Šis raksts tapis sadarbībā ar Forum Auto, autors Kristaps Skutelis no kursors.lv

Kamēr mans lietotais elektroauto ir servisā, saku lielu paldies Forum Auto, kas man uz dažām dienām testam piespēlēja KIA EV3 kompakto elektrisko krosoveru. Testu smuki saplānojām tā, lai ar šo auto varu ģimeni izvadāt uz Latgali nosvinēt Jāņus. Tāpēc šoreiz daudz praktisku atziņu par to, kā auto uzvedas reālas ekspluatācijas apstākļos.

Kas ir KIA EV3?

Tiem, kas kaut cik seko autobūves attīstībai, ir labi zināms, ka dienvidkorejieši jau no sākta gala ražo lieliskus elektroauto. Tā tas bija ar nosacīti otrās paaudzes elektromašīnām kā, piemēram, KIA e-Niro, kas mūsu 1000km elektroauto testā ļoti ilgu laiku bija topa augšgalā un ļoti perspektīvas izskatās arī jaunās KIA mašīnas. KIA EV3 ir zīmola piedāvājums kompakto elektrisko krosoveru kategorijā un Latvijā pieejams jau no pagājušā gada nogales. Ar šo auto mūsu Māris iepazinās Portugālē un tāpat esam paspējuši 1000km testā izmēģināt EV3 lielo brāli KIA EV9. Beidzot pie KIA EV3 tiku arī es. Jēj!

Ilgu laiku personīgais auto Latvijā tika uzskatīts par vienu no dzīves nepieciešamībām, īpaši reģionos, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Tas sniedza brīvību, ērtības un nereti arī drošības sajūtu.

Taču pēdējo gadu laikā auto uzturēšana kļuvusi dārgāka un sarežģītāka. Degvielas cenas aug, apdrošināšanas un servisa izmaksas pieaug, pilsētās trūkst stāvvietu, bet vienlaikus parādās jaunas mobilitātes alternatīvas.

Tāpēc rodas jautājums, vai auto īpašums šodien tiešām vēl ir jēgpilns, vai arī ir pienācis laiks skatīties uz pārvietošanos citādi?

Lai uz šo jautājumu atbildētu, apskatīsim tipisku ikdienas mobilitātes situāciju Latvijā un salīdzināsim dažādas pieejas no sabiedriskā transporta līdz ilgtermiņa auto nomai.

Kā izskatās ikdiena bez sava auto?

Iedomāsimies, ka esi pieradis pie sava auto, jo tas ir Tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis darbam, bērnu vešanai uz skolu, iepirkšanās un brīvdienu izbraucieniem.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Interese par jauniem automobiļiem Latvijā šogad ir piedzīvojusi bumu – pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu jaunus auto pirka par gandrīz 30 % vairāk, savukārt lietotu automobiļu segmentā ir novērojama neliela stagnācija – tirdzniecība šogad ir palielinājusies tikai par aptuveni 1 %, liecina Auto asociācijas dati.

Augšupeja ir bijusi arī Lietuvā, kur jauno automobiļu tirgus piedzīvojis 41 % kāpumu, savukārt Igaunijā, nodokļu politikas dēļ, bija novērojams pat 40 % kritums. Tostarp galvenie vieglo automobiļu tirgus virzītājspēki šogad ir juridiskās personas un līzings, kas kopā pieauguši par gandrīz 30 %. Gandrīz divas trešdaļas (64 %) no jaunajiem pasažieru automobiļiem iegādājās juridiskās personas un tikai 36 % – privātpersonas. Pie tam daļa bija lieli korporatīvi darījumi, kur jaunas pasažieru automašīnas iegādājās dažādu mobilitātes risinājumu un auto nomas pakalpojumu sniedzēji (Bolt, CityBee u. c.).

Fakts, ka iedzīvotāju vidū pieaug pieprasījums pēc autonomas un citiem mūsdienīgiem mobilitātes risinājumiem, iespējams, ir nedaudz samazinājis pieprasījumu pēc jauniem auto privātpersonu segmentā. Lai arī šeit pirmajā pusgadā novērojām 26 % pieaugumu. Otrs nozīmīgs tirgus faktors, kas šogad ir būtiski ietekmējis jauno automobiļu iegādes tirgu, ir līzinga pakalpojumu pieejamība, jo procentu likmes ir ievērojami samazinājušās un kļuvušas pievilcīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Līdz ar to līzinga darījumu īpatsvars šā gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies līdz 61,3 %, savukārt tiešie darījumi veidoja vairs tikai 38,7 %. Papildu faktors, kas veicina līzinga popularitāti, ir auto dīleru nodrošinātie vienas pieturas pakalpojumi.

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Nebanku kreditēšana aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un izaugsmi galvenokārt veicina mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan līzinga sabiedrību, gan citu nebanku kreditētāju iekšzemes kreditēšana kopumā auga lēnāk.

Pērn nebanku kreditētāju iekšzemes nefinanšu sabiedrību (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3,8%. Izaugsmi galvenokārt veicināja mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana.

Savukārt NFS sektorā interese par jaunu saistību uzņemšanos bija piesardzīgāka - to ietekmēja komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas cenu kāpums, kas mazināja gan vēlmi, gan spēju aizņemties, kā arī nenoteiktības palielināšanās.

Nebanku kreditētāju izsniegto kredītu īpatsvars kopējā banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelī ir zems, bet kopš 2015.gada tas ir palielinājies. Kopējais banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelis 2024.gadā palielinājās par 5,7%.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas kopumā 22 555 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 31,7% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Populārākās pērn bija "Toyota" markas vieglās automašīnas - reģistrēts 4221 šāds spēkrats, kas ir 18,7% no visām pārdotajām jaunajām vieglajām automašīnām un par 49,8% vairāk nekā 2024. gadā.

Seko "Volkswagen" ar tirgus daļu 14,8% - pārdoti 3329 šādi spēkrati, kas ir par 68,9% vairāk nekā 2024. gadā. Trešajā vietā ir "Škoda" markas automašīnas - pārdotas 3178 šīs markas automašīnas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, un to tirgus daļa veidoja 14,1%.

Ceturtajā vietā ierindojas "Peugeot" automašīnas, kuru tirgus daļa ar 1168 pārdotiem spēkratiem veidoja 5,2%. "Peugeot" pārdošanas apmēri pieauguši par 84,2%. Populārāko automašīnu marku piecinieku noslēdz "Dacia" automašīnas, kuru tirgus daļa ar pārdotiem 958 spēkratiem veidoja 4,3%, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2024. gadā.

Nākotnes loģistikas arhitekts – KIA PV5 Cargo

Pēdējās desmitgades laikā uzņēmumu autoparki un loģistikas nozare ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas: pieaugošas prasības pēc ilgtspējas, pilsētvides ierobežojumi iekšdedzes dzinējiemun e-komercijas straujā attīstība ir radījusi nepieciešamību pēc uzticama palīga, kas nav vienkārši transportlīdzeklis, bet gan mobils biznesa risinājums. Dienvidkorejas auto ražotājs KIA uz šo izaicinājumu ir atbildējis ar PV5 Cargo, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt vismaz 416 kilometrus.

Mazāk nekā mēnesi pēc debijas vieglā komerctransporta industrijā pirmais pilnībā elektriskais furgons KIA PV5 Cargo ir ieguvis ne tikai prestižāko balvu konkursā "International Van of the Year", bet arī uzstādījis pasaules Ginesa rekordu vieglo elektrisko furgonu klasē. Rekorda braucienam, kas notika 2025. gada 30. septembrī pa koplietošanas ceļiem Frankfurtes ziemeļos, Vācijā, tika izmantots četrdurvju PV5 Cargo Long Range, kas aprīkots ar 71,2 kWh akumulatoru. PV5 ar vienu uzlādi un maksimālo pieļaujamo kravu spēja nobraukt 693,38 kilometrus.

Latvijā līdz 2025. gada beigām sagaidāms mērens jauno automašīnu tirgus pieaugums, aģentūrai LETA sacīja automašīnu "Volkswagen" un "Audi" izplatītāja AS "Moller Mobility Group" Baltijas reģiona vadītāja Izīda Gerkena.

Viņa, balstoties Auto asociācijas apkopotajos datos, norāda, ka 2025. gada astoņos mēnešos jauno auto tirgus Latvijā pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Tostarp "premium" segments astoņos mēnešos pieaudzis par vairāk nekā 5%, taču zīmola "Audi" jauno auto pārdošanas rezultāti pieauguši par 31%, veidojot vairāk nekā ceturtdaļu jeb 25% no visa "premium" tirgus, atzīmēja Gerkena.

Viņa skaidro, ka pieaugums saistīts ar ražotāju piedāvājuma pieejamību, kā arī fokusu uz elektrificētajiem modeļiem - uzlādējamajiem (plug-in) hibrīdiem un elektroauto.

Gerkena piebilda, ka vēsturiski gada pēdējais ceturksnis vienmēr ir bijis aktīvākais, tādēļ arī šogad nav pamata gaidīt būtiskas negatīvas izmaiņas. "Pieprasījumu veicina procentu likmju kritums, kas 2025. gada astoņos mēnešos mainījis pirkumu struktūru - arvien lielāka daļa klientu izvēlas automašīnas iegādāties līzingā," viņa minēja.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO no 7. novembra ieviesusi jaunus, visaptverošus KASKO noteikumus, paplašinot apdrošināšanas segumu.

Turpmāk ERGO KASKO polisēs pie standarta riskiem būs iekļauti jebkāda veida auto bojājumi, tostarp vairāki jauninājumi, piemēram, mājdzīvnieku apdrošināšana pārvadāšanas laikā; divu gadu garantija auto remontam, kas pēc negadījuma veikts ERGO sadarbības servisā; papildaprīkojuma apdrošināšana bez nepieciešamības norādīt aprīkojumu polisē; kravas radītu bojājumu risks un citas priekšrocības.

“Līdz ar šiem jauninājumiem KASKO apdrošināšana ies soli tālāk, vēl vairāk pielāgojoties autobraucēju ikdienas vajadzībām un sniedzot finansiālu drošību plašākā klāstā dzīves situāciju. Vienlaikus apdrošināšana kļūs vienkāršāka, jo polisē iekļaujamos riskus nebūs nepieciešams identificēt iepriekš – polises standarta segumā automātiski tiks iekļauti jebkāda veida bojājumi, atsevišķi norādot izņēmumus. Jaunās KASKO polises daudz labāk atbildīs mūsdienu cilvēku aktīvajam dzīvesveidam, kas bieži vien nozīmē pārvietošanos kopā ar bērniem un mājdzīvniekiem, došanos sportot – braukt ar velosipēdu vai slēpot. Esam centušies paredzēt visus gadījumus, kad cilvēkiem ar auto var noderēt apdrošināšanas aizsardzība,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Iedomājies situāciju – tu brauc pa šoseju, radio skan tava mīļākā dziesma, bet pēkšņi vadības panelī iedegas dzeltena lampiņa, kas atgādina pakavu ar izsaukuma zīmi vidū. Tā signalizē par izmaiņām riepu spiedienā, tāpēc pirmajā mirklī prātā var iešauties sliktākais scenārijs: "Riepa ir caura, tūlīt palikšu uz ceļa, kur ir tuvākais serviss?". Taču realitātē šis signāls ne vienmēr nozīmē tik dramatisku scenāriju. Šajā rakstā iziesim cauri visam, ko tev vajadzētu zināt par šādām situācijām un pastāstīsim, kā rīkoties, lai nesabojātu ne auto, ne savus nervus!

Kas īsti ir TPMS, un kā tas strādā?

Mūsdienu automašīnas ir gudrākas nekā jebkad agrāk, un lielākā daļa no tām ir aprīkotas ar TPMS (Tire Pressure Monitoring System) jeb riepu spiediena kontroles sistēmu. Tā ir radīta tavai drošībai, taču reizēm mēdz būt arī nedaudz kaprīza. Ir svarīgi saprast, ka eksistē divu veidu sistēmas, un tas, kādu informāciju redzi savā panelī, ir atkarīgs no tā, kura no sistēmām ir tavā auto.

1. variants: tiešā sistēma (Direct TPMS)

Šī sistēma izmanto fiziskus riepu spiediena sensorus, kas ir iebūvēti katrā ritenī (parasti pie ventiļa). Tie mēra reālo gaisa spiedienu riepas iekšpusē un sūta datus uz borta datoru.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Foto: Unsplash.com / Christian Wiediger

Auto ražotāji vienmēr ir centušies piesaistīt klientus ar pievilcīgiem transportlīdzekļiem, un viens no trendiem šobrīd ir arvien lielāka izmēra diski. Nenoliedzami, ka tie lieliski izskatās vasarā, taču Latvijas mainīgās un skarbās ziemas liek autovadītājiem domāt praktiskāk. Tieši tādēļ daudzi auto īpašnieki ziemas sezonai izvēlas mazāka diametra un vienkāršāka dizaina diskus. Kāpēc tas ir ne tikai izdevīgāk, bet arī nodrošina lielāku drošību un komfortu?

Mazāki diski – papildu komfortam un drošībai

Lieli diski komplektā ar zema profila riepām ir sinonīms vasaras auto modei. Un ne velti – tie patiešām izskatās pievilcīgi, liekot citiem satiksmes dalībniekiem atskatīties. Taču ziemā situācija mainās. Sniegs, ledus, sāls un ķīmiskās vielas, kuras kaisa uz ceļiem, kā arī bedres rada nevēlamos apstākļus, kuros mazāka diametra auto diski un augstāka profila riepas izceļas ar virkni priekšrocību.

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgākiem apkures rēķiniem gan šogad, gan arī tālākajā nākotnē. Tarifu pieaugums saistīts ar to, ka "Rīgas Siltums" nepērk lētāko siltumu, kuru spēj piegādāt neatkarīgie siltuma piegādātāji, tā vietā izvēloties pirkt dārgāku siltumu no “Latvenergo”

Neatkarīgie p;iegādātāju saražotā siltuma cenas 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā bija par 18 līdz 32% zemākas nekā "Latvenergo" tarifs. Savukārt, 2022. un 2023. gada apkures sezonā, kad gāzes cenas bija rekordaugstas, neatkarīgo ražotāju cenas bija pat divreiz zemākas. Kāpēc tad netiek pirkts lētāks siltums? Tādēļ, ka “Rīgas siltums”manipulē ar jēdzienu “atlikuma siltums”, apgalvojot "Latvenergo" piedāvātais siltums ir "atlikuma siltums", kā rezultātā, pērk dārgāku siltumenerģiju no “Latvenergo” un nepirkt lētāku no citiem ražotājiem. Eiropas Savienībā tiešām liela vērība tiek piegriezta atlikuma siltuma izmantošanai, nelaime tikai tā, ka koģenerācijas staciju radītais siltums un "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tieši koģenerācijas stacijas, ražotais siltums nav uzskatāms par atlikuma siltumu. Tas ir stacijas pamatprodukts, tā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) direktīvas un ieteikumi. EK definē “atlikuma siltumu” kā tādu siltumu, kas rodas uzņēmumos, kuri nav saistīti ar enerģētikas nozari, piemēram, datu centros, maizes ceptuvēs un veļas mazgātavās.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Mūsdienu mainīgajos tirgus apstākļos uzņēmumi arvien stratēģiskāk izmanto banku sniegtās finansēšanas iespējas, fokusējoties uz trīs galvenajām prioritātēm: apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanu ikdienas darbībai, tehnoloģiju un telpu modernizāciju, kā arī investīcijām ilgtspējīgos risinājumos.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai izsniegusi par 25% lielāku finansējumu, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Kādiem nolūkiem uzņēmumi biežāk izmanto banku sniegto finansējumu.

Mazie un vidējie uzņēmumi biežāk izvēlas kredītu biznesa attīstībai, īpaši izmantojot iespēju saņemt aizdevumus ar zemākiem procentiem, piemēram, sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Luminor banka jau piešķīrusi 33,3 miljonus eiro, kas ieguldīti mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībā. Bankas novērojumi liecina, ka uzņēmumu ieguldījumi veicinājuši to izaugsmi, paplašinot darbības apjomus un uzlabojot ražošanas efektivitāti. Visaktīvāk finansējumu izmantojuši transporta, administratīvo pakalpojumu, lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozares uzņēmumi.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Nesen kādā publiskā pasākumā nejauši noklausījos divu sabiedrībā pazīstamu cilvēku sarunu. Pirmais lielījās, ka nesen esot nopircis elektroauto, un tagad viņam esot “card blanche” bezmaksas auto novietošanai teju visur. Otrs manāmi sašuta, norādot, ka “zilo numuru” dēļ viņam vairs nav iespējams atstāt auto stāvēšanai Vecrīgā, kur atrodas ne vien viņa darba vieta, bet arī skola, kur mācās pirmklasnieks. Viss vienkārši – nav brīvu stāvvietu!

Šī saruna atklāja būtisku pretrunu: vieni izmanto tiem piešķirto priekšrocību novietot auto bez maksas, otri – vienkārši vēlas novietot auto brīvā vietā, apmaksājot laiku par stāvvietas izmantošanu. Kā autostāvvietu nozares pārstāvis varu droši teikt – pie esošās pilsētas infrastruktūras abi šie mērķi vienlaikus nav sasniedzami.

Visus autovadītājus vieno nepieciešamība pēc stāvvietām. Augstākminētās sarunas kontekstā tā ir Vecrīga – vieta, kur auto novietošana vienmēr bijusi dārga, bet tomēr – iespēja. Taču pēdējos gados elektroauto īpašniekiem ir būtiskas priekšrocības, ļaujot izmantot virkni stāvvietu, tostarp Vecrīgā, bez maksas. Rezultāts? Brīvu vietu nav pat tiem, kas būtu gatavi maksāt salīdzinoši augstu cenu.

Vai tev ir sajūta, ka, braucot pa taisnu ceļu, automašīna spītīgi cenšas nokļūt grāvī vai iebraukt pretējā joslā? Varbūt stūre stāv nedaudz slīpi, lai gan riteņi ir vērsti taisni? Šīs ir klasiskas pazīmes, kas liecina, ka auto nepieciešama tā dēvētā savirzes regulēšana. Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc šī procedūra ir tik svarīga (īpaši ziemas sezonā), un kāpēc Riepu garāža piedāvātais serviss ar garantiju ir labākā izvēle tavam auto!

Kas patiesībā slēpjas zem vārdu salikuma savirzes regulēšana?

Bieži vien autovadītāji uzskata, ka riteņiem vienkārši jābūt taisniem. Taču automašīnas ritošā daļa ir daudz sarežģītāka. Riteņu ģeometrija ietver vairākus leņķus, no kuriem svarīgākie ir sagāzums, savērsums un stūres ass, tāpēc pareizais apzīmējums ir riteņu ģeometrijas regulēšana, jo vienkopus tiek regulēti vairāki leņķi.

Tomēr tautas valodā plašāk tiek izmantota savirzes regulēšana. Tās laikā meistars, izmantojot specializētas iekārtas, pārbauda un koriģē visus parametrus atbilstoši konkrētā auto ražotāja specifikācijām. Ja šie leņķi ir neprecīzi pat par dažiem milimetriem, auto uzvedība uz ceļa var krasi pasliktināties, bet riepas – ātrāk nodilt.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

“Møller Mobility Group” grupas uzņēmumi “Møller Real Estate Baltic” un “Møller Eiendom Baltikum” lēmuši pārdot sev piederošos nekustamos īpašumus – “Moller Auto” dīleru ēkas Latvijā, lai atbrīvotu kapitālu turpmākām investīcijām Baltijas valstīs.

Kā skaidro Izīda Gerkena, “Møller Mobility Group” Baltijas reģiona vadītāja, šis lēmums neietekmēs “Moller Auto” dīleru darbību, jo tiek pārdoti tikai nekustamie īpašumi. Līdz šim dīleri telpas nomājuši no “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumiem un pēc pārdošanas turpinās to darīt no jaunajiem īpašniekiem. Līdzīgs solis jau veikts Igaunijā un Lietuvā.

Īpašumi tiks izlikti publiskajā pārdošanā, un kopumā iecerēts pārdot visus “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumu īpašumus Latvijā, tajā skaitā “Audi” un “Volkswagen” centrus Rīgā un Mārupē, “Volkswagen” centru Ventspilī, kā arī uzņēmuma īpašumā esošos zemesgabalus. Lietuvā un Igaunijā šis process jau ir noslēdzies.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” noslēdzis 2025. gada kūdras ieguves sezonu ar 108 tūkst. tonnu kūdras ieguves apjomu.

Stratēģiski plānojot ieguvi, jaunu ieguves platību atklāšanu, ražošanu un realizāciju, uzņēmums spēj nodrošināt darbības nepārtrauktību, saglabāt ieņēmumus un veikt investīcijas attīstībā, neskatoties uz pēdējās desmitgadēs nozarē sliktāko kūdras ieguves sezonu klimatisko laikapstākļu dēļ.

Īpaši nepiemēroto laikapstākļu dēļ šogad kūdras ieguves sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim – kūdras ieguves apjomi sasniedza 71%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad ieguve bija vēsturiski visaugstākā. Ieguves kraso samazinājumu laikapstākļu dēļ kompensēja jaunu ieguves platību atklāšana Jelgavas novada Kalnciema pagastā, Kaigu purva ziemeļu daļā, – “Laflora” daļēji uzsākusi kūdras ieguvi tur esošajā ieguves vietā “Viršu purvs ”, kas kopumā aizņem 130 ha platību. Šogad sākta ieguves lauku ierīkošana un meliorācijas sistēmu būvniecība, ko plānots pabeigt 2026. gada sezonā.