Eiropas operatoru piedāvātais internets ir vidēji par 25% lēnāks nekā tiek reklamēts, pētījumā secinājusi Eiropas Komisija (EK).

Pētījumā secināts, ka lielas daļas interneta pieslēgumu lejupielāžu ātrums bijis tikai 74% no reklāmās minētā. Tikmēr augšupielādes ātrums vidēji sasniedzis 88% no reklamētā un vidēji ES ir 6,20 Mbps apmērā.

Eiropas Savienībā (ES) vidējais interneta ātrums bijis 19,7Mbps un visuzticamākais bijis kabeļu platjoslas pieslēgums, kura lietotāji izbaudījuši 91,4% no reklamētā ātruma. Optiskās platjoslas interneta pieslēguma lietotājiem bijis pieejami 84,4% no reklamētā ātruma, bet ADSL – tikai 63,3%, liecina Komisijas pētījums. Divās valstīs interneta pakalpojumu sniedzēju piedāvātais interneta ātrums nesasniedzis pat 50% no reklamētā.

Latvijā ir piektais lielākais interneta lejupielādes ātrums pasaulē, liecina uzņēmuma Pando Networks veiktais tīmekļa ātruma pētījums.

Vislielākais interneta lejupielādes vidējais ātrums reģistrēts Dienvidkorejā (2202 kilobaiti sekundē), kurai seko Rumānija (1909 kilobaiti), Bulgārija (1611 kilobaiti), Lietuva (1462 kilobaiti) un Latvija (1377 kilobaiti).

Pirmajam pieciniekam seko Japāna (1364 kilobaiti sekundē), Zviedrija (1235 kilobaiti), Ukraina (1190 kilobaiti), Dānija (1020 kilobaiti) un Honkonga (992 kilobaiti).

Pirmajā desmitniekā nav iekļuvušas tādas lielvalstis kā Krievija (761 kilobaits sekundē), Vācija (646 kilobaiti), ASV (616 kilobaiti), Francija (604 kilobaiti), Lielbritānija (599 kilobaiti) un Ķīna (245 kilobaiti). Igaunijā vidējais lejupielādes ātrums ir bijis 471 kilobaits sekundē.

Latvijā 2012.gadā vidējais ceturtās paaudzes jeb 4G datu pārraides ātrums bija robežās no 10-22 Mbit/s, tā secinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot ikgadējos mērījumus elektronisko sakaru jomā. Regulators šajā jomā apsekoja LMT un Tele2 (testus Siguldā).

Vērtējot 2G un 3G iespējas visā Latvijā, regulators secināja, ka Bite Latvija lielākajā daļā jeb 75% gadījumos datu pārraides ātrums bija mazāks par 256 kbit/s. 1% mērījumos ātrums bija robežās no 256 kbit/s līdz 1 Mbit/s, 5% gadījumos no 1-2 Mbit/s, 8% - 2-4 Mbit/s, 6% mērījumos datu pārraides ātrums bija 4-6 Mbit/s. Savukārt 5% mērījumu bija bez rezultāta. Vienlaikus SPRK akcentēja, ka Rīgā Bite Latvija tīklā datu pārraides ātrumi ir daudz lielāki.

LMT lielākā daļa jeb 44% mērījumu uzrādīja ātrumu no 2-4 Mbit/s, 24% – no 1-2 Mbit/s, 15% gadījumu mērījumi bija 4-6 Mbit/s robežās. Aptuveni 8% gadījumos datu pārraides ātrums bija 256 kbit/s – 1Mbit/s, zem 256 kbit/s datu pārraides sliekšņa ātrums bija 7% mērījumos. Lielāks jeb 6-10 Mbit/s datu pārraides ātrums bija 1% gadījumā, kā arī 1% mērījumu bija bez rezultāta.

Patlaban mobilo sakaru operators Bite piedāvā ātrāko un kvalitatīvāko mobilo internetu Rīgā, turklāt, ja LMT un Tele2 mobilā interneta pieslēgumu mērījumu rādījumi pārsvarā ir līdzīgi savā starpā, tad Bites mobilais internets teju visās vietās Rīgā ir galvastiesu pārāks.

Tā savā pētījumā secinājis jau zināmu popularitāti interneta vidē izpelnījies blogeris Kristaps Skutelis.

Viņš, veicot savu pētījumu, simulējis ikdienas mobilā interneta lietotāja darbības. Pētījuma laikā izmantots viens dators un trīs operatoru (Bite, LMT, Tele2) USB modemi. Pētījuma autors apbraukājis Rīgu, kopumā veicot aptuveni 300 km garu ceļa gabalu, un apstājies iepriekš izvēlētās vietās, lai pēc kārtas datoram pieslēgtu USB modemus un mēģinātu pieslēgties internetam.

Pētījuma ietvaros katrā apstāšanās vietā veikts lejupielādes un augšupielādes ātruma, kā arī gaidīšanas laika jeb latentuma (latency) tests, izmantojot mājsalapu Speedtest.net.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Ceturtās paaudzes (4G) mobilā interneta ātrums Stokholmas centrā ne tuvu nesasniedz solītos 80-100 megabitus sekundē (Mbps), raksta avīzes Dagens Nyheter ziņu portāls dn.se.

Apsekojot pilsētas centru un mērot dažādu operatoru 4G pieslēgumu ātrumus, dn.se konstatējis, ka ātrākais lejuplādes ātrums bijis nedaudz virs 20 Mbps, bet augšuplādes ātrums vairākas vietās bijis samērā nemainīgs, starp 4,6 un 5,7 Mbps.

Zemākais lejuplādes ātrums konstatēts pie dn.se un Dagens Nyheter redakcijas mājas - tikai 11 Mbps.

Portāls atgādina, ka galvenie zviedru operatori - Telia, Telenor, Tele2 un 3 - mārketinga materiālos dižojas ar ātrumiem 80-100 Mbps. Tikai detalizētākos aprakstos, tā sauktajā «sīkajā drukā», 4G pakalpojumu sniedzēji abonentam skaidro, ka datu pārraides ātrumu ietekmē virkne faktoru, līdz ar to blīvi apdzīvotā pilsētvidē mobilā interneta ātrums var būt mazāks.

Ņemot vērā traģisko satiksmes negadījumu statistiku, tuvākajā laikā uz bīstamākajām šosejām Latvijā parādīsies informatīvie displeji. To uzdevums būs uzrādīt ātrumu, kādā garām brauc katra konkrētā automašīna, trešdien raksta laikraksts Diena.

Ja atļautais braukšanas ātrums tiks ievērots, ekrānā parādīsies smaidīga zaļa sejiņa, ja ne – dusmīga un sarkana. Latvijas valsts ceļu vadītājs Jānis Lange Dienai atklāj, ka kopumā paredzēts uzstādīt 11 šādu ekrānu.

Uz jautājumu, vai lielāks efekts nebūtu no fotoradaru uzstādīšanas, viņš īsti neatbild: «Mūsu mērķis nav sodīt, bet panākt, lai cilvēki ievērotu noteikto braukšanas ātrumu. Ārvalstu pētījumi apliecina, ka ātrums šajās vietās samazinās par apmēram 10 km/h.»

Uz to, vai fotoradaru darbošanās laikā uz ceļiem gāja bojā mazāk cilvēku, ļoti precīzi atbild statistika. 2012. gadā, kad darbojās Vitronic fotoradari, ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 177 cilvēki. 2013. gadā radari tika novākti, un statistika liecina, ka uz ceļiem dzīvība tika atņemta 179 cilvēkiem. Pērn bojāgājušo skaits sasniedza 212, tomēr šis skaitlis ne tuvu nav rekords. Piemēram, 2003. gadā satiksmes negadījumos nomira 532 personas. Deviņdesmito gadu sākumā šis skaitlis teju sasniedza tūkstoti.

Mobilā interneta ātrums ir ja ne gluži subjektīvs rādītājs, tad ļoti atkarīgs no atrašanās vietas, portālam db.lv sacīja digitālās komunikācijas eksperts Māris Antons.

«Tas, kā to mēra mobilā interneta ātrumu,ir jājautā katra mērījuma autoram, tāpat kā arī to, kas tieši tiek mērīts – vidējais ātrums, ātrākais sasniedzamais ātrums, zemākā robeža (līdz kurai, piemēram, stundas laikā nokrītās pārraides ātrums) vai kas cits,» viņš uzsver.

Pēc eksperta teiktā, dažādiem operatoriem dažādās atrašanās vietās ir dažādi interneta ātrumi. Var mēģināt runāt par vidējiem ātrumiem, bet pat tie atšķirsies dažādiem cilvēkiem. Ja kādam darbs, mājas un ceļš starp šīm abām vietām atrodas vienam operatoram veiksmīgākā vietā, tad citiem operatoriem valstī vidējais ātrums tiešām var būt labāks, bet viņš/viņa to nejutīs, jo 90% sava laika pavada tieši šajās atrašanās vietās, uzsver eksperts.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitātes izmaiņas.

Jaunākie oficiālie dati liecina, ka jau piekto gadu pēc kārtas vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators “Tele2”, vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 45,70 Mbit/s, bet maksimālajam – 145 Mbit/s.

“Bite Latvija” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 35,24 Mbit/s, bet maksimālais 120 Mbit/s, savukārt “LMT” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 34,38 Mbit/s, bet maksimālais 129 Mbit/s.

“Regulatora neatkarīgi veiktie mērījumi apliecina, ka mobilo sakaru operatori Latvijā pakalpojumus nodrošina labā līmenī, un nepārtraukti pilnveido savu tīklu infrastruktūru. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā vidējais lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā ir palielinājis par 66%. Protams, mobilo sakaru operatorus ietekmēja pandēmija – it īpaši pirmais vilnis pagājušā gada martā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta pakalpojumiem strauji pieauga. Tas būtiski palielināja tīkla noslodzi,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

CSDD sāk uzstādīt pirmos stacionāros fotoradarus. Pirmā mērierīce uz ceļa tiks novietota otrdien, 2014.gada 9.decembrī, pulksten 11:00, autoceļa A10 22,5.kilometrā, pie Varkaļu kanāla, informēja Agnese Korbe, VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija pārstāve.

Sākotnēji gan šis radars, gan pārējās mērierīces, kas tiks pakāpeniski uzstādītas, darbosies testa režīmā, šajā laikā notiks iekārtu un ar to darbību saistīto procesu beidzamās pārbaudes. Tikai tad, kad pārbaudes būs noslēgušās, mērierīces uzsāks darbu pilnā apjomā un reāli sāks kontrolēt transportlīdzekļu braukšanas ātrumu. Par to sabiedrība tiks informēta atsevišķi.

Mērierīču uzstādīšanu veiks to piegādātājs – SIA RECK kopā ar radaru ražotāju, Nīderlandes uzņēmumu GATSO.

Stacionāro fotoradaru atrašanās vietas noteiktas, izvērtējot negadījumu statistiku, «melnos punktus». Ceļa posmā pie Varkaļu kanāla raksturīga transportlīdzekļu manevrēšana, piemēram, lai piekļūtu laukumam pie kanāla, kur ir gan daudz auto, gan cilvēki, piemēram, makšķernieki, atpūtnieki, gājēji. Braukšanas ātruma pārsniegšana būtiski samazina iespējas satiksmes dalībniekiem reaģēt uz negaidītām situācijām, piemēram, gājēja brauktuves šķērsošana, transportlīdzekļa strauja bremzēšana vai izbraukšana.

Šā gada pirmajā ceturksnī pasaulē vidējais interneta ātrums pakāpeniski pieauga, liecina jaunākie globālās interneta kompānijas Akamai Technologies ceturkšņa interneta pārskata dati.

Interneta ātrums ceturkšņa laikā vidēji pieaudzis par 1,8% līdz 3,9 Mbps. Ņemot vērā ilgtermiņa tendences, visdrīzāk vidējais interneta ātrums pasaulē otrajā ceturksnī sasniegs vai pat pārsniegs 4 Mbps.

Ceturkšņa laikā interneta ātrums audzis deviņās no desmit valstīs, kurās ir visātrākais internets.

Kā liecina kompānijas apkopotā informācija, pirmajā ceturksnī varēja vērot ārkārtīgi spēcīgu vidējā savienojuma ātruma kāpumu – gan vidēji pasaulē, gan starp desmit valstīm, kurās ir ātrākais internets. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, vidējais savienojuma ātrums palielinājās par 24%.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt, kurās valstīs ir visātrākais internets!

Bez plašas rezonanses sabiedrībā tiek virzīta iecere palielināt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, taču ierosinājumu pavada aizdomu ēna, ka sodi tiek palielināti kompānijas Vitronic interesēs, kas uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt 160 fotoradarus, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums norāda, ka vērienīgo fotoradaru projektu aizdomu ēna pavada jau kopš tā uzsākšanas brīža. Aiz reklāmas stendiem, sniega kaudzēm vai tiltu balstiem aizslēptas ierīces un soda kvītis, kurās fiksēts pārkāpums jau no pirmā pārsniegtā kilometra – tas viss iedzīvotājos radīja aizdomas, ka 160 fotoradaru uzstādīšana uz Latvijas ceļiem būs līdzeklis ne tik daudz satiksmes drošībai, cik privātā fotoradaru ieviesēja kabatas pildīšanai. Lai šīs aizdomas mazinātu, Saeimā nonāca likuma labojumi, kas paredz - turpmāk ātrumu pārsniedzot līdz 10 kilometriem stundā, naudas sodu vairs nepiemēros, tā vietā iztiekot vien ar brīdinājumu. Tas nozīmē, ka fotoradari pārkāpumus fiksēs tikai tad, ja ātrums pārsniegts par vismaz 11 kilometriem stundā.

Šonedēļ Smiltenē uzsākta ātruma mērīšanas displeju uzstādīšana, kas sniegs brīdinājumu auto vadītājiem par ātruma pārsniegšanu. Ātruma mērīšanas rīki tiek uzstādīti, lai auto vadītājiem, iebraucot pilsētā, būtu iespēja kontrolēt un pārliecināties par braukšanas ātrumu, kā arī tie kalpos par atgādinājumu satiksmes noteikumu ievērošanai pilsētas teritorijā, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Ātruma mērīšanas displeji tiks uzstādīti trīs vietās. Virs visiem ātruma mērīšanas displejiem tiks uzstādīts papildu panelis ar uzrakstu «Jūsu ātrums».

Ātruma mērīšanas rādījumi būs informativi un kalpos par atgādinājumu ceļu satiksmes noteikumu (CSN) ievērošanai. Ātruma mērīšanas displejs braukšanas ātrumu uzrādīs divās krāsās – ja braukšanas ātrums nepārsniedz CSN atļauto braukšanas ātrumu pilsētas robežās, kas ir 50km/h, tad ar zaļu krāsu parādīsies tā brīža ātrums un smaidīga sejiņa.

Savukārt, ja ir pārsniegts CSN atļautais braukšanas ātrums, tad tā brīža braukšanas ātrums uz LED displeja būs ar sarkanu krāsu un bēdīgu sejiņu. Ātruma mērīšanas rīkus pilnībā plānots uzstādīt līdz 24.decembrim.

2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. To mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem; ieviest jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas; saskaņot Ceļu satiksmes noteikumu normas ar grozījumiem Valsts standartos par ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Par jauno Ceļu satiksmes noteikumu projektu iepriekš notikušas konsultācijas, par tiem diskutēts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs, tie saskaņoti ar valsts un nevalstiskā sektora organizācijām. Jaunie noteikumi atrodami šeit: http://likumi.lv/ta/id/ 274865.

Braukšana ar velosipēdu.

Galvenie jaunumi velo jomā:

- precīzāk noteikta atļautā velosipēdu atrašanās vieta satiksmē: braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru. Piemēram, pa velojoslu (brauktuves daļa, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem). Ja šīs infrastruktūras nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jābrauc pa brauktuvi;

Atļautais braukšanas ātrums līdz 100 kilometriem stundā arī šovasar, visticamāk, Latvijā tiks palielināts tajos pašos ceļu posmos, kur pērn, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Visticamāk, būs tie paši posmi, kas pagājušajā gadā,» teica Lange.

Viņš piebilda, ka lēmums par atļautā braukšanas ātruma palielināšanu atsevišķos ceļu posmos līdz 100 kilometriem stundā varētu tikt pieņemts aprīlī. «Mēs pēdējos trīs gadus sanākam kopā ar Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), lai izvērtētu iepriekšējā gada statistiku, kā arī apkopotu principus, pēc kādiem izvēlamies posmus, kuros var uzlikt zīmi 100 kilometri stundā,» sacīja Lange.

Vienlaikus viņš minēja, ka, piemēram, uz ceļa Tīnūži-Koknese netiks ieviests lielāks atļautais braukšanas ātrums, kā arī uz Jūrmalas šosejas ceļa tehniskā stāvokļa dēļ netiks palielināts atļautais braukšanas ātrums.

Lidošanas ātrums, kameras kvalitāte, baterijas uzlādes un filmēšanas ilgums, kā arī pilotu zināšanu pilnveidošana ir nepilnības, ar kurām vēl joprojām sastopas profesionāļi, kuri ikdienā izmanto dronu sniegtās iespējas.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Lattelecom» produktu līnijas vadītājs Daniels Skopans, arī droniem - kā jebkurai citai tehnoloģijai - vēl ir, kur augt. Viņaprāt, droniem vēl jāattīsta lidošanas ātrums, jo šobrīd maksimālais ātrums filmēšanas droniem ir aptuveni 60-70 kilometri stundā, bet, ja nepieciešams filmēt sacīkstes, rallijus, ekstrēmos sporta veidus, kur viss notiek ļoti ātri, tad ar šādu ātrumu ir krietni par maz. Eksperts norāda, ka nākamā nepilnība ir kameras, lai arī ar tām filmē pat Holivudas filmas.

«Lattelecom» tehnikas pakalpojumu vadītājs Pāvels Degtjarevs papildina, ka noteikti jāpilnveido arī baterijas uzlādes ātrums un tās filmēšanas ilgums. «Es gribētu sapņot, ka kādreiz, uzlādējot pilnu bateriju, varēs lidināt dronu stundu vai pusotru. Īpaši noderīgi tas ir, ja esam ceļā un mums nav iespēju uzlādēt baterijas. Ar trīsdesmit minūtēm ceļojumā varētu būt krietni par maz. Jāpilnveido arī baterijas uzlādes laiks, jo šobrīd sanāk tā, ka vidēji droni lido 30 minūtes un uzlādē bateriju pusotru vai divas stundas. Vēlētos, lai uzlādes laiks būtu samērīgs – 30 minūtes lido un 30 minūtes uzlādē,» domā P. Degtjarevs.

No piektdienas atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos sāks ieviest palielinātu atļauto braukšanas ātrumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Braukšanas ātrums līdz 110 kilometriem stundā būs atļauts uz diviem valsts galvenajiem autoceļiem - Jūrmalas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, kā arī Vidzemes šosejas (A2) posmā no satiksmes mezgla Vidzemes šosejas (A2), Tallinas šosejas (A1) un Rīgas apvedceļa (A4) krustojumā līdz "Sēnītei".

LVC norāda, ka Vidzemes šosejas attiecīgais posms ir aprīkots ar adaptīvās satiksmes vadības risinājumu un mainīgajām ceļazīmēm, tāpēc, pasliktinoties braukšanas apstākļiem, atļautais braukšanas ātrums tur var tikt samazināts. Ja maināmās informācijas ceļazīmes nedarbojas, autovadītājiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un atļautais ātrums ir tāds pats kā visur ārpus apdzīvotām vietām - 90 kilometri stundā.

Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.

Rīgas domes Satiksmes departaments ierobežojis braukšanas ātrumu Gustava Zemgala gatvē. Ierobežojums būs spēkā līdz laikam, kad paliks siltāks.

Pēc apsekojumu veikšanas ceļu uzturētāji izlēmuši ierobežot braukšanas ātrumu Gustava Zemgala gatves abos virzienos posmā no Brīvības ielas līdz Meža prospektam, kur varētu veidoties neprognozējami apledojumi sakarā ar zemo gaisa temperatūru.

Atļautais braukšanas ātrums Gustava Zemgala gatves abos virzienos posmā no Brīvības ielas līdz Meža prospektam no šodienas ir 50 kilometri stundā, informē Rīgas Domes (RD) Satiksmes departaments.

Ātruma ierobežojumi noteikti līdz laikam, kad paaugstināsies gaisa temperatūra. Departaments norāda, ka, ilgstoši pieturoties pazeminātai temperatūrai, slīdamības samazināšanas līdzekļi neiedarbojas tik labi, kā ierastos apstākļos, tādēļ brauktuves uz tiltiem un satiksmes pārvadiem ir slidenas. RD aicina autovadītājus ievērot ceļa zīmes.

Šonedēļ atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz vasaras periodu tiks palielināts līdz 100 km/h un šogad pirmo reizi arī līdz 110 km/h, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Maksimālais braukšanas ātrums 110 km/h tiek ieviests:

Maksimālais braukšanas ātrums 100 km/h tiek ieviests:

uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļā (21,40.-26,00. km un 27,20.-44,40. km) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (55,50.-71,30.km un 74,70.-81,20. km);uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (20,86.-28,20. km);uz Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (8,00.-39,80. km);uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12)atsevišķos posmos (16,97.-23,30. km, no 30,99.-49,10. km, no 55,40.-67,94. km un no 73,60.-94,40. km);uz valsts galvenā autoceļa Rēzeknes apvedceļš (1,02.-6,26. km);uz valsts reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) posmā no Kalnciema dolomīta karjerām līdz Koknesei (5,20.-60,35. km).

Ar mērķi nodrošināt visiem ceļu satiksmes dalībniekiem drošību, 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem.

Normatīvais regulējums paredz elektroskrejriteņu pārvietošanos gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm, vienlaikus nosakot stingras prasības, kas jāievēro elektroskrejriteņu vadītājiem, lai pārvietošanās neapdraudētu pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

“Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, situācija ceļu satiksmē mainās, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pārvietoties ar velosipēdiem un arvien biežāk satiksmē parādās jauni transportlīdzekļi, tai skaitā elektroskrejriteņi. Lai primāri aizsargātu mazsaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekus – gājējus un velosipēdu vadītājus, CSN ir papildināti ar jaunu regulējumu elektroskrejriteņiem,” skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apkopojusi rādītājus par interneta un balss telefonijas pakalpojumu kvalitāti pērn. Latvijā 4G tīkla pieejamība novērota vairāk nekā 97% līdz pat 99% mērījumu.

Visos mobilo sakaru operatoru tīklos Latvijā apdzīvotās vietās 4G pārklājums bija pieejams 97% līdz 99% mērījumu. Pakalpojumu kvalitāte katru gadu lietotājiem uzlabojas, mazinoties to vietu skaitam Latvijā, kur interneta pakalpojums nav pieejams. Starp mobilo sakaru operatoriem novērots vien 1% šādu gadījumu.

"SPRK interneta pakalpojuma kvalitāti mēra konkrētajā vietā un laikā – izlases veidā izvēlētās koordinātēs. Kopumā pērn esam veikuši 18 000 izlases veida mērījumus 1200 dažādās brīvi izvēlētās vietās un vairāk nekā 211 000 sērijveida mērījumu 24 dažādās vietās. Jāņem vērā – mērījumu rezultāti dažādās diennakts stundās var atšķirties. Tāpat var rasties situācija – netālu dažu metru attālumā interneta ātrums ir atšķirīgs vai nav pieejams," stāsta Elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs.

Mobilo sakaru operators «Tele2» veicis Latvijā pirmo video zvanu 5G tīklā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pirmajā 5G interneta pārraidē tika pārsniegts 1 Gbps liels ātrums, savukārt vidējais lejupielādes ātrums 5G tīklā bija virs 750 Mbps, kas ir 15 reizes lielāks nekā vidēji visā 4G tīklā Latvijā aizvadītajā gadā.

«Tele2 5G tīkls Mūkusalas Biznesa Centrā darbojas sekmīgi, apliecinot mūsu gatavību spert nākamos soļus jaunākās paaudzes tīkla attīstībā. Ceram pēc iespējas ātrāk palaist šo tīklu komercrežīmā, lai to varētu sākt izmantot visi tie mūsu klienti, kuru rīcībā būs 5G viedtelefons. Mobilā interneta ātrums, kādu jau šobrīd spējam sasniegt ar 5G tehnoloģiju, ir konkurētspējīgs optiskā interneta piedāvātajam ātrumam,» atzīst Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa.