Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās ES fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Ārstniecības iestādes projektu ietvaros ar ERAF līdzfinansējumu varēs veikt nepieciešamos būvdarbus, kā arī pilnveidot infrastruktūru - iegādāties medicīniskās tehnoloģijas un iekārtas, informācijas tehnoloģiju aprīkojumu, kā arī mēbeles un citu aprīkojumu telpu funkcionalitātes nodrošināšanai.

Programmas nosacījumi paredz, ka trešās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs 22 ārstniecības iestādes: SIA «Jūrmalas slimnīca», SIA «Kuldīgas slimnīca», SIA «Ogres rajona slimnīca», SIA «Alūksnes slimnīca», SIA «Krāslavas slimnīca», SIA «Preiļu slimnīca», SIA «Siguldas slimnīca», SIA «Tukuma slimnīca», Līvānu novada domes pašvaldības SIA «Līvānu slimnīca», SIA «Aizkraukles slimnīca», SIA «Bauskas slimnīca», SIA «Limbažu slimnīca», SIA «Ludzas medicīnas centrs», SIA «Saldus medicīnas centrs», Pašvaldības SIA «Saulkrastu slimnīca», SIA «Priekules slimnīca», SIA «Rīgas 1. slimnīca», SIA «Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca». Katrai ārstniecības iestādei pieejamo finansējuma apjomu ir noteicis Ministru kabinets.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) no 2011. līdz 2015.gada sākumam radušies 23,7 miljonu eiro zaudējumi, otrdien informēja slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Viņa stāstīja, ka slimnīca šādā situācijā nav nonākusi pēkšņi, tā radusies jau 2011.gadā, kad veselības aprūpes pakalpojumu tarifi slimnīcai tika samazināti par 26% un tika pielīdzināti reģionālo slimnīcu tarifiem, kā arī slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas. Vairākus gadus situācija tika risināta uz iekšējo rezervju rēķina, tika veikta optimizācija.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka tarifu samazināšana ietekmē slimnīcas darbību, jo Austrumu slimnīcā nonāk pacienti ar smagām veselības problēmām un viņu ārstēšana izmaksā dārgāk, tomēr bāzes maksājums, ko slimnīca saņem par šiem pacientiem, ir nepietiekams.

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Rīgas 1.slimnīcā māsu trūkums nav aktuāls – aizpildīti 97% amata vietu.

Salīdzinot vidējos rādītājus Latvijā par māsām profesionāli aktīvajā vecumā, Rīgas 1.slimnīcā tie ir par trešdaļu augstāki nekā valstī caurmērā, informē Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, daktere Natālija Zlobina.

«Kā zināms, Latvijas veselības aprūpe saskaras ar ievērojamu personāla, tai skaitā ar māsu trūkumu. Valstī trūkst ap 30% jeb 3600 māsu. Savukārt Rīgas 1.slimnīcas personāla attīstības stratēģija mums ļāvusi piesaistīt šīs jomas speciālistus un būtiski mazināt vakanču skaitu,» skaidro N. Zlobina.

Pašlaik slimnīcā strādā 164 māsas un ārstu palīgi. 1.slimnīcā strādājošās māsas 36-45 gadu vecumā ir par trešdaļu vairāk nekā valstī caurmērā – 21% Rīgas 1.slimnīcā pret 16% Latvijā.

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

Jāizmanto visas iespējas vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 jau pirms jaunā gada, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

"Es ceru, ka mēs tiešām jau 28.decembrī vakcinēsimies un medicīnas personāls noteikti ar pilnu jaudu, jo saslimstība tiešām ir ļoti augsta," viņš uzsvēra, paužot arī cerību, ka slimnīcas uz to ļoti "sasprings".

Viņš uzsvēra, ka vakcīna ir efektīva un tas ir pierādīts pētījumos.

EK apstiprina apstiprina Covid-19 vakcīnu 

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās...

Vaicāts, cik ātri varētu atgriezties pie normālas dzīves, veicot vakcināciju teicamos tempos, speciālists uzsvēra, ka to ir grūti pateikt, jo distancēšanās būs jāievēro vēl kādu laiku. Tomēr, jo vairāk cilvēki būs vakcinēti, sevišķi "atslēgas vietās", piemēram, pansionātos, vakcinējot to darbiniekus, izglītības iestādēs vakcinējot skolotājus, kā arī ar vakcīnu nodrošinot medicīnas darbiniekus, jo mazāk būs uzliesmojumu.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 lielākā vai mazākā mērā problēmas sagādās visu nākošo gadu.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas sākšanai tuvākajās dienās. Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

"Pfizer" un "BioNTech" pirmdien paziņoja, ka "atrodas gatavībā" piegādāt vakcīnas, tiklīdz to lietošanu būs apstiprinājusi EK.

EK ir noslēgusi līgumus ar kopumā septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Plānots, ka pirmajā piegādē Latvijā nonāks 9750 farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 devas, norādīja Zāļu valsts aģentūrā.

Tikmēr Veselības ministrija publiskojusi laika grafiku pirmo vakcīnu nonākšanai Latvijā. Ministrija norāda, ka pēc šī brīža plāna Latvija vakcīnas saņems 26.decembrī. Ministrija skaidro, ka tās tiek uzglabātas sasaldētā veidā mīnus 75 grādos.

Savukārt 28.decembra rītā zāļu lieltirgotavas piegādās šo vakcīnu desmit Latvijas slimnīcu vakcinācijas kabinetiem, kur to plus 2 līdz plus 8 grādos var uzglabāt līdz piecām dienām.

Plānots, ka šajā pašā dienā sāksies vakcinācija, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Latvijā vakcinācijai pret Covid-19 sākotnēji plānots veidot desmit kabinetus, kas atradīsies slimnīcās. Plānots, ka slimnīcas, kurās tiks sākta personāla vakcinācija, ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca.

Sākot ar šā gada 2. novembri, iestājoties slimnīcā plānveida kārtā vai nokļūstot Neatliekamās medicīnas centrā, visi pacienti saņem identifikācijas aproces. Identifikācijas aproces mērķis ir paaugstināt pacienta drošu un kvalitatīvu ārstēšanu un aprūpi slimnīcā, informēja slimnīcā.

Aproce ir plāna plastikāta lenta, uz kuras tiek uzdrukāta informācija par pacientu – vārds, uzvārds, dzimšanas dati, medicīnas kartes numurs. Aproce nesatur iebūvētas mikroierīces vai biometriskos datus un to apliek pacientam ap roku.

Aproce ir nepieciešama, lai ārstēšanās un aprūpes procesa laikā, no reģistrēšanās līdz izrakstīšanās brīdim, pacients saņemtu tieši viņam noteikto terapiju, medikamentus un izmeklējumus. Personāls pārbauda aproces datus, kad pacients iestājas slimnīcā, pirms katras manipulācijas, procedūras un pirms medikamentu saņemšanas, kā arī izrakstīšanās no slimnīcas un dokumentu noformēšanas, un citos gadījumos. Izrakstoties no slimnīcas, pacients aproci noņem, pārgriežot to ar šķērēm.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā izveidota tiešsaistes sistēma, kas ļauj pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklējumu, neizmantojot ierasto telefonzvana metodi, tā vietā lietojot datoru vai mobilo telefonu.

Pierakstoties caur «e-pieraktu» datorā vai mobilajā telefonā, pacients vispirms izvēlas pakalpojumu vai konkrētu speciālistu. Tālāk sistēma piedāvā veikt pierakstu par valsts apmaksātajiem līdzekļiem vai izvēlēties maksas pakalpojumu. Atveroties pieraksta kalendāram, iespējams redzēt tuvākos pieejamos datumus un laikus. Šobrīd pierakstu var veikt, izmantojot piecus identifikācijas veidus – SEB bankas, Swedbankas un bankas Citadele, kā arī e-parakstu un e-ID sistēmu. Pēc pieraksta veikšanas, pacients saņem apstiprinājuma e-pastu, kurā būs pievienota saite arī vizītes atteikumam. Vizītes atcelšana notiek automātiski, nav nepieciešams sagaidīt apstiprinājumu, un šī vieta uzreiz ir redzama, pieejama citiem sistēmas lietotājiem.

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.

Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.

Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.

Piektdien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers atklāts jaunais daudzfunkcionālais Operāciju bloks, informē slimnīcas pārstāvji.

Saskaņā ar statistikas datiem, katrs ceturtais Latvijā hospitalizētais pacients saņem palīdzību Rīgas Austrumu slimnīcā, tāpēc īstenotais projekts iegūst nozīmi visas valsts mērogā.

Slimnīcas galvenais ķirurgs doc. Haralds Plaudis: «Jaunizveidotā operāciju bloka koncepcija paver ārkārtīgi plašas iespējas attīstībai arī nākotnē. Mūsdienīgi raugoties, operāciju bloks vairs nav tikai vieta, kurā tiek izpildītas ķirurģiskas operācijas. Sākotnējā vīzija, ko nu esam spējuši realizēt, ir dinamiska dažādu ārstniecības dienestu un struktūrvienību sadarbība, lai paaugstinātu pacientu drošību, kas, pieaugošas ķirurģiskā darba intensitātes apstākļos, ir izaicinājums ikvienam daudzprofilu stacionāram. Mūsdienīgu tehnoloģiju racionāla pielietošana un koordinēta dažādu specialitāšu ārstu sadarbība sakārtotā vidē ir liels solis pretim standartizētai un pacientam draudzīgai medicīnai, kas neapšaubāmi uzlabos uzticību medicīnas sistēmai kopumā.»

Lielākās Kurzemes un Vidzemes slimnīcas ir sagatavojušās šonakt gaidāmajai vētra.

Kuldīgas slimnīcā šodien notikusi darbinieku apspriede, kurā diskutēts par gaidāmo vētru, pastāstīja slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Viņš norādīja, ka slimnīca ir gatava dažādām situācijām un ārstniecības iestādei jau ir pieredze rīcībai stiprās vētrās - viena no tām piedzīvota ap 2005.gadu, kad Kuldīgas slimnīcā vienīgajai tuvākajā apkaimē bijusi elektrība.

