Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

Daudziem noteikti ir zināma dziesma «Video killed the radio star», kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt. Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek patērēts.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tā saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis. Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Papildu klasiskiem sporta veidiem, kā futbols, basketbols, teniss un peldēšana, aizvien biežāk iedzīvotāji vēlas aktīvās atpūtas riskos iekļaut mazpazīstamus un daudziem pat nedzirdētus sporta veidus, novērojusi apdrošinātāju kompānija Gjensidige Latvija.

Turklāt paredzams, ka arī turpmāk šī tendence turpināsies. Tas ir izskaidrojams gan ar pēdējos gados strauji pieaugošo iedzīvotāju vēlmi pievērsties fiziskām aktivitātēm, gan ar plašo informācijas pieeju un vēlmi atšķirties.Sporta veidi, kas pēdējos gados piepulcējušies klasiskajiem sporta veidiem, iegādājoties nelaimes gadījuma apdrošināšanu ir Roll balls (indiešu sporta veids), lakross, ledus burāšana, ziemas frīstails (slēpošana) un Pentanka spēle.

«Nelaimes gadījumu apdrošināšanu visbiežāk izvēlas cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar regulārām fiziskām aktivitātēm, vai viņu darba specifika var radīt draudus veselībai. Pārējie iedzīvotāji apdrošināšanu izvēlas salīdzinoši retāk,» stāsta Gjensidige Latvija personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva.Vēlamo sporta veidu izvēli nelaimes gadījumu apdrošināšanā lielākoties nosaka sezonalitāte. Ziemā visbiežāk cilvēki apdrošinās pret traumām, ko var gūt slēpojot, braucot ar snovbordu, vadot sniega motociklu, bet vasarā vispopulārākie sporta veidi ir volejbols, futbols, skrituļslidošana un visa veida ūdens sporta veidi.

#Piemēram, Liepājas Metalurgam OIK maksājums gadā veidoja teju 10 miljonus eiro.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferenciācija, kas stājās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, mazinājusi pārmērīgo izmaksu slogu Latvijas energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Bez īstenotās reformas notiktu ražošanas uzņēmumu aizplūšana no Latvijas, būtu kavēta jaunu investīciju ienākšana valstī, bet vairākiem Latvijas uzņēmumiem varētu draudēt pat darbību pārtraukušā uzņēmuma Liepājas Metalurgs liktenis, uzskata Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (BRA) izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Asociācijas vadītājs skaidro, ka lielie ražošanas uzņēmumi Latvijā ir lielākie elektroenerģijas patērētāji un tādējādi arī lielākie OIK maksātāji. Pirms OIK reformas uzsākšanas slogs, ko šie maksājumi radīja lielajiem uzņēmumiem, bija nesamērīgs.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā ir ieguldījis aptuveni deviņus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz gada beigām plānots investēt vēl aptuveni vienu miljonu eiro, informē uzņēmuma vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Mobilā interneta patēriņš pasaulē, tostarp Latvijā, strauji palielinās un arī Bites tīklā tas pēdējā pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot vidēji 5 GB uz vienu klientu. Tostarp tiešsaistes video saturs veido vairāk nekā 65% no kopējās interneta plūsmas Bites tīklā.

Šā iemesla dēļ operators lauvas tiesu investīciju šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir ieguldījis tīkla infrastruktūras attīstīšanā, fokusējoties uz reģioniem, kur interneta lietošanas intensitāte pieaug tikpat strauji kā Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Šā gada sākumā ar 4G tehnoloģiju tika aprīkots viss Bites tīkls.

Par godu Latvijas simtgadei SIA «Avar Auto», MAN Truck & Bus oficiālais pārstāvis Latvijā, no MAN rūpnīcas saņēma īpašu Lion’s Coach autobusa versiju. Jaunais autobuss ir Latvijas tumši sarkanajā karoga krāsā, ar valsts simtgades uzlīmēm un MAN zīmolam raksturīgo lauvas simbolu, kuru rotā Lielvārdes jostas elementi. Tagad transportlīdzeklis atradis savu īpašnieku.

«Latvijas jubilejas Lion’s Coach autobuss atradis savu īpašnieku, un tas ir nonācis A/S «Liepājas autobusa parka» meitas uzņēmuma SIA «Rumba Tours» īpašumā,» informēja SIA «Avar Auto» valdes locekle Ilvija Veite.

A/S «Liepājas autobusu parks» valdes loceklis Māris Ārbergs norāda: «Jaunais autobuss tiks izmantots galvenokārt tūristu pārvadāšanai maršrutos pa Eiropu. Viens no faktoriem tieši šī autobusa izvēlē bija arī piedāvātais aprīkojums.»

Latvijas simtgadei veltītajam autobusam ir 12 m gara divasu versija un 11,7 m³ liels bagāžas nodalījums. Tajā ir 51 sēdvieta, no kurām 49 ir pasažieriem, viena blakussēdētājam un viena autobusa vadītājam. Lion’s Coach maksimālais pieļaujamais svars ir līdz 19.5 tonnām, kas paver plašas iespējas ceļojumu un tālsatiksmes pārvadājumu jomā.

Lai gan valdības sēdes slēgtajā daļā Ministru kabinets atbalstīja valsts sīkas līdzdalības iegūšanu Conexus Baltic Grid, nav saprotams, kādu cenu par šo lēmumu maksās gāzes patērētāji un nodokļu maksātāji

Saskaņā ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrija valsts vārdā pieteiksies uz AS Latvijas gāze reorganizācijas rezultātā topošā uzņēmuma 117 kapitāla daļām jeb 0,0029% akciju, kas proporcionāli atbilst kapitāla daļu apjomam, kāds valstij kā mazākuma akcionāram pieder LG.

Pēc lēmuma pieņemšanas Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas un Baltijas ceļa gadadienā atbildīgās ministrijas izsūtītajā paziņojumā presei ministrija pie viena atgādina, ka jau 2.septembrī LG ārkārtas akcionāru sapulcē tiks lemts par uzņēmuma reorganizāciju atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām. Tās pieprasa «dabasgāzes apgādes komersantā ietilpstošā pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu». Līdz šim visu paveica pati LG, savukārt pārkārtošanas rezultātā pārvade un uzglabāšana jeb infrastruktūra, maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns nonāks Conexus Baltic Grid pārziņā.

Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanai novirzīti papildus vairāk nekā 26 miljoni latu, no kuriem lauvas tiesa paredzēta Latgales pašvaldību attīstībai.

Līdz šim aktivitātei «Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai» noteiktais Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums pašvaldībām nav pietiekams attiecīgo pašvaldību investīciju vajadzību nodrošināšanai, skaidro Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM).

Saskaņā ar valdībā lemto tagad aktivitātei noteikts virssaistību finansējums – 26,386 miljoni latu, novirzot to dažādiem pašvaldību projektiem. Ņemot vērā nepieciešamo atbalstu Latgales plānošanas reģiona ilgtspējīgai attīstībai, papildus finansējuma sadales principos 35% īpatsvars vērsts uz Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām (Līvānu novads, Rēzeknes pilsēta, Daugavpils pilsēta).

Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Latviešu basketbolists Armands Šķēle, kurš iepriekš pārstāvēja basketbola komandu Barons/LDz, tiesā pieteicis savu maksātnespēju.

Kā norādīts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā, ar maksātnespējas pieteikumu viņš vērsās Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā. Maksātnespējas procesa lieta tiesā ierosināta 12.oktobrī, bet lietas izskatīšanas datums vēl nav nozīmēts.

Šķēle gan aģentūrai LETA norādīja, ka neko nezina un ka nav vispār informēts, par ko ir runa.

Šķēle kādam Latvijas uzņēmējam esot bijis parādā 90 000 eiro un izvairījies no to maksāšanas, iepriekš vēstīja vairāki Igaunijas mediji.

Kā ziņots, pēc neveiksmīga sezonas sākuma Aldaris Latvijas Basketbola līgas komanda Barons/LDz vienojusies par sadarbības pārtraukšanu ar pieredzējušo aizsardzības spēlētāju Šķēli, sarunā ar aģentūru LETA pastāstīja vienības valdes priekšsēdētājs Jānis Pormalis. Par sadarbības pārtraukšanu panākta abpusēja vienošanās, tomēr plašākus komentārus Pormalis nesniedza.

Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis ir lielisks spēlētājs, ap kuru ir jābūvē komanda, uzskata Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas «Knicks» īpašnieks Džeimss Doulans.

«Basketbols ir citādāks kā hokejs. Lielisks spēlētājs hokejā nozīmē kaut ko atšķirīgu, bet lielisks spēlētājs basketbolā var būt vesela komanda,» sarunā ar laikrakstu «The New York Post» izteicās Doulans. «Es domāju, ka mums ir lielisks spēlētājs, un tas ir Porziņģis. Mums komanda vienkārši ir jābūvē ap viņu.»

Doulans gan norādīja, ka «Knicks» nedrīkst sēdēt bezdarbībā, kamēr Porziņģis ir savainots, bet komandai ir jāturpina attīstīties un pēc tam jāintegrē Porziņģis atpakaļ sastāvā.

Tāpat «Knicks» galvenā amatpersona norādīja, ka komandas nākamajam galvenajam trenerim būs jābūt modernai basketbola filozofijai, kā arī cilvēkam, kurš var būt gan labs organizators, gan arī autoritāte spēlētājiem.

Ungārijas Segedas pilsētā bāzētajā starptautiskajā lāzerpētījumu centrā «Extreme Light Infrastructure - Attosecond Light Pulse Source» (ELI-ALPS) šonedēļ sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Lāzersistēmu «Sylos», kas tapusi pēc ELI-ALPS pasūtījuma, kopīgiem spēkiem izstrādājušas un uzbūvējušas divas Lietuvas lielākās lāzertehnoloģiju kompānijas - «Ekspla» un «Light Conversion».

Šī lāzersistēma ģenerēs ultraīsus lielas intensitātes impulsus, kas tiks izmantoti, pētot elektronu kustību atomos un molekulās. To varēs izmantot arī kodolatkritumu neitralizēšanai, norāda avīze.

«Lai gan lāzeri kā produkts Lietuvas kopējā eksporta tirgū ieņem salīdzinoši nelielu vietu, tomēr tie palīdz nest Lietuvas vārdu visā pasaulē ne mazāk kā mūsu basketbols un liek sasparoties visas pasaules zinātniekiem,» norādījis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministra vietnieks Gintars Vilda.

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Pēc gada pārtraukuma Latvijas basketbols atkal būs pārstāvēts pasaules spēcīgākajā līgā, Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), kur starp Ņujorkas zvaigznēm sevi centīsies pierādīt šovasar Knicks kluba sistēmā izvēlētais liepājnieks Kristaps Porziņģis. Ar latvieti klubā saista lielas cerības, par ko liecina ne tikai augstais – ceturtais kārtas numurs NBA draftā, bet arī trenera Dereka Fišera uzticība. Viņš sola Kristapam sezonas sākumā dot iespēju sevi pierādīt jau komandas sākumsastāvā. NBA jubilejas, 17. sezonas pirmās spēles notika naktī uz trešdienu, bet Porziņģis basketbola Mekā debitēs naktī uz ceturtdienu pret Milvoki Bucks, trešdien vēsta laikraksts Diena.

«Neviens, kurš tikko pievienojies NBA, nav tam gatavs. Nobriešana šai videi ir spēles sastāvdaļa. Tomēr mums patīk tas, ko līdz šim esam redzējuši Kristapa izpildījumā uzbrukumā un aizsardzībā. Mēs viņu izvēlējāmies ar patiešām augstu numuru, tāpēc esam ieinteresēti, lai attīstītu viņu pozīcijās, kurās viņš mums var palīdzēt,» Knicks galvenais treneris Dereks Fišers ASV žurnālistiem kārtējo reizi cenšas likt mazināt spiedienu uz latviešu basketbolistu.

Pats Porziņģis šķietami ērti iejuties līdz ar pievienošanos vienai no Ziemeļamerikas lielākajiem klubiem līdzi nākošajai ažiotāžai un ārpus laukuma publiskajā telpā jūtas kā zivs ūdenī, izpelnoties, iespējams, pat lielāku uzmanību par trijiem šīs vasaras drafta pirmajiem numuriem.

Sportam no valsts budžeta nākamgad varētu tikt piešķirti 40 milj. eiro, kas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados; pieaugums tiek solīts infrastruktūras sakārtošanai, nevis pasākumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Programmai Sports nākamā gada Latvijas valsts budžetā ieplānoti vismaz desmit gadu griezumā rekordlieli līdzekļi – 39,55 milj. eiro.

Turklāt tas ir tikai pagaidām, jo Izglītības un zinātnes ministrija cer uz plānoto līdzekļu pārdali lasījumu laikā Saeimā, skatot kopējo valsts budžeta paketi vēlā rudenī. Rezultātā nozare varētu tikt pie 42 milj. eiro, apdzēst šobrīd esošo deficītu četrās būtiskās pozīcijās un pielīdzināt tās šī gada līmenim.

Atzīstot, ka valsts nespēj pienācīgā līmenī nodrošināt visu atzīto sporta federāciju vajadzības, prioritāšu noteikšana varētu būt loģisks nākamais solis sporta finansēšanas sistēmas pilnveidošanā. Tiesa, šajā jautājumā sporta nozare nav vienota, tādēļ diskusijas par šo jautājumu nerimsies. Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis uzskata, ka ir sporta veidi, kas jākultivē neatkarīgi, vai tie ir olimpiskajās spēlēs vai nav, piemēram, peldēšana, lai cilvēki neslīktu, vēl vingrošana, vieglatlētika, lai iemācās pareizi skriet, lekt un mest. «Tad vēl var būt kāda nacionālā spēle – basketbols vai hokejs. Ir jābūt stratēģijai, kurus sporta veidus un kuros reģionos primāri nodrošinām, virzām un attīstām. Varbūt tā būs riteņbraukšana, vieglatlētika, peldēšana, hokejs, kamaniņas, bobslejs, kas koncentrējas Siguldā. Ja gribam atbalstīt visus, tad nebūs neviena. Esam tik mazi, ka ekonomika neļauj stutēt visus vienādi. Mums vēl ir iekšēja konkurence starp sporta veidiem. Bobslejs, hokejs, BMX – tie visi ir dārgi. Tehnika maksā milzīgu naudu. Tāpēc katrs dabū, cik var,» spriež G. Zālītis. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijā pēdējos gados ir vairāk nekā 800 sporta organizāciju, no kurām, protams, liela daļa funkcionē bez valsts līdzfinansējuma.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

Otra monētas Baltars.Porcelāns tirāža Latvijas Bankā būs pieejama, sākot no 11.oktobra, liecina centrālās bankas paziņojums.

Monētas kopējā tirāža ir 5 000, tajā skaitā, pirmā daļa (gandrīz 3000 monētu) pie pircējiem nonāca augustā.

Latvijas Banka 9. augustā, izlaida unikālā formā veidotu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Baltars. Porcelāns, informē centrālās bankas pārstāvji. Neilgi pēc tirdzniecības sākšanas monētas pirmā tirāža tika izpirkta.

Latvijas porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcai Baltars veltītā monēta veidota, reproducējot šķīvja Deja (kompozīcijas autors Romans Suta; 1927) attēlu un tā formā.

Kolekcijas monētas, kas ir miniatūrs mākslas priekšmets, grafisko dizainu veidojusi māksliniece Frančeska Kirke, autore arī īpaša dizaina 1 lata monētai ar pakava attēlu un kolekcijas monētai Basketbols.

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Igaunija ir 132. pasaules mazākā valsts pēc platības, tomēr, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Igaunijā ir vairāk iesācējuzņēmumu jeb start-up nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Igaunijas iedzīvotāju skaits ir vienlīdzīgs ar Kopenhāgenu, tomēr tai ir viena no pasaules attīstītākajām elektroniskās pārvaldības sistēmām, jūsmo the Wall Street Journal, mēģinot noskaidrot Igaunijas veiksmes iemeslus.

Šā gada sākumā notiekošajā starptautiskajā pasākumā Seedcamp četri no divdesmit finālistiem bija no Igaunijas. Tostarp Igauniju pārstāvēja arī Seedcamp uzvarētājs GrabCAD – sociāls tīkls inženieriem, kurā reģistrējušies 10% no pasaules mehānikas inženieriem.

ArcticStartup līdzdibinātājs un izpilddirektors Anti Vilponens (Antti Vilpponen) norāda, ka Igaunijai ir trīs priekšrocības veiksmīgai iesācējuzņēmumu kustības attīstībai: politiskā vadība, Skype veiksmes stāsts un valsts kultūra.

Par politiķu atbalstu tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai jautājumi neseko – uz Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa (Toomas Hendrik Ilves) darba galda atrodas 27 collu iMac, tāpat viņš lieto MacBook Air, kā arī iPad2. Pēc The Wall Street Journal vēstītā, par Igaunijas prezidentu daudz ko liecina fakts, ka viņš pats regulāri «čivina» mikroblogošanas vietntē Twitter, ko «izvēlējies par savu kaujas lauku». Igaunija izveidojusi arī veiksmīgu e-valdības sistēmu, ieviesusi e-vēlēšanas, e-veselības sistēmu un e-parakstu.

Stadiona Daugava rekonstrukcijas rezultāts, kad tajā vairs nevarēs spēlēt Latvijas futbola valstsvienība, būs izsmiekls Latvijas sportam, sacīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Kā zināms, stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijā izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Jaunās, papildinātās tribīnes ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, savukārt vieglatlētikas stadions un sporta laukums pilnībā atbildīs starptautisku vieglatlētikas sacensību organizēšanas prasībām, bet jaunais apgaismojuma risinājums būs būtiski modernāks par pašreizējo. Tiesa, pašreizējā projekta infrastruktūra neatbilst kritērijiem, lai tajā varētu spēlēt Latvijas futbola izlase.

«Jau tad, kad vēl LFF mitinājās Daugavas stadionā, cēlām trauksmi par tā stāvokli. Centāmies situāciju mainīt, taču bija kārtējā valdības maiņa, un mums uz šo stadionu vairs nebija tiesību. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija mūs iesūdzējusi tiesā, lai samaksājam zemes nodokli par 2002.gadu,» sašutumu pauda Mežeckis. «Tagad rekonstruēt stadionu šādi ir izsmiekls sportam. Nezinu, ko par to domā vieglatlēti, vai viņi maz tur varēs organizēt kādas sacensības. Dziesmu un deju svētkus tur varēs aizvadīt, bet tribīnēs nebūs jumta, kas, vērtējot mūsu laika apstākļus, ir nerūpēšanās par skatītājiem.»

Converse ir pabijis gan slavas zenītā, gan bankrota ellē, bet kur to vedīs jaunais ceļš?

Šis ir stāsts par daudzām cūcenēm, kas izkrīt viena pēc otras, kā tās mācēt izmantot un ko darīt, kad cūcenes vairs rokā nedodas. Converse, šī utilitārā dizaina meistardarba, kas visu citu slaveno apavu vidū izceļas ar demokrātismu gan cenas, gan pielietojuma ziņā, vēsture ir krietni raiba: kas gan vēl atceras, ka pirms gandrīz 15 gadiem šī kompānija bankrotēja?

