Ražošana

Aviokompānijām šogad prognozē rekordlielu peļņu

LETA, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Aviokompānijas pasaulē šogad varētu gūt rekordlielu peļņu gandrīz 40 miljardu dolāru apmērā, ceturtdien paziņoja Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Vienlaikus IATA vadītājs Aleksands de Žunjaks gan brīdina, ka globālo aviācijas nozari apdraud riski, ko rada terorisms, iespējams straujš naftas cenu kāpums un protekcionisms.

Asociācijas prognozes liecina, ka pasaules aviosabiedrību tīrā peļņa šogad sasniegs 39,4 miljardus dolāru (35,3 miljardus eiro), salīdzinot ar 35,3 miljardiem dolāru (31,6 miljardiem eiro) pērn.

IATA prognozē, ka lidsabiedrību degvielas izmaksas šogad veidos 127 miljardus dolāru, kas būs par 44% mazāk salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad naftas cenas pārsniedza 100 dolārus par barelu.

Turklāt šī būs pirmā reize kopš 2004.gada, kad degviela veidos mazāk nekā 20% no aviokompāniju kopējiem pamatdarbības izdevumiem, vēsta asociācija.

Tāpat de Žunjaks aicināja Dienvidaustrumāzijas valstis investēt lidostās un gaisa satiksmes kontroles sistēmās, lai pielāgotos straujam pasažieru skaita pieaugumam, ko veicina zemo cenu pārvadātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vai airBaltic rīkojās gudri, kalpojot par CSeries izmēģinājuma trusīti?

Egons Mudulis, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu var izmantot jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs

Dienas Bizness, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ķīna liek aviokompānijām pārtraukt lidojumus ar Boeing 737 MAX 8 lidmašīnām

LETA, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde pirmdien devusi rīkojumu iekšzemes aviokompānijām pārtraukt komerciālos lidojumus ar «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Ņemot vērā šo abu negadījumu līdzības, pārvalde paziņojusi, ka Ķīnas lidsabiedrībām ir laiks līdz plkst.18 (plkst.12 pēc Latvijas laika), lai pārtrauktu lidojumus ar visām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām.

Pārvalde norāda, ka lidojumi ar šī modeļa lidmašīnām tiks atļauti vien tad, kad tiks garantēta lidojumu drošība.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde paredzējusi sazināties ar ASV aviobūves uzņēmumu «Boeing» un ASV Federālo aviācijas pārvaldi.

Ķīna ir nozīmīgs «Boeing» importa tirgus, un uzņēmums Ķīnas aviokompānijām piegādājis 76 lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Etiopijā svētdien avarējusi nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 8 MAX» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopija galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

EK izmeklē, vai aviobiļešu rezervēšanas sistēmas Amadeus un Sabre pārkāpj konkurences noteikumus

LETA, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien paziņoja, ka sākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai vienošanās starp lidojumu rezervēšanas platformu uzņēmumiem «Amadeus» un «Sabre», no vienas puses, un aviokompānijām un ceļojumu aģentūrām, no otras puses, pārkāpj Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, liekot aviokompāniju pasažieriem maksāt augstākas cenas par biļetēm.

«Amadeus» un «Sabre» ir pasaulē vadošie datorizēto rezervācijas sistēmu piegādātāji. Šīs sistēmas apkopo datus par lidojumu grafikiem, sēdvietu pieejamību un biļešu cenām, ļaujot ceļojumu aģentiem un mājaslapām veikt biļešu rezervāciju.

EK izmeklēšanas nolūks ir noskaidrot, vai konkrēti nosacījumi «Amadeus» un «Sabres» līgumos ar aviokompānijām un ceļojumu aģentūrām ierobežo to iespējas izmantot alternatīvus piegādātājus, tādējādi apgrūtinot šo alternatīvo piegādātāju ienākšanu tirgū un palielinot biļešu izplatīšanas izmaksas aviokompānijām, kā rezultātā patērētājiem ir jāmaksā vairāk par aviobiļetēm, teikts EK paziņojumā.

Spānijas «Amadeus» un ASV bāzētais «Sabre» globālajai ceļojumu nozarei nodrošina rezervēšanai nepieciešamo programmatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānijas SIA Smartlynx Airlines» neto apgrozījums 2018. gadā bija 140,952 miljoni eiro, kas bija par 23,5% jeb 26,857 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pieaugusi - tā pērn pēc nodokļiem bija 18,952 miljoni eiro, kas bija teju četras reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

Aviokompānija 2018. gadā strādājusi ar rekordlielu apgrozījumu un rekordlielu peļņu, liecina «Lursoft» multi atskaite.

SIA «Smartlynx Airlines» peļņas/zaudējumu aprēķina dati liecina, ka strauja apgrozījuma kāpuma apstākļos uzņēmumam izdevies pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksu kāpumu noturēt zemākā līmenī - uzņēmuma sniegto pakalpojumu izmaksas pieauga par 16,7% salīdzinājumā ar apgrozījuma kāpumu par 23,5%.

Tādējādi uzņēmuma bruto peļņa 2018. gadā bija 23,938 miljoni eiro jeb par 10,125 miljoniem eiro lielāka nekā 2017. gadā. Pozitīva ietekme uz aviokompānijas 2018. gada peļņas rādītājiem bija arī pārējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem 4,088 miljonu eiro apmērā, kamēr gadu iepriekš šādi ieņēmumi veidoja vien 60 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Latvijā tuvākajos pāris gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1000 eiro, pirmdien, prezentējot jaunāko bankas «Nordic Outlook» apskatu, sacīja «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš teica, ka atalgojums Latvijā turpina kāpt, un vidējo bruto darba algu 1000 eiro Latvija varētu sasniegt jau šā gada otrajā vai trešajā ceturksnī. Savukārt divu līdz trīs gadu laikā neto darba alga valstī varētu sasniegt 1000 eiro.

Gašpuitis atzīmēja, lai arī visās nozarēs Latvijā ir algu kāpums, saskaņā arī uzņēmēju aptaujām darba samaksu plāno palielināt tikai aptuveni 40% Latvijas uzņēmēju.

Pēc viņa teiktā, Latvijā tuvākajos gados ir sagaidāms straujāks algu kāpums nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo Latvijā šogad vidējās bruto algas pieaugums prognozējams 8,3% apmērā, bet 2019.gadā - 7,2% apmērā. Savukārt Igaunijā vidējās bruto algas pieaugums šogad prognozējams 5,8% apmērā, kamēr nākamgad - 5,3% apmērā. Lietuvā vidējās bruto algas pieaugums šogad un nākamgad prognozējams 7% apmērā. Viņš piebilda, ka Igaunijā algu kāpums līdz šim ir bijis tik straujš, ka atsevišķās nozarēs uzņēmēji varētu pamest valsti, lai dotos strādāt tur, kur ir zemākas darbaspēka izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka Eiropas ekonomika 2019. gadā augs septīto gadu pēc kārtas, un tam vajadzētu attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku, prognozē Eiropas Komisija.

Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Boeing: Aviokompānijām nākamajos 20 gados būs nepieciešami 637 000 jaunu pilotu

LETA--AFP, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānijām pasaulē nākamo 20 gadu laikā būs nepieciešami 637 000 jaunu pilotu, lai pielāgotos globālās gaisa satiksmes izaugsmes tempam, otrdien paziņoja ASV aviobūves uzņēmums Boeing.

Kompānijas jaunākās aplēses attiecībā uz jaunu pilotu nepieciešamību ir par 3,6% lielākas salīdzinājumā ar pagājušajā gadā izteiktajām prognozēm.

Lidsabiedrībām Āzijas un Klusā okeāna reģionā vien būs nepieciešami 253 000 jaunu pilotu, kas ir trešdaļa no kopējā skaita.

Savukārt Ziemeļamerikā aviokompānijām būs nepieciešami 117 000 jaunu pilotu, bet Eiropā - 106 000 pilotu.

Tāpat Boeing prognozē, ka lidsabiedrībām periodā no 2017.gada līdz 2036.gadam būs nepieciešami 648 000 jaunu lidaparātu apkopes tehniķu.

Prognozes arī liecina, ka aviosabiedrībām šajā prognožu periodā nāksies papildus pieņemt darbā 839 000 stjuartus kapitāla pieauguma ienākums ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, tad deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma sniedz par taksācijas gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vīruss nomērdē pirmo aviokompāniju

Jānis Šķupelis, 06.03.2020

Britu reģionālā aviokompānija "Flybe" nupat paziņojusi par bankrotu un norādījusi, ka tieši koronavīruss bija pēdējā nagla tās zārkā.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ražošana jau bez visa koronavīrusa bija iebuksējusi. Ekonomiku gan daudzviet izvilka spēcīgs patēriņš, kas nu arī, šķiet, diemžēl virzās uz grāvja pusi.

Bailes no vīrusa nozīmē, ka cilvēki atliek tēriņus, neceļo, neiet uz kino, restorāniem, tiek atcelti publiski pasākumi utt. Tas arī biznesa vides pārstāvjiem uz neskaidrības fona liks atlikt investīcijas un, ja tas turpināsies ilgāk, lemt, piemēram, par darbinieku skaita samazināšanu.

Pa vīrusa panikas smagās dūres sitienam pirmā nonākusi tūrisma industrija un, piemēram, aviokompānijas. Valdot šādam fonam, britu reģionālā aviokompānija "Flybe" nupat paziņojusi par bankrotu un norādījusi, ka tieši koronavīruss bija pēdējā nagla tās zārkā.

Šī ir pirmā aviokompānija, ko var uzskatīt par koronavīrusa epidēmijas upuri, ziņo "The Wall Street Journal". Jāteic, ka šīs kompānijas ne tikai ietekmē lidojumu atcelšana, bet patērētāju pieņēmumi par ekonomikas nosacījumu pasliktināšanos, kas droši vien paši par sevi pie tā arī novedīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim un nākamajam gadam, liecina jaunākais bankas «Nordic Outlook» apskats.

Bankas eksperti prognozē, ka šogad Latvijas ekonomika augs par 3,7% pretstatā iepriekš lēstajiem 4,1%, bet 2019.gadā - par 3,5% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam Latvijā nav mainītas un joprojām ir attiecīgi 2,7% un 2,5%.

SEB norāda, ka Latvijas ekonomika turpina uzradīt plašu IKP izaugsmi, kas ievērojami pārsniedz tendences. Neskaidrības saistībā ar «ABLV Bank» problēmām ietekmēs ekonomikas izaugsmi, taču šī ietekme būs neliela. Banka arī prognozē, ka bezdarbs valstī šogad un nākamgad kopumā samazināsies par diviem procentpunktiem, 2019.gadā veidojot 6,8%.

Jaunākais «Nordic Outlook» apskats liecina, ka SEB nav mainījusi IKP pieauguma prognozes abiem gadiem gan Lietuvai, gan Igaunijai. SEB joprojām sagaida, ka Lietuvas ekonomika šogad augs par 3,2%, bet nākamajā gadā - par 3%, savukārt gada vidējā inflācija Lietuvā šogad joprojām lēsta 2,8% apmērā, bet nākamajā gadā - 2,5% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ERAB Latvijai prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, norādot, ka valsts ekonomikas pieaugums būs straujākais Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 4,7%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts maijā.

2018.gadā ERAB Latvijai prognozē IKP pieaugumu 4,1% apmērā, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā maija prognozē.

Latvijas ekonomikas šī un nākamā gada prognožu paaugstinājums salīdzinājumā ar maijā lēsto ir lielākais Baltijas valstu vidū.

Salīdzinājumā ar maiju Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir palielināta par 0,3 procentpunktiem, un tagad Igaunijas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,7% apmērā. Nākamgad banka Igaunijai prognozē ekonomikas izaugsmi 3,4% apmērā, kas ir par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā tika lēsts maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug optimismā par ātru globālās ekonomikas atveseļošanos

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien palielinājās, ko veicināja augošs optimisms par ātru globālās ekonomikas atveseļošanos, investoriem fokusējoties uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu un neņemot vērā vardarbīgos protestus ASV pilsētās un saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.

Optimistiskais noskaņojums un cerības, ka tiks pagarināta vienošanās par naftas ieguves apjomu samazināšanu, uz neilgu laiku pacēla "Brent" markas jēlnaftas cenu Londonas biržā virs 40 ASV dolāriem par barelu, kas notika pirmoreiz gandrīz trīs mēnešu laikā.

Eiropas un Āzijas valstu valdības ir kļuvušas pietiekami pārliecinātas, lai atceltu Covid-19 ierobežošanas pasākumus, kuri var būt noveduši pasaules ekonomiku līdz recesijai un izraisījuši miljoniem darbavietu zaudēšanu.

"Pašizolācijas ierobežojumu atcelšana apvienojumā ar centrālo banku milzīgo atbalstu nozīmē, ka investori neuzskata par svarīgām tādas mazas lietas kā krītošais IKP un ASV-Ķīnas saspīlējuma saasināšanās," sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumu, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs (PDR).

Likums nepieciešams, lai drošības iestādes varētu apstrādāt lidmašīnu pasažieru datus, veicot analīzi terorisma, smagu un sevišķi smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī valsts drošības apdraudējumu novēršanai.

Līdz ar jauniem teroristu uzbrukumiem par šāda regulējuma nepieciešamību iepriekš vienojās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un tieši Latvijas prezidentūras laikā 2015.gada pirmajā pusē panākta vienošanās par šādas ES direktīvas ieviešanu.

Lidmašīnas pasažieru datu saņemšana ļaus drošības iestādēm atklāt personas, kuras līdz šim nebija drošības iestāžu uzraudzības lokā, bet ir iesaistītas noziegumu izdarīšanā, teikts likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru