Gaismas pils ASV izmaksātu par 68 miljoniem latu mazāk nekā Latvijā, kas liecina par izšķērdību bibliotēkas būvniecībā un konkurences trūkumu, 8. jūlijā medijiem skaidroja ekonomists Kristaps Bergmanis. Jaunie trīs brāļi oponējot K. Bergmaņa viedoklim norāda, ka "autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm."

Opozīcijas politiķi, īpaši tie, kuriem vēlētāji nav devuši mandātu strādāt tautas labā, sabiedrības uzmanību sev pievērš ar vispopulistiskākajiem paziņojumiem, kas gan lielākoties izrādās cilvēku maldināšana. Tā nu ir gadījies arī kārtējiem citu vērtību sludinātājiem politikā – partijai Jaunie Demokrāti, kuras valdes loceklis Kristaps Bergmanis nule publicējis savas pārdomas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, cenzdamies pretendēt uz finanšu analīzi par būvdarbu izmaksām. Tiesa gan, nekas prātīgs no tā nav iznācis, jo autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm, norāda Elīna Bīviņa, v/a Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Kultūras ministrija medijiem izplatījusi informāciju, kurā asi nosoda Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta saistīšanu ar arvien pieaugošo inflāciju Latvijā. "Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku un populistiskāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu. Tas būtu viens no sliktākajiem signāliem, kādu vien mēs varētu raidīt paši sev un Latvijas nākotnei," vēsta Kultūras ministrija.

"Pēdējā laikā publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenošanas projekta saistību ar ekonomikā vērojamo inflāciju. Par inflāciju var būt un ir dažādi viedokļi, taču visi analītiski domājošie cilvēki ir vienoti uzskatā, ka moderna, tehnoloģiski augstvērtīga Nacionālā bibliotēka ir vitāli nepieciešama, lai Latvijā veidotu uz zināšanām balstītu ekonomiku. Projekta virzību nosaka likums Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu. Nacionālās bibliotēkas projekts ir būtisks ieguldījums Nacionālajā attīstības plānā nosprausto mērķu sasniegšanā. Uz zināšanām balstīta ekonomika, augstas pievienotās vērtības ražošana, zinātnes un pētniecības, kā arī radošo industriju attīstība nav iedomājama bez Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta," norāda Kultūras ministrija.

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Kultūras ministrija uzskata, ka Nacionālās bibliotēkas projektā nav izskatāma iespēja ēkas celtniecību finansēt pēc valsts un privātās partnerības modeļa. "Valsts un privātās partnerības modeļi klasiski paredz, ka ēka vai tās daļa uz laiku vai vispār nonāk privātīpašnieka rokās, kas nav pieļaujams Gaismas pils gadījumā, jo Nacionālā bibliotēka ir valsts atbildība un nacionālās pašcieņas jautājums," akcentē ministrija.

Kultūras ministrija šodien, 10.oktobrī, izplatījusi paziņojumu, ka valdībai, lemjot par Lattelecom privatizāciju, būtu konceptuāli jāvienojas arī par to, ka daļa no šī uzņēmuma privatizācijas ieņēmumiem iezīmējama Nacionālās bibliotēkas projekta jeb Gaismas pils īstenošanai, jo tas ir vienīgais reālais risinājums tās celtniecības finansēšanai.

Kultūras ministrijas paziņojums: "Inteliģences pārstāvji jau ir vērsušies ar atklātu vēstuli pie valdības un sabiedrības, norādot, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana ir tikpat svarīga kā Latvijas iestāšanās NATO un ES. Norādot, ka Gaismas pils celtniecību nedrīkst atlikt, inteliģences pārstāvji mudina valdību rezervēt daļu Lattelecom privatizācijas ieņēmumu Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai.

Pēdējā laikā ir aktualizējusies diskusija par to, vai Latvijai ir nepieciešama jauna Nacionālās bibliotēkas ēka jeb Gaismas pils, vai - nē. Tādēļ Db.lv aicina lasītājus iesaistīties un paust savu viedokli šajā jautājumā - būt vai nebūt Gaismas pilij.

Atgādinājumam piedāvājam dažus no spilgtākajiem citātiem, kas veltīti Gaismas pils projektam.

Laikraksts Dienas bizness: "Ne mazāk paradoksāla ir valdības rīcība, no vienas puses, nepārtraukti aicinot taupīt līdzekļus, no otras puses - atsakoties iesaldēt, piemēram, neprātīgi dārgo Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils projektu un palielinot valstsvīru labklājību."

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība: "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts ir uzsākts, lai Latvijā veidotos zināšanu sabiedrība, lai neatkarīgi no savas dzīves vietas cilvēkiem būtu pieejams informācijas pakalpojums, kas ļautu labāk konkurēt Eiropas ekonomiskajā telpā. Tas paredz, ka 2007. gadā visas Latvijas bibliotēkas būs modernizētas un saslēgtas vienotā tīklā un 2010. gadā Latvijā būs jauna, arhitekta Gunāra Birkerta projektēta Nacionālās bibliotēkas ēka, kas būs šīs informācijas sistēmas saturiskais kodols."

"Valsts Prezidenta Valda Zatlera šodien intervijā Latvijas Radio izteiktais viedoklis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ ir vērtējams kā populistisks. Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu," teikts Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kultūras ministrijas paziņojuma teksts: "Kā zināms, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēdējā laikā ir vairākkārt norādījis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nebūtu lietderīga un ka bibliotēkas celtniecība ir iespējama sabalansēta budžeta ietvaros. Tāpat arī ekonomikas doktors Kārlis Ketners ir rakstījis, ka "Nacionālā bibliotēka nav inflācijas dzinējs" un "zināšanu kā Latvijas izaugsmes resursa kvalitāti nevar sasniegt bez modernas bibliotēkas" (Diena, 4.06.2007).

Zatlera kunga atsaukšanās uz Darba devēju konfederācijas it kā teikto, ka Gaismas pils celtniecība būtu jāaptur, rada iespaidu, ka ar Valsts Prezidentu iespējams manipulēt, jo, kā zināms, tieši Darba devēju konfederācija ir iecerējusi liela konferenču centra būvniecību Zaķusalā, kas tiešā veidā konkurēs ar Nacionālo bibliotēku, kurā arī paredzētas plašas telpas konferencēm.

2007. gada 20. augusts

Valsts Prezidenta Valda Zatlera šodien intervijā Latvijas Radio izteiktais viedoklis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ ir vērtējams kā populistisks. Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu.

Kā zināms, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēdējā laikā ir vairākkārt norādījis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nebūtu lietderīga un ka bibliotēkas celtniecība ir iespējama sabalansēta budžeta ietvaros. Tāpat arī ekonomikas doktors Kārlis Ketners ir rakstījis, ka "Nacionālā bibliotēka nav inflācijas dzinējs" un "zināšanu kā Latvijas izaugsmes resursa kvalitāti nevar sasniegt bez modernas bibliotēkas" (Diena, 4.06.2007).

Igaunijas būvkompānija Merko Ehitus un tā meitasuzņēmums SIA Merks, pieņemot lēmumu neapstrīdēt tiesā sarunu procesu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, izrādījis atbildīgu attieksmi pret Latvijas valsti un tai nozīmīgā kultūras infrastruktūras projekta īstenošanu, informē aģentūra Jaunie Trīs brāļi (J3B).

Sarunu process ar juridisko personu apvienību Merko Ehitus un SIA Merks par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu tika uzsākts, taču netika turpināts, jo atklājās, ka Igaunijā uzņēmums tiek turēts aizdomās par vairākkārtēju kukuļošanu un tas nav savienojams ar pretkorupcijas principiem, kurus nosaka valsts aģentūras J3B, Kultūras ministrijas un sabiedrības par atklātību Delna parakstītais līdzdarbības līgums.

Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka Merko Ehitus uzņēmumu grupā patlaban tiek veikta pārstrukturēšanās, lai tās saimnieciskā darbība neciestu no potenciālās tiesvedības, kas vērsta pret kompāniju. Gadījumā, ja Merko Ehitus uzsāktu tiesvedību pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektu, process, visticamāk, ilgtu vairākus gadus un būtu papildu apgrūtinājums uzņēmumam.

2007. gada 18. septembris

Pēc ilgāka laika iespēju paust noraidošu attieksmi pret Nacionālās bibliotēkas projektu ir izmantojusi ne tikai kreiso spēku apvienība Saskaņas centrs, bet arī partija Jaunais Laiks, kura uzsver - Nacionālās bibliotēkas projekts inflācijas apstākļos būtu "jāiesaldē".

Ņemot vērā jebkādas racionālas argumentācijas trūkumu Jaunā Laika paziņojumā (17.09.2007), ir jākonstatē, ka šī partija vienkārši pieslejas Saeimas kreiso spēku nostājai pret bibliotēku. Kā zināms, kreisās partijas savu nostāju pret bibliotēku mēdz pamatot ar retoriku, ka šis projekts esot pārāk "latvisks" un "nacionāls", jo trimdas latvieša Gunara Birkerta radītās Gaismas pils arhitektūras iedvesmas avots patiešām ir latviešu folklora, literatūra un vēsture.

Partija Jaunais Laiks šodien izplatītajā paziņojumā cenšas dezinformēt sabiedrību par Latvijas Nacionālas bibliotēkas celtniecības procesa gaitu, teikts Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kultūras ministrija: "Savā paziņojumā aģitējot par, kā apliecina Igaunijas Ģenerālprokuratūras sniegtā izziņa, korupcijā aizdomās turēta uzņēmuma Merko Ehitus piesaistīšanu Nacionālās bibliotēkas projektam, Jaunais Laiks nostājas pret augstajām pretkorupcijas prasībām, kas bija un ir jāizpilda ikvienam Nacionālās bibliotēkas celtniecības pretendentam. Kā zināms, pretkorupcijas politiku Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā regulē Kultūras ministrijas, valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi un sabiedrības par atklātību Delna noslēgtais līdzdarbības līgums. Jaunā Laika atsaukšanās uz sarunu procesā diskvalificēto uzņēmumu Merko Ehitus un Merks izplatītajām Nacionālās bibliotēkas celtniecības aplēsēm, kuras būvniecības eksperti atzinuši par nepamatotām, ir vērtējama kā mēģinājums aizkavēt Nacionālās bibliotēkas celtniecību.

Valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi iepazinusies ar Sabiedrības par atklātību – Delna vēstuli, kurā organizācija pauž nostāju, ka uzņēmumi A/S Merko Ehitus un SIA Merks nevar pretendēt uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu, jo kompānijas vadība Igaunijā tiek turēta aizdomās augstākā līmeņa korupcijā.

Augstās prasības korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kas izvirzītas kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas, tā pārējo aģentūrai uzticēto projektu īstenošanā, netikšot samazinātas.

Kā informēja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa, "komisija, kas izveidota valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi sarunu procesa veikšanai ar būvniecības kompānijām, nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu apstiprināt dalību sarunās visiem tiem uzņēmumiem, kas minēti š.g. 12.februārī pieņemtajā Ministru kabineta rīkojumā Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Vēstule A/S Merko Ehitus un SIA Merks ir papildināta ar lūgumu sniegt informāciju par aizdomām kukuļošanā un uzticības ļaunprātīgā izmantošanā, kas izvirzītas pret uzņēmuma vadošām amatpersonām Igaunijā un kas var likt apšaubīt kompānijas atbilstību augstajām pretkorupcijas prasībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā".

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībā šogad tiks paveikti darbi par aptuveni sešiem miljoniem latu, savukārt 2009. gadā, palielinoties darba apjomiem, Nacionālā Būvkompāniju apvienība plāno apgūt vairāk nekā 27 miljonus latu.

Kopš jūnija, kad svinīgi tika uzsākti būvdarbi un izveidots LNB ēkas pamatakmens, pa būvlaukuma perimetru ir izbūvēta un noenkurota rievsiena, iekārtota gruntsūdens līmeņa pazemināšanas sistēma, kā arī izveidota mūsdienu prasībām un augstiem drošības standartiem atbilstoša darba vide kā būvnieku un būvuzraugu, tā projekta autoru un pasūtītāja pārstāvju ikdienas darbam.

Gatavojoties LNB ēkas pamatu betonēšanai, turpinās pāļu izbūve un pašlaik ir ierīkoti aptuveni 40% no kopumā 500 pāļiem. Nolūkā pārliecināties par labākajiem tehniskajiem risinājumiem Gaismas pils konstrukciju izbūvei un lai testētu būvniecībā izmantojamos apdares materiālus kā ēkas fasādei, tā iekštelpām un interjeram, tuvākajā laikā tiks uzsākta bibliotēkas ēkas modeļa izbūve. Plānots, ka 10 x 15.4 metru lielais modelis atradīsies būvlaukuma teritorijā.

Ceturtdien, plkst.12.30 tika pārtraukta interneta bibliotēkas e-biblioteka.lv darbība. Kā vēsta informācija bibliotēkas mājas lapā, Ekonomikas policija arestējusi e-bibliotēkas serverus aizdomu par autortiesību pārkāpumiem dēļ, vēsta Diena.lv.

Bibliotēkas uzturētāji Ideju forums šādu rīcību uzskata par rupju ANO konvencijas «Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām» pārkāpšanu - tajā paredzēts, ka visiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jānodrošina pieeja visai informācijai bez ierobežojuma. «Ar serveru izņemšanu tiek diskriminēti 150 tūkstoši cilvēku ar īpašām vajadzībām,» uzsvēra e-bibliotēkas izveidotāju biedrības Ideju forums valdes priekšsēdētājs Edmunds Vanags

E.Vanags Diena.lv norādīja, ka «mūsu darbība noritēja saskaņā ar visiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, to skaitā Autortiesību likumu, jo mēs pildījām publiskas bibliotēkas funkciju, turklāt maksājām autoriem saskaņa ar publiskā patapinājuma likumu». E.Vanags pauda aizdomas, ka uzsāktais kriminālprocess ir mēģinājums izrēķināties ar e-bibliotēku.

Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks uzaicinājis topošās valdības veidotāju, premjerministra amata kandidātu Valdi Dombrovski pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas apmeklēt bibliotēkas esošās telpas, lai iepazītos ar esošo situāciju, un paskaidrotu, kapēc jauna bibliotēkas ēka ir vajadzīga.

„Krīzes apstākļos bibliotēkas loma sabiedrībā – Latvijas iedzīvotāju un dažādu nozaru konkurētspējas veicināšanā – ļoti būtiski palielinās. To apliecina apmeklētāju skaita pieaugums. Uz bibliotēku nāk ne vien studenti, bet arī darbu zaudējušie cilvēki, kuri bibliotēkā meklē informāciju par izglītošanās un pārkvalificēšanās iespējām. Nacionālās bibliotēkas programmas aptver visu Latviju un tās loma uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībā ir nepārvērtējama”, norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums pašlaik izvietots septiņās dažādās ēkās Rīgā un ārpus tās, taču neviena no pašlaik izmantojamām telpām nav būvēta bibliotēkas uzdevumiem. Piecās ēkās, kas ielāgotas bibliotēkas vajadzībām, konstatēta avārijas situācija, liels uguns nedrošības risks un neatbilstība krājumu glabāšanas, lasītāju, darba vietu, mikroklimata u.c. starptautiski pieņemtiem standartiem. Saskaņā ar vairākkārtējiem licencētu ekspertu ēku tehniskajiem apsekojumiem un inženiertehniskajiem pētījumiem, lielākā daļa LNB telpu ekspluatācija ir pārtraucama.

Kultūras ministre Helēna Demakova ir uzrakstījusi vēstuli Valsts Prezidentam Valdim Zatleram, kurā uzaicina Prezidentu apmeklēt Kultūras ministrijas aģentūru Jaunie Trīs brāļi, kas nodarbojas ar Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles, Laikmetīgās mākslas muzeja projektu īstenošanu.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts Prezidents Valdis Zatlers vakar intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka lielie valsts būvniecības projekti būtu "jāiesaldē" inflācijas apkarošanas vārdā, kā piemēru minot Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles projektus. "Ir pieļaujams, ka šādi prezidenta izteikumi saistīti ar to, ka Zatlera kunga rīcībā nav pietiekami izsmeļošas informācijas par projektu īstenošanas grafiku, ietekmi uz tautsaimniecību un citiem jautājumiem. Tādēļ ministre aicina Valdi Zatleru apmeklēt aģentūru Jaunie Trīs brāļi, kur Valsts Prezidentam tiks sagatavota izsmeļoša prezentācija," teikts Kultūras ministrijas paziņojumā medijiem.

2007. gada 21. augusts

Kultūras ministre Helēna Demakova ir uzrakstījusi vēstuli Valsts Prezidentam Valdim Zatleram, kurā uzaicina Valsts Prezidentu apmeklēt Kultūras ministrijas aģentūru Jaunie Trīs brāļi, kas nodarbojas ar Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles, Laikmetīgās mākslas muzeja projektu īstenošanu.

Kā zināms, Valsts Prezidents Valdis Zatlers vakar intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka lielie valsts būvniecības projekti būtu "jāiesaldē" inflācijas apkarošanas vārdā, kā piemēru minot Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles projektus. Ir pieļaujams, ka šādi prezidenta izteikumi saistīti ar to, ka Zatlera kunga rīcībā nav pietiekami izsmeļošas informācijas par projektu īstenošanas grafiku, ietekmi uz tautsaimniecību un citiem jautājumiem. Tādēļ ministre aicina Valdi Zatleru apmeklēt aģentūru Jaunie Trīs brāļi, kur Valsts Prezidentam tiks sagatavota izsmeļoša prezentācija.

Valsts augstākajām amatpersonām šodien nosūtīta vēstule kurā vairāki desmiti Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībā iesaistītie uzņēmēji pauž sašutumu par valsts institūciju un amatpersonu bezatbildīgo rīcību, nepildot saistības par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas pabeigšanu. Pusotru gadu pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu valsts Nacionālo Būvkompāniju apvienībai (NBA) arvien nav samaksājusi 4 812951,69 eiro, kas ir pirmā daļa no būvdarbu laikā, atbilstoši līgumam, ieturētās naudas, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

«Līdz šim izvairījos publiski izteikties par būvdarbu apmaksu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā, paļaujoties, ka abas puses pildīs līgumu. Nacionālo Būvkompāniju apvienība, pēc Kultūras ministrijas uzdevuma un iepirkuma, ir realizējusi un nodevusi lietošanā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, valsts saņem atzinības par būvi un tajā notikušajiem Eiropas Savienības prezidentūras pasākumiem. Tas priecē, taču ministrijai nu būtu jābūt tikpat atbildīgai un atbilstoši līgumam jāveic samaksu par izpildīto darbu. Pusotru gadu esam centušies sarunās un sarakstē risināt jautājumu par apmaksu, izdabājot visdažādākajām valsts amatpersonu kaprīzēm, bet nav pat dialoga. Projekts ir realizēts ar ekonomiju, salīdzinot ar sākotnēji plānoto summu, tikmēr valsts parāds būvniekiem, ieskaitot gaidāmos maksājumus gada beigās, ir 13,6 miljoni eiro. Esam spiesti vērsties pie valsts augstākajām amatpersonām, lai publiski viestu skaidrību un panāktu valsts atbildību, lai uzņēmēji var saņemt samaksu par padarīto darbu,» norāda NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Db.lv publicē atklātu vēstuli jaunās valdības veidotājiem, Latvijas sabiedrībai un medijiem - Jaunajā valdībā Helēnai Demakovai ir jāturpina strādāt kultūras ministres amatā!.

Vēstules teksts: "Izsakām bažas par Tautas partijas priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izteikumiem medijos, no kuriem secināms, ka jaunajā valdībā Kultūras ministrijas vadība varētu mainīties. Uzskatām, ka tādā gadījumā līdzšinējā kultūrpolitikas virzība un iesāktie projekti tiktu pakļauti nopietnam riskam. To nedrīkst pieļaut!

Iepriekšējās valdības darbību var vērtēt dažādi, tomēr paveiktais kultūras jomā pelna atzinību. Tiek reāli īstenota tāda politika, kas kultūrā saredz nevis „patērējošu” nozari, bet gan radošu, vitālu un lielu spēku, kuram ir milzīga loma modernās Latvijas veidošanā. Valsts finansējums kultūras mantojumam, kultūras jaunradei un procesam, kultūras darbinieku atalgojumam un infrastruktūras projektiem pēdējos gados ir palielinājies vairākkārt. Kultūras joma valsts budžetā vairs netiek finansēta pēc „pārpalikuma” principa. Valsts pozitīvais piemērs ir iedvesmojis pašvaldības pievērst lielāku vērību kultūras lietām. Eiropas Komisijas nesen veikts pētījums rāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji visvairāk interesējas par kultūras dzīvi.

2007. gada 20. septembris

Šodien notiekošā Latvijas Kultūras darbinieku otrā foruma vairāki dalībnieki savās runās pauda viennozīmīgu atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, uzsverot, ka projektu nedrīkst atlikt, jo tā īstenošana ir ieilgusi jau septiņpadsmit gadu garumā.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzsvēra, ka "mēs īstenosim Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projektu, lai kā pret to iebilstu populisti, kas atrod aizvien jaunus argumentus tā bremzēšanai". Savukārt kultūras ministre Helēna Demakova norādīja, ka "patlaban ir saņemti būvnieku piedāvājumi celt bibliotēkas ēku. Lētākais konkursā iesniegtais piedāvājums ir uzbūvēt Gaismas pili par 139 miljoniem latu, kas ir ļoti tuvu prognozētajām celtniecības izmaksām tik ļoti sarežģītai un lielai ēkai kā bibliotēka. Taču būvnieku piedāvātie finansēšanas nosacījumi uz 20 gadiem ir kategoriski noraidāmi, un bibliotēku nevarēs būvēt "uz parāda". Tādēļ valdībai šajā situācijā ir jāatrod citi finansēšanas instrumenti, no kuriem visloģiskākais ir 140 miljonu latu paredzēšana no plānotajiem Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem."

Pazudusi Kronvalda parkā novietotā ūdens Everest vides instalācija, kas veltīta 2013. gada Dziesmu svētkiem, informēja a/s Gutta pārstāve Rita Voronkova.

4. jūnijā Dziesmu svētku organizatoru un Gutta izveidotā dzeramā ūdens Everest vides instalācija tika novietota Kronvalda parkā, lai laikā līdz Dziesmu svētkiem informētu un priecētu Rīgas iedzīvotājus un viesus.

Vides instalācija veidota kā pasaules augstākā kalna Everest virsotne ar aicinājumu būt vienotiem dziesmā un sasniegt augstākās virsotnes.

Taču konstatēts, ka vides instalācija, kurā bija ievietotas 1050 ūdens pudeles, ir pazudusi.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja R. Voronkova, viss liecina par to, ka cilvēki vienkārši gājuši un ņēmuši pudeles, uztverot to kā cienastu. Līdz ar to uzņēmumam esot vismaz mierinājums, ka tas atveldzējis Rīgas iedzīvotājus karstajā laikā.

“Dzirciema aptieka” Rīgā saņēmusi pasaules arhitektūras un dizaina balvu “Prix Versailles 2021”.

Aptiekas eksterjers atzīts par labāko pasaulē 2021. gadā objektu kategorijā "Veikali", Db.lv informēja arhitekts Arnis Dimiņš.

Db.lv jau ziņoja, ka Baltijā vienīgā antroposofo zāļu izgatavotāja "Dzirciema aptieka" (SIA "Insbergs) pērn pārcēlās uz jaunām mājām - speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku, kurā vienkopus atrodas telpas tirdzniecībai, zāļu gatavošanai un arī semināriem medicīnas speciālistiem.

Aptiekas jaunās ēkas būvniecībai tika izmantots pašu un bankas "Citadele finansējums" 376 000 eiro apmērā.

Stiklotās ēkas būvniecībā izmantota pēc individuāla pasūtījuma izgatavota ārējā tērauda un alumīnija fasāde. Ēkai ir B klases energoefektivitātes pakāpe.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Uzsākts darbs pie apjomīga kultūras un izglītības projekta - Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar citām Latvijas institūcijām izveidos vismaz 2 000 000 digitālu failu, kas ietvers grāmatas, avīzes, žurnālus, kartes, fotogrāfijas, senos rakstus, notis un tamlīdzīgi. Līdz ar to ikvienam interesentam tiks radīta iespēja ērti un ātri atrast un izzināt sev nepieciešamo literatūru.

AS RIX Technologies sadarbībā ar digitālās bibliotēkas projekta ģenerāluzņēmēju SIA Microsoft Latvia līdz 2008.gada vasarai izstrādās portālu, kas būs pieejams publiskajiem lietotājiem un bibliotēku darbiniekiem, Db.lv informēja AS RIX Technologies valdes locekle Eva Butāne.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietni jau šobrīd izmanto vairāk kā 60% tās lasītāju, tāpēc nav šaubu par digitālās bibliotēkas pakalpojumu popularitāti, norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas vadības nodaļas vadītāja Inga Grīnfelde. Viņa piebilst, ka digitālā veidā lasītājiem ir vienkāršāk izmantot avotus, kā arī tos kompilēt.

Lai iepazīstinātu ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrību, tās darbību, kā arī paustu biedru viedokli par LNB projektu īstenošanas nepieciešamību, LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone Valsts prezidentam Valdim Zatleram šodien, 24.augustā, nosūtījusi vēstuli ar lūgumu piešķirt audienci.

Biedrības paziņojums medijiem: "LNB Atbalsta biedrība ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 1998. gadā kā LNB atbalsta fonds. Toreiz Jaunajā Rīgas teātrī sanāca kopā vairāk nekā 200 cilvēku, lai aizstāvētu ideju par jaunas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecību. Šīs sanāksmes dalībnieki vienojās nodibināt Atbalsta fondu (tagad Atbalsta biedrība), lai apvienotu intelektuālos un finanšu resursus jaunas LNB bibliotēkas ēkas celtniecībai. LNBAB Uzticības padomi vada pirmais atjaunotās Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis. Padomē darbojas akciju sabiedrības Diena prezidents Arvils Ašeradens, Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas prezidents Imants Freibergs, akadēmiķis Jānis Stradiņš, dzejniece Māra Zālīte, mākslas zinātniece Ramona Umblija.

2007. gada 14. septembris

Kultūras ministrija ir saņēmusi informāciju par aģentūras Jaunie Trīs brāļi rīkotā konkursa par Nacionālās bibliotēkas būvdarbiem rezultātu.

Kultūras ministrija uzskata, ka konkursa rezultāti pierāda - Nacionālo bibliotēku nedrīkst būvēt "uz parāda", jo tas noved pie pilnīgi nepieņemama sadārdzinājuma un pilnīgi neakceptējamām summām. Bibliotēkas celtniecībai līdzekļi ir nevis jāaizņemas, bet jāuzkrāj.

Racionālākais risinājums šajā situācijā būtu veidot īpašu uzkrājumu Nacionālās bibliotēkas celtniecības finansēšanai, šim mērķim izmantojot daļu no plānotās Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem. Šī uzkrājuma līdzekļi būtu izmantojami visā būvniecības laikā, pakāpeniski finansējot reāli paveiktos darbus. Tas ļautu izvairīties no neadekvātiem finanšu resursu piesaistes izdevumiem.