Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad 2023. gadā Latvijā tika saražots aptuveni 1% no visā ES saražotās hidroelektroenerģijas, bet hidroelektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 2,5 reizes lielāks nekā vidēji ES

Ūdens enerģijas izmantošana enerģijas iegūšanai cilvēka vajadzībām nav 20. gadsimta izgudrojums.

Jau 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā tika izgudrotas un izmantotas iekārtas, kas ļāva izmantot ūdens straumi vai ūdens tilpņu līmeņu starpības plūsmu graudu malšanai vai citiem darbiem. Ap mūsu ēras sākumu ūdensdzirnavas plaši izplatījās gan Romas impērijā, gan arī Eirāzijas dienvidu un austrumu daļā līdz pat Ķīnai. Latvijas teritorijā pirmās ūdensdzirnavas rakstu avotos ir minētas 13. gadsimta sākuma dokumentos un līgumos. No šī laika pie lielākajām apdzīvotajām vietām un pie muižām Latvijas teritorijā tika veidotas ūdens dzirnavas.

Kā savā grāmatā Latvijas dzirnavas (Stokholma, Daugava, 1985) norāda arhitekts Arno Teivens (1905-1995), tad 1638. g. Vidzemes muižās bija reģistrētas 47 dzirnavas un 114 izpostītu dzirnavu vietas (76.lpp.).1802. gadā Kurzemes guberņā tika uzskaitītas 192 ūdens dzirnavas, bet 1857. gadā Kurzemes guberņā kopumā tika reģistrētas 457 dzirnavas, no kurām 245 bija ūdensdzirnavas, bet 212 bija vējdzirnavas (200.lpp.). 19. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē ūdens dzirnavas sāka izkonkurēt tvaika dzirnavas, tomēr, Latvijai izcīnot neatkarību, ūdens dzirnavas bija viens no vienkāršākajiem un lētākajiem miltu ražošanas veidiem Latvijas lauku pagastos. 1920. gadā Latvijā darbojās 473 ūdens dzirnavas, no tām 232 bija Vidzemē, 105 - Latgalē, 88 - Kurzemē, bet 48 - Zemgalē (202.lpp.). 1938. gadā Latvijā bija reģistrētas un darbojās 666 ūdens dzirnavas. Jau no 20. gadu vidus sākās ūdens dzirnavu pārveidošana no graudu ražošanas par elektrības ģenerācijas uzņēmumiem. Paplašinot senākos dzirnavu dambjus, tika veidotas pirmās nelielās hidroelektrostacijas. Pēc Otrā pasaules kara daudzas dzirnavas tika atjaunotas un turpināja darboties līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tomēr tās pakāpeniski izkonkurēja rūpnieciska miltu ražošana. 1974. gadā Latvijā aktīvi strādāja vairs tikai daži desmiti ūdensdzirnavu.

Par kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kurekss" vienīgo īpašnieci kļuvusi Austrijas kompānija "Nextwood Two GmbH", liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Kurekss" īpašnieki bija Jānim Apsītim piederošā SIA "JA Hold" un Arnim Apsītim piederošā SIA "Apsīte".

Uzņēmuma īpašnieku maiņa reģistrēta 5. novembrī.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) atļāvusi Austrijas kokapstrādes uzņēmuma "HS Timber Group" holdingam, kuram Latvijā pastarpināti pieder SIA "Vika Wood", iegūt izšķirošu ietekmi kokapstrādes uzņēmumā "Kurekss".

Izšķirošu ietekmi "Kurekss" kapitālā iegūst holdingā ietilpstošā "Nextwood Two".

KP, veicot apvienošanās darījuma padziļinātu izpēti, neguva pierādījumus, ka apvienošanās rezultātā varētu rasties koordinēta vai nekoordinēta tirgus ietekme, kas radītu dominējošu stāvokli vai ierobežotu efektīvu konkurenci. Netika konstatēta būtiska negatīva ietekme uz konkurenci zāģmateriālu, koksnes granulu un skujkoku zāģbaļķu tirgos, tostarp ne Latvijā, ne arī Kurzemes un Zemgales reģionos.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Nextwood Two GmbH iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību KUREKSS.

Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP nekonstatēja būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei, tādēļ darījums tika atļauts.

Nextwood Two GmbH ir Austrijā reģistrēta holdinga kompānija (pārvaldītājsabiedrība), kura netieši pieder Austrijā bāzētam uzņēmumam HS Timber Group GmbH (HS Timber), kas savukārt pieder privātajam investīciju fondam Evergreen Privatstiftung1. HS Timber ir viens no pasaules vadošajiem kokapstrādes nozares uzņēmumiem, kas darbojas koksnes apstrādes, zāģmateriālu tirdzniecības un bioenerģijas ražošanas jomās. Uzņēmumam ir ražotnes Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Somijā un Argentīnā, un tas nodarbina vairāk nekā 2700 darbiniekus, apkalpojot klientus 80 valstīs. HS Timber Latvijā jau pieder kokapstrādes uzņēmums SIA "Vika Wood".

Latvija uz vienu iedzīvotāju militārajai palīdzībai ārvalstīm tērē 2,5 reizes vairāk nekā vidēji ES

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad Latvijā ir Eiropas Savienības līderis pēc drošības izdevumu īpatsvara gan pret IKP, gan arī rēķinot drošības izdevumu īpatsvaru visu ES dalībvalstu budžeta izdevumos.

Eurostat apkopo visu ES dalībvalstu, kā arī Šveices, Norvēgijas un Islandes, valdību izdevumu statistiku par aptuveni 80 funkcionālo izdevumu pozīcijām. Tāpēc tabulās Latvija ir salīdzināta ar visām ES dalībvalstu, kā arī Šveices, Norvēgijas un Islandes datiem. Turklāt Norvēgija un Islande ir NATO dalībvalstis.

Drošības izdevumi pret IKP

2023. gadā Latvijas izdevumi aizsardzībai bija 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija 2,4 reizes vairāk nekā vidēji ES (1,3%) un Latvija bija pirmajā vietā ES. Otrajā vietā ES bija Igaunija (2,7% no IKP), bet trešajā vietā - Lietuva (2,5% no IKP). Tālāk sekoja Grieķija (2,2% no IKP), Polija (2,1% no IKP) un Kipra (1,9% no IKP), bet ES desmitniekā vēl iekļuva Ungārija (1,9% no IKP), Dānija (1,8% no IKP), Francija (1,8% no IKP), Zviedrija (1,8% no IKP). Virs ES vidējā aizsardzības izdevumi 2023. gadā bija arī Norvēģijā (1,8% no IKP), Rumānijā (1,7% no IKP), Bulgārijā (1,5% no IKP) un Somijā (1,4% no IKP). Zem ES vidējā 2023. gadā bija aizsardzības izdevumi Čehijā (1,2% no IKP), Itālijā (1,2% no IKP), Slovēnijā (1,2% no IKP), Slovākijā (1,2% no IKP), Vācijā (1,1% no IKP), Beļģijā (0,9% no IKP) un Spānijā (0,9% no IKP), kas visas ir NATO dalībvalstis.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no biodīzeļdegvielas eksporta.

Starptautiskajā tirdzniecībā pie atjaunojamās jeb biodīzeļdegvielas (KN kods 3826) tiek pieskaitīta biodegviela, kas tiek ražota no augu eļļām, dzīvnieku taukiem vai atkritumiem, kā arī biodīzeļdegvielas maisījumi, kas nesatur vispār vai satur mazāk nekā 70 % naftas destilācijas produktu. Parastai – naftas vai citu ogļūdeņražu pārtvaices procesā iegūta dīzeļdegvielai - ir cita preču grupa (HS 2710).

Biodīzeļdegvielas ražošana

Tradicionāli biodīzeļdegviela tiek ražota, izmantojot ķīmisku reakciju starp taukvielām un spirtiem (parasti metilspirtu), kuras rezultātā rodas taukskābju metilesteri (biodīzeļdegviela), un vienlaikus kā blakusprodukts tiek iegūts glicerīns. Reakcija notiek 50–65 °C temperatūrā katalizatoru klātbūtnē.Kā taukvielu avots var būt augu eļļas (sojas, rapša, palmu, saulespuķu), izlietotās eļļas no ēdiena gatavošanas procesa, pārtikā neizmantojami dzīvnieku tauki u.c.

29. novembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija, norisināsies reģionā lielākā ārzemju privāto skolu un vasaras izglītības programmu izstāde bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Pasākumu organizē Baltic Council for International Education un Meridian Group — vadošie starptautiskās izglītības eksperti.

Izstādē būs pārstāvētas vairāk nekā 30 prestižas skolas no Lielbritānijas, ASV, Kanādas, Vācijas, Austrijas, Spānijas, Šveices un citām valstīm.

Skolas ar unikālu vēsturi un izcilām iespējām

Starp dalībniekiem ir mācību iestādes ar gadsimtiem senām tradīcijām:

• Ruthin School (UK) — dibināta 1284. gadā, viena no senākajām skolām Lielbritānijā.

• Felsted School (UK) — darbojas kopš 1564. gada, piedāvā GCSE, A-Level un IB programmas.

• Christ College Brecon (UK) — skola ar vēsturi kopš 1541. gada, kas apvieno tradīcijas un mūsdienīgas mācību pieejas.

Unikāli piedāvājumi:

• Rossall School (Anglija) — augsti vērtēta IB skola ar deju, golfa akadēmijām un Manchester City futbola akadēmiju.

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Tur talkā nāk bateriju sistēmas (BESS). Šajā sakarā Latvija spērusi nopietnu soli šajā virzienā, jo AS “Augstsprieguma tīkls” izsniedzis pirmo atļauju hibrīdarparkam, kas vienā pieslēgumā apvienos saules un vēja enerģiju, kā arī bateriju sistēmas. Šādi hibrīdparki strauji kļuvuši par nozares standartu un tādās valstīs kā Apvienotajā Karalistē un Itālijā BESS tirgi aug ļoti strauji, arī Ungārija, Austrija un Polija investē miljardus šādas infrastruktūras attīstībā, un mēs nevaram iepalikt.

Saule, vējš un bateriju sistēmas kopā

Līdz šim tika apstiprinātas tikai saules enerģijas un bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu kombinācijas vai vēja parki atsevišķi. “Sunly” hibrīdparks ir pirmais projekts, kurā visi trīs elementi apvienoti vienā, tas saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, izgājis sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, tam ir apstiprināts lokālplānojums, kā arī papildus veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, šobrīd sākas tā projektēšanas posms. Vienlaikus ceram, ka tas nebūs vienīgais šāda veida parks Latvijā, jo šādi risinājumi ir kritiski svarīgi ne tikai enerģētikas nozarei, bet valsts drošībai kopumā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā (ST) vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Atklātas divas komersantu vidū ilgi gaidītas atbalsta programmas, ko Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM (ALTUM).

Viena no programmām paredz iespēju būvēt un modernizēt siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru pašvaldībās, savukārt otra – veicināt biometāna ražošanu Latvijā. Abu programmu kopējais finansējums ir 77,3 miljoni eiro.

“Abas atbalsta programmas ir būtisks instruments gan valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, gan instruments ilgtspējīgai, pārdomātai un gudrai saimniekošanai savā novadā. Atbalsts sniegs iespēju ne vien modernizēt siltumtrases pašvaldībās, lai mazinātu siltumu zudumus, kas veido daļu no siltumapgādes uzņēmumu izmaksām, bet arī iegūt pašu ražotu enerģiju Latvijā. Tas ir solis pretī drošākai un konkurētspējīgākai ekonomikai. Novembra beigās notikušie informatīvie semināri par atbalsta programmām, apliecināja ka interese ir liela, tādēļ ar nepacietību gaidām pirmos projektu pieteikumus,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Par alus darītavas SIA "Valmiermuižas alus" vienīgo īpašnieci kļuvusi AS "Cēsu alus", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Savukārt "Valmiermuižas alus" valdē iecelta "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja un SIA "Piebalgas alus" vienīgā valdes locekle Evija Grīnberga.

Veiktas izmaiņas arī kompānijas statūtos, nosakot, ka turpmāk "Valmiermuižas alus" valdē būs viens valdes loceklis, kuru ievēl dalībnieku sapulce uz nenoteiktu laiku. Iepriekš kompānijas statūti paredzēja, ka "Valmiermuižas alus" valdē ir trīs valdes locekļi, kuri tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku.

"Valmiermuižas alus" valdes priekšsēdētājs iepriekš bija kompānijas līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, bet valdes locekļi bija Rihards Trumpe un Anita Saulīte.

Izmaiņas kompānijas īpašnieku sastāvā un valdē Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas sestdien, 17. janvārī.

SIA "Valmiermuižas alus" bijušais līdzīpašnieks Aigars Ruņģis nodibinājis jaunu uzņēmumu - SIA "Zemes garša", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunizveidotā uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tās valdes priekšsēdētājs ir Ruņģis.

Kompānija Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota otrdien, 24. martā. "Zemes garšas" juridiskā adrese ir Valmierā.

Ruņģis sacīja, ka patlaban uzņēmums ir tikai reģistrēts, bet darbība vēl nav sākta. Plašāku komentāru par uzņēmuma darbības virzieniem Ruņģis pagaidām nesniedza.

Jau ziņots, ka Ruņģis šogad janvārī pēc tam, kad AS "Cēsu alus" iegādājās "Valmiermuižas alus" kapitāldaļas, paziņoja par darba attiecību izbeigšanu uzņēmumā.

"Valmiermuižas alus" vienīgā īpašniece iepriekš bija SIA "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kuras kapitālā 60% pieder SIA "Rungis", kuras vienīgais īpašnieks ir Ruņģis, 24% piederēja Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs", bet 16% - Austrijā reģistrētajai "MVF40 Beteiligungs".

Latvijas panākumi sieviešu apakšveļas un apakšveļas daļu – elastīgo lenšu –eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija) dati, 2024. gadā Latvija pēc ienākumiem no krūšturu lencīšu eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 1. vietā pasaulē.

Nesena vēsture

Masveida apakšveļas ražošanai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē nav ļoti sena vēsture. Līdz pat XX gadsimta sākumam gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā lielākā daļa sieviešu vasaras laikā apakšveļu nelietoja vispār. Augstākās kārtas sievietēm krūšturu funkciju pildīja korsetes. Savukārt pirmie rūpnieciski ražotie krūšturiem līdzīgie apģērba gabali (XIX gadsimta beigās) bija atvieglotas korsetes un naktskrekla kombinācija. Pirmais krūšturis kā nodalīts apģērba gabals tika patentēts tikai 1914. gadā. Līdz pat XX gadsimta vidum sieviešu apakšveļas masveida ražošana aizsākās tikai industriāli attīstītās valstīs. Latvijā līdz pat XIX gadsimta beigām ikvienai jaunkundzei bija jāprot darināt savu apģērbu pašai un, tikai sasniedzot noteiktu turības līmeni, apģērba darināšanai tik pirkti drēbnieku pakalpojumi. Pāreja uz apģērba darināšanas specializāciju ir iemūžināta Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) lugā Skroderdienas Silmačos (1902). Vēl XX gadsimta pirmajā pusē lielākā daļa Latvijas sieviešu sev nepieciešamo apģērbu šuva pašas un tikai bagātākās ģimenes izmantoja drēbnieku pakalpojumus vai arī iegādājās rūpnieciski ražotu apģērbu. 1927. gadā Latvijā bija reģistrēti tikai 27 veļas šūšanas uzņēmumi, kuros strādāja aptuveni 280 darbinieku, kā arī astoņi uzņēmumi (135 nodarbinātie), kas ražoja bikšu lences, korsetes un līdzīgus izstrādājumus (Latvijas statistikas gada grāmata 1927. Rīga, Valsts statistikas pārvalde,1928. 286. lpp.).

"Šodien ir mana pēdējā diena Valmiermuižā," sociālās saziņas vietnē X raksta Valmiermuižas alus darītavas radītājs Aigars Ruņģis.

"Astoņpadsmit gadus Valmiermuiža bija mana sirdsvieta un sirdslieta. Paldies visiem, ar kuriem kopā veidoju Valmiermuižas stāstu, un visiem, kas ticēja un atbalstīja! Ar gandarījumu varam atskatīties uz paveikto," raksta A, Ruņģis.

Db.lv jau vēstīja, ka Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos. Līdz ar šo lēmumu noslēdzas nozīmīgs posms darījuma procesā, un “Valmiermuižas alus” pievienošanās “Cēsu alus” uzņēmumu grupai tiks pabeigta tuvākā mēneša laikā.

KP apstiprina Cēsu alus un Valmiermuižas alus darījumu

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos....

"Valmiermuižas alus" apgrozījums 2025. gadā bija 10,5 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 17. septembrī KP saņēma "Cēsu alus" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Valmiermuižas alus", taču oktobra otrajā pusē KP pavēstīja, ka minētajā darījumā ir sākta papildu izpēte, lai padziļināti novērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurenci Latvijā.

KP publiskotā informācija liecina, ka lēmuma pieņemšanas termiņš bija 2026. gada 17. janvāris.

Apvienošanās dalībnieki darbojas alus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, ražošanas un vairumtirdzniecības tirgos Latvijā. "Cēsu alus" klāstā ir alus un citi alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. "Cēsu alus" portfelī ietilpst tādi zīmoli kā "Brūža", "Piebalgas", "Mītava" un citi. Savukārt "Valmiermuižas alus" saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar alus ražošanu un tirdzniecību, bet uzņēmuma klāstā ir arī bezalkoholiskie dzērieni, sidrs, alkoholiskie dzērieni un kokteiļi.

Iepriekš tika vēstīts, ka pēc darījuma pabeigšanas līdzšinējais līdzīpašnieks Ruņģis konsultēs uzņēmuma jauno vadību, lai arī turpmāk tiktu saglabātas "Valmiermuižas alus" receptes.

"Valmiermuižas alus" vienīgā īpašniece iepriekš bija SIA "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kuras kapitālā 60% pieder SIA "Rungis", kuras vienīgais īpašnieks ir Ruņģis, 24% piederēja Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs", bet 16% - Austrijā reģistrētajai "MVF40 Beteiligungs".

Kompānija "Valmiermuižas alus" reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,454 miljoni eiro.

Savukārt "Cēsu alus" 2024. gadā strādāja ar 101,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 4,4% un bija 3,564 miljoni eiro. Uzņēmums "Cēsu alus" reģistrēts 1991. gadā, un tā pamatkapitāls ir 8,31 miljons eiro. "Cēsu alus" lielākais īpašnieks ir Somijas koncerns "Olvi" (99,88%).

Igaunijas bankas "Bigbank" padome nolēmusi no 31. maija izbeigt bankas filiāles Zviedrijā darbību.

Pēc 31. maija sāksies filiāles Zviedrijā slēgšanas process.

Lēmums izbeigt darbību tika pieņemts ceturtdien notikušajā uzraudzības padomes sēdē. Tādējādi no piektdienas bankas Zviedrijas filiāle vairs nepieņem jaunus noguldījumus un koncentrējas vienīgi uz esošā noguldījumu portfeļa apkalpošanu.

Tādējādi tiek turpināts pagājušā gada novembrī, kad "Bigbank" paziņoja par Zviedrijas filiāles kredītportfeļa pārdošanu, uzsāktā procesa turpinājums.

"Bigbank" ir Igaunijas banka, kuras darbība ir vērsta uz aizdevumiem un noguldījumiem privātpersonām un uzņēmumiem. Papildus darbībai Igaunijā "Bigbank" ir filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā, kā arī tā piedāvā produktus kā pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Zemas īres maksas namu programmā pašlaik tiek vērtēti 16 projekti, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē informēja AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" pārstāvis Gatis Sniedziņš.

Viņš stāstīja, ka pašlaik programmā tiek īstenoti deviņi projekti, bet vērtēšanā ir vēl 16. Vienlaikus "Altum" pārstāvis neslēpa, ka ir attīstītāji, kas saskaras ar dažādiem šķēršļiem ieceru īstenošanā, tāpēc daļa projektu netiks īstenota.

Sniedziņš arī uzteica Ekonomikas ministriju (EM), kas arvien cenšas paplašināt programmā pieejamo finansējumu.

Arī ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis apliecināja, ka tiek meklēti risinājumi, lai palielinātu pieejamo atbalstu, jo EM ir svarīgs programmas rezultāts.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijā pirmo reizi tiek īstenota zemas īres maksas namu programma, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā.

Čehijas sabiedrisko transportlīdzekļu ražotājs "Škoda Group" apsver iespēju piedalīties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" vilcienu iepirkumā, intervijā sacīja "Škoda Group" izpilddirektors Petrs Novotnijs.

Viņš atzīmēja, ka 2025. gadā "Škoda" noslēdza līgumu par ātrvilcieniem, kas brauc ar 200 kilometriem stundā, ar starptautisku operatoru "Arriva", kas bāzējas Londonā un ir nozīmīgs pārvadātājs Nīderlandē, Lielbritānijā, Čehijā, Rumānijā un arī Polijā.

Novotnijs norādīja, ka "Škoda" vēlētos būt klātesoša "Rail Baltica" projektā. "Īsumā tas nozīmē nodrošināt servisa izcilību, kā arī faktiski izveidot zināmu mezglu jeb apakšmezglu montāžas centru šeit, ko "Škoda" sākusi attīstīt kara radīto apstākļu dēļ. Tas ļauj arī skatīties uz ātrākiem vilcieniem, kas būs nepieciešami," viņš papildināja.

"Škoda" vadītājs sacīja, ka "Rail Baltica" ir arī viens no Trīs jūru iniciatīvas projektiem. "Iniciatīvā ir ne tikai Baltijas valstis, bet arī Polija, Čehija, Austrija, kā arī citas valstis, kuras sadarbojas infrastruktūras savienojamībā," viņš norādīja.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Grieķija no 2027. gada 1. janvāra aizliegs piekļuvi sociālajiem medijiem bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem, trešdien paziņoja premjerministrs Kirjaks Micotakis.

"Mēs esam nolēmuši īstenot sarežģītus, bet nepieciešamus pasākumus - aizliegt piekļuvi sociālajiem medijiem bērniem, kas ir jaunāki par 15 gadiem," premjers pavēstīja platformā "TikTok".

"Grieķija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas īstenos šādus pasākumus," pauda Micotakis, piebilstot, ka viņš vērsīs spiedienu uz Eiropas Savienību (ES), cenšoties panākt, lai ES sekotu Grieķijas piemēram.

Premjers norādīja, ka pauž šo vēsti sociālos medijos, lai varētu tieši uzrunāt pusaudžus un bērnus.

