Jaunākais izdevums

Latvijā radīto mūziku atskaņo aizvien biežāk un plašāk, kas vairo pašmāju māksliniekiem autoratlīdzībās izmaksāto summu apmēru

Tā DB stāsta autoratlīdzību iekasētāji. Latvijas autoru biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus, taču tikai daļa no tiem – 4272 – ir mūzikas autori. To skaitā ir arī aranžētāji, filmās un teātra izrādēs izmantotās mūzikas autori, mūzikas izdevniecības, dziesmu tekstu autori, arī dzejnieki, kuru darbi jau izmantoti vai varētu būt izmantoti muzikālos darbos, autoru tiesību mantinieki. «Pārstāvam aptuveni trīs miljonus ārvalstu mūzikas autoru, ieskaitot mūzikas izdevniecības kā tiesību īpašnieces. Samērs starp biedrības pārstāvēto pašmāju un ārvalstu autoru skaitu pēdējos trijos gados ir līdzīgs. 2014. gadā jaunus līgumus ar AKKA/LAA noslēguši 233 mūzikas autori, taču reti kurš autors biedrībai uztic tikai viena tiesību veida administrēšanu,» skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane. Iekasētās atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar darbu izmantošanas biežumu, daudzveidību un auditorijas lielumu. Orientējoši – 2014. gadā deviņi no 4150 Latvijas autoriem, kam atlīdzība izmaksāta caur AKKA/LAA, saņēmuši vidēji vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. 2014. gadā vērienīgākie ārvalstu mūziķu koncerti Latvijā bija BDG Concerts rīkotie: Depeche Mode, Pīters Geibriels, Kailija Minoga, Enrike Iglesiass. Nozīmīgākie festivāli bijuši SIA Positivus grupa festivāls pasākums Positivus Salacgrīvā un nodibinājuma Rīga 2014 rīkotā Pasaules koru olimpiāde, kad desmit dienās Rīgas koncertzālēs un parkos norisinājās ap simt pasākumu.

Latvijas tirgus ir neliels, un AKKA/LAA darbojas kā t.s. multirepertuāra organizācija. Lielākās valstīs autoru tiesības administrējošās organizācijas var atļauties specializēties. «Latvijā šajā jomā varētu strādāt vēl kāds – piemēram, tikai nupat darbu sāka biedrība LATREPRO, kas gatava administrēt autoru tiesības saņemt atlīdzību par darbu kopēšanu jeb reprogrāfisko reproducēšanu,» viņa turpina.

Visu rakstu Autoru makos ieripo vairāk lasiet 18. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Organizācijas ceļ trauksmi. Valdība to ignorēs?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīžiem šķiet, ka liela daļa politiķu dzīvo pēc principa “pēc mums kaut vai ūdens plūdi” – īsteno, ko ieņēmuši galvā, rūpējas tikai par to, lai ātri iekasētu papildu nodokļus, ko pirms vēlēšanām dāsni izdalīt, pievilinot balsotājus, taču par to, kā viņu lēmumi ietekmēs valsti, tās iedzīvotājus, nodokļu maksātājus, nesatraucas.

Bēdīgākais, ja šāds demokrātiskais kurlums vērojams arī situācijās, kad kritika ir ne vien emocionāla, bet arī argumentēta, kā tas ir šobrīd, kad virkne respektējamu nevalstisku organizāciju un daudzi eksperti runā par dramatiskajām sekām, kas var iestāties, ja netiks atlikta nodokļu reformas uzsākšana, kas plānota ar 2021. gada 1. jūliju.

Par šo tēmu jau sen runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Valdība izliekas nedzirdam. Par to runā Latvijas Raidorganizāciju un Reklāmas asociācija, norādot, ka likuma izmaiņas rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autoru darbu izmantotājiem, sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām. Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, kultūras, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem, kā arī Saeimā pārstāvētām frakcijām, norādot, ka nodokļu reformai šobrīd nav gatavi ne vien paši nodokļu maksātāji, bet, kā izrādās, arī valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā daļa iedzīvotāju pieraduši pie eiro; nepatīk sīknauda

Žanete Hāka, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie eiro, ir apmierināti ar eiro naudas dizainu, kvalitāti un drošību, un pozitīvi novērtē eiro lietošanas ieguvumus – ērtības ceļot bez naudas maiņas un ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas.

Tomēr vienlaikus iedzīvotāji izjūt pārāk lielu sīknaudas daudzumu savos makos. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktais pētījums.

Vairākas pētījumu kompānijas TNS šā gada sākumā veiktas aptaujas atklāj vienu kopīgu tendenci – vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie mūsu jaunās valūtas – eiro – un attiecas pret to pozitīvi. Viens no faktoriem, kas ir veicinājis iedzīvotāju pierašanu pie eiro, ir eiro monētu un banknošu dizains, ar kuru vidēji ir apmierināti 4 no 5 Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp ar eiro monētu dizainu apmierināti ir 81% iedzīvotāju (56% monētu dizains diezgan apmierina un 25% ļoti apmierina), ar banknošu dizainu – 77% iedzīvotāju (57% banknošu dizains diezgan apmierina un 20% ļoti apmierina).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Vienlīdzība, ko apmaksās nodokļu maksātāji

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos

Ienākas priekšvēlēšanu laikam atbilstoši politiķu darbības augļi, piemēram, panākot, ka valsts «pati» maksās nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par sev piederošajām būvēm, tām, no kurām garāmgājējiem uz galvas krīt ķieģeļi. No 2020. gada valstij vai pašvaldībām piederošie nekustamie īpašumi, kas, citējot likuma izmaiņas, «degradē vidi, ir sagruvuši vai apdraud cilvēku drošību», tiks aplikti ar NĪN. Priekšlikumu par šādām izmaiņām Saeimas kolēģu izvērtēšanai bija iesniedzis Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Pēc deputāta domām neesot taisnīgi, ka «iedzīvotājiem ir noteikts maksāt NĪN par vidi degradējošu objektu, bet valstij šāda pienākuma nav». Interesants domu gājiens, tomēr, tam sekojot, netop skaidrs, no kādas sevišķas naudas lādes tiks ņemti līdzekļi graustu nodokļa nomaksai. Īpašā naudas aka nebūs nekas cits kā nodokļu maksātāju kabatas, tāpēc tālejošas loģikas šajā lēmumā nav un panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir vien plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar termiņuzturēšanās atļauju pieteicējiem saistītie uzņēmumi valsts budžetu pērn papildinājuši ar 30,7 milj. eiro, un vēl 6 milj. eiro ieripo no patēriņa nodokļiem, ko samaksā investori, uzturoties Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādi dati tika minēti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. Tomēr jārēķinās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmēji piecu gadu laikā Latvijā kopumā investējuši 1,31 miljardu eiro, no kuriem vislielākie ieguldījumi veikti nekustamajos īpašumos 1,09 miljardu eiro apmērā, bankās – 148 milj. eiro, kapitālsabiedrībās – 70,8 milj. eiro, kā arī valsts vērtspapīros – vienu milj. eiro. «Tas bija, ir un būs svarīgs avots banku kapitālam, kurām nav pieejamu lielu mātesbanku,» tā situāciju ar TUA apmaiņā pret ieguldījumiem bankās raksturoja komercbanku pārstāvis Jānis Brazovskis. Pozitīvi TUA apmaiņu programmu pret investīcijām vērtēja arī LTRK pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 14. maijā plkst. 11:00 Piedzīvojumu parkā jau tradicionāli ar krāšņu velobraucienu tiks atklāta Ventspils vasaras tūrisma un velo sezona. Šogad velobrauciena moto ir “Ieripo vasarā!”

Atbilstoši moto velobrauciena dalībnieki ir aicināti padomāt par sava velosipēda un apģērba noformējumu. Kā jau ierasts, interesantākā noformējuma īpašnieki, saņems pārsteiguma balvas! Pavisam plānots apbalvot dalībniekus septiņās dažādās nominācijās.

Velobrauciens notiks divās trasēs: 2,1 km garajā bērnu trasē un 8,6 km garā trasē. Bērnu distance (2,1 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Pionieru iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā. Garā trase (8,6 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Lielais prospekts – Kroņu iela – Loču iela – K.Valdemāra iela – Ostas iela – Prāmju iela – Kuldīgas iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nedalīt lāci, kamēr tas vēl mežā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cik labi, ka ir ēnu ekonomika! Citādi, kur gan saviem dāsnajiem solījumiem finansējuma avotu rastu politiķi? Tagad viss ir vienkārši un vēlētāju ausīm skan tik ļoti tīkami – palielināsim neapliekamo minimumu algām un pensijām, būtiski paaugstināsim skolotājiem un mediķiem algas un naudu iegūsim, no visa spēka apkarojot ēnu ekonomiku.

Tas, protams, ir jādara, un labi, ka ir tāda politiskā griba. Taču jautājums paliek –cik ir iespējams izcelt, piemēram, viena gada laikā no ēnām? Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka teic, ka ideālā gadījumā pie pārdomātas un gudras stratēģijas viena gada laikā ēnu ekonomiku iespējams samazināt par 3%. Tālāk jau progress būs niecīgāks, pa pusprocentam, kamēr sasniegs 12%, kas ir tolerējamis līmenis, jo nevienā valstī ēnu ekonomika nav nulles līmenī. Ja pašlaik ēnu ekonomika tiek lēsta 1,5 miljardu eiro apmērā, tad 3% būtu 45 miljoni eiro, tas, protams, ir gana daudz, bet nekādā gadījumā nenosedz visus politiķu solījumu apmērus. Turklāt, lai gada laikā samazinātu ēnu ekonomiku par 3%, ir jāizstrādā ļoti skaidrs rīcības pāns, jāuzlabo institucionālā sadarbība, skaidro A. Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bibliotēkās pieejamos 114 latviešu rakstnieku darbus e-formātā varēs lasīt bez maksas

Db.lv, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar Staro Rīga gaismas objektu atklāts Āzijas lielākais gaismas festivāls

Dienas Bizness, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas gaismas mākslinieku radošās apvienības I Did It interaktīvā gaismas mākslas objekta Emogrāfs ceremoniālu iedarbināšanu piektdien Singapūrā atklāts Āzijas lielākais gaismas festivāls i Light Marina Bay.

Dažas dienas pirms gaismas festivāla sākuma tā rīkotāji izvēlējās, ka tieši Emogrāfs būs centrālais gaismas mākslas objekts festivāla atklāšanas ceremonijā un simboliski atklās trīs nedēļas ilgos gaismas svētkus Singapūrā.

i Light Marina Bay atklāšanas ceremonijā kā pirmais Emogrāfa ierīci izmēģināja Singapūras Nacionālās attīstības ministrs Lorenss Vongs, tādejādi iededzot pirmās gaismas un paziņojot par festivāla sākumu.

Emogrāfa dalība festivāla atklāšanas ceremonijā no rīkotāju puses līdz šim tika rūpīgi glabāta kā īpašs pārsteigums.

Latvijas autoru darbs Singapūras gaismas festivālā būs aplūkojams uz Marinas līča pilsētas mākslas galerijas fasādes visu tā norises laiku no 4. līdz pat 27. martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, iespējams, ir vienīgā valsts Eiropā, kura, no šā gada 1. jūlija ieviešot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, palielinājusi nodokļu izmaksas Covid-19 pandēmijas apstākļos, savukārt citās valstīs tautsaimniecības atveseļošanas paātrināšanai uz laiku samazina pievienotās vērtības nodokļa likmes.

To rāda BDO pētījums par nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs, Ungārijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā 2021. gadā. Lai arī jau 2020. gadā koronavīrusa radīto seku pārvarēšanai daudzās valstīs tika īstenotas vairākas būtiskas izmaiņas, šīm nodokļu izmaiņām dažādās valstīs ir bijuši atšķirīgi uzdevumi un mērķi – vienām tas bija atjaunot tūristu plūsmas, bet, lai potenciālie atpūtnieki neizvēlētos konkurentvalstu piedāvājumus, tika samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes, citām – mainot nodokļu likmes vai to piemērošanas sliekšņus, palielināt it īpaši mazāku algu saņēmēju makos esošo naudas apmēru (iespējams, arī vairojot viņu labsajūtu), vienlaikus paņemot naudu valsts budžetā tieši no turīgāko (lielāko ienākumu) saņēmējiem. Bez tam nodokļu sistēmas izmaiņas ir bijušas vērstas arī uz papildu nodokļu iekasēšanu un melno caurumu aizmūrēšanu. Nenoliedzami, nodokļu sistēma nekad nestāv uz vietas, un tajā notiek dažādas izmaiņas, kuras diktē gan tehnoloģiju attīstība, gan pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā un arī krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības vēlme arvien vairāk funkciju pārkrāmēt uz pašvaldību pleciem bez atbilstoša finansējuma piešķiršanas rada spriedzi; vietējā vara nereti viena pati nav spējīga atrisināt svarīgus uzdevumus

To intervijā laikrakstam DB stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš atzīst, ka pašvaldību vidū ir vērojama liela atšķirība, gan vērtējot to budžeta apmērus, gan darba vietu skaitu un spējas piesaistīt Latvijas un, vēl jo vairāk, arī ārvalstu investorus.

Valdība aiz slēgtām durvīm gatavo 2016. gada valsts budžeta projektu, kurā naudas kārtējo reizi nepietiek, un ir jau vienošanās par nodokļu likmju paaugstināšanu, jaunu nodokļu ieviešanu, arī ministriju budžetu apcirpšanu. Kāda ir situācija pašvaldību makos?

Pašvaldības ir dažādas gan pēc iedzīvotāju skaita, atrašānās vietas, gan arī ekonomiskās jaudas. Tieši tāpēc arī dažādām pašvaldībām budžeta situācija ir atšķirīga, kaut arī visas pašvaldības vieno krīzes laikā centrālās valdības aizsāktā politika – visu to, ko nevar «panest un pacelt», valsts pārliek uz pašvaldību pleciem, bet ar šīm funkcijām nepietiekamu un neatbilstošu finansējumu vai atsevišķos gadījumos pat bez tā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālais eiro – risinājums, ko adaptēsim dzīvē

Valdis Janovs, "TietoEVRY" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele vadītājs: Norēķini ar telefonu nespēs izkonkurēt maksājumu kartes

LETA, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norēķini ar telefonu nespēs izkonkurēt maksājumu kartes, prognozēja bankas «Citadele» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

«Mēs nevaram investēt maksājumu tehnoloģijās, kuras nespēs sasist lupatās visparastāko maksājumu karti. Nu, piemēram, daudz runā par norēķiniem ar telefonu. Taču, kad es redzu, ka vajag atbloķēt telefonu, atvērt aplikāciju, ieskanēt QR kodu, apstiprināt maksājumu, tad es saku, ka tas noteikti nesasitīs karti, jo darbības soļu ir vairāk. Vienmēr ir jādomā par konkurenci ar maksājumu karti, jo tā mūsu makos būs vēl nākamos piecus desmit gadus,» teica Beļavskis.

Viņš arī atzina, ka inovāciju gadījumā, iespējams, tikai viena ideja no desmit iedzīvojas. «Mana pārliecība ir, ka attīstīsies tikai tās lietas, kuras kā savu ikdienu pieņems klienti. Vorenam Bafetam bija laba definīcija, kuros uzņēmumos investēt. Viņš investēja tajos uzņēmumos, kuri bija klientu prātos, viņu ikdienā. Arī maksājumu jomā ir ļoti uzmanīgi jāvēro, kas kļūs par klientu ikdienu, un par ko cilvēki tikai pateiks, jā, šis ir interesanti un forši, bet par viņu ikdienu tas nekļūs. To vislabāk var redzēt, vērojot vienkāršu klientu rīcību. Mēs savu attīstību nevaram balstīt uz tiem 2% klientu, kuri visu pamēģina un kuriem viss jaunais patīk. Attīstība ir jābalsta uz vienkāršajiem klientiem, uz to rīcību,» sacīja Beļavskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Neuzkāpt uz elektrības grābekļa

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gāzes tirgus liberalizācija padarīs gāzi lētāku, tad – abām rokām par. Ja patērētājam labvēlīga cena nav šī procesa mērķis, kādam būs par to jāsamaksā

Sagaidot gāzes tirgus atvēršanu aprīlī, kad visiem dabasgāzes lietotājiem tiek solītas tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, paši patērētāji no šī teju teiksmainā procesa grib iegūt ļoti konkrētu, pat taustāmu (savos maciņos) rezultātu. Ne tikai gāzes tirgotāja izvēles iespējas, bet, galvenais, lētāku cenu.

Liberalizācijas termins liek domāt par indivīda jeb patērētāja tiesību aizstāvēšanu. Visām iespējamām liberalizācijām, tostarp gāzes tirgus, viennozīmīgi jādarbojas par labu patērētājiem indivīda līmenī, prasti izsakoties, daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja līmenī. Gāzes sadārdzināšanās sistu pa pirkstiem ne jau tikai tiem, kas gāzi patērē burtiski, sildoties pie gāzes apkures katla vai cepot vēršacis uz gāzes plīts uzkarsētā pannā. Cietīs arī siltuma ražošanas izmaksas, tāpat arī elektroenerģijas, kura gan jau piedzīvojusi savu liberalizāciju, beigu galā liekot par spuldzītes iedegšanu, rēķini kā gribi, brīvajā tirgū beigu galā tomēr maksāt vairāk, ņemot vērā Latvijas īpatnības ar OIK izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobalsotās nodokļu revolūcijas spīdīgās puses ir «apdziedātas» no visām tribīnēm, taču par tās ēnas pusēm tiek noklusēts, tādējādi daudzi dzīvo savdabīgā eiforijā par izmaiņu pozitīvo efektu, kas toksisko blakusefektu dēļ var arī izkūpēt

To intervijā DB stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņu pārsteidza Saeimas lielā steiga ar izstrādātās nodokļu revolūcijas akceptēšanu – faktiski bez plašākām diskusijām pat par šo izmaiņu ietekmes novērtējumu, kādu tas radīs uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, šeit strādājošo uzņēmēju konkurētspēju, iedzīvotāju maciņiem, inflāciju.

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Darba devējiem būs lielākas tiesības

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Robotu nodoklis – konkurētspējas drauds vai sabiedrotais?

Māris Ķirsons, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir vēl viens stimuls darbiniekus aizstāt ar robotiem, tādējādi mazinot cilvēku saslimšanas risku, paaugstinot darba ražīgumu un efektivitāti. Tas gan var radīt kā neapmierinātību, tā bezdarba pūļus, atdzīvinot ideju par robotu nodokļa ieviešanu.

Zinātniski tehniskais progress turpina savu uzvaras gājienu, jo teju vai ik brīdi rodas jaunas automatizētas tehnoloģiskās sistēmas, kas ir daudz produktīvākas, ražīgākas nekā darbinieki, tādējādi tehnoloģiskā bruņošanās sacensība ir bijusi un arī būs. Tajā pašā laikā jaunās, modernās sistēmas spēj aizstāt nevis vienu vai dažus cilvēkus, bet pat desmitiem un simtiem darbinieku, tādējādi šo iekārtu saimniekiem ir iespējas samazināt izmaksas attiecībā uz darbaspēku.

Vienlaikus tas nozīmē arī mazākus darbaspēka nodokļu maksājumus, savukārt valstu makos šādā situācijā ir vajadzīga nauda ne tikai tehnoloģiju izstumto darbinieku – bezdarbnieku – pabalstiem, bet arī pārkvalifikācijai. Tieši šī aspekta kontekstā ik pa laikam klusāk vai skaļāk tiek apspriestas automatizācijas – robotu nodokļa ieviešanas idejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Firmas.lv

Latvijas biznesa gada pārskats 2016

Firmas.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējdarbības vidi ar jauniem nodokļiem «nesatricināšot»; pārmaiņas sola pakāpeniskas

LETA, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir apņēmusies nākamgad neveikt nodokļu izmaiņas, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinkis (ZZS).

Premjers norādīja, ka nākamgad ieviest jaunus nodokļus vai palielināt esošos nav paredzēts. «Ļoti strauji neko netaisāmies mainīt, nevaram satricināt uzņēmējdarbības vidi,» uzsvēra Kučinskis.

Vērtējot Pasaules Bankas priekšlikumu ieviest darbaspēka nodokļu progresivitāti, Kučinskis uzsvēra, ka par priekšlikumiem ir sākušās diskusijas un līdz rudenim varētu būt skaidri tālākie soļi. Viņš akcentēja, ka progresivitāti var veidot arī ar neapliekamā minimuma celšanu. Vienlaikus ar strauju progresivitāti var «aizdzīt aplokšņu algās» daļu strādājošo, atzina premjers.

Viņš personīgi atbalstītu «minimumu pacelšanu», lai savos makos vairāk naudas sajustu mazo algu saņēmēji. Viņš atzina, ka diskusijas būs arī par lielo algu iekasēšanu, bet vēl atklāts ir jautājums - kas ir lielā alga.

Komentāri

Pievienot komentāru