Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" apsver iespēju veikt alternatīvus Covid-19 testus darbiniekiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar vīrusu, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pauda, ka pagaidām vēl līdz galam nav skaidrs, kā varētu tikt veikti šie testi, taču pieļāva iespēju, ka uzņēmums varētu iegādāties testus un tos veikt no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) neatkarīga medicīniskā personāla vadībā.

Babris minēja, ka uzņēmuma darbiniekiem konstatētie Covid-19 pozitīvie testi devuši iespēju veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) paziņot par masveidīgu saslimšanu uzņēmumā, taču tas, ka 70 uzņēmuma darbiniekiem konstatēts pozitīvs Covid-19 tests, bet slimība norit bez simptomiem, vēl nenozīmē, ka viņi ir slimi.

Tāpat Babris norādīja, ka uzņēmumā tiek pildītas SPKC epidemioloģiskās prasības, noraidot veselības ministres pausto, ka Covid-19 ierobežojumu neievērošana "Brīvajā vilnī" novedusi pie stingriem ierobežojumiem visā pašvaldībā.

Zivju konservu ražotājs a/s Brīvais vilnis daļēji atjaunojis šprotu un citu konservu piegādes Ukrainai, savukārt tirgus Krievijā atjaunots gandrīz iepriekšējā līmenī, pateicoties pieprasījumam un rubļa kursa stabilizācijai, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Vienlaikus viņš norādīja, ka dažiem zivju pārstrādes uzņēmumiem maijā tomēr nāksies doties piespiedu dīkstāvē, gaidot iepriekš saražotās produkcijas realizāciju no pārpildītajām noliktavām.

«Ukrainas tirgus pāris mēnešu laikā mums samazinājās četras reizes - no 10% līdz 2,5%. Tomēr pamazām tirdzniecību atjaunojam, lai gan joprojām ir problēmas ar norēķiniem. Sadarbojamies tikai ar tiem izplatītājiem, par kuriem ir pārliecība, ka tie spēs samaksāt. Pirktspēja Ukrainā joprojām zema, cilvēki pietur naudu. Tikmēr Krievijas tirgus, pateicoties rubļa kursa stabilizācijai, atgriezies ierastajā līmenī - 30% no kopējā realizācijas apjoma,» sacīja A. Babris. Tāpat viņš atzina, ka nav plānots sūtīt lielākus produkcijas apjomus ne uz Krieviju, ne Ukrainu.

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Zivsaimniecības nozare valdību neaicinās klāt bēru galdus ražotājiem, tomēr darbu var zaudēt divas trešdaļas ražošanā nodarbināto , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nozare sagaida, ka attiecības ar Krieviju agrāk vai vēlāk normalizēsies, bet prognozes, kad aizliegums beigsies, izteikt negribu. Cerība nav stratēģija, un nevienam šodien nav pamata būt pārliecinātam par to, kas varētu notikt,» akūto situāciju nozarē pēc tam, kad Krievija oficiāli noteikusi pagaidu embargo visai Latvijas zivju produkcijai, komentē biedrības Latvijas Zivrūpnieku savienība (LZS) prezidents Didzis Šmits. «Pašlaik būtiski uzņēmumiem nodrošināt vadošos speciālistus un tehnologus, lai būtu iespēja pārkārtoties, nepieļaujot, ka darbinieki aiziet no nozares vai pie konkurentiem citur pasaulē,» pamato D. Šmits. Viņš nezina nevienu uzņēmumu, kas pilnībā nolēmis atstāt šo biznesu. «Viens cer, ka atrisināsies krīzes stāsts, cits intensīvi strādā, meklējot jaunus tirgus,» ieskicē LZS vadītājs, piebilstot, ka grūtāk izdzīvot būs tiem, kam nav iestrāžu jaunos tirgos. «Jāatceras, ka Rietumu tirgū neviens plaukts nav tukšs un mūs negaida. Mūsu Karavela gan piebeidza kādu dāņu kompāniju, un tāda pati «asinspirts» sagaidāma ikvienā Vecās Eiropas tirgū,» piebilda D. Šmits.

Zivju pārstrādes uzņēmumā AS "Brīvais vilnis" saslimšana ar Covid-19 konstatēta 77 darbiniekiem, pavēstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš norādīja, ka sākotnēji uzņēmumā tika konstatēti septiņi saslimšanas gadījumi, taču, testējot darbiniekus pēc brīvprātības principa, Covid-19 konstatēts vēl 70 cilvēkiem.

Babris arī informēja, ka septiņiem darbiniekiem slimība norit ar simptomiem, bet 70 darbiniekiem nav saslimšanas simptomu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīmēja, lai gan viņš netic testa rezultātiem, visi darbinieki, kuriem ir jāievēro noteiktos drošības pasākumus, to darīs, un darbā varēs ierasties tikai pēc negatīviem testa rezultātiem.

Babris uzsvēra, ka uzņēmums turpina darbību.

"Brīvais vilnis" nodarbina kopumā apmēram 300 cilvēku.

Pērn "Brīvā viļņa" apgrozījums bija 9,458 miljoni eiro, kas ir par 26,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 149 597 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2018.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir SIA "Mūsu investīciju fonds", kura dalībnieki ir Babris (49,79%) un kompānijas izpilddirektors Māris Trankalis (50,21%).

"Riga Kayaking" komanda cer, ka ar laiku šī platforma atpūtas ūdens transporta cienītājiem būs tikpat zināma kā "Bolt" un "Uber", lai pārvietotos pilsētā.

"Riga Kayaking" piedāvā platformu "rigakayaking.com", kas apvieno laivu īpašniekus un piedāvā maršrutus, pa kuriem bez gida rīdzinieki un tūristi var iepazīt Rīgu, izmantojot laivas. "Esam radījuši platformu, kur katrs, kurš vien vēlas, Rīgā var ātri tikt pie laivas, izvēlēties maršrutu, kas sakārtoti pēc grūtības pakāpes un garuma, un uzreiz doties izbraucienā. Mūsu misija ir noņemt visus ierobežojumus, lai nokļūtu līdz laivai - neziņu par cenu, maršrutu, drošības jautājumiem, lai kļūtu par ūdens atpūtas transporta "Bolt" vai "Uber"," stāsta "Riga Kayaking" līdzdibinātājs Matijs Babris, kurš šo ideju attīsta kopā ar Andru Martu Babri un Emīlu Krauci.

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, intervijā aģentūrai LETA sacīja zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

«Domāju, ka tas [ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā] ir aptuveni tāds pats kā kopējais īpatsvars valstī - ap 40%,» sacīja Babris. Viņš atzina, ka ir nozares uzņēmumi, kuri nemaksā nodokļus pilnā apmērā, bet to izskaušanas process nevirzās uz priekšu. Nodokļu nemaksāšana uzņēmumiem dod lielākas priekšrocības pašizmaksas samazināšanai nekā efektivitātes paaugstināšana. Valsts pārvaldes uzdevums būtu to visu novērst, taču atbildīgās institūcijas šajā ziņā patlaban neesot uzdevumu augstumos.

Babris uzskata, ka ēnu ekonomika zivrūpniecībā varētu mazināties tad, ja valdība izlemtu Latvijā palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro tā vietā, lai celtu minimālo algu, jo tad sadārdzinātos ražošanas izmaksas un uzņēmēji būtu spiesti pacelt cenas. «Ieteiktu nevis palielināt minimālo algu, bet palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, kas būtu tikai korekti. Daudzi līdz ar to izietu no ēnu sektora, reģionos būtu vairāk darbvietu. Tāpat tie 500 eiro tiks iztērēti veikalā un caur pievienotās vērtības nodokli atgriezīsies budžetā. Depresīvie rajoni varētu atdzīvoties, un tas būtu signāls investoriem. Samazinātos plaisa starp nabadzīgajiem un turīgajiem. Uzlabotos maznodrošināto nodarbinātība,» sacīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs.

Bankrotējušo rapšu eļļas ražotāju SIA Iecavnieks varētu pārpirkt zivrūpnieks Arnolds Babris.

Zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris apliecina, ka viņam daļēji piederošais uzņēmums Vegetable Oil Product Group Latvia būtu gatavs piedalīties izsolē un iegādāties SIA Iecavnieks. A. Babrim ir pieredze krīzes menedžmenta jautājumu risināšanā gan a/s Brīvais vilnis, gan Arēnā Rīga un to viņš uzskata kā savu priekšrocību, kāpēc arī viņu uzrunājusi SIA Iecavnieks maksātnespējas administratore Ivita Baumane, aicinot talkā šķetināt Iecavnieka problēmas.

Jau ziņots, ka Iecavnieks ar Daugavpils tiesas lēmumu pērn 5.maijā tika atzīts par maksātnespējīgu, bet šā gada 9.septembrī pēc uzņēmuma lielākā kreditora a/s Swedbank prasības sākta kompānijas bankrota procedūra.

Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmums Brīvais vilnis ieguldījis pusmiljonu eiro jauna, caurspīdīga plastikāta konservu iepakojuma izveidē. Uzņēmuma vadītājs Andris Babris norāda, ka nākotnē šis iepakojums «varētu izmainīt visu zivju konservu biznesu».

Tuvākos divus gadus šis iepakojums būs pieejams tikai Brīvajam vilnim, savukārt pēc tam to varēs sākt izmantot arī citi zivju konservu ražošanas uzņēmumi.

«Uzņēmums pirms diviem gadiem sāka darbu pie jaunu zivju konservu iepakojuma veidu meklēšanas, kas patērētājiem dotu iespēju redzēt produkciju, kas atrodas konservos. Šāds lēmums tika pieņemts, jo dažu negodprātīgo uzņēmēju dēļ patērētājiem sāka zust ticība zivju konservu kvalitātei slēgtajās kārbās» stāstīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Jaunais iepakojums izveidots, sadarbojoties ar Vācijas ražotāju Weidenhammer Packaging Group GmbH. Jaunu iekārtu iegādei un esošo modernizācijai tika piesaistīts Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

SIA «Iecavnieks&Co» pārdošanai pašlaik nav ne konkrētu plānu, ne norunu, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve sacījis īpašnieks Arnolds Babris.

Rapšu un linu audzēšanas un pārstrādes uzņēmuma īpašnieks, kuru Bauskas Dzīve sazvanīja biznesa ceļojuma laikā Ķīnā, apstiprināja, ka šogad interesi par Iecavas novada ražotnes iegādi vai investīcijām tajā izrādījuši vairāki pretendenti.

«Kopskaitā interesi par SIA «Iecavnieks&Co» iegādi apliecinājušas ap 20 personu,» pauda A. Babris, «daži pretendenti, viņu vidū Baltkrievijas uzņēmēji, ražotni apskatījuši. Pārdodams ir viss, taču konkrētu norunu līdz šim nav.»

A. Babris atzina – SIA «Iecavnieks&Co» ražošana rit «normāli», taču «gribētos, lai iet labāk».

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Daļa zivrūpniecības uzņēmumu saistībā ar vispārējo situāciju nozarē var neizdzīvot un nav izslēgts, ka uzņēmējdarbību var nākties pārtraukt gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem, aģentūrai LETA atzina zivju pārstrādes uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš atgādināja, ka zaudētos realizācijas apmērus Austrumu tirgos zivrūpniekiem līdz šim nav izdevies aizstāt, un uzņēmumiem nācies samazināt ražošanas jaudas. Savukārt dempingu dēļ produkcijas cena ir neadekvāti zema. Tāpēc daļa tirgus dalībnieku nākotnē, visticamāk, pārtrauks uzņēmējdarbību.

Reālistiskākais būs, ka daļa ražotāju pazudīs no tirgus. Neņemos prognozēt, kad tas notiks. Tas ir atkarīgs no tā, kurā brīdī apstāsies finanšu plūsma, sacīja Babris.

Viņš neprognozēja, vai uzņēmējdarbību varētu pārtraukt lielie vai mazie ražotāji, taču neizslēdza gan vienu, gan otru iespēju.

Viss var būt. Neviens neatzīstas, kāds ir viņa faktiskais stāvoklis, pauda Babris.

Latvijā tiks izveidots uzņēmēju ombuds, kurš skatītu strīdus par nodokļu administrācijas uzrēķiniem uzņēmējiem, vienlaikus būs iezīmēti gan VID pienākumi sadarbībai ar uzņēmējiem un arī uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju.

Tādu ainu Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru kopsapulcē – diskusijā Kas būs Latvijas ekonomikas virzītājspēks 2020. gadā? iezīmēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norādīja, ka ir sasniegta pašlaik iespējami augstākā sadarbības pakāpe starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju un ir nepieciešama jauna – augstāka – sadarbības forma. «VID ir godprātīgo uzņēmēju draugs, vienlaikus noteiksim uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju un arīdzan šīs iestādes pienākumus sadarbībai ar uzņēmējiem,» skaidroja J. Reirs. Viņš norādīja, ka uzņēmēju ombuda svarīgākais uzdevums būs izskatīt strīdus par uzrēķiniem, kuri pēc pārsūdzības faktiski nokļūst sava veida melnajā kastē, jo teju vai visos gadījumos viss norit vienos vārtos. «Šajā sistēmā būs arī iespējas redzēt katra konkrēta VID darbinieka lēmumus, šo lēmumu tapšanu, virzību un arī gala rezultātu,» skaidroja J. Reirs.

Izveidots Baltijas produktīvāko uzņēmumu saraksts, kurā apkopoti dažādu jomu līderi. Latvijas uzņēmumi ir produktīvāki tādās nozarēs kā tirdzniecība, transports un kokapstrāde, pēc 1200 lielāko uzņēmumu, kuros strādā ne mazāk par 20 darbiniekiem, analīzes spriež konsultāciju kompānijas Profiles International Baltijas direktore Airida Zavadske.

Uz rezultātiem orientēta kultūra

Latvijā nav skaidra un saprotama ekonomikas attīstības modeļa, nav definētas nacionālās ekonomiskās intereses, līdz ar to joprojām turpinās tautsaimniecības sektora samazināšanās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Arnolds Babris. Viņaprāt, Latvijā joprojām turpinās hroniska slimība, politiķi un ierēdņi uzskata, ka nauda aug kokos un, lai papildinātu budžetu, pietiek tikai pacelt nodokļus. A. Babris brīnās par politiķu izteikumiem, ka mūsu finanšu sektoram nav vajadzīgs nerezidentu bizness. Viņam prātā nākot, kā 90. gados politiķi stāstīja, ka mums vispār nav vajadzīga ražošana, kā mēs to likvidējām un cik viegli pārdevām cukura nozari. Likvidēt viegli, atjaunot grūti.

Fragments no intervijas:

Nasdaq Riga valde 6. novembrī nolēma piemērot uzraudzības statusu AS «Brīvais vilnis», liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Birža uzraudzības statusu piemēro saskaņā ar biržas noteikumiem «Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos», kas nosaka, ka birža uzraudzības statusu piemēro, ja tiek izteikts emitenta akciju atpirkšanas piedāvājums vai ir publiski paziņots par nodomu izteikt šādu piedāvājumu.

AS «Brīvais vilnis» 6. novembra paziņojumā informē, ka no akcionāra SIA «Mūsu Investīciju Fonds» ir saņemta informācija par to, ka, ņemot vērā, ka ir sasniegts Finanšu instrumentu likuma 66.panta 4.daļas 1.punktā noteiktais slieksnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, šobrīd tiek gatavots obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Kopš 2015. gada juridiskās personas kavētos nodokļu maksājumus likts atlīdzināt tikai 10 valdes locekļiem

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Dati būtībā pierāda to, ka 2014. gadā ieviestie nosacījumi – to kopums – nav atbilstošs, lai varētu vērst uzņēmumu nesamaksāto nodokļu parādu piedziņu pret šo kompāniju valdes locekļiem. «Smieklīgi mazs cipars, un domāju, ka šo cilvēku vārdi arī nevienam neko neizteiks,» tā situāciju vērē a/s Brīvais vilnis līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, tas ir skaudrs apliecinājums atšķirībai starp vārdiem un darbiem. «Ir pazaudēti ne tikai gadi, ir neiekasēti nodokļi valsts budžetā,» tā A. Babris. Viņaprāt, vēl viena svarīga ninanse ir ne tikai likuma dotās tiesības no valdes locekļa piedzīt valstij nesamaksāto nodokļu parādu, bet arī mantas esamība šiem valdes locekļiem, lai šādus parādus varētu reāli iekasēt, citādi šī norma ir vairāk deklaratīva, nevis reāli strādājoša, jo no tā, kuram nekā nav, arī neko piedzīt nav iespējams.

Bankrotējušā Iecavas novada uzņēmuma SIA Iecavnieks mantu līdz izsolei uzturēs SIA Vegetable Oil Product Group Latvia, reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējusi maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

Pabeigta darbību 31. oktobrī pārtraukušā SIA Iecavnieks nekustamā īpašuma un kustamās mantas vērtēšana, un izsoles datums noteikts nākamā gada 25. janvārī. Sludinājums par izsoli decembrī būs publicēts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, tajā būs noteikta izsolāmā īpašuma novērtējuma summa un sākumcena, skaidrojusi administratore.

Pēc izsoles izsludināšanas mēneša laikā varēs pieteikties pretendenti. To plāno darīt SIA Vegetable Oil Product Group Latvia, kas reģistrēta šajā pašā adresē un līdz izsolei uztur bankrotējušā uzņēmuma mantu un ražošanu, Bauskas Dzīvei apstiprinājis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Pretdarbība Latvijā ražotajiem zivju konserviem nav pēdējo gadu aktualitāte, bet sava veida tradīcija

Krievijas ekonomiskā pretdarbība zivrūpniekiem turpinās un draud ar vairāku ražotņu slēgšanu, tā DB 3000. numurā 2006. gada 11. decembrī bažīgi sauca nozares uzņēmēji. Pēc deviņiem gadiem zivrūpnieku galvassāpju iemesli ir pārsteidzoši līdzīgi - arī pašlaik mūsu šprotes krievi var meklēt kaut ar uguni, jo ceļu uz veikalu plauktiem tām liegušas ekonomiskās problēmas un sankcijas, kas pārlieku cieši savijušās ar politiskajām. Tolaik secināts, ka noteikto pieļaujamo benzpirēna normu nespēja pildīt pat paši Krievijas ražotāji. «Kā pa kalniem un lejām – Krievijas tirgus vienmēr bijis nestabils, sākot jau ar 1998. gada krīzi. Ar noteiktu periodiskumu ražotājiem, kas vēlas eksportēt uz Krieviju, problēmas rodas neizbēgami. Sadarbība ar Krieviju biznesam vienkārši nozīmē paaugstinātu risku, tas ir jāapzinās,» ar šodienas acīm vērtē AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Runājot par benzpirēna saturu, A. Babrim patīk piesaukt piemēru ar kotleti, kurā benzpirēna saturs ir daudzkārt augstāks nekā bundžiņā šprotu.

Uzņēmumos, kur nodarbina vairāk nekā 50 strādājošo, būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms, par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam varēs piemērot līdz pat 2000 eiro lielu soda naudu

To paredz Ministru kabineta komitejā izskatāmais Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts, par kuru diskusijas notiek jau daudzus gadus.

Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta aizstāvji norāda, ka pasaulē daļa korupcijas un krāpniecības gadījumu tiek atklāti, pateicoties trauksmes cēlējiem. Taču, ja ziņotājiem neesot aizsardzības, tad paveroties atriebības iespējas (piemēram, atlaist no darba).

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji bija pārsteigti par ideju, ka sešu mēnešu laikā būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms. «Kārtējais birokrātiskais iemiesojums, kurš nerada ne papildu pievienoto vērtību, ne paaugstina konkurētspēju,» vērtē a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka ierēdņi vēlas radīt jaunus normatīvus, kuriem var būt pamatīgas blaknes. «Šķiet 2014. gadā iesniedzu ziņojumu par aplokšņu algām konkrētā jomā, bet līdz pat šim brīdim nekas nav noticis,» norāda A. Babris.