Pasaulē

Āži par dārzniekiem


Didzis Meļķis, 24.11.2014

Jaunākais izdevums

Pirms ekonomikas stimulēšanas plāna atklāšanas Komisiju turpina vajāt morāles dilemmas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Trešdien Eiropas Komisijas (EK) jaunajam vadītājam Žanam Klodam Junkeram jānāk klajā ar 300 mljrd. eiro vērtu ekonomikas stimulēšanai domātu Eiropas Savienības (ES) investīciju plānu, kas bija viņa kā EK prezidenta kandidāta platformas stūrakmens.

Investīciju rotaļa

Jaunās EK ambīcijas 300 mljrd. eiro investīciju sakarā ir Eiropas reindustrializācija. ES līmeņa ieguldījumi ir paredzēti tādās ekonomikas izaugsmi veicinošās industrijās kā enerģētika, transports, platjoslas internets un industriju klasteri. Līdz šim runas par gaidāmo plānu un tā paredzamo ietekmi ir bijušas skaļas, bet ir trūcis konkrētu detaļu. Tas rada bažas par to, cik naudas tiešām iepumpēs Eiropas vārguļojošajā ekonomikā.

ES politikas vērotājus skeptiskus dara arī jau zināmais. Proti, vērienīgo investīciju finansējums ir paredzēts esošā ES budžeta ietvaros, paliekot pie Savienības stingrajiem budžeta deficīta un parādu iegrožošanas nosacījumiem. Attiecīgi nākas domāt, ka industriju investīcijām paredzētie līdzekļi vismaz ES budžetā tiks rasti ar «radošās grāmatvedības» palīdzību, kas vedina apšaubīt šādas politikas reālo pozitīvo ietekmi uz ekonomiku – ja investīciju nauda būs tikai «it kā», tad tāda būs arī tās ietekme un rezultāts.

Bez ES kopbudžeta citi investīciju avoti plānoti no Eiropas Investīciju bankas (EIB) un privātā sektora privātās un publiskās partnerības politikas ietvarā. Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons jau ir aicinājis, ka šonedēļ prezentējamajam investīciju plānam ir jābūt Eiropas jaunā kursa pieteikumam. Lai tas notiktu, nepieciešams «cik tik vien daudz iespējams īstas naudas», citē portāls EU Business.

Kāds daudzums svaigas investīciju naudas ir paredzams? Vācija ir solījusi 10 mljrd. eiro, un tādu summu dos arī EIB fondi, tomēr pastāv bažas, vai lielākais vairums solītā nebūs vien virtuāli cipari, ieskaitot jau esošo ES fondu naudas pārvietošanu citās ailītēs.

Pats sprukās

Plāns tiks celts priekšā EP sesijai Strasbūrā, bet paša Parlamenta dienaskārtībā Ž. K. Junkera sakarā ir cita iniciatīva – uzticības balsojums EK. Iemesls tam ir vairāku pētniecisko žurnālistu gaismā celtā Luksemburgas ilggadējā nodokļu optimizācijas politika, kas acīmredzot ir noticis, Ž. K. Junkeram esot šīs valsts premjeram veselus 19 gadus.

Visu rakstu Āži par dārzniekiem lasiet 24. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tad pienāca tiesībsargs un deputāts Putra…

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noticis teju neticamais! Sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienojušies, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtiski augstāku minimālo algu nekā valstī noteiktā, būs iespējams vienoties par virsstundu darba samaksu, bet ne mazāk kā 50% no algas.

Līdz šim darba devēji bija tie, kas lūdzās atcelt anahronisko normu par 100% virsstundu apmaksu. Gan tāpēc, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā par virsstundām maksā dubultā, gan tāpēc, ka tieši šīs absurdās normas dēļ daudzviet virsstundas netiek uzskaitītas vispār un darbinieks nesaņem neko. Taču arodbiedrības iespītējās kā āži un paziņoja, ka virsstundu dubulta apmaksa ir viņu sarkanākā no sarkanākajām līnijām.

