Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa, 16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Globālie klimata mērķi varētu šķist tāli, taču šajā jomā Latvijai kā mazai valstij ir brīnišķīga priekšrocība, jo nelielu saimniecību ir vieglāk sakārtot, turklāt mums jau ir ļoti laba bāze atspērienam. Piemēram, lauksaimniecības nozarē liels potenciāls ir biometāna ražošanai. Jau šobrīd Latvijā ir pietiekams skaits biogāzes staciju, tātad ir izejmateriāli un jau eksistējoša ražošanas bāze, kuru var samērā viegli pielāgot biometāna ražošanai. Tālāk biometānu var izmantot gan kā transporta degvielu, gan pārdot gāzes tīklā. Abos gadījumos tiek risināti emisiju jautājumi lauksaimniecībā un iegūts atjaunojams resurss, ar ko aizstāt fosilo enerģiju,” secina I. Krasta. DB jau iepriekš vēstījis, ka šobrīd Latvijā darbojas tikai viena biometāna stacija, tāpēc industrija cer uz normatīvās vides sakārtošanu.

Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece doktore Kristīne Veģere skaidro, ka, lai veiksmīgi attīstītu biometāna ražošanu Latvijā, primāri nepieciešams izveidot starptautiski atzītu izcelsmes apliecinājumu sistēmu, jādefinē biometāna kvalitātes prasības, kā arī jāpiemēro šim resursam nulles akcīzes likme.

Valsts spēlē futbolu

Nav vienas receptes, ko varētu piemērot visiem lauksaimniekiem, nosakot, kura no modernajām tehnoloģijām būtu piemērota tieši viņu biznesam, teic A. Kārkliņš. “Variantu ir daudz, bet katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Ir skaidrs, ka par AER tehnoloģiju ieviešanu ir jādomā, jo jau pašlaik ir redzams, ka enerģētikas nozare turpinās doties zaļajā virzienā. Šobrīd mēs redzam tendenci, ka lauksaimnieki aktīvi interesējas, piemēram, par biogāzes ražošanu, jo augstās elektroenerģijas cenas viņus mudina domāt par iespējām zaļo enerģiju ražot pašiem. Potenciālais ietaupījums šobrīd ir galvenais stimuls,” secina A. Kārkliņš, uzsverot, ka iespēju, kā lauksaimniekiem efektivizēt savu darbību, izmantojot modernās tehnoloģijas, šobrīd netrūkst.

“Graudkopjiem būtu jādomā, kā izmantot kaltes laikā, kad tās nav nepieciešamas, savukārt lielie dārzeņu audzētāji uz angāru jumtiem varētu izvietot saules baterijas un to saražoto elektroenerģiju izmantot pagrabu dzesēšanai. Jāpiemin arī biometāna iegūšana pēc lauksaimniecības un pārtikas ražošanas atkritumu apstrādes. Opciju netrūkst, taču šobrīd trūkst skaidrības, jo valsts jautājumā par ekonomiski pamatotu pāreju uz AER tehnoloģijām lauksaimniecībā spēlē futbolu. Ekonomikas ministrija uz šo tēmu skatās šauri no enerģētikas viedokļa, norādot, ka ar lauksaimniecību saistīti jautājumi ir Zemkopības ministrijas kompetencē. Ja pa vidu vēl tiek pieminēts, ka vēlamies samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, tad šis jautājums tiek pārfutbolēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, bet viss, kas saistīts ar transportu, – Satiksmes ministrijai. Šī tēma būtu jāskata kompleksi, bet ministrijas spēlē futbolu, tērējot naudu tikai tur, kur ir jau izdomājušas. Tā nav tāda plānveida politika, kāda valstij nepieciešama,” domā A. Kārkliņš.