«Mēs īpaši par to vēju šobrīd neuztraucamies. Esam bijuši daudz draudīgākās situācijās. Ģenerators ir kārībā un viss ir nodrošināts,» uzsvēra Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir sagatavojusies dažādiem iespējamiem vētras radītiem apgrūtinājumiem. Kā pastāstīja slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis, šodien slimnīcā notikusi nodaļu vadītāju un atbildīgo dienestu pārstāvju sapulce, kurā pārrunāta rīcība vētras laikā.

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Veselības inspekcija (VI) Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā konstatējusi nepamatotu finansējuma izlietojumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja inspekcijā.

Kā norāda VI, informācija šī gada janvārī nodota Ģenerālprokuratūrai, lai šie pārkāpumi tiktu izvērtēti krimināltiesiskā aspektā.

VI skaidro, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) inspekcijai sniedza informāciju par iespējamiem pārkāpumiem un neatbilstībām valsts apmaksāto magnētisko rezonanšu izmeklējumu uzskaitē. Pēc tam inspekcija veica pārbaudes ārstniecības iestādēs, tostarp Bērnu un Stradiņa slimnīcā.

Plašāku informāciju VI neesot tiesīga sniegt.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Bērnu slimnīcas pārstāve Vita Šteina, VI slimnīcā ieradās un pārbaudīja norīkojumus, ko atnesuši pacienti, ierodoties uz izmeklējumiem, par laika periodu no 2014.gada līdz 2015.gada sākumam. Inspekcija konstatēja, ka šajos norīkojumos ir nepilnīga informācija, tāpēc VI pieņēma lēmumu, ka valstij nebija pamata apmaksāt šajos norīkojumos paredzētos pakalpojumus.

Pērn VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca apgrozījums sasniedzis 55,34 miljonus latu, kas ir par 3,66% vairāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Pārskata gadu slimnīca noslēgusi ar 2,48 miljonu latu lieliem zaudējumiem, kas gan ir vairāk nekā 3,5 reizes mazāki nekā 2011.gadā.

Aizvadītajā gadā Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca par valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem guvusi ieņēmumus 44,85 miljonu latu apmērā, kas ir par 1,18 miljoniem latu vairāk nekā 2011.gadā.

Pērn ieņēmumi no pacientu iemaksām sasnieguši 3,12 miljonus latu, savukārt slimnīca par apmācības īstenošanu un zinātnisko darbību saņēmusi ienākumus 2,179 miljonu latu apmērā.

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kā norādīts iesniegtajā gada pārskatā, pērn stacionārā ārstēti 46,79 tūkstoši pacientu, savukārt dienas stacionārā - 21 tūkstotis pacientu, bet ambulatoro apmeklējumu skaits pērn sasniedzis 271,6 tūkstošus, kas ir par 17,73 tūkstošiem pacientu vairāk nekā 2011.gadā.

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.

Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".

"Mēs izskatām varbūtību (..), ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. «Daugavpils situācija var atkātoties jebkurā slimnīcā, kad ir atvaļinājumi, vai ārstiem ir slimības lapas,» uzsverot cilvēkresursu nepietiekamību veselības aprūpē, teica Šerna.

Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs skaidroja, ka patlaban notiek sarunas ar anesteziologiem par pakalpojumu sniegšanu slimnīcā, kā arī par slimnīcas iekšējo procesu reorganizāciju. «Runājam par to, kā reorganizēt operācijas bloka darbību, lai ar esošajiem resursiem nodrošinātu darbību. Mums būs stratēģisks risinājums,» teica Semjonovs.

Viņš pauda, ka slimnīcā cerēja, ka situācija atrisināsies, ārstiem atgriežoties pēc prombūtnes slimības dēļ. «Taču tas nav pietiekami - jādomā, kā situāciju risināt ilgtermiņā,» norādīja Semjonovs, piebilstot, ka slimnīca vēl ciešāk sadarbosies ar citām ārstniecības iestādēm reģionā. Plānots tikties ar kolēģiem Kārsavā un Preiļos, taču ir virkne specifisku pakalpojumu, kas pacientiem reģionā tiek piedāvāti tikai Daugavpilī.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdien no SIA "Velve" pārņēmusi nepabeigto jauno A2 korpusu.

Pārņemšanas process no SIA "Velve" sākas trešdienas rītā, notikuma vietā bija ieradušies arī Valsts policijas darbinieki, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību.

Pēc vairākām stundām pārņemšanas process noslēdzās.

Pārņemšana notikusi vienpusēji no PSKUS puses, "Velve" savukārt joprojām uzskata, ka pārņemšana notikusi prettiesiski, noskaidroja aģentūra LETA.

Pagājušās nedēļas otrdienā, 13.februārī, tika lauzts būvniecības līgums starp PSKUS un "Velve", jo būvnieks neievēroja būvniecības termiņus, būvobjektā tika konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi pārkāpumi. Sākotnēji bija plānots, ka slimnīca pārņems jaunuzbūvētās slimnīcas korpusa daļas no "Velve" 20.februārī, taču tā nenotika.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.