"Es zinu, ka daži no jums dusmosies. Mūsu mērķis nav atturēt jūs no tehnoloģijām, bet gan apkarot atkarību no noteiktām lietotnēm, kas kaitē jūsu nevainībai un brīvībai," skaidroja Micotakis.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Latvijas minimālā mēnešalga 2026. gadā Eiropas Savienības valstu vidū ir zemākajā minimālo algu grupā, kas nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, liecina Eurostat jaunākie dati. Pēc pirktspējas paritātes standarta ir vēl sliktāk – aiz mums tikai Igaunija.

Eurostat publiskotā minimālās algas statistika attiecas uz valstu noteikto minimālo algu. Gadījumā, ja šāda likuma nav, nav arī informācijas. Ja noteikums pastāv, tad minimālā alga ir attiecināma uz lielāko daļu vai visiem darbiniekiem valstī. Minimālo algu norāda kā algas likmes bruto ienākumiem, proti, pirms nodokļiem. Dati ir gan pateicīgi salīdzināšanai, gan maldina par patiesajiem ieņēmumiem, jo nodokļu politika valstīs atšķiras.

Kopaina

Minimālā alga Eiropas Savienībā svārstās no 620 eiro mēnesī Bulgārijā līdz 2704 eiro mēnesī Luksemburgā. No 27 ES valstīm minimālā alga 2026. gada 1. janvārī bija noteikta 22 valstīs. Valsts minimālā alga nav noteikta Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Austrijā un Somijā. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) minimālā alga nav noteikta. No 10 ES kandidātvalstīm septiņās minimālā alga ir noteikta (Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Moldova, Albānija, Serbija, Turcija un Ukraina). Savukārt Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā un Kosovā minimālās algas nav.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka no trešdienas pasažieri vairs nevarēs izmantot papīra iekāpšanas kartes un to vietā tagad būs jāizmanto lidsabiedrības lietotnē iegūtas digitālās iekāpšanas kartes.

Šādas izmaiņas saistītas ar lidsabiedrības digitālo stratēģiju, un to mērķis ir vienkāršot pasažieru reģistrēšanos, vienlaikus samazinot uz vidi radīto ietekmi.

"Ryanair" norāda, ka šāda iniciatīva varētu samazināt papīra atkritumus par 300 tonnām gadā.

Aviokomopānijas vadītājs Maikls O'Līrijs sagaida, ka sākotnēji varētu rasties kādas problēmas, taču intervijā britu laikrakstam "Independent" viņš sacīja, ka "Ryanair" lietotni jau izmanto vairāk nekā 80% lidsabiedrības klientu.

"Ryanair" skaidro, ka gadījumā, ja viedtālrunis tiek pazaudēts vai izlādējas tā akumulators, pasažieri varēs saņemt bezmaksas iekāpšanas karti lidostā pirms drošības pārbaudes, bet, ja problēma radīsies pēc drošības pārbaudes, pasažieru informācija jau būs "Ryanair" sistēmā, un darbinieki viņiem palīdzēs.

Viena un divu eiro centu monētas, kuru izņemšanu no apgrozības Igaunija sāka šogad, pēc abpusēji izdevīgas vienošanās tiek sūtītas uz Latviju, paziņoja Igaunijas centrālā banka.

No apgrozības izņemtās mazās monētas Latvija Banka maina par nominālvērtību. Šī vienošanās esot izdevīga abām pusēm, jo monētu otrreizēja pārstrāde izmaksātu daudz dārgāk, un arī Latvijai ir lētāk saņemt monētas no Igaunijas un apmainīt tās pret nominālvērtību, nekā pasūtīt jaunas. Gada laikā Igaunija no apgrozības izņēma maza nomināla monētas aptuveni desmit miljonu eiro vērtībā, un pirmās to partijas jau ir nosūtītas uz Latviju.

Igaunija kopš gada sākuma ir atteikusies emitēt jaunas viena un divu centu monētas, jo ir ieviesti jauni skaidras naudas maksājumu noapaļošanas noteikumi. Līdzīgi Igaunijai arī Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā neizsniedz atlikumu viena un divu centu monētās. No maija noapaļošanas noteikumu ieviesusi arī Lietuva.