Izmaksas ir svarīgas

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis piekrīt – valsts iesaiste nav pietiekama. “Par šo tēmu mēs runājam gadiem, taču tālāk par runāšanu un plānu būvēšanu diemžēl neesam tikuši. Es uzskatu, ka lauksaimniecības nozarei noteikti ir jāizvērtē iespējas enerģijas ražošanai izmantot AER, jo lauksaimniekiem ir potenciāls ražot enerģiju pašiem. Lielisks piemērs ir biogāzes koģenerācijas stacijas, kuras jau to dara, tieši pārstrādājot kūtsmēslus un citus organiskos atkritumus. Ejot šo ceļu, mēs gan iegūstam zaļo enerģiju, gan arī samazinām SEG emisijas. Jāteic, ka kopumā lauksaimnieku interese par šādām tehnoloģijām ir liela, īpaši pie tik augstām energoresursu cenām. Šobrīd ir diezgan skaidrs par tehniskajiem risinājumiem, bet problēma ir noietā. Galvenais jautājums ir – kurš un par kādu cenu būs gatavs šo enerģiju pirkt? Ražot tikai pašpatēriņam nav izdevīgi, jo lauksaimnieks, visticamāk, nespēs patērēt saražoto apjomu. Izdevīgums parādās tikai pie lieliem apjomiem,” domā K. Melnis.

Arī I. Krasta atzīmē, ka ir svarīgi, cik izmaksā produkts, ko iegūstam. “Pašlaik no AER iegūtā enerģija vēl arvien nevar konkurēt ar enerģiju, ko iegūst no fosilajiem resursiem, taču pēdējā laikā piedzīvotais elektrības un gāzes cenu lēciens parādīja, ka konvencionālā enerģija arī nav stabila parādība. Uz šī brīža elektrības un gāzes cenu fona no AER iegūtās enerģijas pašizmaksa izskatās pietiekami pievilcīgi. Nav pamata domāt, ka elektrības un gāzes tirgus cenas saglabāsies tik augstā līmenī ilgstoši, tomēr šī situācija ir labs arguments par labu enerģētiskajai neatkarībai, ko var nodrošināt vietējie AER. Otrs aspekts ir pieredze. Jauno tehnoloģiju attīstītāji labi saprot, ka viņiem jādarbojas brīvā tirgus apstākļos, konkurējot ar konvencionālo enerģētiku, tāpēc ražotāji, pamatojoties uz savu pieredzi, strādā pie ražošanas izmaksu optimizācijas, lai padarītu savas iekārtas pieejamākas patērētājam,” atzīmē Host Latvia ģenerāldirektore.

Tehnoloģija jāizvērtē

Modernās tehnoloģijas, ko jau pašlaik var izmantot lauksaimniecībā, ir atšķirīgas, tāpēc atšķirsies arī to plusi un mīnusi, atgādina I. Krasta. “Lielākais izaicinājums jebkurā gadījumā ir spēt tos objektīvi izvērtēt. Lietotājam varētu būt grūti orientēties jauno tehnoloģiju piedāvājumā, jo tas var saskarties ar nepietiekamu informācijas apjomu, tāpēc primāri būtu jāizvērtē praktiskā pieredze, uz ko balstās katrs jaunās tehnoloģijas piedāvātājs. Ciparos uz papīra un krāsainās prezentācijās viss izskatās labi, bet realitātē var būt citādi. Šī iemesla dēļ ir jāsaprot, cik projektu jau ir īstenoti ar konkrēto tehnoloģisko risinājumu, kādi ir efektivitātes rādītāji, problēmas, kā arī – vai pieejams kvalificēts servisa atbalsts. Ir arī svarīgi saprast jaunās tehnoloģijas ietekmi uz kopējo darbību un energobilanci, tajā skaitā – kāds ir tās enerģijas patēriņš, vai nepieciešams pielāgot izejvielu loģistiku, vai veidojas atkritumi, un citas lietas. Runājot par biometāna ražošanu, pārliecinošs pārsvars pasaulē darbojošos biometāna iekārtu ir būvētas ar membrānu tehnoloģiju. Ir pierādīts, ka šī tehnoloģija nodrošina īpaši augstu metāna ieguves efektivitāti ar garantētiem zudumiem zem 1%, bet, pielietojot papildu moduli CO2 iegūšanai, metāna zudumi ir nulle,” stāsta I. Krasta, piebilstot, ka pāreja uz jaunu tehnoloģiju vienmēr prasa apņemšanos, izpētē ieguldītu laiku un izmaksas.

Jālikvidē šķēršļi

Jau šobrīd daudzos lauksaimniecības uzņēmumos ražo un arī izmanto no AER iegūtu enerģiju, tuvāko gadu laikā šādu lauksaimnieku skaits varētu tikai pieaugt, atzīmē Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. “Tam par iemeslu ir gan Eiropas Savienībā realizētā klimatam draudzīgā politika, kas pieprasa straujāku pāreju uz zaļo enerģiju, gan augstās energoresursu cenas. Interese no lauksaimniekiem jau šobrīd ir liela, īpaši par saules mikroģenerāciju. Daudzi skatās arī vēja virzienā, taču šī tehnoloģija atmaksājas tikai pie lielas jaudas. Būtu svarīga arī normatīvo aktu piemērošana, lai lauksaimnieki rastu savstarpēju interesi ar enerģētikas projektu īstenotājiem,” pauž J. Irbe, piebilstot, ka SEG emisiju normu paaugstināšanās un ievērojamās vides prasības, visticamāk, rosinās lopkopjus atkal skatīties arī uz plašāku biogāzes tehnoloģiju izmantošanu.

Arī LAEF valdes priekšsēdētājs piekrīt, ka valsts iesaiste jautājumā par ekonomiski pamatotu pāreju uz AER tehnoloģijām lauksaimniecībā ir niecīga. “Diemžēl atbalsta programmas lauksaimniecībā enerģētikas jomā līdz šim ir bijušas nepietiekamas. Noteikti ceram, ka jaunajā struktūrfondu periodā tiks plašāk atbalstīta gan energoefektīvāku risinājumu ieviešana un jaunu jaudu uzstādīšana, gan esošo tehnoloģiju modernizācija un atbalsts ražotnēm, pārejot uz augstākas pievienotās vērtības gala produkta ražošanu. Daudz varētu panākt arī ar attiecīgu likumdošanas šķēršļu likvidēšanu un labvēlīgāku tīklu tarifu piemērošanu pašražotajai enerģijai,” secina J. Irbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija ceturtdien izsludinājusi valsts vēsturē lielāko publisko iepirkuma konkursu no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības iegādei.

Plānots, ka konkursa rezultātā Igaunijas elektrības tirgū ieplūdīs elektrība no atjaunīgiem resursiem, ar kuru gadu varētu apgādāt gandrīz 150 000 mājsaimniecību.

"Augstā elektrības cena visā Eiropā pierāda, ka joprojām esam ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā. Tādēļ ir svarīgi tirgū nodrošināt arvien vairāk ierīču, kas ražo elektrību no atjaunīgiem resursiem, kas būtu ieguldījums ne tikai vides ilgtspējā, bet arī elektrības cenu samazinājumā," norādīja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.

"Ar šo iepirkumu mēs vēlamies Igaunijas energosistēmā iekļaut lielu daudzumu - 450 gigavatstundas (GWh) - no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības," ministrs pauda, piebilstot, ka tāds daudzums atbilst gandrīz 150 000 mājsaimniecību gada patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%

LETA, 05.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji - daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoapgādes attīstību 2022. gadā virzīs aktīvie klienti

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 27.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sensori un analītika ļauj samazināt elektrības rēķinu

Māris Ķirsons, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu lēciens pērn par vairāk nekā 2,5 reizēm ir ne tikai sadārdzinājis preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas, bet vienlaikus arī stimulējis meklēt iespējas, kā samazināt rēķinus.

Lai arī bieži vien uzņēmumu vadītāji kā būtiskākos elektroenerģijas rēķinu samazināšanas stūrakmeņus redz vecu, neefektīvu iekārtu nomaiņā ar jaunām, kuras daudz mazāk ēd elektrību, kā arī ražošanas procesu optimizāciju (lai tukšgaitā nekas negriežas), tomēr vienlaikus ir vairāki citi faktori, kuri var būtiski ietekmēt ne tikai elektrības patēriņu, bet arī rēķinus par to. Ne viens vien ražotājs Latvijā un ārzemēs ir sācis izmantot virtuālo enerģētiķu pakalpojumus, kā rezultātā izdodas atrast pavisam dīvainus iemeslus palielinātam elektrības patēriņam. Savukārt, novēršot šos pārsteidzošos elektrības zudumus, izdodas samazināt elektroenerģijas rēķinus. “Elektroenerģijas cenu pieaugums patiešām ir ne tikai veicinājis interesentu skaita kāpumu, bet rezultējies arī jaunos līgumos,” situāciju skaidro SIA AdvanGrid izpilddirektors Oskars Gūtmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB Liepājā ražos vēl sarežģītākas dzelzsbetona konstrukcijas

Jānis Goldbergs, 29.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā, Cukura ielā, jau pavisam drīz darbu sāks jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ražotne ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru.

Par 12 miljonus vērtajām investīcijām pēdējā gada laikā un to, kas tapis, kā arī – kāpēc, Dienas Bizness iztaujāja uzņēmuma Dzelzsbetons MB vadītājus: valdes priekšsēdētāju Ojāru Jakstu un valdes locekli Artūru Lukašenoku.

Uzņēmums Dzelzsbetons MB strādā un eksportē. Kas šobrīd top no jauna? Ko, braucot pa Cukura ielu Liepājā, Karostas virzienā, labajā pusē var ievērot?

A.L.: Esošā ražotne un betona maisīšanas torņi ir ielas sākumā, bet tālāk seko nupat piebūvētās ēkas: jaunā produkcijas noliktava, ražotnes telpu papildinājums un jaunais betona mezgls, četri pelēki torņi, kas ļaus mums ražot īpaši izturīgu betonu daudz vieglāku un plānāku konstrukciju veidošanai. Jau oktobra beigās ēkas un būves tiks nodotas ekspluatācijā, bet līdz gada beigām taps gatavā produkcija jaunajās telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jēkabpilī īsteno Baltijā lielāko ielu apgaismojuma modernizācijas projektu

Db.lv, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot ALTUM finansēto energopārvaldības eksperta (ESKO) modeli, Jēkabpils pilsētā ir realizēts līdz šim lielākais ielu apgaismojuma modernizācijas projekts Baltijas valstīs un trešais lielākais Eiropā.

Projekta ietvaros tika nomainīti teju 2000 ielas gaismekļu, kas Jēkabpils pilsētai 10 gadu laikā ļaus ietaupīt aptuveni 800 tūkstošus eiro. Ņemot vērā elektrības cenu kāpumu, ietaupījums varētu būt arī lielāks.

Eksperti ir aprēķinājuši, ka ar projekta realizāciju Jēkabpils pilsētas ikgadējais elektrības patēriņš ielu apgaismojumam samazināsies par 68 %. Pašvaldība cer, ka līdz ar efektīvāku apgaismojumu diennakts tumšajā laikā uzlabosies arī satiksmes drošība, kā arī uzstādītais apgaismojums samazinās pašvaldības CO2 izmešus par aptuveni 450 tonnām gadā.

ESKO modelis paredz to, ka pašvaldība darbu veicējam nemaksās par uzstādīto infrastruktūru, bet gan katru mēnesi maksās komersantam daļu no līdzekļiem par ietaupīto elektroenerģiju - kopumā tie būs 298 669 eiro (5 gadu laikā), informē Altum pārstāve Arnita Beinaroviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas elektroapgādes sistēmā pieprasa sadales tarifa struktūras evolūciju

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijā vienojas noteikt griestus elektrības un gāzes cenām mājsaimniecībām

LETA--BNS, 20.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdības koalīcijas partneres - Centra partija un Reformu partija - ceturtdien vienojušās uz trim mēnešiem noteikt griestus elektrības un gāzes cenām mājsaimniecībām, kā arī atcelt elektrības sadales tīkla maksu uzņēmumiem, tādējādi cenšoties mazināt enerģijas cenu kāpuma negatīvo ietekmi.

Šie atvieglojumi būs spēkā no janvāra līdz martam.

Koalīcijas partneres turpinās darbu pie pasākumu plāna, lai mazinātu gāzes cenas kāpumu uzņēmumiem.

Abas partijas vairāku dienu sarunās vienojušas par pasākumu paketi, kuru veido trīs daļas.

Pirmā no tām ir elektrības cenas griesti 12 centi par kilovatstundu mājsaimniecībām par patērēto elektroenerģiju līdz 650 kilovatstundām mēnesī.

Tas nozīmē, ka rēķina daļu, kur biržas cena vai fiksētā līguma cena pārsniedz 12 centus par kilovatstundu, apmaksās Igaunijas valsts. Mājsaimniecībām nav jāiesniedz papildu pieteikums atbalstam, jo rēķinā, ko klients saņems no elektrības pārdevēja, summa, kas pārsniedz noteiktos griestus, jau būs atskaitīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Uzņēmējiem vajag risinājumus, politiķiem – izrādi

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 14.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gada vidū ražojošie uzņēmumi cēla trauksmi par to, ka pieaug izejmateriālu un energoresursu cenas, kā dēļ būs jāceļ produkcijas cenas, taču, ja tirgus to nepieļaus, tad jācieš zaudējumi.

Politiski tas tika uztverts kā pašu uzņēmēju problēma. Rudenī gan paši uzņēmēji, to organizācijas, gan arī Dienas Bizness vērsa uzmanību uz to, ka cenas par elektroenerģiju pie mums aug straujāk nekā, piemēram, tepat kaimiņos esošajā Igaunijā, kas nozīmē gan paredzamu vietējās produkcijas cenu kāpumu, gan arī mūsu reģiona uzņēmumu konkurētspējas kritumu. Amatpersonas arī to, tā teikt, laida gar ausīm.

Nu decembrī izmaksu pieaugumu par elektrības patēriņu savos novembra rēķinos pamanījušas arī mājsaimniecības, un beidzot ir tas brīdis, kad arī politiķi sāk aktīvi imitēt rosību, demonstrējot, ka it kā apņēmušies ko darīt lietas labā. Ja līdz šim tikai atgaiņājās ar solījumiem pabalstīt nabadzīgākos, tad tagad atcerējušies par OIK elektrības rēķinos, bet, kad redz, ka arī ar to nepietiek, lai mazinātu sabiedrības satraukumu par izmaksu kāpumu, sāk spriedelēt arī par PVN mazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas Enefit Green investē gandrīz 83 miljonus eiro vēja parka izveidē Somijā

LETA--ERR, 28.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās enerģētikas grupas "Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas atzars "Enefit Green" investēs 82,9 miljonus eiro vēja parka izveidē Somijā.

Tās ir pirmās kompānijas investīcijas Somijā.

Plānots, ka vēja parks Tolpanvārā tiks pabeigts līdz 2024.gada nogalei. Vēja parkā plānotas 13 turbīnas ar kopējo jaudu 72 megavati (MW).

"Enefit Green" valdes priekšsēdētājs Āvo Kermass norādīja, ka investīcijas Somijā ir daļa no kompānijas plāna īstenot atjaunīgās enerģijas projektus no Somijas līdz Polijai.

Kermass pauda, ka "jaunajā vēja parkā saražotais nodrošinās elektrību bez oglekļa izmešiem klientiem kaimiņvalstīs un palīdzēs stabilizēt vietējās elektrības cenas".

Viņš informēja, ka jau noslēgto ilgtermiņa elektrības tirdzniecības līgumu izpildei būs nepieciešami 60% no pirmajos septiņos gados Tolpanvāras vēja parkā saražotās elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos piena nozarē vērojama bīstama tendence un kopš pagājušā gada septembra veidojas izteikta starpība starp augstāko un zemāko piena iepirkuma cenu, kuru saņem zemnieki un piena ražotāji, pavēstīja Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Atsaucoties uz Lauksaimniecības datu centra (LDC) datiem, Melnis norāda, ka piena iepirkuma cenās ir vērojamas milzīgas "šķēres".

Piemēram, decembrī tās bija robežās no 0,2709 līdz 0,47 centiem par piena litru, bet janvārī šī starpība turpināja augt.

Pēc Meļņa paustā, tas parāda, ka ienākumi no piena pārdošanas saimniecībām pie vienāda apmēra un līdzīgiem izdevumiem var atšķirties pat par aptuveni 43%.

"Protams, piena iepirkuma cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, kā piena kvalitātes un nodošanas apmēra. Līdz ar to starp saimniecībām vienmēr ir pastāvējusi iepirkuma cenu atšķirība, taču tā nekad nav bijusi tik liela," uzsver Melnis, piebilstot, ka vēl augustā piena iepirkuma cenas amplitūda bija no 0,2382 līdz 0,36 centiem par litru, veidojot aptuveni 34% starpību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru