties darba devējs var tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats.

Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 370 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja darba algai. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, tātad, par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Viens darba vadītājs varēs vadīt ne vairāk kā 10 skolēnu darbu. NVA apmaksās veselības pārbaudes skolēniem, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnus pret nelaimes gadījumiem darba vietās. Savukārt darba devējs par nodarbināto skolēnu veiks darba devēja un darba ņēmēja nodokļu nomaksu.

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

«Drūma, noplukusi Stabu un Brīvības ielas stūrī stāv neapdzīvotā stūra jeb čekas māja, oficiālā nosaukumā - bijusī LPSR Valsts drošības komitejas ēka. Ēka kādreiz bijusi ļoti skaista, taču padomju laikā diez vai kāds priecājās par tās arhitektūru, toties visiem, arī tiem, kuri laimīgā kārtā nekad uz čeku nav bijuši izsaukti, ir zināms par drūmajiem čekas pagrabiem, kuros spīdzināja cilvēkus.

Uzmanība ēkai tika pievērsta šogad, kad sētnieks 18. novembrī pie ēkas gluži simboliski, tomēr, kā izrādījās, nejaušības dēļ izkāra karogu sēru noformējumā,» šodien laikrakstā Diena raksta žurnālists Atis Rozentāls.

Viņš norāda, ka idejas par ēkas turpmāko izmantošanu ir bijušas, taču pagaidām tās nekādi nav īstenojušās. A/s Valsts nekustamie īpašumi jau ilgu laiku meklē kādu, kas vēlētos nomāt telpas šajā ēkā, bet tieši pagātnes dēļ neviens nevēlas tur ierīkot sev biroju.

Tagad, gatavojoties 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, radusies jauna ideja ēkas izmantošanai. Iecerēts mainīt čekas jeb stūra mājas vēsturiski negatīvo auru un tajā ievest jaunas vēsmas, piemēram, veidojot likteņa lietu muzeju vai arī iekārtojot izstādi Latvieša koferis, aģentūrai LETA stāstījusi nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Krīze beigusies, Latvija ir veiksmes stāsts, un valsts uzņēmumu bosi sev, fanfarām skanot, atkal var celt algas. Tāda sajūta rodas, lasot pēdējo dienu virsrakstus saistībā ar algu politiku divos Latvijas valsts superkoncernos – Latvenergo un Latvijas dzelzceļš.

Protams, var piekrist, ka cilvēkam, kurš vada lielu kompāniju ar daudzu miljonu latu apgrozījumu, nevar maksāt dažus simtus vai kaut vienu tūkstoti lielu algu. Pirmkārt, par zemu samaksu šāda veida koncerniem kaut cik sakarīgus vadītājus piesaistīt ir teju neiespējami. Otrkārt, ja arī kāds tiešām spēcīgs menedžeris ir ar mieru vadīt lielu uzņēmumu, par to saņemot mazu algu, kļūst biedējoši iedomāties par šāda cilvēka patiesajiem nodomiem.

Šeit stāsts vairāk ir par to, kā ir notikusi algu palielināšana vismaz abos minētajos valsts uzņēmumos. Proti, ir nevis vienkārši noteikts, ka turpmāk šefs saņems par noteiktu summu lielāku darba samaksu, bet gan viņam tiks maksātas divas algas – par valdes priekšsēdētāja un prezidenta pienākumu pildīšanu. Grozies, kā gribi, bet tā dēvēto trekno gadu algu shēmošanas taktika ir atgriezusies pēc pilnas programmas. Tiesa gan, Latvenergo pārstāvji to ir pamanījušies nosaukt par jaunu funkcionālās vadības modeli. Vismaz asprātīgi! Vispirms jau nav skaidrs, ar ko valdes priekšsēdētāja un prezidenta pienākumi atšķiras. Dažādiem amatiem nosaukumi mēdz būt dažādi, bet uzdevums ir viens un tas pats – pēc iespējas sekmīgāk vadīt kompāniju. Savukārt, piemēram, cilvēkus, kuri ikdienā slauka ielas, var saukt gan par sētniekiem, gan par slotas operatoriem, bet veicamie pienākumi no tā nemainīsies. Un būtu naivi gaidīt, ka, nodēvējot šo amatu «sētnieks – slotas operators», kāds iedomāsies cilvēkam maksāt divas algas, turklāt vienu mazāku, bet otru – lielāku.

Zviedrijas karalis un karalienei pagājušajā nedēļā aizraidīti no aizņemta Vācijas restorāna. Īpašniece atzinusi, ka nav atpazinusi karalisko pāri, bet vienlaikus norādījusi, ka tik un tā nebūtu viņus ielaidusi, vēsta thelocal.se.

Piesarkusī restorāna īpašniece no Vācijas dienvidiem svētdien atzinusi, ka aizraidījusi prom Zviedrijas karali un karalieni, kad viņi lūguši restorānā galdiņu.

Nadīne Šelenbergere no viesnīcaas un restorāna Zum Gueldenen Stern sacījusi, ka pāris piestājis, kamēr viņa apkalpojusi kāzu pasākumu.

«Es nepazinu viņus. Es domāju, bez kroņiem un zižļiem... Es vienkārši neinteresējos par karaliskajām ģimenēm un man nav laika spīdīgiem žurnāliem,» viņa skaidrojusi reportieriem.

«Neskatoties uz to, vai esat sētnieks, vai karaliene - mums šajā brīdī vienkārši nebija galdiņa vai pietiekamas darbarokas virtuvē,» viņa turpinājusi.

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Ceturtā daļa jeb 25% no ātro kredītu ņēmējiem pēdējā gada laikā ir kredītu ir ņēmuši no sešām līdz 13 reizēm un pat vairāk, savukārt galvenais aizņemšanās iemesls ir ātrā saņemšana un nevēlēšanās aizņemties no draugiem un radiem, izpētījis finanšu pakalpojumu salīdzināšanas portāls Comparo.lv.

Vidēji ātro kredītu ņēmējs pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmies divas līdz trīs reizes, un viņa kopējā aizņēmumu summa ātro kredītu izsniegšanas uzņēmumos pašlaik ir 201 – 500 Ls.

Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas ātro kredītu ņēmējs izvēlas aizņemties tieši ātro kredītu, jo to var ātri saņemt un nevēlas aizņemties no draugiem vai radiem.

28% respondentu ienākumi ir 200 Ls apmērā, taču arī citās atbildēs par ienākumiem procentuālie rezultāti ir diezgan tuvi. 23% respondentu ienākumi ir 251 - 350 Ls, 21% 351 - 500 Ls, bet 20% no 201 - 250 Ls, tad atlikušo 8% respondentu ienākumi ir virs 500 Ls mēnesī. Rezultātos redzams, ka gandrīz pusei ātro kredītu ņēmēju ir nelieli ikmēneša ienākumi, līdz 200 Ls vai 250 Ls. Iespējams, ka dažādu ienākumu grupu respondentu aizņēmumu mērķi atšķiras, taču šis jautājums precīzāk netika pētīts.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Katrs no Latvijas aizbraukušais pilsonis ar augstāko izglītību valstij izmaksā aptuveni 22 tūkstošus latu, jo tik daudz ir ieguldīts viena cilvēka izglītībā Latvijā.

Tostarp valsts ieguldījums katra cilvēka izglītībā ir 11.5 tūkstoši latu, bet pašvaldības – 10,4 tūkstoši latu (pieņemot, ka pašvaldība neko neiegulda augstākajā izglītībā), liecina informācija, ko apkopojusi ZZS, Latvijai un Ventspilij un Liepājas partija sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Pirmskolas izglītība (5 - 6 gadu vecumā) izmaksā 583 latu gadā katram bērnam jeb aptuveni 1,1 tūkstoti latu kopā, pamatskola – 1461 latu gadā jeb 13,1 tūkstoti latu kopā. Vidusskolas izglītība maksā 1717 latu gadā jeb 5150 latu kopā. Augstākā izglītība vidēji valstij izmaksā 616 latu gadā katram studentam jeb aptuveni 2464 latu (1.- 4.kurss). Turklāt izglītības budžets no 2008. gada līdz 2011.gadam samazināts valstī par aptuveni 67%. Finansējums zinātnei Latvijā 2009. gadā bija 0,46% no IKP, kamēr Eiropas Savienībā – vidēji 2,01%.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvija patlaban ir to Eiropas valstu starpā, kur studiju maksa par augstāko izglītību ir viena no lielākajām. Tikmēr citur augstākā izglītība ir par brīvu vai par studijām maksā vien tie, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības. Tomēr ik pa laikam notiek virzība uz bezmaksas izglītību. Šādu soli pavisam nesen spērusi Vācija, kur no šī akadēmiskā mācību gada studijas ir bez maksas. Latvijā tā pagaidām ir vien iecere, kas, visticamāk, būs atkarīga no pieejamā finansējuma, otrdien raksta laikraksts Diena.

No 968 eiro līdz 3557 eiro par pilna laika studijām pirmajā mācību gadā un no 818 eiro līdz pat 5333 eiro par studijām otrajā mācību gadā - ar šādām summām ir jārēķinās jaunajiem studentiem, kuri plāno augstāko izglītību iegūt Latvijā. Lai gan valsts piedāvā arī budžeta vietas, tās tiek nodrošinātas vien apmēram 39% studējošo. Pēc Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākā ziņojuma, rekordiste studiju maksas ziņā ir Anglija, kur studiju maksa pirmajā mācību gadā ir no 10 742 eiro līdz 11 377 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka par studijām nav jāmaksā uzreiz, bet tikai pēc diploma saņemšanas, kad studenta ienākumi sasniedz konkrētu robežu. Salīdzinoši augsta studiju maksa ir arī Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.

Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.

Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.

Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.

Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, lai gūtu ievērojamus panākumus karjerā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai, Jūsuprāt, ir iespējams gūt ievērojamus panākumus karjerā bez augstākās izglītības?» 28% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka tas ir iespējams, ja ir draugi vai radi, kas palīdz iekārtoties darbā. 24% aptaujāto uzskata, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, ja ej praksē un tās laikā sevi pierādi. Tikmēr 18% aptaujas dalībnieku šādu pārliecību pamato ar iemeslu, ka darba devēji vērtē tikai iepriekšējo pieredzi.

30% aptaujas dalībnieku gan uzskata, ka bez labas izglītības panākumus karjerā nevar gūt. 17% respondentu norādījuši, ka augstākā izglītība ir svarīgs faktors, ja vairākiem kandidātiem ir līdzīga pieredze. 9% aptaujāto atbildējuši, ka bez augstākās izglītības nevar iegūt darbu prestižā uzņēmumā. Savukārt 4% aptaujas dalībnieku uzsver, ka bez izglītības nevar iegūt nepieciešamās zināšanas, lai sasniegtu karjeras virsotnes.

Pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiālē tika reģistrētas 1367 vakances, kas ir 44% no visām Vidzemes reģionā kopumā piereģistrētajām vakancēm. 2014.gadā darbā iekārtojās 1747 bezdarbnieki, vidēji mēnesī – 146 bezdarbnieki, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmierā pieprasīti ir dažādu jomu speciālisti, sākot ar strādniekiem un beidzot ar augsti kvalificētiem inženieriem un medicīnas darbiniekiem. Liels pieprasījums visa gada garumā ir pēc darbiniekiem tirdzniecības jomā, kā arī savas jomas profesionāļiem - metinātājiem, būvinženieriem, autoatslēdzniekiem u.c. Kā apliecināja NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa, Valmiera ir ekonomiski aktīva pilsēta, uz kurieni strādāt un meklēt darbu brauc cilvēki no visas Vidzemes. Tā kā pilsēta nepārtraukti domā par attīstību, ražošanas teritoriju paplašināšanu, investoru un uzņēmumu piesaisti, arī darbavietu skaits turpina pieaugt.

Atalgojums dažās kvalificētās darba nozarēs nespēj konkurēt ar nekvalificētu darbu atalgojumu, un tādējādi neattaisno izglītībā ieguldītos līdzekļus, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tā, piemēram, ārsts Latvijā saņem vidēji 847 latus mēnesī, bet pirms tam jāiegūst akadēmiskā izglītība – bakalaura vai maģistra grāds vai profesionālā bakalaura/maģistra grāds, vai otrā līmeņa augstākā izglītība. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes programmas ilgums ir seši gadi, bet pilna studiju maksa – ap 10 800 latiem. Vidusskolas skolotājs, kuram jāiegūst bakalaura vai maģistra grāds vai profesionālā bakalaura vai maģistra grāds, vai otra līmeņa augstākā izglītība, mēnesī saņem vidēji 534 latus. Tikmēr ražotnes strādnieka atalgojums vidēji ir 400 – 550 lati mēnesī, un šim amatam nav nepieciešams iegūt īpašu izglītību.