SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” 2018./2019. finanšu gadā palielinājusi apgrozījumu līdz 2,497 miljoniem eiro, savukārt augstākās izglītības iestādes pārskata gada peļņa bija 6142 eiro, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017./2018. finanšu gadu, pagājušajā finanšu gadā SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” apgrozījums pieaudzis par 7,7% un uzņēmumam izdevies strādāt ar peļņu, pretēji zaudējumiem iepriekš.

SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” apgrozījumu pērn veidoja projektu ieņēmumi, kas bija 1,094 miljoni eiro, ieņēmumi no studiju maksām veidoja 959 tūkstošus eiro, bet ieņēmumi no telpu nomas bija 433 tūkstoši eiro.

Augstskola piedāvā studijas divās bakalauru studiju programmās un sešās maģistra studiju programmās. 2018./2019. akadēmiskajā gadā Rīgas Juridiskajā augstskolā kopumā studēja 368 studenti no 29 valstīm.

2019./2020. akadēmiskajā gadā Rīgas Juridiskā augstskola uzsāks jaunas maģistra studiju programmas īstenošanu. Tāpat augstskola plāno turpināt piesaistīt ārvalstu donoru līdzekļus, lai finansētu dažādas programmas. Nākamajos gados augstskola arī plāno turpināt stiprināt sadarbību ar darba devējiem, lai veicinātu augstskolas absolventu veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Pirmo gadu Latvijā 11. un 12. klašu skolēniem ir iespēja kārtot starptautisku uzņēmējdarbības prasmju eksāmenu (ESP - entrepreneurial skills pass) un iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecina uzņēmējspēju kompetences apguvi.

Sertifikātu ir atzinušas arī Latvijas augstskolas, un tas skolēniem sniegs dažādas priekšrocības, stājoties augstskolā un izvēloties ekonomikas un biznesa virziena studiju programmas.

"Uzņēmējspēju attīstīšana līdz šim nav bijusi iekļauta obligātajā mācību saturā, un tādēļ skolēnu uzņēmējspējas nekad nav vērtētas. Tās ietver radošumu, attapību, neatlaidību, darbu komandā, iniciatīvu un citas prasmes. Šo prasmju attīstība ir kritiski svarīga, lai jaunieši spētu veiksmīgi darboties jebkurā profesijā, ko viņi izvēlēsies, skolu pabeidzot. Šis mums ir pirmais pilota gads, kura laikā mēs turpinām stiprināt sadarbību ar augstskolām, biznesa organizācijām un inkubatoriem, lai šis sertifikāts skolēniem sniegtu iespējami plašākas karjeras iespējas," saka izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns.

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Ekonomikas un kultūras augstskola iegādājusies daļu ēkas Pērnavas ielā 62 un, noslēdzoties apjomīgiem remontdarbiem, pārceļas uz jaunām telpām.

Augstskola šī gada semestri noslēgs jaunajās mājās, kurās izvietotas auditorijas, laboratorijas, bibliotēka un citas telpas. Jaunā augstskolas māja atrodas Grīziņkalnā - Rīgas apkaimē, kas aktīvi attīstās, vienlaikus saglabājot arī vēsturiskās koka ēkas.

Ēkas daļu Pērnavas ielā 62 augstskola iegādājās jau 2019. gadā. Kopumā projektā investēti vairāk nekā trīs miljoni eiro.

Iekštelpu dizaina risinājumu izstrādē piedalījušies studiju programmas “Interjera dizains” studenti un absolventi, kā arī programmas direktore Ksenija Miļča. Visi ēkā izvietotie apgaismojuma risinājumi ir energoefektīvi un videi draudzīgi.

Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore Dr.oec., asociētā profesore Oksana Lentjušenkova uzsver: “Jaunā ēka ir ļoti pārdomāts un ilgstoši plānots solis. Tā vienlaikus ir gan dāvana mācībspēkiem, darbiniekiem un studentiem augstskolas 25. gadu jubilejā, ko svinēsim jau nākamgad, gan ieguldījums Latvijas tautsaimniecības un Rīgas attīstībā, sekmējot Grīziņkalna pievilcību un vēl vienas radošas telpas attīstību, kura pulcēs jaunus talantus.”

Resursu konsolidācijas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reorganizēs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, informē IZM.

IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU).

Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība. Ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā uzsāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem – 200-400 personas gadā. Līdz ar to ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām.

Jebkura vadītāja lielākie izaicinājumi saistās ar darbinieku atlasi, komandas izveidi, kā arī motivētas darba vides un kultūras radīšanu uzņēmumā, uzskata SIA Philip Morris Latvia vadītājs Jurģis Petris.

Katram cilvēkam savā pozīcijā jābūt novērtētam, motivētam un gatavam tiekties uz arvien augstākiem mērķiem, pauž J. Petris, piebilstot, ka pozitīvu attieksmi un vēlmi pilnveidoties viņš savos darbiniekos vērtē īpaši augstu. Cilvēkam visu laiku ir jāattīstās un nepārtraukti sevi jāpilnveido, ja to nedara – sākas stagnācija, domā Philip Morris Latvia vadītājs. Sapņo kļūt par pilotu Darbinieku izglītība CV man ir relatīvi vienaldzīga, atzīmē J. Petris.

“Protams, augstskolas diploms savā ziņā parāda, ka cilvēks ir disciplinēts, taču man svarīgāk ir redzēt, ka cilvēkam ir vēlme mācīties, apgūt kaut ko jaunu un ir īstā attieksme pret darbu. Bieži esmu domājis par to, cik daudzi no augstskolā apgūtajiem studiju kursiem man ir praktiski noderējuši. Ja godīgi, nosaukt kādu konkrētu man ir ļoti grūti, taču ir skaidrs, ka laiks augstskolā man ir iemācījis sevi disciplinēt, komunicēt un domāt,” atklāj J. Petris, piebilstot, ka viņš pats naudu sācis pelnīt jau ļoti agrā vecumā – vēl krietni pirms studijām augstskolā.

Valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par stipendijām paredz, ka atbalsts studentiem, kuriem Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinājušies ieņēmumi, tiek attiecināts tikai uz budžeta vietās studējošajiem, tā diskriminējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus, uzskata biznesa augstskola "Turība".

Augstskola aicina valdību domāt par visu Latvijas studentu interesēm un minēto grozījumu vietā veidot atbilstošu normatīvo aktu, nodrošinot visiem studējošajiem vienlīdzīgas tiesības uz atbalstu.

Grozījumu realizēšanai paredzēts izmantot 2. jūnija valdības sēdē skatītā Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" pielikumā minēto papildus finansējumu zinātnei, augstskolām un citiem IZM vienreizējiem, terminētiem pasākumiem. Nedz minētajā ziņojumā, nedz tā pielikumā netika paredzēts, ka atbalsts piešķirams tikai vienai studentu grupai, ignorējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus.

Saeima ceturtdien atbalstīja izskatīšanai komisijās valdības atbalstīto Augstskolu likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli.

Par atbildīgo likumprojekta izskatīšanā tika noteikta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Grozījumu mērķis ir ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī atbilstoši pilnveidot terminoloģiju, lai nodrošinātu nepārprotamu un skaidru tiesību normu izpratni. Vienlaikus veicami attiecīgi grozījumi Zinātniskās darbības likumā.

Augstskolas, izstrādājot un ieviešot savas procedūras saskaņā ar projektā noteikto, īstenos labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.

Grozījumi Augstskolu likumā paredz, ka augstskola vai doktorantūras īstenošanā iesaistītais sadarbības partneris ar doktorantu, kurš likumā noteiktajā kārtībā uzņemts valsts finansētā studiju vietā, vienlaikus noslēdz darba līgumu vismaz uz nepilnu darba laiku par doktoranta pieņemšanu darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību vai mākslinieciskās jaunrades darbu, un šā līguma termiņš ir uz laiku, kas nav mazāks par attiecīgās doktora studiju programmas apguves laiku, par kuru ir noslēgts studiju līgums starp doktorantu un augstskolu.

Īstenojot stratēģiskās attīstības plānu, Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA) ar bankas "Citadele" atbalstu investēs trīs miljonus eiro, lai ēkā Pērnavas ielā izveidotu modernu un mūsdienu studijām atbilstošu studiju vidi. Tā būs ar specializētām auditorijām un laboratorijām, kuras studentiem būs pieejamas 24 stundas diennaktī.

Ēku Rīgā, Pērnavas ielā EKA pārņēma pērn, un piecu gadu laikā tajā ieguldīs vērienīgus finanšu līdzekļus. Patlaban notiek aktīvs darbs pie ēkas renovācijas projektu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Jaunajās telpās tiks iekārtotas specializētas auditorijas un laboratorijas, kas ir jau esošajā augstskolas ēkā, piemēram, juristiem ir iekārtota mācību tiesas zāle, loģistikas speciālistiem – loģistikas auditorija, interjera dizaineriem - mākslas telpa, datorspēļu izstrādātajiem - digitāla laboratorija, savukārt topošajiem kultūras vadītajiem - radošā telpa ar dažādām multimediju iespējām. Paredzēts veidot arī jaunas laboratorijas, kuras studentiem būtu pieejamas 24 stundas diennaktī. Tā kā ēka atrodas tikpat kā Rīgas centrā, līdz tai būs arī daudz ērtāk nokļūt.

Banku augstskola ar mērķi attīstīt par vadošo partneri modernas finanšu un biznesa augstākās izglītības apguvei Baltijas jūras reģionā uzsākusi plašāku sadarbību ar starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā reģionā un pasaules tirgū, informēja Banku augstskolas rektore, profesore Līga Peiseniece.

Viens no šādas sadarbības piemēriem ir Banku augstskolas nule parakstītais nodomu protokols ar Šveices uzņēmuma “MSC Mediterranean Shipping Company”, kas darbojas globālās loģistikas un jūras konteineru pārvadājumu jomā, Latvijas meitasuzņēmumu SIA"MSC Shared Service Center Riga" par sadarbības paplašināšanu.

“Banku augstskolas studentiem ir jau bijusi iespēja iepazīt SIA "MSC Shared Service Center Riga” darbību jau ikgadējās Karjeras dienās un prakses ietvaros, savukārt paplašinātā sadarbība sniegs studentiem plašāku redzējumu par starptautisko tirdzniecību un loģistiku, sniedz starptautisku pieredzi, studējot un strādājot Latvijā,” norāda Peiseniece.

Latvijas Pasta padome no 2016.gada 1.augusta uz piecu gadu pilnvaru termiņu iecēlusi uzņēmuma valdi, kurā strādās līdzšinējais pagaidu valdes vadītājs Mārcis Vilcāns, Dairis Kārkliņš, Kristaps Krūmiņš un Anda Ozola, informē uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

M.Vilcāns un K. Krūmiņš kopš šā gada 22.aprīļa darbojās Latvijas Pasta pagaidu valdē, kas tika iecelta pēc iepriekšējās valdes atlūgumu iesniegšanas un tās darbā atklātajiem pārkāpumiem. M.Vilcāns, kurš vadīja pagaidu valdes darbu, iecelts arī pastāvīgās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja amatā.

Trīs no valdes jaunajiem locekļiem ir vadoši Latvijas Pasta darbinieki. M.Vilcāns ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Banku augstskolā, un viņam ir būtiska darba pieredze pasta nozarē, organizējot un vadot reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus IT un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus un vadot skaita ziņā lielus darba kolektīvus. Vadījis loģistikas kursu biznesa augstskolas Turība studentiem un kā eksperts darbojies dažādās nozares padomēs saistībā ar loģistiku. M.Vilcāns Latvijas Pastā strādā kopš 2005.gada, iepriekš vadījis Latvijas Pasta Tirdzniecības, Sūtījumu apstrādes un piegādes un Eksprespasta departamentu.

SIA “Biznesa augstskola Turība” vienīgais īpašnieks Aigars Rostovskis ieķīlājis sev piederošās augstskolas kapitāldaļas, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS “Citadele banka”, bet parādnieks - SIA “Biznesa augstskola Turība”. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,925 miljoni eiro.

Komercķīla reģistrēta 22. novembrī.

SIA “Biznesa augstskola Turība” dibināta 1993. gadā, un tās pamatdarbība ir augstākās izglītības pakalpojumu sniegšana.

Finanšu gadā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam SIA “Biznesa augstskola Turība” strādāja ar neto apgrozījumu 5,140 miljoni eiro un tās pārskata gada peļņa sasniedza 447 tūkstošus eiro. Uzņēmums nodarbināja 306 darbiniekus.

Lai uzņēmums ilgtermiņā spētu ne tikai eksistēt, bet arī augt un attīstīties, vadības komandai nemitīgi ir jāseko līdzi globālajām tirgus tendencēm, kā arī skaidri jāzina, kādu viņi vēlas savu biznesu redzēt pēc pieciem un desmit gadiem, spriež Valērija Lieģe, Oaklins Baltics partnere.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir stratēģija, atzīmē V. Lieģe, piebilstot, ka nereti uzņēmuma vadības komanda ir tik ļoti ierauta operacionālajās lietās, ka aizmirst par lielo bildi. Tiklīdz tas notiek, virzība uz priekšu apstājas, jo vadības galvenais uzdevums nav kontrolēt detaļas, bet gan rūpēties par lielo vīziju, skaidro Oaklins Baltics partnere, uzsverot, ka svarīgi aspekti biznesa veiksmes stāstā ir arī profesionāla komanda un pareizie sadarbības partneri.

Vilina izaicinājumi

“Jau kopš bērnības es vienmēr esmu gribējusi būt starp labākajiem, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas nolēmu iestāties Rīgas Ekonomikas augstskolā, kas tajā laikā bija viena no prestižākajām augstākās izglītības iestādēm Latvijā,” atminas V. Lieģe. “Tā bija praktiski vienīgā ārzemju augstskola mūsu valstī, un, lai tajā tiktu, bija jāiztur milzīgs konkurss, jo uz vienu vietu pretendēja apmēram 15 cilvēki. Tas man šķita izaicinoši, bet arī ļoti vilinoši, tāpēc es nolēmu mēģināt. Ja godīgi, apgūstamā joma tolaik pat nešķita tik svarīga, jo mani vairāk saistīja doma par iespēju mācīties šajā prestižajā augstskolā, nevis apgūt kādu konkrētu profesiju. Es vienkārši gribēju būt starp labākajiem, jo, manuprāt, pēc 12. klases ir ļoti grūti izlemt, kas tieši tu vēlies būt. Es nevarētu teikt, ka jau no padsmit gadiem zināju, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar finansēm, taču tieši tā arī sanāca,” spriež V. Lieģe, kura arī savu pirmo profesionālo pieredzi ieguva tieši studiju laikos.

Neraugoties uz to, ka vairākās augstskolās paaugstināta studiju maksa 2019./2020. akadēmiskajam gadam, Biznesa augstskola Turība ir viena no tām augstākās izglītības iestādēm, kas nolēmusi nepievienoties kopējai tendencei un saglabāt studiju maksu nemainīgu.

Liecina tās šorīt izplatīts paziņojums.

Vairākas augstākās izglītības iestādes, pārskatot valsts budžeta finansējumu un plānotos ieguldījumus vai arī izvērtējot studiju pašizmaksu, nolēmušas paaugstināt maksu. Biznesa augstskolā Turība 2019./2020. akadēmiskajā gadā nav plānots paaugstināt studiju maksu, informē augstskolas finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots

«Pēdējo reizi Turība studiju maksu paaugstināja 2017./2018. akadēmiskajā gadā. Mācības kļuva dārgākas par 11-14% visos studiju līmeņos. Biznesa augstskolā par maksu mācās 99% studentu. 2018./2019. studiju gadā 42% studentu izmantoja kādu no piedāvātajām studiju maksas atlaidēm, ko iespējams iegūt gan uzsākot studijas, gan studiju laikā. Augstskolas ienākumi no maksas studentiem 2017./2018. studiju gadā bija 4,18 miljoni eiro,» viņš skaidro.

EY (Ernst & Young) un Banku augstskola noslēgušas ilgtermiņa sadarbības līgumu, kura ietvaros īstenos Baltijā pirmo darba vidē balstītas studiju programmas pilotprojektu, piedāvājot studentiem iespēju jau no 1. kursa akadēmiskās zināšanas pilnvērtīgi papildināt un pielietot profesionālā vidē.

EY un Banku augstskolas sadarbība paredz arī prakses iespējas un aktīvu EY vadošo speciālistu iesaisti mācību procesā.

“Šis ir nozīmīgs attīstības posms Banku augstskolai un EY, jo esam parakstījuši paplašinātu sadarbības līgumu, kas ietver daudz dažādas aktivitātes labākai izpratnei par darbu gan starptautiskā uzņēmumā, gan biznesa pakalpojumu nozarē. Esam pateicīgi EY par ieguldījumu jauniešu studentu personības izaugsmē! Mums patīk sadarboties ar EY, jo gan EY, gan Banku augstskola ir radoša, cilvēcīga, adaptīva un vērsta uz sadarbību. Ticu, ka mēs spēsim bagātināt viens otru un labi sadarboties ilgtermiņā,” saka Līga Peiseniece, Banku Augstskolas rektore, asociētā profesore.

Ventspilī būs izcils akadēmiskais un zinātnes centrs, tā intervijā DB sola jaunievēlētais Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš

Ministru kabinetam viņš vēl ir jāapstiprina šajā amatā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka arī reģionos var būt spēcīgas augstskolas, sola mainīt mācību iestādes vadības stilu, padarot to demokrātiskāku un caurspīdīgāku. DB jau rakstīja, ka augstskolas Satversmes Sapulce pagājušā gada pavasarī atcēla no amata iepriekšējo rektori Gitu Rēvaldi, argumentējot ar to, ka bija zaudējusi viņai doto uzticību.

Studentu piesaistē izrāviens plānots jau šogad, jo tiks paplašināts mācību programmu skaits, fokusējoties uz ārvalstu studentiem un palielinot vieslektoru skaitu.

Fragments no intervijas:

Biznesa veiksme lielā mērā saistīta ar komandu, kā arī vadītāja spēju piesaistīt atbilstošākos un labākos cilvēkus savam uzņēmumam, domā Anna Andersone, biedrības Riga TechGirls vadītāja.

Mūsdienās cilvēki un intelektuālais kapitāls ir viens no svarīgākajiem resursiem, jo tikai ar īsto komandu iespējams nodrošināt atbilstošu darba kvalitāti un sasniegt īstos cilvēkus, spriež A.Andersone, uzsverot, ka komanda ir arī aspekts, ko vērtē investori, izsverot iespējas ieguldīt kādā uzņēmumā. Bizness, tāpat kā pasaule kopumā, ir ļoti neparedzams, tāpēc jārēķinās, ka jebkurš plāns, lai cik kārtīgi izkalkulēts, var neizdoties, atgādina Riga TechGirls vadītāja. Tieši komanda ir tā, kam jāspēj uzņēmumu izstūrēt arī vētrā un atrast labāko risinājumu neparedzētās situācijās, un šādas situācijas būs vienmēr, secina A.Andersone.

Iet tēva pēdās

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.