Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Statistikas dati ir izziņas avots valsts amatpersonām un uzņēmējiem lēmumu pieņemšanā, tomēr svarīgākais ir pareiza šo datu izpratne; bez uzlabojumiem neiztikt

Tāds ir ES statistikas biroja Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes sadarbībā ar Dienas Biznesa rīkotā foruma «Statistika zināšanu sabiedrībai» darba rezultāts. Lai arī statistikas dati ir sava veida konkrētā brīža fotogrāfija, kura var patikt vai nepatikt, tomēr «sist» spoguli (statistiku), ka tā nerāda to, ko kādam gribētos redzēt, jau nav izeja no situācijas.

Latvija jau vairāk nekā desmit gadu ir ES dalībvalsts un tieši tāpēc ar Eurostat datiem tiek mērīts, kādi izskatāmies uz kopējā Eiropas fona, kādi esam salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, kurās jomās esam priekšā un kurās atpaliekam. Protams, statistika parādīs skaitļus, bet izskaidrojumi tiem un secinājumi ir meklējami citur. Tieši tāpēc ir svarīga iegūto skaitļu adekvāta izpratne par notiekošo. Statistikas datus izmanto ne tikai uzņēmējdarbības vajadzībām, bet arī labklājības, veselības aprūpes, sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanai.

Pandēmija Eiropā nav smādējusi turpmākam mājokļu cenu pieaugumam. Proti, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, mājokļu cena eirozonā kopumā palielinājusies par 5%, liecina Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, mājokļu cena ir augusi par 1,7%.

Eirozona un Eiropas Savienība, protams, nav diez ko viendabīgs veidojums. Tādējādi ir valstis, kur cenas augušas straujāk vai pat ir sarukušas. Piemēram, Vācija gada laikā mājokļu cenas pieaugušas par 6,6% un Francijā – par 5,5%. Savukārt Latvijā šis pieaugums bijis mazāk straujš – 1,6% apmērā. Turklāt ceturkšņa skatījumā tās pat te ir planējušas par 2,3% zemāk.

Avots: Eurostat

Eurostat dati arī liecina, ka kopš 2010. gada reģionā mājokļu cena kopumā palēkusies par ceturto daļu. Savukārt īres maksas šajā periodā augušas par 14,2%. Vidējā temperatūra reģionā gan bieži vien neko daudz patiesībā nepasaka. Arī, piemēram, slimnīcā tā mēdz būt normas robežā, lai gan vairākus pavairāk atdzisušos tur kompensē tādi, kam ir pamatīgs drudzis.

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem pērn lielākais ārējās tirdzniecības pārpalikums ar Krieviju no visām 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija Latvijai un Slovēnijai, savukārt Centrālād Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Krieviju ir bijusi negatīva. Atšķirības datos saistāmas ar t.s. netiešo tirdzniecību, skaidro CSB.

Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijas ārējās tirdzniecības pārpalikums ar Krieviju veidoja 0,7 miljardus eiro, bet Slovēnijas – 0,6 miljardus eiro. CSP dati, savukārt, rāda, ka 2011. gadā ārējās tirdzniecības deficīts bija 35 milj. eiro (eksports 903 milj. eiro un imports 938 milj. eiro).

Atšķirības datos veido t.s. netiešā tirdzniecība. Netiešā tirdzniecība attiecas gan uz eksportu, gan uz importu. Uz netiešo tirdzniecību importa gadījumā attiecina darījumus, kad preces šķērso ES kādas dalībvalsts – konkrētajā gadījumā – Latvijas robežu, tad tās muitā, nomaksājot muitas nodokli, tiek deklarētas brīvai apgrozībai un pēc tam tiek nosūtītas uz citu dalībvalsti patēriņam. Eksporta gadījumā muitas formalitātes, nosūtot preces no kādas citas ES dalībvalsts uz trešo valsti, konkrētajā gadījumā – Krieviju, tiek veiktas uz ES ārējās robežas – Latvijā, skaidrots CSP mājas lapā.

Ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) akceptēs jauno tarifu projektu, tad mājsaimniecībām, kuras iztērēs vairāk nekā 1200 kWh elektrības gadā, par pārtērēto elektrību būs jāmaksā 10,7 santīmi kilovatstundā. Pēc Eurostat datiem, Latvijā šī cena būs augstāka nekā 13 citās Eiropas valstīs, tai skaitā Lielbritānijā, Somijā un Francijā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā šodien, 14.februārī, notiek uzklausīšanas sanāksme par a/s Latvenergo iesniegto jauno elektrības tarifu projektu. Tas paredz, ka mājsaimniecībām, kas vidēji mēnesī patērē vairāk nekā 100 kWh, par elektrību nāksies maksāt krietni vairāk nekā iepriekšējos gados.

Turklāt jau šobrīd, pēc Eurostat datiem, Latvijas mājsaimniecībām par elektrību ir jāmaksā dārgāk nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, raksta Neatkarīgā.

Latvenergo apgalvo, ka arī pēc tarifu paaugstinājuma Latvijā joprojām būs viens no zemākajiem elektroenerģijas tarifiem Eiropā. Eurostat dati gan liecina, ka Latvijā pērn mājsaimniecībām bija ceturtie zemākie elektrības tarifi Eiropā. Šogad, stājoties spēkā jaunajām PVN likmēm, Latvija ir pakāpusies par pāris vietām augstāk elektrības cenu skalā.

No 17 valstīm sastāvošās eirozonas ekonomika laika posmā no jūlija līdz septembrim, salīdzinot ar otro ceturksni, augusi par 0,2%, liecina oficiālie dati.

Statistikas aģentūra Eurostat arī paziņojusi, ka no 27 valstīm sastāvošās Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī audzis par 0,2%.

Kā vēsta BBC, ekonomisti sagaida, ka gada pēdējā ceturksnī abas ekonomikas krasi sabremzēsies.

Lielākā daļa no pieauguma, ko reģistrējusi Eurostat, notikusi, pateicoties Eiropas divām lielākajām ekonomikām - Vācijai un Francijai.

Kā vēstīts, Vācijas ekonomika laika posmā no jūlija līdz septembrim pieaugusi par 0,5%, bet Francijas ekonomika - par 0,4%, ko veicinājis iekšzemes pieprasījums.

Saskaņā ar aģentūras apkopoto informāciju Latvijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, palielinājusies par 1,3%, bet gada griezumā - par 5,3%. Lietuvas ekonomika trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, augusi par 1,3%, bet gada griezumā - par 7,2%. Igaunijas IKP trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, palielinājies par 0,8%, bet gada griezumā - par 7,9%.

Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, pirmdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 19,2%, Kiprā - 14,2%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,4% un Portugālē - 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 3,7%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada jūlija. 2015.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

Šā gada maijā bezdarba līmenis eirozonā bijis 10,0%, bet 27 Eiropas Savienības valstīs - 9,6% (sezonāli izlīdzinātie dati), liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat dati.

Eirozonā bezdarba līmenis saglabājies nemainīgs, salīdzinot ar aprīli. 2009.gada maijā tas bija 9,4%.

Arī 27 Eiropas Savienības valstīs bezdarba līmenis bijis nemainīgs, salīdzinot ar aprīli. 2009.gada maijā tas bija 8,9%.

Eurostat lēš, ka šā gada maijā 27 Eiropas Savienības valstīs bez darba bija 23,127 miljoni vīriešu un sieviešu. Salīdzinot ar šā gada aprīli, bez darba esošo personu skaits samazinājies par 37 tūkstošiem.

Starp dalībvalstīm viszemākais bezdarba līmenis reģistrēts Austrijā (4,0%) un Nīderlandē (4.3%), savukārt augstākais līmenis bijis Latvijā (20,0% 2010.gada pirmajā ceturksnī), Spānijā (19.9%) un Igaunijā ( 19,0% 2010.gada pirmajā ceturksnī).

Pretēji pašreizējās valdības ministru nepamatotajam verbālajam optimismam oficiālā statistika uzrāda tendences, kas nekādi neapstiprina Latvijas ekonomikas uzlabošanos. Saskaņā ar Eiropas Savienības oficiālās statistikas biroja Eurostat datiem 2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, Latvijas Republikas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis tikai par 0,1% – respektīvi, astoņas reizes (!) mazāk, nekā mums mēģina iegalvot Latvijas amatpersonas.

Mūsu ministri Kampars un Repše apgalvo – IKP pirmajā pusgadā it kā ir pieaudzis, tāpēc esot sākusies arī ekonomikas izaugsme. Pirmajā ceturksnī Latvijas IKP esot pieaudzis par 0,3%, bet otrajā ceturksnī – jau pat par veseliem 0,8%. Vispirmām kārtām jāuzsver, ka te notiek klaja jēdzienu samainīšana, jo par korektu IKP salīdzināšanu ir uzskatāma tāda, kas salīdzina ar iepriekšējā gada analogu periodu, nevis ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt Latvijas atbildīgie ministri 2010. gada otrā ceturkšņa IKP nez kāpēc salīdzina ar 2010. gada pirmo ceturksni, kaut gan vajadzētu salīdzināt ar 2009. gada otro ceturksni. Šāda kroplīga un absolūti nezinātniska “metodoloģija” nav nekas cits kā tautas muļķošana.

Nodokļu slogs Latvijā 2008. gadā veidojis 29,3% no IKP un tādējādi bijis otrs mazākais Eiropas Savienībā (ES). Šādus Eurostat apkopotie dati gandrīz vai varētu uzskatīt par labu ziņu, ja vien nebūtu daži būtiski aspekti, kurus nedrīkst neņemt vērā.

Pirmkārt, piemēram, salīdzinot ar Franciju (44,6%) vai Austriju (44,4%), kopējais nodokļu slogs Latvijā tiešām izskatās salīdzinoši mazs, un tā vien šķiet, ka ir vēl pietiekami daudz iespēju to palielināt. Tomēr tā nav. Pārsvarā jau tāpēc, ka mūsu valstī vēsturiski ir izveidojies ačgārns nodokļu sloga sadalījums. Proti, visvairāk ar nodokļiem ir aplikts tieši darbaspēks, savukārt kapitāla pieauguma vai nekustamā īpašuma nodokli joprojām par augstu nosaukt nevar. Tas gan nenozīmē, ka rokas var sākt berzēt nekustamā īpašuma strauja kāpuma piekritēji, jo, sperot šādu soli, vienlaikus nemainot pārējo nodokļu politiku, labklājības līmenis Latvijā kristos vēl lielākā tempā nekā līdz šim. Zināmā mērā nodokļu sloga pārdale par sliktu darbaspēkam ir viens no iemesliem, kas attur investorus ieguldīt Latvijā. Respektīvi, lai gan darba algas Latvijā ir vienas no zemākajām ES, investoriem ir jārēķinās ar pietiekami lieliem izdevumiem šajā jomā, jo mums ir augstas iedzīvotāju ienākumu nodokļa un socnodokļa likmes. Tas nenoliedzami palielina gan vietējo, gan ārvalstu investoru izdevumus un padara mūsu valsti konkurētnespējīgāku.

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada aprīlī sasniedzis 10,1%, savukārt 27 Eiropas Savienības valstīs tas bijis 9,7%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat otrdien publiskotie dati.

Bezdarba līmenis šā gada martā eirozonā bija nedaudz mazāks - 10,0%. 2009.gada aprīlī tas bija 9,2%.

Bezdarba līmenis 27 Eiropas Savienības valstīs aprīlī, salīdzinot ar šā gada martu, saglabājies nemainīgs. 2009.gada aprīlī tas bija 8,7%.

Saskaņā ar Eurostat aplēsēm šā gada aprīlī 27 Eiropas Savienības valstīs bez darba bija 23,311 miljoni vīriešu un sieviešu.

Starp dalībvalstīm zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Nīderlandē (4,1%) un Austrijā (4,9%), savukārt augstākais - Latvijā (22,5%), Spānijā (19,7%) un Igaunijā (19,0% 2010.gada pirmajā ceturksnī).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vienā dalībvalstī reģistrēts bezdarba līmeņa kritums un 26 - pieaugums. Kritums novērots Vācijā (no 7,6% uz 7,1%), un mazākais pieaugums bijis Luksemburgā (no 5,3% uz 5,4%) un Maltā (no 6,9% uz 7,0%). Lielākais pieaugums reģistrēts Igaunijā (no 11,0% uz 19,0%) , Latvijā (no 15,4% uz 22,5%) un Lietuvā (no 11,2% uz 17,4%) .

Bezdarba līmenis eirozonā šā gada jūnijā bijis 10,0%, bet 27 Eiropas Savienības valstīs - 9,6%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat dati.

Gan eirozonā, gan 27 Eiropas Savienības valstīs bezdarba līmenis jūnijā saglabājies nemainīgs, salīdzinot ar maiju.

2009.gada jūnijā bezdarba līmenis eirozonā bija 9,5%, bet Eiropas Savienībā - 9,0%.

Eurostat lēš, ka bez darba 2010.gada jūnijā 27 Eiropas Savienības valstīs bija 23,062 miljoni vīriešu un sieviešu. Salīdzinot ar 2010.gada maiju, bez darba esošo personu skaits Eiropas Savienībā samazinājies par 32 tūkstošiem.

Starp dalībvalstīm zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Austrijā (3,9%) un Nīderlandē (4,4%), bet augstākais līmenis - Spānijā (20,0%), Latvijā (20,0%, 2010.gada pirmajā ceturksnī) un Igaunijā (19,0%, 2010.gada pirmajā ceturksnī).

Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat aplēses liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0,12-0,21 procentpunkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0,2-0,3 procenta punktiem, saka eksperte.

Protams, šā gada zemo inflācijas rādītāju noteica ne tikai rūpīgi pārdomātais eiro ieviešanas process un pasākumi cenu vērošanai un sabiedrības informēšanai, bet galvenokārt faktori, kuri nav nemaz saistīti ar eiro un sakņojas globālajās ekonomikas norisēs.

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Šā gada martā bezdarba līmenis eirozonā bijis 10,0% (sezonāli izlīdzinātie dati), tāds pats kā šā gada februārī, liecina Eurostat dati.

2009.gada martā bezdarba līmenis eirozonā bija 9,1%.

Arī 27 valstu Eiropas Savienībā bezdarba līmenis šā gada martā, salīdzinot ar februārī, saglabājies nemainīgs un bijis 9,6%.

Saskaņā ar Eurostat aplēsēm 2010.gada martā 27 Eiropas Savienības valstīs bez darba bija 23,130 miljoni vīriešu un sieviešu. Savukārt eirozonā bez darba esošo cilvēku skaits martā bija 15,808 miljoni. Salīdzinot ar 2010.gada februāri, bez darba esošo personu skaits pieaudzis par 123 tūkstošiem 27 Eiropas Savienības valstīs un par 101 tūkstoti - eirozonā.

Starp dalībvalstīm zemākie bezdrba līmeņi reģistrēti Nīderlandē (4,1%) un Austrijā (4,9%). Savukārt augstākie līmeņi bijuši Latvijā (22,3%) un Spānijā (19,1%).

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Gan eirozonā, gan 27 Eiropas Savienības valstīs 2010.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 0,2%,liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat trešdien publiskotās aplēses.

2009.gada ceturtajā ceturksnī pieauguma tempi bija attiecīgi 0,0% un 0,1%.

Salīdzinot ar to pašu ceturksni iepriekšējā gadā, 2010.gada pirmajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais IKP pieaudzis par 0,5% eirozonā un par 0,3% 27 Eiropas Savienības valstīs. Iepriekšējā ceturksnī tika reģistrēts kritums attiecīgi par 2,2% un 2,3%.

2010.gada pirmajā ceturksnī ASV iekšzemes kopprodukts pieauga par 0,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, sekojot izaugsmei par 1,4% 2009.gada ceturtajā ceturksnī. ASV iekšzemes kopprodukts pieauga par 2,5%, salīdzinot ar to pašu ceturksni iepriekšējā gadā.

Ar Eurostat ziņojumu var iepazīties, klikšķinot šeit.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar to pašu mēnesi iepriekšējā gadā, jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms Latvijā pieaudzis par 61,2% (sezonāli izlīdzinātie dati), kas ir otrs lielākais pieaugums Eiropas Savienībā, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat dati.

Igaunijā reģistrēts pieaugums par 49,2% un Lietuvā - tikai par 19,1%.

Lielākais jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoma pieaugums gada griezumā jūnijā bijis Dānijā - 64,8%.

Jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms Eiropas Savienībā kopumā pieaudzis par 22,5% un eirozonā - par 22,6%.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar šā gada maiju, rūpniecības pasūtījumu apjoms Latvijā pieaudzis par 0,7%, Lietuvā - samazinājies par 0,6%, bet Igaunijā pieaudzis par 2,8%.

Mēneša griezumā jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms pieaudzis par 2,4% Eiropas Savienībā un par 2,5% eirozonā.

Ar Eurostat ziņojumu var iepazīties, klikšķinot šeit.

Latvijā šā gada oktobrī bezdarba līmenis bija 8,2%, kas bija astotais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis oktobrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā - 11,1%, Horvātijā - 10,5%, Kiprā - 10,2%, Francijā - 9,4%, Somijā - 8,7%, kā arī Portugālē - 8,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Čehijā - 2,7%, Maltā - 3,5% un Vācijā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada desmitajā mēnesī bija 7,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, oktobrī samazinājies no 7,5% līdz 7,4%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada novembra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs oktobrī samazinājies no 8,9% līdz 8,8%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. Pērn oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Mājokļu cenas un īres maksas indeksu līknes 2021.gadā. 4. ceturksnī gandrīz vienādojušās kā Lietuvā, tā Igaunijā, bet tajā pat laikā Latvijā šo divu rādītāju starpība ir tik liela, kā nekad iepriekš.

Īres maksas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā kaimiņvalstīm - pēc Eurostat oficiāliem datiem tas sasniedza tikai 38%, bet Igaunijā 175% u Lietuvā 125%. Mājokļu cenas augšanas temps 2021.gadā pret 2010.gadu Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienā līmenī - 114% un 108%, savukārt Igaunijā mājokļu cenas 11 gadu laikā pieauga par 156%.

lēnu īres maksas līkni Latvijā ietekmē vismaz trīs faktoru grupas.

1. Datu ieguves īpatnības.

Kad rodas jautājums par datiem, vispirms jāaplūko metodoloģija.

Eurostat īres maksas indekss tiek noteikts pēc nekustamo īpašumu sfēras uzņēmumu norādītajām ikmēneša īres cenām nemēbelētiem, labas un ļoti labas kvalitātes īpašumiem. Speciālistiem ir jānorāda īres maksas pēdējo 10 gadu laikā būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kas atrodas labos rajonos.

Eurostat rīcībā pieejamie dati par 19 Eiropas Savienības (ES) valstu pieaugušajiem iedzīvotājiem liecina, ka aptaukojušos iedzīvotāju proporcija pret iedzīvotājiem bez liekā svara problēmas ES valstīs variē no 8,0% līdz 23,9% sievietēm un no 7,6% līdz 24,7% vīriešiem. Savukārt Latvijā ir otrs lielākais aptaukojušos sieviešu skaits ES (20,9%), turklāt pastāv lielākā atšķirība starp aptaukošanās izplatību gados jauniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Aptaukošanās un liekais svars ir nopietnas veselības problēmas, kas var tikt izmērītas, izmantojot Ķermeņa masas indeksu (Body Mass Index). Aptaukošanās tiek konstatēta, ja šis indekss ir lielāks par 30. Salīdzinājumam ar Eiropu, ASV liekais svars ir 26,8% sieviešu un 27,6% vīriešu.

Vismazākā aptaukošanās proporcija gan vīriešiem, gan sievietēm, kas ir vismaz 18 gadus veci ir tādās ES valstīs kā Rumānija (8,0% sieviešu un 7,6% vīriešu), Itālija (9,3% sieviešu un 11,3% vīriešu), Bulgārija (11,3% sieviešu un 11,6% vīriešu) un Francija (12,7% sieviešu un 11,7% vīriešu). Savukārt lielākais aptaukojušos sieviešu īpatsvars ir tādās valstīs kā Lielbritānija (23,9%), Malta (21,1%), Latvija (20,9%) un Igaunija (20,5%). Visvairāk vīriešu ar lieko svaru ir Maltā (24,7%), Lielbritānijā (22,1%), Ungārijā (21,4%) un Čehijā (18,4%).

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.