Vai bez Converse nebūtu basketbola, nav zināms, bet ir skaidrs, ka bez basketbola nebūtu Converse. Otrais radās cieši pa pēdām pirmajam un lielāko savas dzīves daļu bija nesaraujami ar to saistīts (to skaitām kā pirmo cūceni). Masačūsetsā ASV dibinātā Converse Rubber Shoe Company gan sākumā iemēģināja roku arī citu sporta apavu ražošanā, bet tieši basketbols atnesa kompānijai sākumā Amerikas un vēlāk jau pasaules mēroga slavu. Komentārus neprasošajai Converse All Star šogad aprit tieši 100 gadi. Kaut nu tā bauda stila ikonas slavu, tas tika radīts kā funkcionāls apavs basketbolam. Gumijas purngals aizsargāja kāju pirkstus, slavenais «ielāps» pasargāja potītes no sasitumiem, metāla actiņas neļāva kurpju šņorēm sabeigt audumu un gumijas zole nodrošināja pareizu saskari ar zemi, turklāt tā bija biezāka vietās, kas ātrāk nodila. «Pērnā gadsimta 20. gadu sākumā tie bija visnovatoriskākie un labākie materiāli, ko izmantot,» žurnālam Fast Company stāsta Converse vēsturnieks Sāmuels Smalidžs. Taču lai šī inovatīvā kurpe tiktu līdz slavas Olimpam, nepietika tikai ar labākajiem materiāliem, bija vajadzīgs vēl viens elements, un te izkrita otrā cūcene Čaka Teilora izskatā. Harizmātiskais Teilors, kas bija arī aktīvs basketbola treneris, kļuva vienlaikus par Converse pārdošanas aģentu un zīmola vēstnieku. «Viņš patika visiem,» laikrakstam Philadelphia Inquirer stāsta bijušais Converse pārdošanas vadītājs Džo Dīns. «Viņam bija iespaidīgas basketbola industrijas zināšanas, viņš zināja vajadzīgos cilvēkus, un ja tu biji basketbola treneris un tev vajadzēja darbu, zvanīji Čakam Teiloram.»

Lielākais izaicinājums, strādājot ar sabiedrību, ir radīt kaut ko vērtīgu, pasaulīgu un jēgpilnu, nauda sociālajā uzņēmējdarbībā nav prioritāte, uzskata sporta kustības Ghetto Games dibinātājs un vadītājs, uzņēmējs Raimonds Elbakjans.

Nopelnīt miljonu nav nemaz tik sarežģīti, tas ir smaga darba un domu lidojuma jautājums, bet radīt kaut ko sabiedrībai vajadzīgu – tas nav viegli, atzīmē R. Elbakjans. Lai to izdarītu, blakus nepieciešami pareizie cilvēki, attieksme, kā arī ticība sev un savai idejai. Ja tu pats sev neticēsi, neticēs arī citi, spriež R. Elbakjans.

Sapņo kļūt par basketbolistu

Jau no bērnības R. Elbakjans vienmēr ir spējis atrast veidus, kā nopelnīt, – skolas laikos viņš uz ielas tirgoja košļenes un kartupeļus, vēlāk palīdzēja tēvam autoservisā, bet pēc tam izmēģināja savu veiksmi vairākos paša radītos uzņēmumos, kas darbojās gan būvniecības, gan ķīmiskās tīrīšanas jomā.

Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturto gadu organizē Latvijas Uzņēmēju sporta spēles 2016, kas norisināsies no 10. līdz 12.jūnijam atpūtas kompleksā Lejastiezumi pie Usmas ezera.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone komentē: «Uzņēmēju sporta spēles organizējam ar mērķi veicināt saliedētību uzņēmumu kolektīvos un lai pēc labi padarīta darba sekotu laba atpūsta vasaras sākumā. Turklāt, kā zināms, vislabākās idejas rodas neformālas tīklošanās reizēs – un Uzņēmēju sporta spēlēs būs visplašākās kontaktu dibināšanas iespējas.»

10.jūnija vakarā sporta garu meklēs Nakts stafetē. Savukārt oficiāla Sporta spēļu atklāšana notiks 11. jūnija rītā, kad, piedaloties LDDK un LTRK vadībai, tiks svinīgi pacelts Sporta spēļu karogs un komandas piedalīsies kopīgā gājienā. Latvijas Uzņēmēju sporta spēļu programmā būs gan tradicionālie komandu sporta veidi – basketbols, futbols, pludmales volejbols, – gan individuālie sporta veidi, kā arī tiek plānoti dažādi pārsteigumi un izklaides programma. Mammas un tēti varēs neuztraukties par saviem bērniem, jo tie tiks pieskatīti un izklaidēti visas dienas garumā, piedāvājot viņu vecumam atbilstošas sportiskas aktivitātes. Par sportistiem rūpēsies arī Latvijas Uzņēmēju sporta spēļu 2016 vadītājs un aktieris Andris Bulis. Bet vakara noslēgumā sporta cienītājiem būs iespēja baudīt Intara Busuļa un Abonementa orķestra koncertu.