Jaunākais izdevums

Līdz ar ārvalstu studentu skaita pieaugumu studējošo skaita kritums Latvijas augstskolās nav dramatisks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mācību iestādes turpina fokusēties uz izglītības eksportu, arī koledžas cenšas nomakšķerēt ārzemniekus. 2015./2016. gadā studentu skaits ir samazinājies par 2%, bet imatrikulēto – par nepilnu 1%, liecina oficiālie Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Iepriekšējā mācību gadā studējošo skaita kritums bija 4%, bet uzņemto – 7%.

Vairāk nekā 2/3 studējošo studē valsts augstskolās (68%), un visvairāk uzņemto un studējošo ir Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – 14,8 tūkstoši studējošo un 5,8 tūkstoši imatrikulēto. Šajā mācību gadā RTU ir par 43 uzņemtajiem studentiem vairāk nekā pērn. Latvijas Universitāte (LU) ir otrajā vietā ar 13,6 tūkstošiem studējošo un 4,5 tūkstošiem imatrikulēto. LU šajā mācību gadā ir uzņemti par 214 studentiem mazāk nekā gadu iepriekš. Privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās studē 20% no visiem studentiem, un pirmajā vietā pēc studējošo skaita starp privātajām augstskolām ir biznesa augstskola Turība ar 4181 studējošo. No visiem studentiem salīdzinoši neliela daļa – 13% – studē valsts un privātajās koledžās. Visvairāk studentu ir Juridiskajā koledžā – 1078 un Latvijas Biznesa koledžā – 1031 (abas privātās koledžas), bet starp valsts koledžām visvairāk studējošo ir Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā – 931. Provizoriskie dati liecina, ka turpina palielināties ārvalstu studentu skaits.

Visu rakstu Augstskolas turas uz ārvalstniekiem lasiet 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku augstskolas Satversmes sapulce ar pārliecinošu balsu vairākumu par Banku augstskolas rektoru uz nākamajiem pieciem gadiem atkārtoti ievēlējusi asociēto profesoru, vadībzinātņu doktoru Andri Sarnoviču, informē augstskolas pārstāvji.

Konkurss uz Banku augstskolas rektora amatu tika izsludināts 2015. gada 26. augustā. Augstskolas Senāts rektora amatam izvirzīja līdzšinējā rektora A.Sarnoviča kandidatūru, kura atbilstību izvērtēja un apstiprināja Rektora vēlēšanu komisija. A.Sarnovičs bija vienīgais kandidāts uz augstskolas rektora amatu. 2015. gada 3. novembrī Banku augstskolas Satversmes sapulcē notikušajās rektora vēlēšanās par A.Sarnoviču tika atdota 31 balss, pret – viena.

Banku augstskolas vadības un attīstības programmā, kuru nākamajam rektora pilnvaru periodam no 2016. līdz 2020. gadam vēlēšanās piedāvāja A.Sarnovičs, kā nozīmīgākie mērķi ir izvirzīti augstskolas misijas īstenošana un izaugsmes veicināšana. Banku augstskola īsteno kopskaitā 15 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas augstskolas, kuras vissīvāk konkurē par ārvalstu studentiem

Kristīne Stepiņa, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Grib turēt augstskolas aiz trejdeviņiem žogiem

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimā politiskā partija Vienotība iecerējusi virzīt grozījumus Ekonomikas augstskolas likumā, kas paredz tiesības augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā un ļaus augstskolas rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistus.

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti līdzīgu likumdošanas risinājumu drīzumā iesniegs arī par Rīgas Juridisko augstskolu.Tas ir ļoti aktuāli, jo pašlaik ir izveidojusies situācija, ka vairāk nekā gadu abas augstskolas ir bez rektora, jo likums abu augstskolu līdzšinējos vadītājus liedzis pārapstiprināt amatā viņu nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.