Tiesa, bez kādiem nozīmīgiem argumentiem, īpaši ņemot vērā straujo ikgadējo algu pieaugumu. Vienkārši kliedza, ka nedrīkst pasliktināt darbinieku tiesības un viss. Tas, ka de facto tieši dubultā samaksa ir veicinājusi virsstundu neuzskaitīšanu, arodbiedrību bosus nekad nav uztraucis. Tagad nu rasts kompromiss, ka nozarēs, kurās ir ģenerālvienošanās, varēs nemaksāt par virsstundām dubultā. Vakar Saeimai šos grozījumus vajadzēja apstiprināt trešajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kārtējais kriminālais traips uz VID mundiera

pietiek.com, 23.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā norāda avots no Valsts drošības dienesta, 2023.gada 7.augustā Latvijas drošības iestādes darbinieki, par apdraudējumu valsts drošībai, citiem vārdiem sakot, par sadarbošanos ar Krievijas Federācijas drošības dienestiem, aizturēja vairākas personas, starp kurām ir Igors Bobirs un Raitis Dolgovs, vēsta portāls pietiek.com.

Abas šīs personas ir cieši saistītas ar Latvijas tiesībusargājošās iestādēs strādājošām amatpersonām, partijai Jaunā vienotība pietuvinātām personām un atsevišķiem Latvijā vadošajiem uzņēmumiem. I.Bobira un R.Dolgova iztikas pelnīšana ir tieši saistīta ar cigarešu kontrabandu un “jautājumu risināšanu” Valsts ieņēmumu dienestā.

Īpašu uzmanību pelnījis bijušais kriminālpolicijas darbinieks R.Dolgovs, kurš neskatoties uz to, ka oficiāli ir izšķīris laulību, turpina kopdzīvi ar VID Iekšējās drošības pārvaldes līdzšinējā direktota Aigara Prusaka labo roku - direktora vietnieci izmeklēšanas jautājumos Natāliju Dolgovu, kas tostarp aizvieto A.Prusaku viņa prombūtnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ar ko atšķiras Boeing 737 MAX un Sukhoi Superjet katastrofas

Egons Mudulis, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dzīve laukos: Asaka, Knapsieris un citi zvēri

Dienas Bizness, 10.04.2015

Āzis Sisis ir piecus gadus vecs. Ošu saimniece Māra Lapiņa un viņas vīrs Rolands Aumeisters stāsta, lai šādu āzi saturētu, dažreiz ar viņu esot pat jājāj, jo spītības un spēka dēļ āžus nereti ir grūti savaldīt.

Foto: Diāna Lozko

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māra Lapiņa un Rolands Aumeisters dzīvo Annas pagastā mājās ar nosaukumu Oši. Viņu piemājas saimniecībā ir 17 kazas, vairāki duči pīļu, kā arī vairākas vistas un deviņi truši. Saimnieki vēlas attīstīt savu saimniecību un plāno arī iegādāties zosis, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Oši ir M.Lapiņas dzimtas mājas. Pašreiz viņa ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un aktīvi darbojas savā piemājas saimniecībā. «Pabeidzu te skolu, pastrādāju, bet vēlāk devos uz dzīvi Rīgā. Nodzīvoju tur vairāk nekā desmit gadus, un nu jau kādus četrus gadus esam atgriezušies uz dzīvi šeit. Te dzīvoja mana mamma, kurai jau bija divas kaziņas. Tā arī tā lieta sākās,» stāsta M.Lapiņa.

Katrai kaziņai ir savs vārds, piemēram, divus mazākos kazlēnus sauc par Plusiņu un Mīnusiņu. «Kazām vārdus liek mūsu meitas Laura un Evelīna. Mums ir arī kaza, vārdā Asaka,» stāsta M.Lapiņa. Interesanti vārdi ir arī saimniecības trušiem, un vienu no tiem sauc par Knapsieri. «Kad atbraucām šeit dzīvot, manai mammai jau bija truši un viens no viņiem kļuva vārgs. Mamma teica, ka tas būs jākauj nost, bet es teicu, ka neļaušu viņu nokaut, jo man viņš patīk. Sāku lasīt, kas jādara, lai trusis atkoptos, un tā pamazām tas kļuva aizvien veselīgāks. Tagad Knapsieris ir vaislas tēvs. Vārds Knapsieris radās no tā, ka viņš sākumā bija izvārdzis un kaulains,» stāsta M.Lapiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norwegian ienākšana Rīgā - Latvijai visas iespējas kļūt par pakalpojumu eksporta lielvalsti

Monta Geidāne, ABSL Latvia izpilddirektore, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Eksbaņķieris Arnolds Laksa saimnieko muižas dārzos

Kristīne Stepiņa, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksbaņķieris Arnolds Laksa Pārdaugavā ir ierīkojis brīvdabas atpūtas teritoriju 64 hektāru platībā Esena Pārdaugavas dārzi, kas tiks atklāta jūnija sākumā

Tur tiek gaidīti visi tie, kas vēlas relaksēties pie dabas krūts, svaigā gaisā nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai no darba birojā uz kādu brīdi pārcelties uz zaļu pļavu. Teritorijā ietilpstošajos Klusajos dārzos izīrēšanai vasaras sezonas garumā tiks piedāvātas dārza mājiņas ar zemes pleķīti, kurā pilsētnieki varēs rušināties, stādot puķes un dārzeņus.

A. Laksa cer, ka Esena Pārdaugavas dārzi pāris gados kļūs par rentablu projektu, un vēlas, lai ar to nodarbojas viņa bērni. Brīvdabas atpūtas teritorijas vadīšanu viņš ir uzticējis savai meitai Dinnijai.

Daļā teritorijas ir iespējama apbūve, visticamāk, nākotnē tur varētu tapt nelielas ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāju un vecāko partneri Evu Berlaus

Lelde Petrāne, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Max Cekot Kitchen paplašina ne vien telpas, bet arī dārzu

Monta Šķupele, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin kvalitātes zvaigzni ieguvušais restorāns Max Cekot Kitchen paplašina ne vien telpas, bet arī dārzu, raksta Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums.

Šefpavāra Maksima Cekota sapnis ir izveidot arī vairāku hektāru plašu teritoriju, kur vienkopus darboties kopā ar citiem restorānu pavāriem un dārzu entuziastiem.

Šobrīd Jelgavas ielā, Rīgā, notiek aktīvi darbi, lai drīzumā restorāna Max Cekot Kitchen viesiem piedāvātu vēl plašākas telpas. Atsevišķa telpa paredzēta gan viesu sagaidīšanai, gan pamata maltītei, gan desertiem un brīvai atmosfērai pēc vakariņām. Taču tas nav viss – paralēli šim projektam top vēl Maksima Cekota dienas restorāns. Plānots, ka tas durvis vērs rudenī, piedāvās a la carte ēdienkarti un varēs uzņemt aptuveni 60 viesus. Uzņēmuma paplašināšana nozīmē arī nepieciešamību pēc plašāka dārza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības ķīmijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības kompānijas “Agrochema“ uzņēmumu grupas ienākumi 2022.gadā pieauga līdz 512,9 miljoniem eiro, kas ir par 63,5% vairāk nekā 2021. gadā, kad pārdošanas ieņēmumi veidoja 313,7 miljonus eiro.

Grupas neto konsolidētā peļņa 2022. gadā bija 10,96 miljoni eiro, bet 2021. gadā – 3,85 miljoni eiro.

“Vislielākā ietekme uz ieņēmumu pieaugumu bija mūsu galveno darbības virzienu – mēslošanas līdzekļu un graudu – tirgus cenu kāpumam. Pozitīvi ietekmēja operatīvi pieņemtie pareizie lēmumi, kā arī nepārtrauktā uzņēmumu grupas biznesa modeļa pilnveidošana ļāva mums laikus reaģēt uz ārkārtīgi strauji mainīgajiem tirgus apstākļiem un izmaiņām,“ stāsta “Agrochema“ ģenerāldirektore Audronė Kuskytė.

Viņa uzsver, ka, lai gan 2022. gadā lauksaimnieki reaģēja uz augošajām mēslojuma cenām un pirka tos par 20-30% mazāk, grupai izdevies saglabāt tādu pašu mēslojuma pārdošanas apjomu tonnās kā 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu nākotne ir tikpat dramatiska kā šis gads, to Zemnieku Saeimas rīkotajā seminārā Dārzeņu audzēšana Latvijā – vai ir pamats ilgtspējīgam biznesam? pauda biedrības Latvijas dārznieks eksperte Mārīte Gailīte.

Šogad sliktie laikapstākļi nodarījuši postu ne tikai Latvijā, bet vētrā cietušas arī siltumnīcas Holandē, kur nodarīti 10 miljonu eiro zaudējumi, bet Spānijā sausuma dēļ samazinātas salātu platības, sala dēļ šogad cietuši arī dārzi Vācijā. «Diemžēl tas, kas pašlaik tirgū notiek ar cenām, neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies. Cenas kāpj, bet ļoti nedaudz. Taču slikto laikapstākļu dēļ dārzeņiem ir ļoti slikta kvalitāte,» situāciju raksturo Mārīte Gailīte. Viņa uzsvēra, ka nākotnē dārzkopjus sagaida vairāki izaicinājumi. Viens no tiem – sinoptiķi vairs nespēj prognozēt laiku ilgtermiņā, tāpēc dārzniekiem jābūt gataviem dažādiem scenārijiem un jāspēj pielāgoties, lai ilgtermiņā spētu konkurēt. Lielās siltumnīcas aug un attīstās, tirgus ir rūkošs, bet mazajiem ražotājiem jādomā, kā atrast savu nišu. Ogas un vīnogas iespējams ražot siltumnīcās un tā ir viena no nišām, kurp iet mazajiem ražotājiem, taču pašai ražošanai jābūt modernai, uzskata M. Gailīte. Ražotājiem jādomā arī par to, lai netiktu bojāta augsnes struktūra, kā tas notiek īpaši šogad, kad ražas novākšana notiek dramatiskos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu režīms – tā ir likumdošana, kas atvieglo dzīvi veselai nodokļu optimizētāju armijai, portālam rus.db.lv norāda AS SAF Tehnika vadītājs Normunds Bergs.

«Nemaksāt nodokļus, tostarp, sociālās iemaksas, tas ir kauns,» viņš saka.

«Kāpēc, pēc Jūsu domām, Latvijā ir vismaz divdesmit profesiju, kuras strādā pelēkajā zonā?» jautā uzņēmējs. «Tādēļ, ka viņi tā vēlas, un kāda daļa ir pieradusi tā darīt. Un citi, kas strādā konkrētajā jomā, pat tie, kuri gribētu maksāt nodokļus, viņi nespēj ar šiem uzņēmējiem konkurēt, jo kaimiņš piedāvā zemāku cenu. Tādēļ arī parādās veselas nozares un cilvēki, kuri strādā ekonomikas pelēkajā zonā, un kļūst aizvien dusmīgāki uz valdību. Vienā brīdī tas novedīs pie logu sišanas vai demonstrācijām – sociālā revolūcija šajā plānā ir neizbēgama.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad pilsētās arvien populārāk kļūst dārzeņu, zaļumu, augļu un ogu audzēšana uz dzīvojamo un biroju ēku balkoniem un terasēm, arī Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) nodarbojas ar zaļumu audzēšanu, informē AREI.

Ar mērķi padarīt zaļāku darbavietas vidi un ierādīt, kā zaļi apdzīvot tukšo ēkas terasi AREI mītnes vietā Struktoru ielā, radās ideja valsts iestādes un privāto uzņēmēju kopprojektam - urbānā dārza ierīkošanai galvaspilsētā.

Lai arī AREI Rīgas centrā lielākoties tiek veikta ekonomiskā izpēte, uz ēkas 2.stāva terases iekārtoti gurķu, tomātu, baklažānu, čili piparu, zemeņu, dažādu garšaugu, kā arī AREI selekcionēto kartupeļu, zirņu un pupiņu stādījumi.

Projekta vajadzībām meistars Jānis Mosāns no "Dārza kastes" izgatavoja atbilstoša izmēra augsto dobju koka kastes un uzņēmēji no "For my plants", piegādāja profesionālu augsnes maisījumu - kūdras substrātu, kas paredzēts tieši urbānajiem dārzniekiem, jo ir sabalansēts un gatavs augu stādīšanai āra podos, balkona kastēs, augstajās dobēs un siltumnīcās, bagātināts ar iežu izcelsmes minerālu kombinēto mēslojumu pirmajām nedēļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru