Citas ziņas

Augstskolām grib noteikt minimālo studentu skaitu, lai vispār piešķirtu budžeta vietas

Dienas Bizness, 22.09.2015

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Tāpat kā vidusskolās klasē ir jābūt konkrētam skolēnu skaitam, lai pastāvētu viedokļu apmaiņa un veselīga konkurence, arī augstskolās nevajadzētu būt programmām ar pāris studentiem. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi noteikt minimālo studentu skaitu programmā, no kura vispār tiktu piešķirtas valsts apmaksātās studiju vietas jeb tā dēvētās budžeta vietas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tas liktu augstskolām izvērtēt savu piedāvājumu un šāda veida programmas apvienot vai likvidēt. Par to neuztraucas lielās universitātes, taču reģionālajām augstskolām iecere rada galvassāpes.

Kā Dienai skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu vadītāja Agrita Kiopa, apmēram 13% studiju programmu ir tādas, kur ir ārkārtīgi maz studentu, un ministrijas ieskatā tās uzturēt nav lietderīgi. Tāpēc piedāvāts kritērijs: kā minimums bakalaura studiju programmās 30 cilvēku, bet maģistra līmeņa studiju programmās – 15. Tas nozīmē, ka, piemēram, bakalaura programmā, kurā ir četri kursi, katrā jāmācās vismaz septiņiem vai astoņiem studentiem. Savukārt ne tik tālos nākotnes plānos – 2017. vai 2020. gadā – šis slieksnis varētu būt pat divas reizes augstāks. Te ministrija aicina domāt gan par programmu izmaksām, gan to, ka studentiem tomēr ir jāmācās grupā – tas veicina konkurenci un ceļ kvalitāti. Kā piemēru viņa min Liepājas Universitātes fizikas programmu, kurā ir tikai daži studenti, un esot skaidrs, ka tā nav efektīva līdzekļu izmantošana.

Izmaiņas lielākoties neattiektos uz lielākajām Latvijas augstskolām, taču arī tur esot programmas, kurās ir maz studentu. Tādos gadījumos būtu jādomā, kāpēc šāda situācija izveidojusies. Viens stāsts ir tad, ja tās ir jaunas, perspektīvas programmas, kurām vēl vajag «uzņemt apgriezienus», bet cits – ja tās vienkārši nav pieprasītas.

Jaunos kritērijus varētu ņemt vērā jau šogad, izvērtējot budžeta vietu sadalījumu nākamajam gadam. Ministrijā gan sola, ka diskusijās iesaistīs arī augstskolas un nozaru pārstāvjus, tomēr katru šādu mazo programmu augstskolas tiks aicinātas apvienot ar citām. Protams, vienā dienā tas neesot izdarāms, taču par šādu ieceri jau runāts pagājušajā gadā, piebilst A. Kiopa. Jautāta, vai ministrijas iniciatīvu atbalsta arī augstskolas, A. Kiopa sacīja, ka to atbalsta Augstākās izglītības padome.

Plašāk lasiet rakstā Ar pāris studentiem vairs nepietiks otrdienas, 22.spetembra laikrakstā Diena ( 5.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izglītības eksporta maisam gals vaļā

Kristīne Stepiņa, 05.10.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grib, lai atteikuma vēstulēs paskaidro iemeslus darba atteikumam

Lelde Petrāne, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Apkopti pētījuma dati par studentu aktuālo pieredzi darba un prakses meklēšanā. Pētījumu veicis Latvijas Universitātes Karjeras centrs sadarbībā ar vairākām Latvijas augstskolām.

Aptaujājot 923 dažādu augstskolu studentus, tika izzināta jauniešu pašreizējā situācija nodarbinātībā, noskaidrots, kādi ir biežākie jauniešu darba un prakses meklēšanas veidi, kā tiek veikta vakanču izvēle, cik rūpīga ir gatavošanās darba pārrunām, kā arī aplūkotas citas aktuālas situācijas, ar kurām saskaras studenti darba un prakses meklēšanā.

Pētījuma rezultāti daļēji apstiprina augstskolas karjeras konsultantu novērojumus - kā nozīmīgu problēmu darba meklēšanas procesā 55% studentu atzīmējuši to, ka darba sludinājumos kā prasība tiek norādīta vairāku gadu pieredze, 58% uzsver atalgojuma nesamērīgumu ar darba devēju prasībām. 77% respondentu darba vakances izvēlas rūpīgi un intervijai gatavojas, pārdomājot iespējamos jautājumus, tomēr attiecībā uz pieteikuma dokumentu sūtīšanu var būt arī paviršāki, nosūtot tos arī uz nepietiekoši atbilstošām vakancēm (to norāda 37% studentu), kas savukārt var būt par iemeslu darba atteikumam. Iegūtie dati atspoguļo arī tendences darba devēju atgriezeniskās saites sniegšanā - ne vienmēr darba meklētāji to saņem, lielākoties darba devēju atteikuma vēstulēs netiek paskaidrots iemesls darba atteikumam. Gandrīz 40% studentu norāda, ka intervijās tiek uzdoti ar darbu nesaistīti jautājumi un tiek prasītas prasmes, kuras nav uzrādītas darba sludinājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas augstskolās joprojām dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas

Lelde Petrāne, 01.02.2016

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

2015./2016. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās studē 84,3 tūkstoši studentu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kopējais studējošo skaits augstākās izglītības iestādēs gada laikā samazinājies par 2 %.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados augstskolās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 65,4 % studentu. 2015./2016. akadēmiskajā gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 4,0 %, savukārt eksaktajās zinātnēs palielinājies par 9,5 %.

2015./2016. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 29,1 tūkstoši studentu, kas ir par 0,2 % mazāk nekā pagājušajā gadā. No visiem pirmkursniekiem 62,7 % studijas uzsāka sociālo un humanitāro zinātņu programmās, bet 26,9 % – eksakto zinātņu programmās. Salīdzinoši, iepriekšējā akadēmiskajā gadā sociālās un humanitārās zinātnes izvēlējās studēt 64,2 % un eksaktās zinātnes – 26,6 %. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (58,6 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 41,4 % – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists, 15.06.2016

Foto: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits, kopējais studējošo skaits sarucis

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2017

Avots: www.freeimagec.com

Jaunākais izdevums

2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, no tām 30 augstskolas un 26 koledžas.

Joprojām augstskolās un koledžās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 42,9 % studentu, tomēr ir pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits. Šajā mācību gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 6,3 %, bet inženierzinātnēs un dabas zinātnēs palielinājies par 2,6 %.

2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 28,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. No visiem pirmkursniekiem 40,9 % izvēlējās studēt sociālās un humanitārās zinātnes, bet 28,2 % – inženierzinātnes un dabas zinātnes. Iepriekšējā mācību gadā sociālās un humanitārās zinātnes uzsāka studēt 43,3 % un inženierzinātnes un dabas zinātnes – 26,9 %, savukārt veselības aprūpi – 12,9 % jauno studentu. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (54,8 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45,2 % – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sagatavoti priekšlikumi minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajiem iedzīvotājiem

Žanete Hāka, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām, informē LM.

Plāns paredz sniegt lielāku valsts atbalstu pensijas vecuma personām ar lielu darba stāžu, palielināt ģimenes valsts pabalstu ģimenēm ar vairākiem bērniem, kā arī citus atbalsta pasākumus.

Plāns par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu ceturtdien, 9. martā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē atzinumu sniegšanai. Tas vēl jāapstiprina valdībā, dodot uzdevumu Labklājības ministrijai sagatavot attiecīgo normatīvos aktus.

Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: «Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un izteikta ienākumu nevienlīdzība. No vienas puses, skaitļi rāda, ka iedzīvotāju kopējie ienākumi aug, tomēr tajā pašā laikā cilvēki ar zemākajiem ienākumiem situācijas uzlabošanos ikdienā neizjūt. Situācijai ir jāmainās. Tāpēc ar šo dokumentu uzsākam plašākas diskusijas par tiesību aktos noteiktajiem ienākumu apmēriem un atbalstu, lai nepieciešamības brīdī aizsargātu sabiedrības daļu ar zemākajiem ienākumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: Labklājības ministrijas plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai ir pietiekami piezemēts

LETA, 17.03.2017

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais pasākumu plāns minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām ir pietiekami piezemēts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Viņš teica, ka LM ir izpildījusi ministrijai doto uzdevumu un sagatavojusi pasākumu plānu minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām. Plāna īstenošanas ātrums, apmērs un tam nepieciešamie likuma grozījumi ir valdības un parlamenta pārziņā. Politiķiem ir dots pamata uzmetums, ar ko strādāt. Kopumā ņemot, plāns ir pietiekami piezemēts, atzina Leiškalns.

Pēc Leiškalna teiktā, plānā ir vairāki problēmpunkti. Tostarp tajā nav vērtējuma saistībā ar plānoto nodokļu reformu, jo tā izstrādes laikā nodokļu reformas projekts vēl nebija gatavs. Tāpat saskaņā ar LM plānu minimālās pensijas bāze jeb sociālā nodrošinājuma pabalsts tiks palielināts, nemainot sasaistes koeficientu. Tādējādi, piemēram, personai ar 29 gadu darba (apdrošināšanas) stāžu pensija būs tikai par 30% lielāka pensija nekā citai personai, kurai vispār nav darba (apdrošināšanas) stāža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu reformas ietvaros FM piedāvā pārskatīt ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem

LETA, 19.04.2017

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Nodokļu reformas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā pārskatīt ierobežojumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

FM rosina noteikt ierobežojumus kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām - gan procentuāli - 50% no apliekamā ienākuma, gan summāri - 600 eiro gadā par sevi un katru savu ģimenes locekli. Vienlaikus rosināts atcelts esošo limitu, kas ir 215 eiro gadā.

Ministrija arī iesaka noteikt ierobežojumus attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem - gan procentuāli - 10% no apliekamā ienākuma, gan summāru ierobežojumu - 2000 eiro gadā.

Jau ziņots, ka šā gada 13.aprīlī Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kurā ietilpst valdības un sociālo partneru pārstāvji, pauda atbalstu FM izstrādātajai nodokļu politikas stratēģijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Topošais studējošo un absolventu reģistrs ļaus spriest par atalgojumu izvēlētajā profesijā

Zane Atlāce-Bistere, 05.09.2017

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Valdība otrdien, 5.septembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, pēc kuru stāšanās spēkā tiks uzsākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana, informē IZM.

Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017.gada 31.decembrim. «Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas," uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Svarīgi, ka turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju,» uzsver ministrs.

No 2018. gada janvāra sāksies datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Šī informācija tiks iesniegta VID elektroniski, samazinot administratīvo slogu augstskolām un vecākiem. Informāciju par studējošiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta nākamā gada budžeta projektu

LETA, 15.11.2017

Foto: Freeimages

Jaunākais izdevums

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada budžeta projektu, finansējuma jautājumos galvenokārt pieturoties pie valdības lēmumiem.

Nākamā gada budžeta projektu atbalstīja seši koalīcijas deputāti, bet pret bija četri opozīcijas parlamentārieši. Neviens balsojumā nebija atturējies.

Deputāti atbalstīja vien dažus priekšlikumus, kuri iepriekš nebija guvuši valdības atbalstu. Papildu augstākās izglītībai nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ņemot vērā sociālo iemaksu likmju pieaugumu - šim mērķim nākamgad paredzēts kopumā ap 302 000 eiro.

Deputāti šodien izskatīja aptuveni 100 priekšlikumus budžetam un vidējā termiņa budžeta ietvaram. Kopumā deputāti pieturējās pie valdības iepriekš izteiktā viedokļa un galvenokārt noraidīja deputātu ierosinājumus par līdzekļu pārdali.

Komentāri

Pievienot komentāru