Šo priekšlikumu atbalsta ZZS, taču tam nav NA atbalsta. Līdz ar to augstskolu rektoru likteni izšķirs opozīcijas balsis. Ja likuma grozījumi netiks pieņemti, tad Latvija pazaudēs līdzšinējo Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pāzlovu, tāpat kā diemžēl šā iemesla dēļ jau pazaudēja amatā nepārapstiprināto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju. Faktiski, ja grozījumi netiks pieņemti, tas nozīmē, ka Ekonomikas augstskolas, kurā mācību valoda ir angļu, rektora amatā nevarēs apstiprināt nevienu ārvalstu speciālistu. Vai tiešām no tā iegūs Latvija, mūsu studenti un augstākā izglītība kopumā? Vai tiešām ārvalstu speciālisti rektora amatos augstskolās, kurām mācību valoda ir angļu un kas ir starptautiskas, apdraud latviešu valodu un kultūru?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas Latvijas augstskolas copē jauniešus ar dažādām akcijām; lielākās mācību iestādes pieturas pie regulārām atlaidēm atsevišķām studentu kategorijām

Augstskolās ir noslēgusies uzņemšanas 1. kārta uz budžeta vietām pamatstudijās. Visvairāk pieteikumu saņēmusi Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Šīs augstskolas neizceļas ar īpašu atlaižu politiku, tā tiek veidota pārdomāti, ar mērķi stimulēt sekmīgākos, talantīgākos un aktīvākos studentus. Netiek aizmirsti sportisti, bāreņi un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Taču dažas augstskolas, īpaši reģionālās, kurās budžeta vietu nav tik daudz, studentu piesaistē izmanto uzņēmējdarbībā tradicionālās mārketinga metodes – dažādas akcijas un atlaides. Tās pamatā tiek organizētas, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām, fokusējoties uz pieprasītākajām profesijām un uz attiecīgā reģiona attīstību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izglītības eksports – ar pilnu tvaiku

Dace Skreija, speciāli DB, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties par vietējiem studentiem, augstskolas arvien vairāk orientējas uz ārvalstniekiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nevienam vairs nav šaubu par to, ka izglītības nozares stabilitāte un attīstība ir ārvalstu studentu rokās, precīzāk, augstskolu spējā viņus piesaistīt un sekmēt nozares eksportu kopā ar valsts iestāžu atbalstu. Pēdējos trīs gados šo studentu skaits Latvijas augstskolās ir audzis ievērojamā tempā – apmēram par 20% ik gadu. Pēdējā mācību gadā to skaits ir sasniedzis 6,2 tūkst., no kuriem apmēram 60% jeb gandrīz 4 tūkst. mācās valsts augstskolās, savukārt vairāk nekā 2 tūkst. ārvalstu studentu ir izvēlējušies privātās augstskolas. Lai gan absolūtos skaitļos visvairāk ārvalstnieku ir piesaistījusi Rīgas Stradiņa universitāte (1,6 tūkst.), kā arī abas lielākās valsts universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte –, procentuāli vērtējot, kopumā veiksmīgākas ir bijušas privātās mācību iestādes, kuru izpratne par uzņēmējdarbību vairāk atbilst realitātei un biznesa principiem. Valsts augstskolās vidēji ārvalstu studenti veido 7% no kopējā studentu skaita, privātajās – 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai nepieciešami vēl 77 miljoni eiro gadā

LETA, 09.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai papildus būtu nepieciešami vismaz 77 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Kopumā valsts augstskolās un koledžās 2016/2017 mācību gadā studē 63 409 studējošie, no kuriem 28 932 jeb 47% studē par studiju maksu. IZM pārziņā esošajās augstskolās un koledžās studē 47 185 studējošie, no kuriem 21 705 jeb 46 % studē par maksu.Lai nodrošinātu visiem studentiem valsts augstskolās un koledžās bezmaksas augstāko izglītību, paliekot pie esošajām studiju vietas bāzes izmaksām 1 393,33 eiro apmērā, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 53 miljonu eiro apmērā IZM augstskolās un koledžās, savukārt papildu 77 miljoni eiro gadā būtu nepieciešami, lai bezmaksas augstāko izglītību ieviestu visās valsts augstskolās un koledžās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Saeima paklanās ES līdz pat zemei

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirsimies no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs»

Kā pret sienu. Apbruņojušies ar ierosinājumiem, kas kopēti no citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālās likumdošanas, lauksaimnieki centušies Saeimai iegalvot, kā sev par labu grozīt likumu Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Zemnieku pūliņi gan necik nav spējuši pārvarēt sēra slāni likumdevēja ausīs. Atšķirībā no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs», mūsu valstsvīri nevēlas tanti Eiropu raustīt aiz ūsām.

Neskatoties uz to, ka Eiropas normatīvi nepieļauj ārvalstu pircēju diskriminēšanu, dalībvalstis tomēr ir spējušas izsist tajos robus, kurus aizbāzušas ar saviem nacionālajiem noteikumiem un ierobežojumiem, kas sargā nacionālo resursu – zemi. Līdz ar to Latvijas investoram iegādāties zemi Francijā vai Igaunijā būs grūtāk, nekā ārzemniekam nopirkt zemes vai meža strēli Latvijā. Vai tas nav patoloģisks precedents?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemnieku saeima: Ap 15% Latvijas lauksaimniecības zemes pieder ārvalstniekiem

LETA, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 15% līdz 16% Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder ārvalstniekiem, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sacīja biedrības Zemnieku saeima eksperts Mārtiņš Trons.

Saeimas komisija šodien skatīja kolektīvo iniciatīvu par Latvijas lauksaimniecības un meža zemes saglabāšanu tikai Latvijas pilsoņu īpašumā.

Trons norādīja, ka pašlaik noteiktie kritēriji attiecībā uz tiesībām iegādāties zemi ir pārāk maigi un tie būtu jāstiprina. Viņš atsaucās uz Francijas piemēru, kur pašvaldību komisijas vērtē zemes iegādes darījumus un ārvalstniekiem iegādāties zemi ir sarežģīti vai pat neiespējami.

Zemkopības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji šodien norādīja, ka neatbalsta ierosinājumu par zemes pārdošanas aizliegumu ārzemniekiem, jo Latvijai ir jāievēro starptautiskās saistības, kuras tā piekritusi pildīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Strauji augošās cenas veicinājušas mājokļu nepieejamību, kas pastiprina lejupslīdes risku

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās ekonomikas izaugsme ir izveidojusi apstākļus augošam pieprasījumam pēc mājokļiem, kas atspoguļojies stāvos cenu kāpumos. Pērn ekonomiskā izaugsme paātrinājās 120 valstīs, kas veido trīs ceturtdaļas no pasaules IKP.

Tendences liecina, ka māju cenu sinhronizācija dažādās valstīs un lielākajās pilsētās ir pastiprinājusies. Turklāt tā ir izteikta attīstītajās valstīs, īpaši tas bija vērojams lielajās pilsētās globālās recesijas laikā. Pēckrīzes laikā stimulējoša monetārā politika un peļņas meklējumi izraisīja vēl nebijušu institucionālo un individuālo investīciju kapitāla plūsmas nekustamajā īpašumā, ieskaitot pārrobežu, kas koncentrējusies megapolēs. Tas ir nošķīris īpašumu vērtības pieaugumu no tendencēm ekonomikā, tai skaitā iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām. Saskaņā ar SVF 30% no nekustamā īpašuma cenu svārstībām mūsdienās var attiecināt uz globāliem, nevis vietējiem faktoriem, salīdzinot ar tikai 10% pirms divdesmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par to, ka it kā pieņemts lēmums par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju, pievienojot to Latvijas Universitātei, ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai, informē RPIVA pārstāve Ilze Tumulkāne.

Lēmumu par augstskolas reorganizāciju atbilstoši Latvijas Republikas likumiem ir tiesības pieņemt tikai Ministru kabinetam. IZM nekādā veidā nav brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem, lai gan jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. «Demokrātiskā sabiedrībā šāda rīcība ir klaji nepieņemama. IZM šādi tracina gan topošos, gan esošos augstskolas studentus, gan pasniedzējus, gan visas tās Latvijas novadu pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs,» teikts akadēmijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

13 Latvijas augstskolas iekļautas starptautiskajā augstskolu reitingā

Žanete Hāka, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Studentu pietiks visiem

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ekonomikas un kultūras augstskola attīstībā ieguldīs trīs miljonus

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors: Bija pāris cilvēki, kuri nevēlējās strādāt, tikai saņemt naudu

Kristīne Stepiņa, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī būs izcils akadēmiskais un zinātnes centrs, tā intervijā DB sola jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš

Ministru kabinetam viņš vēl ir jāapstiprina šajā amatā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka arī reģionos var būt spēcīgas augstskolas, sola mainīt mācību iestādes vadības stilu, padarot to demokrātiskāku un caurspīdīgāku. DB jau rakstīja, ka augstskolas Satversmes Sapulce pagājušā gada pavasarī atcēla no amata iepriekšējo rektori Gitu Rēvaldi, argumentējot ar to, ka bija zaudējusi viņai doto uzticību.

Studentu piesaistē izrāviens plānots jau šogad, jo tiks paplašināts mācību programmu skaits, fokusējoties uz ārvalstu studentiem un palielinot vieslektoru skaitu.

Fragments no intervijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rostovskis kļūst par vienīgo augstskolas Turība kapitāldaļu turētāju

Monta Glumane, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība īpašnieku sastāvā notikušas izmaiņas - par tās 100% kapitāldaļu turētāju kļuvis augstskolas Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš augstskolā darbojas kopš tās dibināšanas, tostarp ilgstoši ieņemot arī valdes priekšsēdētāja amatu, informē Turībā.

«Šis augstskolai ir jubilejas gads, vasaras vidū atzīmējām 25. darbības gadadienu, un šādas nozīmīgas jubilejas bieži vien pavada arī izmaiņas un jauns sākums. Esam apņēmības pilni sekmīgi turpināt iesākto ceļu, piedāvājot praktiski pielietojamas, darba tirgū pieprasītas zināšanas ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu studentiem. Uzņemšanas rādītāji jaunā studiju gada priekšvakarā apliecina, ka arī studenti to novērtē. Turpināsim arī sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm Latvijā un pasaulē, kā arī aktīvu darbu augstākās izglītības eksporta nozarē – gan kuplinot augstskolas ārvalstu studentu pulku, gan popularizējot Latvijas piedāvājumu daudzviet pasaulē kopā ar citām pašmāju augstskolām» nākotne plānos dalās Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī vidusskolu absolventu skaits ir samazinājies un demogrāfiskā situācija valstī pasliktinās, augstskolas rāda labu sniegumu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Studentu uzņemšana Latvijas augstskolās vēl nav noslēgusies, DB apkopotie provizoriskie uzņemšanas rezultāti liecina, ka tās ne tikai turas iepriekšējā gada līmenī, bet dažas pat ir spējušas palielināt uzņemto studentu skaitu. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir piesaistījusi par 7%, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un Daugavpils universitāte – par 5%, bet Vidzemes augstskola – par 2% vairāk studējošo nekā pērn. Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) plāno sasniegt iepriekšējā gada uzņemšanas rezultātus

Visu rakstu Augstskolas bedrē vēl nekrīt iespējams izlasīt ceturtdienas, 1.septembra laikrakstā Dienas Bizness, 7.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuva atceļ aizliegumu iebraukt no Covid-19 smagi skartajām ES valstīm

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atcelt līdzšinējo iebraukšanas aizliegumu cilvēkiem no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās inficēšanās līmenis ar jauno koronavīrusu ir augsts, bet pieprasīs iebraucējiem veikt Covid-19 testus.

Kā norādījusi iekšlietu ministre Rita Tamašuniene, iebraucējiem no tādām valstīm, kur pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti vairāk nekā 25 Covid-19 gadījumi, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, būs jāuzrāda ne vēlāk kā 72 stundas pirms ierašanās Lietuvā veikta testa rezultāti, kas bijuši negatīvi.

Savukārt Lietuvas pilsoņiem, kas gribēs atgriezties no šādām valstīm, būs noteikta obligāta pašizolācija un analīzes jāveic Lietuvā diennakts laikā pēc atgriešanās, pastāstījis veselības ministrs Aurēlijs Verīga. "Lietuviešiem pēc ierašanās testi būs jāveic šeit, bet iebraucošajiem ārvalstniekiem mēs pieprasīsim [tos veikt] savā valstī," viņš paskaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas celtniecības uzņēmumiem trūkst kvalificētu speciālistu, un šīs vietas aizvien biežāk aizpilda ukraiņi, atzinusi Lietuvas Būvnieku asociācija.

Pēc tās aplēsēm, domājams, ka šobrīd Lietuvas būvniecības firmās strādā divarpus tūkstoši ukraiņu, bet šie skaitļi ir tikai aptuveni, jo daļa no viņiem tiek pieņemti darbā ar Ukrainā reģistrētu kompāniju starpniecību un tādā gadījumā vīzas viņiem nav vajadzīgas.

«Teiksim, Lietuvas uzņēmums izveido meitasuzņēmumu Ukrainā, kurš komplektē darbiniekus. Tad atkrīt visas rindas un darba vīzas - paraksta līgumu ar galveno uzņēmumu, atbrauc un strādā saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumu,» ziņu aģentūrai BNS skaidrojis asociācijas vadītājs Daļus Ģedvils.

Pēc viņa teiktā, Lietuvā būvniecības nozarē trūkst aptuveni 6000 darbinieku - galvenokārt emigrācijas un pakalpojumu eksporta dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Maina kārtību nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā Rīgā

Lāsma Vaivare, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ilgstoši dzīvojošiem ārvalstniekiem Rīgā tiks piemērota samazināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, īpašumu nesakārtotājus turpinās sodīt ar paaugstinātu likmi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Samazināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme par dzīvesvietu no nākamā gada tiks piemērota ne vien Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kā tas bija definēts iepriekš, bet arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem un personām, kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, liecina Rīgas domes lēmums.

Pateicībā par lojalitāti

Likme noteikta 0,2% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 tūkst. eiro, 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas ir robežās no 57 tūkst. līdz 107 tūkst. eiro, un 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 107 tūkst. eiro. Tiesa, atvieglojumus ārvalstnieki varēs saņemt vien tad, kad dzīvesvieta Rīgā būs deklarēta desmit gadus pirms taksācijas gada. Kā skaidro Rīgas domes speciālisti, «šāds regulējums uzskatāms par samērīgu un pamatotu, jo personas, kuras Latvijā dzīvo un strādā ilgstoši un pastāvīgi, ir integrējušās Latvijas sabiedrībā, pārvalda latviešu valodu, ir saistījušas savu un savu bērnu dzīvi ar Latviju, mācās, strādā, ilgstoši maksā nodokļus un ir devušas ievērojamu ieguldījumu valsts attīstībā, ir lojālas Latvijai». Rīgas domes opozīcija gan nav pārliecināta, ka Rīgai būtu jāsniedz atvieglojumi personām, kas, piemēram, atteikušies no Latvijas pilsonības par labu kādai citai valstij, bet turpina dzīvot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī nemitīgi skan pozitīvas ziņas par ekonomikas izaugsmi, tomēr šogad deviņos mēnešos likvidēto uzņēmumu skaits lielāks nekā 2013. un 2012. gadā kopā, iemesli milglā tīti, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos divos gados ievērojami audzis likvidēto uzņēmumu skaits. 2013.gadā likvidēti 3949, bet 2014.gadā to skaits audzis jau līdz 6171, taču šogad, neskatoties uz faktu, ka gads vēl nav noslēdzies, likvidēts jau 7 501, liecina SIA Lursoft dati. Šie dati DB aptaujātajiem raisīja izbrīnu un pārsteigumu, jo vismaz informatīvajā telpā nekādi signāli par paaugstinātu uzņēmumu izmiršanu neesot manīti un pašlaik arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vēl neesot sajutuši plānoto izmaiņu ietekmi, lai jau šogad būtu likvidējušies.

Likvidējas piecgadnieki

SIA Lursoft pētījums rāda, ka likvidēto uzņēmumu kapitāldaļu turētāju vidū ir arī ārvalstu investori. Interesanti, ka pēdējos gados, lai arī nedaudz, tomēr ārvalstniekiem piederošo likvidēto uzņēmumu īpatsvars ir samazinājies. Lursoft aprēķini rāda, ka, piemēram, 2013.gadā no visiem likvidētajiem uzņēmumiem 14,3% gadījumu vismaz viens no kapitāldaļu turētājiem ir ārvalstnieks, savukārt šogad rādītājs samazinājies jau līdz 13,1%. «Teju 90% no visiem kapitāldaļu turētājiem, kuru uzņēmumi pēdējo četru gadu laikā likvidēti, ir no Latvijas (89,6%). Savukārt, pētot, kuriem ārvalstniekiem piederējušas daļas likvidētajos uzņēmumos, priekšplānā izvirzījušās tuvējās kaimiņvalstis – Krievija (no visiem likvidēto uzņēmumu kapitāldaļu turētājiem 2% nāk no Krievijas), Lietuva (1,5%), Igaunija (1%),» pētījuma datus analizē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa norāda, ka vairāk nekā 27% dalībnieku, kuru uzņēmumi pēdējo četru gadu laikā likvidēti, ir kļuvuši par jaunu uzņēmumu īpašniekiem. Tas savukārt liecina, ka faktiski šie uzņēmēji nav nolēmuši turpmāk neiesaistīties uzņēmējdarbībā, drīzāk likvidējot uzņēmumu, tie ņēmuši vērā citus apsvērumus. Nenoliedzami šobrīd salīdzinoši vienkāršotais uzņēmumu reģistrācijas process ļauj uzņēmējiem piereģistrēt ātri jaunu uzņēmumu. Vairumā gadījumu likvidētā uzņēmuma īpašniekam patlaban pieder viens uzņēmums (58,9% gadījumu), savukārt vēl 35,9% gadījumu pēc uzņēmuma likvidēšanas uzņēmējs reģistrējis pat 2 – 5 jaunus uzņēmumus. Apskatot 2012.–2015.gada likvidēto uzņēmumu statistiku, redzam, ka vairumā gadījumu tiek likvidēti uzņēmumi, kuri sasnieguši vismaz piecu gadu vecumu. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaita īpatsvaram šajā grupā bijusi tendence pieaugt, palielinoties no 72,93% 2013.gadā līdz 76,51% šogad. Pretēja tendence redzama uzņēmumu grupā vecumā līdz 1 gadam. Pētījuma rezultāti parāda, ka šo uzņēmumu īpatsvars starp visiem likvidētajiem kopš 2012. gada sarucis uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija ceturtdien paziņojusi, ka paplašinās «zelta vīzu» programmu, attiecinot to uz ārvalstniekiem, kas valstī ieguldījuši vismaz 400 000 eiro.

Šie investori varēs saņemt uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, kas ārpus Eiropas Savienības (ES) esošo valstu pilsoņiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pa visu Šengenas zonu. Iepriekš šī shēma tika attiecināta tikai uz tiem ārvalstniekiem, kas ieguldījuši nekustamajā īpašumā Grieķijā vismaz 250 000 eiro.

Balsojums par attiecīgu likumprojektu parlamentā sagaidāms tuvāko mēnešu laikā, aģentūrai pavēstījis kāds avots Migrācijas ministrijā. Grozījumu mērķis ir piesaistīt valstij investorus, lai atdzīvinātu ekonomiku un reaģētu uz tirgus pieprasījumu, norādījis avots. Programma tika uzsākta 2013.gadā nolūkā atdzīvināt parādu māktās Grieķijas nekustamo īpašumu tirgu, un to izmantojuši aptuveni 5000 ārvalstnieku, pamatā Ķīnas, Krievijas, Turcijas un Ēģiptes pilsoņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā galvaspilsētas augstskolas, arī reģionālās mācību iestādes sagaida studējošo skaita pieaugumu

Tas lielā mērā ir saistīts ar vidusskolas absolventu skaita pieaugumu valstī par 3-4%, jaunu studiju programmu ieviešanu, esošo pārveidošanu angļu valodā, kas ļaus piesaistīt vairāk ārvalstu studentu.

Papildu iespējas

Ventspils augstskola (VeA) uzlabo studiju programmu, veic mārketinga aktivitātes, īpaši fokusējoties uz ārvalstniekiem, tāpēc uzņemtajam studentu skaitam vajadzētu pieaugt, pauž VeA rektors Kārlis Krēsliņš. Turklāt VeA būs par 50 budžeta vietām vairāk nekā pērn. Nākamajā akadēmiskajā gadā VeA piedāvās jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu Uzņēmējdarbības akadēmija, kuras studiju modelis ir pārņemts no Somijas un būtiski atšķirsies no ierastā apmācību veida. Šajā programmā nebūs klasisko lekciju, tā ir balstīta uz praktiskas pieredzes gūšanu – mācīšanos darot, kā arī pilnveido studenta domāšanas veidu un attīsta nepieciešamās kompetences, kas palīdzēs pielāgoties nākotnes prasībām un mainīgajai darba videi. K. Krēsliņš lēš, ka lielākā interese būs par IKT nozares studiju programmām. Viņaprāt, Kurzemes reģiona jaunieši iedalās divās grupās – viena daļa dodas studēt uz galvaspilsētu, jo vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, bet otra daļa izvēlas reģionālās augstskolas, jo tajās ir lielākas iespējas tikt pie budžeta vietām, ir interesēm atbilstoši studiju virzieni, kā arī ikdienas izdevumi reģionos nav tik lieli kā galvaspilsētā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka VeA studentiem ir plašākas iespējas studēt vai iziet praksi ārvalstīs, saņemot Erasmus+ programmas stipendiju, kā arī pretendēt uz dažādām publiskajām un privātajām stipendijām. Turklāt, būdama reģionāla augstskola, tā var piedāvāt studentiem plašas bezmaksas sportošanas iespējas, dalību bezmaksas interešu pulciņos un dažādos VeA organizētos pasākumos. «Augstskolā studenti iegūst individuālu pieeju no pasniedzējiem, vērtīgus kontaktus un labus darba piedāvājumus jau studiju laikā,» viņš klāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru