Premjers Valdis Dombrovskis atjaunotās Latvijas laikā pirmo reizi saņēmis prokurora brīdinājumu. Vainojama šajā nepatīkamajā situācijā esot premjera pirmā uzticības persona, biroja vadītāja Olita Augustovska.

Premjera izdotais rīkojums KNAB priekšniekam N. Vilnītim atcelt uzsākto reformu korupcijas apkarotāju birojā izrādījies nelikumīgs. Šādas prokuratūras norādes liecina par premjera padomnieku un valdības juristu smagu izgāšanos, 23. janvārī vēstīja raidījums Nekā personīga.

O. Augustovska novilcinājusi savlaicīgu atbildes sniegšanu par Vilnīša izstrādāto reorganizācijas plānu, kā arī pieļāvusi nelikumīga lēmuma sagatavošanu, kas ļāva N. Vilnītim īstenot reformas KNAB, apgalvo raidījums.

Inteliģento infrastruktūras risinājumu uzņēmums SIA «FIMA» paziņojis par vadības maiņu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Olita Augustovska, kura līdz šim pildījusi SIA «FIMA» attīstības direktores amata pienākumus. Līdz ar izmaiņām vadības struktūrā amatu atstāj iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis.

Jānis Vilmanis uzņēmumā darbojies kopš 2013. gada decembra.

Olita Augustovska pievienojās uzņēmuma vadības komandai 2016. gada jūnijā, taču viņas sadarbība ar SIA «FIMA» aizsākusies jau agrāk, 2015. gadā, kad uzņēmumam nozīmīgā Liepājas dzelzceļa projekta īstenošanas ietvaros koordinēja komplicēto sadarbību gan ar ārvalstu partneriem, gan citām iesaistītajām pusēm.

«FIMA» ir starptautisks uzņēmums, tā biroji atrodas Latvijā, Lietuvā, Polijā un Baltkrievijā.

Starptautiskās lidostas Rīga akcionāru sapulcē šodien bijušā premjera Valda Dombrovska (V) biroja vadītāja Olita Augustovska tomēr iecelta lidostas valdē, pēc akcionāru sapulces informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Iepriekš masu medijos izskanēja pretrunīgi vērtēta informācija, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) Augustovsku uzrunājis uzņemties lidostas Rīga valdes locekles pienākumus, kam viņa esot piekritusi.

Vēl pirms tam Satiksmes ministrija informēja, ka februāra sākumā par ministra ārštata padomnieci nozaru politikas jautājumos kļuvusi Augustovska. Visi ministra ārštata padomnieki sniedz konsultācijas bez atlīdzības.

Kā ziņots, bijušā premjera biroju vadīja Augustovska, kura šajā amatā bija kopš 2009.gada 1.jūlija.

Starptautiskā lidosta Rīga ir Latvijas valsts akciju sabiedrība (VAS), un kapitāla daļas turētāja ir Satiksmes ministrija. Lidostas valdes priekšsēdētājs ir Aldis Mūrnieks. Valdē vēl darbojas Agris Balodis, Andis Damlics, Ilona Līce un Raimonds Rožkalns.

Lai arī premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padomniece Olita Augustovska jau paspējusi atkāpties no nacionālās aviokompānijas airBaltic padomes locekles amata, V. Dombrovskis vēl arvien uzskata, ka viņa bijusi pietiekami piemērota šim amatam.

Proti, O. Augustovska savulaik bijusi Lidostas Rīga padomes locekle un tas apliecina viņas kompetenci, otrdienas vakarā norādīja premjers.

Viņš liedzās atbildēt uz žurnālistu jautājumu par to, kam radusies ideja par valsts interešu pārstāvi airBaltic padomē nozīmēt O.Augustovsku, apgalvojot, ka tās ir nenozīmīgas detaļas. Lēmums, pēc V. Dombrovska domām, bijis kļūdains, jo izraisījis sabiedrības neapmierinātību.

O. Augustovska arī turpmāk pildīs Ministru prezidenta biroja vadītājas pienākumus, apliecināja V. Dombrovskis.

Otrdien gaidāmajā lidostas Rīga akcionāru sapulcē valdes locekles amatā plānots iecelt bijušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) biroja vadītāju Olitu Augustovsku.

Tiem, kuri palaiduši garām, pavisam īsi atgādināšu. Stāsts ir gaužām vienkāršs un pat prasts, proti, Augustovska līdz ar Laimdotas Straujumas (Vienotība) kļūšanu par premjeri darbu ir zaudējusi, tāpēc lidostas valdi paplašinās no pieciem valdes locekļiem līdz sešiem un Dombrovska līdzgaitniecei būs sarūpēta silta vieta ar «godīgu un taisnīgu» mēneša atalgojumu aptuveni 4000 eiro apmērā. Jāatgādina, ka Augustovska ir politpadomju profesionāle vēl kopš Jaunā laika laikiem. Ir pāris lietu, kas man personīgi šajā gadījumā ne vien liek pasmīnēt, kā tas ir dažkārt, klausoties amatpersonu un politiķu makaronu kāršanā un batonu spraušanā, bet rada arī sajūtu, ka tieku uzskatīts, piedodiet, par idiotu. Pirmkārt, pašas Augustovskas publiskā retorika. Viņa laikrakstam Diena stāstījusi, ka pēc darba Valda Dombrovska birojā nav bijis plāna strādāt valsts pārvaldē, jo strādāt, runājot viņas pašas vārdiem, viņai «būtu, kur». Darbu piedāvājis ministrs Anrijs Matīss, kurš pēc Straujumas valdības apstiprināšanas piebiedrojies tiesiskuma, likumības un korupcijas galvenajiem uzraugiem Latvijā, proti, partijai Vienotība. Pašai Augstovskai informācija par atalgojumu bijis jaunums, jo viņa, piekrizdama ministra piedāvājumam, neesot pat painteresējusies, kāda tā ir. Šādā gadījumā ir tikai un vienīgi divas iespējas – vai nu absolūta uzticība partijai, ka «gan jau neapbižos» (un izskatās, ka neapbižo ar’), vai pietiekama turība, lai par tādiem sīkumiem nesatrauktos.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Pēc panākumiem vēlēšanās līdzšinējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena atzīst, ka arī turpmāk labprāt strādātu valdībā, atbildot par kādu saimniecisko jomu - ekonomiku vai satiksmi.

Jūs noteikti sajutāt, ka jūsu reputācija pasliktinās brīdī, kad centāties ielikt Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku lidostas Rīga valdē. Kaut gan mediju un sabiedrības sašutums bija liels, jūs to neņēmāt vērā.

Es nekad neesmu pakļāvies dažādām politiskām spekulācijām. Godīgi varu teikt, ka Olitas Augustovskas iecelšana amatā bija 100% mana iniciatīva. Man lidostā bija vajadzīgs savs cilvēks, kuru es pazīstu un kuram uzticos, lai es spētu koordinēt tos jautājumus, kas ir saistīti ar lidostas attīstību un modernizāciju. Sabiedrība to uztvēra citādi. Bet es vēlreiz saku - Vienotībai uz šo lēmumu nebija nekādas ietekmes.

Otrdien, 11.novembrī, akcionārs pieņēmis četru līdzšinējo VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes locekļu atlūgumus, liecina medijiem sniegtā informācija.

Ņemot vērā to, ka Satiksmes ministrijai kā akcionāram un VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdei jau ilgāku laiku bija atšķirīgi viedokļi par atsevišķu pārvaldības procesu virzību un risinājumu gaitu, lidostas akcionārs ir pieņēmis četru valdes locekļu atlūgumus, savstarpēji vienojoties, norādīts izplatītajā paziņojumā.

Atlūgumus iesniedza līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks, valdes locekļi Olita Augustovska, Andis Damlics un Raimonds Rožkalns.

Tādējādi valdē palicis tikai viens valdes loceklis - Ilona Līce.

Satiksmes ministrijā portālam db.lv sacīja, ka pagaidām plašāki komentāri netiek sniegti. Savukārt ar A. Mūrnieku portālam db.lv pagaidām sazināties nav izdevies.

Turpmāk Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) padomnieks ekonomikas jautājumos būs Jānis Miķelsons.

Viņa galvenie amata pienākumi būs saistīti ar premjera konsultēšanu un līdzdarbošanos valdības politikas veidošanā finanšu un ekonomikas jomās, DB informāja Valsts kancelejas pārstāve Ieva Aile.

J.Miķelsons kopš 2002.gada bijis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Ekonomiskās analīzes departamenta direktors. Ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātes Eiropas studiju maģistra programmā, kā arī bakalaura grādu Ekonomikas un vadības fakultātes Analītiskās ekonomikas programmā. Mācījies arī Zviedrijā un Dānijā.

Kopumā Ministru prezidenta birojā strādā pieci politiskie padomnieki – biroja vadītāja Olita Augustovska, premjera preses sekretāre Līga Krapāne, ārlietu padomniece Solveiga Silkalna, padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane, un tagad arī padomnieks ekonomikas jautājumos.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Nākamajā gadā, neskatoties uz riskiem, kas saistīti ar lidsabiedrības Ryanair aiziešanu no Rīgas lidostas, pasažieru kritums nebūs lielāks kā 5%, salīdzinot ar šo gadu, intervijā aģentūrai LETA norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

Liepiņš apgalvo, ka Ryanair iespējamā aiziešana naudas izteiksmē būtiski neko nemainīs, jo Ryanair neesot bijis tas, kas deva ienākumus, proti, «nemaksāja tajā apjomā kā pārējie». Viņš piebilst - ja Ryanair aiziet prom, nepieciešams viens pilns gads, lai pasažierus atgūtu.

Vērtējot šo gadu, jaunais vadītājs skaidro, ka «ar 4,8 miljoniem apkalpoto pasažieru skaitu un 44 miljoniem eiro ienākumiem turpat vien esam, kur bijām pērn». Nedaudz esot pamainījusies pasažieru struktūra - vairāk ir ceļotāju no viena punkta uz otru, bet samazinās tranzīta pasažieru skaits, kas darot nedaudz bažīgus.

Premjera padomniekiem alga palielināta par 14 latiem pirms nodokļu samaksas, bet biroja vadītājai Olitai Augustovskai - par 313 latiem.

Taču ministru prezidents nav izmantojis normatīvajos aktos paredzēto iespēju noteikt lielākas algas maksimālās pieļaujamās amplitūdas robežās, kas padomnieka gadījumā būtu algas pieaugums par 446 latiem, bet biroja vadītāja gadījumā - par 570 latiem.Krapāne paskaidroja, ka līdz ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem vienotajā atlīdzības likumā Valsts kanceleja sagatavoja priekšlikumus premjeram, lai biroja darbiniekus iekļautu vienotajā sistēmā. Tas bija jāizdara līdz 1.martam.

Līdz 2011.gada februārim premjera konsultatīvajām amatpersonām atalgojums tika noteikts 0,6 koeficientu apmērā no Ministru prezidenta algas. Taču parlamenta veiktie grozījumi atlīdzības likumā paredz arī Ministru prezidenta biroja darbinieku iekļaušanu vienotā sistēmā ar atbilstošas mēnešalgas grupas un kvalifikācijas pakāpes piemērošanu. Normatīvais regulējums paredz, ka premjera biroja padomnieka mēnešalgai jābūt 1159-1591 lata robežās, savukārt biroja vadītāja mēnešalgai no 1458 līdz 1715 latiem.

Starptautiskās lidostas Rīga jaunais valdes loceklis Verners Stūrmanis ir gatavs lidostas Drošības departamenta reorganizācijai, taču uzsver, ka tās nebūs lielas strukturālas pārmaiņas, aģentūrai LETA norādīja Stūrmanis.

Kā pirmo uzdevumu viņš gan min sekmīgu Eiropas Savienības Padomes prezidentūras aktivitāšu norišu nodrošināšanu, kas ir lidostas kompetencē.

Uz jautājumu, vai viņš ir pietiekami kompetents valdes locekļa amatam, Stūrmanis norāda: Attiecībā uz jomu, kas nodota manā pārraudzībā, jūtos pietiekami kompetents, protams, noteiktu laiku prasīs iedziļināšanās darba specifikā.

Kā ziņots, lidostā Rīga darbu sācis jaunais valdes loceklis Stūrmanis, kura atbildības sfēra būs saistīta ar lidostas drošības jautājumiem, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā.

Satiksmes ministrija kā Starptautiskās lidostas Rīga akcionārs, lemjot par Stūrmaņa iecelšanu valdes locekļa amatā, ņēma vērā viņa līdzšinējo profesionālo pieredzi darbā Valsts robežsardzē, kā arī sešu gada darba pieredzi, strādājot lidostas Rīga Robežsardzes kontroles punkta priekšnieka amatā.

Abu no airBaltic privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas virzīto padomes locekļu lēmuma pārtraukt darbu kompānijas padomē iemesls ir vienkāršs - valsts izvirzītie pārstāvji padomē strādā ārkārtīgi pavirši un jau ilgstoši.

Par šādu iemeslu savas darbības pārtraukšanai airBaltic padomē tās valdi un īpašniekus informēja divi ilglaicīgākie no uzņēmuma padomes locekļiem - Ilmārs Razumovskis, ekonomikas zinātņu doktors, un Žans-Šarls Korsaks, kurš vada avioindustrijas uzņēmuma Airbus Nākotnes projektu departamentu, Db.lv informēja Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) valdes locekle Inga Piterniece.

Paziņojumā atgādināts, ka 2009.gada 21.jūlijā ievēlētā padome nostrādāja gadu līdz 2010.gada 30.augustam, kad darbu pārtrauca valsts pārstāve Daiga Falkane, līdz ar to darbību izbeidza visa padome. 2010.gada 6.septembrī ievēlētā padome nostrādāja tikai vienu mēnesi, kad darbu pārtrauca valsts pārstāvis Uldis Martinsons, līdz ar to darbību izbeidza visa padome. 2010.gada 15.novembrī ievēlētā padome nostrādāja trīs stundas, kad darbu pārtrauca valsts pārstāve Olita Augustovska, līdz ar to darbību izbeidza visa padome.

Pašreizējais Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas (EPPO) ģenerāldirektors Ringolds Arnītis ir ticamākā kandidatūra topošās premjerministres Laimdotas Straujumas (V) biroja vadītāja amatam, apliecināja Straujumas padomnieks Andis Blinds.

«Arnītis ir uzrunāts šim amatam un ir viens no reālākajiem kandidātiem biroja vadītāja amatam,» sacīja Blinds.

Kā liecina LETA arhīvs, Arnītis EPPO ģenerāldirektora amatā starptautiska konkursa kārtībā tika iecelts uz pieciem gadiem 2011.gada 1.janvārī. Komentējot Latvijas pārstāvja nokļūšanu augstajā amatā, toreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka tas ir «ļoti nozīmīgs un unikāls sasniegums Latvijai un tās lauksaimniecībai. Tas pierāda, ka Latvijas izpratne un paveiktais ir novērtēts un atzīts».

EPPO ir starptautiska organizācija, kas apvieno 50 valstis, ietekmējot augu un augu produktu tirdzniecību visā pasaulē, izstrādājot starptautiskos standartus un iesaistoties globālās aktivitātēs, lai novērstu augu slimību izplatīšanos.

Vienotība nodemonstrējusi cinisma un sabiedrības viedokļa ignorances paraugstundu. Kad ir runa par augstām likmēm, tad savējo ieceļ lidostas valdē, nerēķinoties ne ar ko.

Pēc tam, kad publiski kļuva zināms, ka visiem līdzekļiem tiek meklēta iespēja, lai lidostas Rīgas valdē nodarbinātu demisionējušā un uz augstiem Briseles amatiem cierējošā premjera Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku, Latvijas mediju telpā sacēlās trauksme. Kā tad tā – Latvijas tiesiskuma balsts Vienotība atļaujas rīkoties tāpat kā sliktākie Latvijas politikas piemēri un liek valsts uzņēmumu amatos «labus un vajadzīgus cilvēkus» pilnīgi neatkarīgi no viņu profesionālās piemērotības konkrētai darba specifikai?! Tāpat kā divi plus divi ir četri, ir skaidrs, ka arī tā ir sava veida korupcija, ja šādās valsts struktūrās cilvēki tiek iecelti politisku, nevis profesionālu apsvērumu dēļ. Realitāte šoreiz izrādījās vēl skarbāka – vadošie Vienotības politiķi, redzot mediju reakciju, pat nepaņēma pieklājības pauzi, lai mēģinātu Augustovskas iecelšanu vismaz nomaskēt ar formālu konkursu. Iecēla, un viss. Kā saka, suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Ļoti tuvo vēlēšanu priekšā šādi izrīkoties varas partija var tikai tad, ja runa ir par patiešām augstām likmēm. Un, kā izrādās, tādas patiešām ir.

Starptautiskās lidostas Rīga valdei un tās akcionāram Satiksmes ministrijai (SM) bija atšķirīgs redzējums par lidostas turpmāko attīstību, sacīja lidostas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks, komentējot lēmumu atstāt amatu.

«Ļoti sīki es neiedziļināšos, bet piekritīšu kādam jau paustam viedoklim, ka tas ir saistīts ar atšķirīgiem redzējumiem par lidostas attīstību un par tās tālāku virzību,» teica Mūrnieks.

Viņš arī nekomentēja, vai četru lidostas valdes locekļu atkāpšanās ir saistīta ar kādiem konkrētiem lidostas projektiem, vien norādīja, ka bijušas vairākas pamatnostādnes, par kurām SM un lidostas valdei viedokļi atšķīrušies.

Tāpat Mūrnieks atzina, ka viņam nav informācijas, kas turpmāk varētu ieņemt atbrīvojušās valdes locekļu amata vietas.

Viņš norādīja, ka pēc darba atstāšanas kādu laiku plāno atpūsties. «Bija iesākti darbi un padarīti. Tā kā es domāju, ka es varu [no lidostas valdes] šķirties ar labi padarītu darba sajūtu,» teica Mūrnieks.

Jaunā starptautiskās lidostas Rīga valde varētu tikt iecelta šonedēļ, žurnālistiem otrdien sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Šobrīd mēs ļoti straujā tempā meklējam cilvēkus, kompetentus pārstāvjus [lidostas valdē]. Es varu uzreiz apgalvot, ka tie nebūs nekādā veidā saistīti ne ar politiku, ne politiskajām partijām. Mēs šobrīd uzrunājam profesionāļus, kuriem būtu pieredze vadībā, kuriem būtu pieredze arī aviācijas jomā un finanšu jomā, un kas varētu nekavējoties uzņemties lidostas vadīšanu. Es ceru, ka šīs nedēļas laikā valde tiks nokomplektēta vismaz triju cilvēku sastāvā, lai tā varētu veiksmīgi darboties un turpināt strādāt,» teica Matīss.

Vienlaikus viņš izteica pateicību līdzšinējai lidostas valdei, norādot, ka tā ir paveikusi daudz, tomēr bijuši vairāki jautājumi par lidostas pārvaldību par kuriem valdei un Satiksmes ministrijai (SM) kā akcionāram bijuši atšķirīgi viedokļi. Tostarp akcionārs bijis neapmierināts ar lidostas papildus izdevumiem par advokātu pakalpojumiem tiesisko strīdu risināšanas lietās. «SM viedoklis un mans, kā ministra viedoklis, ir viennozīmīgs - mēs nevaram tērēt 100 tūkstošus eiro advokātiem, ja lidostā ir Juridiskais departaments, un turklāt, ja šīs lietas tiek zaudētas. Un tās lietas ir vienkāršas lietas, piemēram, lietas saistībā ar darbu tiesisko strīdu risināšanu, kas īstenībā ir ļoti vienkāršas lietas un nevar maksāt šādas milzīgas naudas summas,» sacīja Matīss.

Salīdzinoši zemais atalgojums neļauj lidostas Rīga valdei piesaistīt starptautiskus aviācijas ekspertus, trešdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš informēja, ka aktīvi tiek meklēti jauni starptautiskās lidostas Rīga valdes locekļi un izteica cerību, ka līdz nedēļas beigām izdosies nokomplektēt jaunu valdī, kā arī valdes locekļiem saņemt pielaidi valsts noslēpumam. «Mēs šobrīd aktīvi uzrunājam cilvēkus, kas varētu nākt strādāt lidostas vadībā. Tā kā lidosta ir paaugstināts drošības objekts, tad mums ir vajadzīgs arī saskaņot šos kandidātus ar attiecīgajām drošības iestādēm. Ceru, ka līdz nedēļas beigām mēs spēsim nokomplektēt lemtspējīgu jauno valdi,» teica Matīss.

Ministrs atklāja, ka uzrunātie kandidāti ir no Latvijas. «Jāsaprot, ka lidostas vadītāja atalgojums ir desmit reizes zemāks par jebkuras aviokompānijas vadītāja atalgojumu, kas strādā Rīgas lidostā. Tas arī ir zināms ierobežojums, lai mēs varētu piemeklēt augsta līmeņa, starptautiskus profesionāļus. Ar to mums ir jārēķinās,» teica Matīss.

Ja ieceltā valsts kapitālsabiedrības valde vienu dienu ministram patīk, bet otru tik ļoti nepatīk, ka ir steigšus jānomaina, jājautā, vai ministrs pats ir nekompetents, vai arī ietekme no malas ir tik liela, ka normāls darbs nekādi nesanāk

Ar Saeimas vēlēšanām saistītais klusēšanas laiks ir beidzies un viena pēc otras dienasgaismā izlien sasāpējušās un ilgstoši neatrisinātās problēmas. Vienu no tām, saistītu ar aviācijas jomu un tās pārvaldību, iezīmēja četru Starptautiskās lidostas Rīga valdes locekļu atkāpšanās no amata, bijušā premjera Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku ieskaitot. Kad vajadzēja Augustovsku pieņemt darbā lidostas valdē, satiksmes ministrs Anrijs Matīss stāvēja kā mūris pret sabiedrības pārmetumiem un sacīja, ka Augustovska neesot vis kaut kāda partijas Vienotība funkcionāre, bet gan viņa personīga uzticības persona, kuras atrašanās lidostā stiprināšot saikni starp uzņēmumu un Satiksmes ministriju. Gads vēl nav riņķī, bet viss jau šķiet mainījies. Izrādās, lidostas Rīga valdes profesionāļi – un publiski Satiksmes ministrija viņus visus par tādiem ir nosaukusi vismaz tajā brīdī, kad viņi oficiāli tika apstiprināti amatos, – ir ilgstoši uzturējuši domstarpības ar Satiksmes ministriju un vispār katrs vilcis savu meldiņu, tāpēc nekāda jēdzīga sadarbība neesot sanākusi. Vienīgie oficiāli izskanējušie pārmetumi lidostas Rīga valdei ir ieilgušais konflikts ar lidostas Drošības departamentu un ar to saistītie lielie tēriņi advokātiem. Jājautā, vai tad Satiksmes ministrija par lidostas līgumiem ar šiem advokātiem nebija informēta? Varbūt pie viena derētu arī apskatīties, cik jau ir izmaksājusi sešus gadus caur dažādām tiesām novilcinātā flyLAL lieta, cik izmaksā lidostas Rīga zaudējums Ryanair un cik absurdā tiesāšanās starp abiem Latvijas aviācijas grandiem – lidostu Rīga un nacionālo aviokompāniju airBaltic, lai beigās ministrijai neiznāktu vēl kāds negaidīts pārsteigums.

Satiksmes ministrija (SM) vairākkārt sūtījusi rakstiskas vēstules Bertolta Flika piederošajam uzņēmumam Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), norādot, ka ir gatava nekavējoties sākt sarunas par preču zīmju atgriešanas darījumu, DB informēja SM pārstāve Ilze Eida.

Vēstulē otrs airBaltic akcionārs lūgts informēt par iespējamajiem atgriešanas nosacījumiem, piedāvājuma juridiskajiem un finansiālajiem aspektiem, lai varētu detalizēti izvērtēt piedāvājuma būtību. Diemžēl līdz šai dienai SM nav saņēmusi vēstuli no BAS, kā arī nav zināms B.Flika viedoklis šajā jautājumā.

SM norāda, ka preču zīmju darījuma izvērtēšana ir viens no uzdevumiem, kas jāveic airBaltic padomei, kas ir vienīgais institūts valsts interešu pārstāvībai uzņēmumā. Diemžēl tai uzdoto uzdevumu risināšana ir apgrūtināta, jo no 6.septembrī apstiprinātās padomes atkāpās tās loceklis Uldis Martinsons, bet no 15. novembrī apstiprinātās padomes - tās locekle Olita Augustovska.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav gatava ar lidostu slēgt identisku līgumu, kāds ir noslēgts ar Wizz Air, taču, piemērojot īpašas atlaides šai lidsabiedrībai, varētu draudēt tiesvedība, norāda bijušais lidostas vadītājs Aldis Mūrnieks.

Mūrnieks uzskata, ka Ryanair lieta ir saimnieciska rakstura jautājums, kas būtu jāizlemj lidostai, jo Satiksmes ministrija «zināmā mērā ir politiska». «Lidostai jādomā, ko tā nopelna un cik maksās cilvēkiem. Nav tikai pasažieru skaits, bet svarīgi ir arī, cik lieli līdzekļi tiek ienesti kompānijai,» uzsver Mūrnieks.

Viņš skaidro, ka ir neizpratnē par to, kādas interpretācijas par šo tēmu ir izskanējušas. Lidosta jau kopš pavasara ir komunicējusi ar Ryanair par jauna līguma slēgšanu. Šajā laikā esot noslēgts līgums ar lidsabiedrību Wizz Air «ar skaidriem noteikumiem, ar skaidru līgumu, ar jauniem galamērķiem un pasažieru skaita pieaugumu», norāda Mūrnieks.