Quantcast
Viedokļi

Babris: Sabiedrība ir nogurusi no pasakām par veiksmes stāstiem

Māris Ķirsons, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Latvijā nav skaidra un saprotama ekonomikas attīstības modeļa, nav definētas nacionālās ekonomiskās intereses, līdz ar to joprojām turpinās tautsaimniecības sektora samazināšanās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Arnolds Babris. Viņaprāt, Latvijā joprojām turpinās hroniska slimība, politiķi un ierēdņi uzskata, ka nauda aug kokos un, lai papildinātu budžetu, pietiek tikai pacelt nodokļus. A. Babris brīnās par politiķu izteikumiem, ka mūsu finanšu sektoram nav vajadzīgs nerezidentu bizness. Viņam prātā nākot, kā 90. gados politiķi stāstīja, ka mums vispār nav vajadzīga ražošana, kā mēs to likvidējām un cik viegli pārdevām cukura nozari. Likvidēt viegli, atjaunot grūti.

Fragments no intervijas:

Bet statistika taču rāda, ka IKP Latvijā pieaug?!

Kur un uz kā rēķina tas IKP pieaug? Uz kā rēķina šie rādītāji tiek «uzdzīti»? Uz nosacīti iekšējā tirgus rēķina – inflācijas – cenu pieauguma, kuru izraisa valdības lēmumi, piemēram, par minimālās algas palielināšanu, kam nav nekāda sakara ar konkurētspējas un darba ražīguma paaugstināšanu. Bet kur iekšējā tirgū var radīt naudu ko tērēt, ja no ārpuses tā netiek radīta? Paceļot algas! Bet kā var pacelt algas, ja darba ražīgums neaug? Samazinot darbinieku skaitu un paaugstinot realizācijas cenas. Vai tas ir ilgtspējīgs ekonomikas modelis? Nē! Reālajā tautsaimniecībā Latvijā ir stagnācija, bet vairākās nozarēs pat kritums (lauksaimniecība, pārtikas pārstrāde, tranzīts), un šādos apstākļos Latvijas politiskā elite ir gatava «ziedot» nerezidentu apkalpošanu. Ir teiciens: ir mazi meli, ir lieli meli un ir statistika. Būtu labi ieviest reālu kriminālatbildību par sabiedrības maldināšanu valstiski svarīgos jautājumos. Domāju, sabiedrība ir nogurusi no pasakām par veiksmes stāstiem.

Visu interviju Attīstības modeļa trūkums ļauj likvidēt veselas nozares lasiet 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis izveido produktu Āzijas tirgum

Jeļena Šaldajeva, 17.10.2019

Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris

Foto: Maksims Frederiks Šaldajevs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Brīvais vilnis iesniedzis biržā pieteikumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus

Žanete Hāka, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Brīvais vilnis» iesniedzis Nasdaq Riga iesniegumu par AS «Brīvais vilnis» publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, informē uzņēmums.

2019.gada 28.februārī notika AS «Brīvais vilnis» ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tika pieņemts lēmums par AS «Brīvais vilnis» publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

2019.gada 25.aprīlī AS «Brīvais vilnis» akcionārs SIA Mūsu investīciju fonds izteica obligāto AS «Brīvais vilnis» akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas noslēdzās 2019.gada 24.maijā.

Par akciju izslēgšanu sekos atsevišķs biržas paziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga valde 6. novembrī nolēma piemērot uzraudzības statusu AS «Brīvais vilnis», liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Birža uzraudzības statusu piemēro saskaņā ar biržas noteikumiem «Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos», kas nosaka, ka birža uzraudzības statusu piemēro, ja tiek izteikts emitenta akciju atpirkšanas piedāvājums vai ir publiski paziņots par nodomu izteikt šādu piedāvājumu.

AS «Brīvais vilnis» 6. novembra paziņojumā informē, ka no akcionāra SIA «Mūsu Investīciju Fonds» ir saņemta informācija par to, ka, ņemot vērā, ka ir sasniegts Finanšu instrumentu likuma 66.panta 4.daļas 1.punktā noteiktais slieksnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, šobrīd tiek gatavots obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

SIA Mūsu investīciju fonds pēc atpirkšanas piedāvājuma būs ieguvis 97,41% AS Brīvais vilnis akciju

Db.lv, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mūsu investīciju fonds izteiktā AS Brīvais vilnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros tika piedāvāts atpirkt 81 469 sabiedrības akcijas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes SIA Mūsu investīciju fonds rīcībā būs 3 019 205 AS Brīvais vilnis akcijas, kas veido 97,41% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Brīvais vilnis valde 28.februārī sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē plānots lemt par AS Brīvais vilnis akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija decembrī nolēma atļaut SIA Mūsu investīciju fonds izteikt AS Brīvais vilnis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

49,79% SIA Mūsu investīciju fonds pamatkapitāla pieder Arnoldam Babrim, savukārt 50,21% sabiedrības pamatkapitāla pieder Mārim Trankalim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zivju pārstrādes uzņēmumam Brīvais vilnis iecelta jauna padome

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē iecēla padomi jaunā sastāvā, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma padomē ir iecelts Guntis Bergs, Indra Amatniece un Sarmīte Šīne. Jaunievēlētie padomes locekļi kādreiz strādājuši «Brīvajā vilnī», bet pirms izvēlēšanas padomē ar uzņēmumu kādu laiku nav bijuši saistīti.

Babris teica, ka padomes priekšsēdētājs vēl nav zināms, jo «Brīvā viļņa» jaunieceltajiem padomes locekļiem vēl ir savstarpēji jāvienojas par to, kurš no viņiem būs padomes priekšsēdētājs. Taču, visticamāk, tas būs Bergs, pieļāva Babris.

Tāpat «Brīvā viļņa» valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka akcionāru sapulcē nolemts konvertēt «Brīvā viļņa» akcijas uz vārda akcijām. «Tā kā mēs izstājāmies no biržas, izmainījām statūtus un pārejam uz vārdiskām akcijām. Attiecīgi, mēs vairs neturēsim akcionāru sarakstu depozitārijā, bet pie sevis,» sacīja Babris, skaidrojot, ka tādējādi kompānijai nebūs jāmaksā par šo pakalpojumu depozitārijam «Nasdaq CSD».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis īpašniekiem kļuvuši Māris Trankalis un Arnolds Babris

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» īpašniekiem kļuvuši kompānijas valdes loceklis un izpilddirektors Māris Trankalis un kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, liecina publiskotais paziņojums Oficiālās regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā.

Paziņojumā teikts, ka SIA «A Corporation» un SIA «Baltic Finance & Capital» ir pārdevušas visas tām piederošās «Brīvā viļņa» akcijas SIA «Mūsu investīciju fonds», kura īpašnieki, pēc «Firmas.lv» datiem, ir Trankalis (50,21%) un Babris (49,79%).

Tāpat «Firmas.lv» informācija liecina, ka «A Corporation» un arī «Baltic Finance & Capital» kopš 2018.gada 24.oktobra pieder Kanādā reģistrētajai kompānijai «Nordburg Nordic L.P.», kuras patiesā labuma guvēji ir Baltkrievijas pilsonis Denis Damme un Ukrainas pilsone Anna Oniščenko.

Savukārt līdz šā gada 24.oktobrim «Baltic Finance & Capital» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, bet «A Corporation» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, intervijā aģentūrai LETA sacīja zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

«Domāju, ka tas [ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā] ir aptuveni tāds pats kā kopējais īpatsvars valstī - ap 40%,» sacīja Babris. Viņš atzina, ka ir nozares uzņēmumi, kuri nemaksā nodokļus pilnā apmērā, bet to izskaušanas process nevirzās uz priekšu. Nodokļu nemaksāšana uzņēmumiem dod lielākas priekšrocības pašizmaksas samazināšanai nekā efektivitātes paaugstināšana. Valsts pārvaldes uzdevums būtu to visu novērst, taču atbildīgās institūcijas šajā ziņā patlaban neesot uzdevumu augstumos.

Babris uzskata, ka ēnu ekonomika zivrūpniecībā varētu mazināties tad, ja valdība izlemtu Latvijā palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro tā vietā, lai celtu minimālo algu, jo tad sadārdzinātos ražošanas izmaksas un uzņēmēji būtu spiesti pacelt cenas. «Ieteiktu nevis palielināt minimālo algu, bet palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, kas būtu tikai korekti. Daudzi līdz ar to izietu no ēnu sektora, reģionos būtu vairāk darbvietu. Tāpat tie 500 eiro tiks iztērēti veikalā un caur pievienotās vērtības nodokli atgriezīsies budžetā. Depresīvie rajoni varētu atdzīvoties, un tas būtu signāls investoriem. Samazinātos plaisa starp nabadzīgajiem un turīgajiem. Uzlabotos maznodrošināto nodarbinātība,» sacīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tiks izveidots uzņēmēju ombuds, kurš skatītu strīdus par nodokļu administrācijas uzrēķiniem uzņēmējiem, vienlaikus būs iezīmēti gan VID pienākumi sadarbībai ar uzņēmējiem un arī uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju.

Tādu ainu Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru kopsapulcē – diskusijā Kas būs Latvijas ekonomikas virzītājspēks 2020. gadā? iezīmēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norādīja, ka ir sasniegta pašlaik iespējami augstākā sadarbības pakāpe starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju un ir nepieciešama jauna – augstāka – sadarbības forma. «VID ir godprātīgo uzņēmēju draugs, vienlaikus noteiksim uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju un arīdzan šīs iestādes pienākumus sadarbībai ar uzņēmējiem,» skaidroja J. Reirs. Viņš norādīja, ka uzņēmēju ombuda svarīgākais uzdevums būs izskatīt strīdus par uzrēķiniem, kuri pēc pārsūdzības faktiski nokļūst sava veida melnajā kastē, jo teju vai visos gadījumos viss norit vienos vārtos. «Šajā sistēmā būs arī iespējas redzēt katra konkrēta VID darbinieka lēmumus, šo lēmumu tapšanu, virzību un arī gala rezultātu,» skaidroja J. Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa zivrūpniecības uzņēmumu saistībā ar vispārējo situāciju nozarē var neizdzīvot un nav izslēgts, ka uzņēmējdarbību var nākties pārtraukt gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem, aģentūrai LETA atzina zivju pārstrādes uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš atgādināja, ka zaudētos realizācijas apmērus Austrumu tirgos zivrūpniekiem līdz šim nav izdevies aizstāt, un uzņēmumiem nācies samazināt ražošanas jaudas. Savukārt dempingu dēļ produkcijas cena ir neadekvāti zema. Tāpēc daļa tirgus dalībnieku nākotnē, visticamāk, pārtrauks uzņēmējdarbību.

Reālistiskākais būs, ka daļa ražotāju pazudīs no tirgus. Neņemos prognozēt, kad tas notiks. Tas ir atkarīgs no tā, kurā brīdī apstāsies finanšu plūsma, sacīja Babris.

Viņš neprognozēja, vai uzņēmējdarbību varētu pārtraukt lielie vai mazie ražotāji, taču neizslēdza gan vienu, gan otru iespēju.

Viss var būt. Neviens neatzīstas, kāds ir viņa faktiskais stāvoklis, pauda Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Auguši AS Brīvais vilnis zaudējumi; nākamgad cer atgriezties Krievijas tirgū

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis šā gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar zaudējumiem 255,5 tūkstošu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Iepriekšējā gada 9 mēnešos zaudējumi bija 165 141 . Pārskata perioda ieņēmumi ir 3,904 miljoni eiro, bet bruto peļņa 334,9 tūkstoši eiro. 2016.gada 9 mēnešu zaudējumi ir saistīti ar zemo tirgus aktivitāti un veiktajām mārketinga aktivitātēm.

AS Brīvais vilnis komercdarbības veidi ir zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība, kā arī pārējā citur nekvalificētā komercdarbība. 2002.gada 14.maijā uzņēmums reģistrēts vienotajā Latvijas Republikas komercreģistrā.

2016. gads ir divdesmit piektais uzņēmuma darbības gads kopš tā pārveidošanas par akciju sabiedrību. Pavisam 2016.gada 9 mēnešos saražoti 6,9 miljoni kārbu dažāda (139) sortimenta zivju konservu, no tā 2,8 miljoni kārbu šprotes. 2016.gada 9 mēnešos pārdoti 7,2 miljoni kārbu konservu par 3,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis valde 28.februārī sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē plānots lemt par AS Brīvais vilnis akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Db.lv jau rakstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija decembrī nolēma atļaut SIA Mūsu investīciju fonds izteikt AS Brīvais vilnis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

49,79% SIA Mūsu investīciju fonds pamatkapitāla pieder Arnoldam Babrim, savukārt 50,21% sabiedrības pamatkapitāla pieder Mārim Trankalim.

Atpirkšanas cena ir 0,87 eiro par vienu akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Šprotes eļļā uzņēmumā Brīvais vilnis

Māris Ķirsons, 05.10.2018

Šprotu ražošanai ir derīgas Baltijas jūras brētliņas – sardīņu sugas zivis, un reņģes – siļķu sugas zivis.

Foto: Brīvais vilnis/Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv viesojas zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis.

Šprotes bez konservantiem un garšas pastiprinātājiem Lavijā ražo jau sen. Pašreizējā Brīvā viļņa ražotne strādā no 1985. gada, bet uzņēmuma saknes meklējamas jau 1949. gadā.

Brīvā viļņa produktos tiek izmantotas tikai ziemas periodā noķertās zivis, jo tās ir treknas un tām ir tukši vēderi.

No kopējiem ražošanas apmēriem šprotes ir dominējošais produkts. Kopumā šogad a/s Brīvais vilnis ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieauguši par 20%.

Ik dienu Brīvais vilnis saražo aptuveni 80 000 (savulaik bija pat 100 000 – 130 000) konservu (kārbu skaits), no kuriem 70% ir šprotes. Zivju konservu jomā šprotēm neesot analogu. Kvalitatīvu šprotu ražošana ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process, tāpēc šprotes ir delikatese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AS Brīvais Vilnis akcijas piedāvā atpirkt par 1,16 eiro par vērtspapīru

Žanete Hāka, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi SIA Mūsu investīciju fonds iesniegumu atļaujas saņemšanai AS Brīvais vilnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, informē FKTK.

SIA Mūsu investīciju fonds pieder 97,41% AS Brīvais vilnis balsstiesīgo akciju. SIA Mūsu investīciju fonds dalībnieki ir Arnolds Babris (49,79%) un Māris Trankalis (50,21%).

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 1,16 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2015. gada juridiskās personas kavētos nodokļu maksājumus likts atlīdzināt tikai 10 valdes locekļiem

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Dati būtībā pierāda to, ka 2014. gadā ieviestie nosacījumi – to kopums – nav atbilstošs, lai varētu vērst uzņēmumu nesamaksāto nodokļu parādu piedziņu pret šo kompāniju valdes locekļiem. «Smieklīgi mazs cipars, un domāju, ka šo cilvēku vārdi arī nevienam neko neizteiks,» tā situāciju vērē a/s Brīvais vilnis līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, tas ir skaudrs apliecinājums atšķirībai starp vārdiem un darbiem. «Ir pazaudēti ne tikai gadi, ir neiekasēti nodokļi valsts budžetā,» tā A. Babris. Viņaprāt, vēl viena svarīga ninanse ir ne tikai likuma dotās tiesības no valdes locekļa piedzīt valstij nesamaksāto nodokļu parādu, bet arī mantas esamība šiem valdes locekļiem, lai šādus parādus varētu reāli iekasēt, citādi šī norma ir vairāk deklaratīva, nevis reāli strādājoša, jo no tā, kuram nekā nav, arī neko piedzīt nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Uzņēmumos būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms

Māris Ķirsons, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumos, kur nodarbina vairāk nekā 50 strādājošo, būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms, par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam varēs piemērot līdz pat 2000 eiro lielu soda naudu

To paredz Ministru kabineta komitejā izskatāmais Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts, par kuru diskusijas notiek jau daudzus gadus.

Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta aizstāvji norāda, ka pasaulē daļa korupcijas un krāpniecības gadījumu tiek atklāti, pateicoties trauksmes cēlējiem. Taču, ja ziņotājiem neesot aizsardzības, tad paveroties atriebības iespējas (piemēram, atlaist no darba).

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji bija pārsteigti par ideju, ka sešu mēnešu laikā būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms. «Kārtējais birokrātiskais iemiesojums, kurš nerada ne papildu pievienoto vērtību, ne paaugstina konkurētspēju,» vērtē a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka ierēdņi vēlas radīt jaunus normatīvus, kuriem var būt pamatīgas blaknes. «Šķiet 2014. gadā iesniedzu ziņojumu par aplokšņu algām konkrētā jomā, bet līdz pat šim brīdim nekas nav noticis,» norāda A. Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šmits: Latvijas zivju pārstrādes nozare piedzīvo restartu

Zane Atlāce - Bistere, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zivju pārstrādes produkti gvuši ievērojamu atzinību pasaules lielākajā pārtikas produktu izstādē SIAL Paris 2016, kas apliecina, ka Latvija ir pasaules līmeņa spēlētājs mazo pelāģisko zivju pārstrādē. Zināšanas, kas balstās vismaz pusotru gadsimtu senās tradīcijās ir pamats tam, lai Latvija kā zivju pārstrādes lielvalsts spētu veiksmīgi konkurēt ar jebkuru citu spēlētāju pasaulē, uzskata Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

«Lai arī Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas tirgu slēgšana, kā arī kopējā ekonomiskā situācija šajā reģionā Latvijas zivju pārstrādes nozarei ir milzīgs trieciens, tomēr daudzus gadus mērķtiecīgi veiktais darbs pie jauniem produktiem un tirgiem skaidri apliecina to, ka nozarei ir ļoti labas perspektīvas nākotnē. Mēs šodien runājam par nozares «restartu»», saka D. Šmits.

Latvijas zivju pārstrādes produkts Smoked Petites Sardines (ražotājs - SIA Karavela) guvis starptautisku ekspertu atzinību izstādes 2016.gada inovatīvo produktu stendā.

Smoked Petites Sardines novērtēts ar produkta augsto kvalitāti, bet īpaši ar inovatīvu iepakojuma risinājumu, kas zināmā mērā ir jaunatklājums pasaules zivju konservu industrijai. Pirmie pasaulē šādu iepakojumu ražošanā sāka ieviest tieši Latvijas uzņēmumi SIA Gamma-a un A/S Brīvais vilnis“kā rezultātā šobrīd tas ir kļuvis par nozares atpazīstamības zīmi īpaši tādos produktos kā Brisling sardines vai Les petites sardines de Riga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

AS Brīvais vilnis pērn strādājis ar 1,122 miljonu eiro zaudējumiem

Dienas Bizness, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis 2017.gadā ir strādājusi ar zaudējumiem 1,122 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Pārskata gada ieņēmumi ir 6,8 miljoni eiro. Apgrozījums 2017.gadā palielinājies par 25%, salīdzinot ar 2016.gadu. Sabiedrības darbības rezultātus ir ietekmējusi ekonomiskā situācija NVS valstīs un Krievijas noteiktais ekonomiskais embargo, uzkrājumu izveidošana šaubīgajiem debitoriem, kā arī konkurentu aktivitātes tirgus segmenta saglabāšanai.

2017.gadā saražoti 12,8 miljoni kārbu dažāda (159) sortimenta zivju konservu, no tā 4,6 milj. kārbu šprotes, saražoti arī 2 veidi zivju preservu un 3 veidi kaltēto brētliņu. Pārdots 13,1 miljons kārbu par 6,8 miljoniem eiro, kas ir par 30% kārbu vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sabiedrība 2018.gadā strādā pie papildus noieta tirgus apgūšanas, inovatīvu iepakojuma veidu izmantošanas un jaunu produktu izstrādes, kā arī izmaksu optimizēšanas. AS Brīvais vilnis komercdarbības veidi ir zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība, kā arī pārējā citur nekvalificētā komercdarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga šā gada 19. jūnijā pieņēma lēmumu apstiprināt AS Brīvais vilnis pieteikumu 3 099 450 uzrādītāju akciju izslēgšanai no Baltijas Otrā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu nosakot 2019. gada 28. jūniju, liecina biržas paziņojums.

AS «Brīvais vilnis» akcionāri 2019. gada 28. februāra ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus. Tika izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas noslēdzās 2019. gada 24. maijā.

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes SIA Mūsu investīciju fonds rīcībā ir 3 019 295 sabiedrības akciju, kas veido 97,41% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Brīvais vilnis: Būs uzņēmumi, kuri neizdzīvos, bet mums jāpārvar grūtības

Žanete Hāka, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis pērn saražoja 10,4 miljonus kārbu dažāda (161) veida zivju konservu, no tā 4,6 miljoni bija kārbu šprotes, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Kopumā pārdots 10,1 miljons kārbu par 5,4 miljoniem eiro.

Sabiedrības 2016.gada rezultāts ir zaudējumi 436 174 eiro apmērā. Šie zaudējumi ir no saimnieciskās darbības.

Kopējā situācija zivju konservu tirgū saspringta, būs uzņēmumi, kuri neizdzīvos, tiem, kuri izdzīvos būs vieglāk. Sabiedrībai jābūt starp uzņēmumiem, kas pārvarēs šīs grūtības, norāda kompānijas vadība.

Kompānija strādā, lai saglabātu tirgus segmentu un gaida, kad atvērsies Krievijas un Kazahstānas tirgus un uzlabosies ekonomiskā situācija pasaulē. Pieprasījums pēc konserviem netradicionālajos tirgos atpaliek no ražošanas apjomiem. Ražojot mazākus daudzumus, produktu pašizmaksa sadārdzinās, tikmēr tirgus cenas konkurences rezultātā krītas, skaidrots paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis zaudējumi strauji auguši

Žanete Hāka, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis pērn strādājusi ar neto zaudējumiem 759 tūkstošu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Iepriekšējā gadā akciju sabiedrība strādāja ar peļņu 257 tūkstošu eiro apmērā.

Pārskata perioda ieņēmumi bija 7,204 miljoni eiro, bet bruto peļņa - 487 tūkstoši eiro.

Zaudējumi ir saistīti ar realizācijas apjoma samazināšanos un kopējo situāciju zivju konservu tirgū 2015.gadā, skaidro uzņēmums.

AS Brīvais vilnis komercdarbības veidi ir zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība, kā arī pārējā citur nekvalificētā komercdarbība. 2002.gada 14.maijā uzņēmums reģistrēts vienotajā Latvijas Republikas komercreģistrā.

Pērn saražots 14,1 miljons kārbu dažāda (148) veida zivju konservu, no tā 6 miljoni bija kārbu šprotes. Pārdoti 13,3 miljoni kārbu par 7,2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Intervija: vajadzīga politiķu un ierēdņu personīgā atbildība

Māris Ķirsons, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiskā drošība ir atstāta novārtā, bet politiķu un ierēdņu bezatbildībai ir jādara gals, ieviešot personīgo atbildību valsts pārvaldē

Tā intervijā DB saka a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadošais darbinieks Arnolds Babris.

Fragments no intervijas:

Kāpēc vajadzīga politiķu un ierēdņu personīgā atbildība?

Uzņēmuma vadītājs (valdes loceklis) ar savu mantu atbild par nesamaksātajiem nodokļiem, par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Bez tam uzņēmuma vadītājs atbild par savu darbību vai bezdarbību pret šī uzņēmuma īpašniekiem, arī sadarbības partneriem un pat strādājošajiem. Savukārt tautas kalpiem Saeimas deputātiem nav nekādas personīgās atbildības. Tādējādi politiķiem nav motivācijas censties, jo nav materiālās atbildības par viņu darbības rezultātiem. Rezultātā 25 neatkarības gadu laikā Latvija ir ceturtā nabadzīgākā valsts Eiropā, brīvprātīgā trimdā aizsūtīti 25% darbaspējīgo iedzīvotāju. Esam sagrāvuši rūpniecību, pasludinot, ka turpmāk rūpniecība mums nebūs vajadzīga. Esam sagrāvuši kooperāciju laukos, izveidojot zemnieku sīksaimniecības, kuru konkurētspēja pret lielsaimniecībām ir vāja. Mēs nepratām vai negribējām izmantot tās iespējas, kuras varējām panākt, iestājoties ES. Piemērs ir kaut vai neizdevīgie lauksaimniecības platībmaksājumi un cukura nozares «pārdošana». Mēs par skandināvu naudu septiņu gadus trekni uz parāda dzīvojām, nerēķinoties ar sekām, par kurām vēl ilgi maksāsim. Mēs uzņēmāmies starptautiskās saistības, lai glābtu zviedru kronu. Mēs pat neprotam prasmīgi apgūt ES struktūrfondus. Mūsu politiķi uzskata, ka ēnu ekonomiku nedrīkst strauji samazināt, tas nekas, ka viņa degradē godīgas konkurences principus. Zinām, ka korupcija mums ir un tā nemazinās. Regulāri redzam nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas gadījumus, bet neviens ierēdnis par to nav sodīts. Valstī katastrofāli trūkst jaunu darba vietu, valsts budžetā trūkst naudas, lai varētu saprātīgā apmērā nodrošināt veselības aprūpes, izglītības, sociālās aprūpes pieaugošās vajadzības. Paši politiķi atzīst, ka valsts pārvalde degradē un valstī ir «ziepes», bet atbildīgo par to nav. Vai kādam vēl ir šaubas, pie kā tas drīz novedīs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu reformas mūrī sāk parādīties plaisas

Māris Ķirsons, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētā darbaspēka nodokļu samazināšana var izčākstēt, jo valdību veidojošie spēki atbalsta tā dēvēto sociālo iemaksu apmēra palielināšanu par vienu procentpunktu, turklāt tiek apsvērta lielāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lielāko algu saņēmējiem

Galvenais šādu izmaiņu iemesls esot naudas trūkums vitāli svarīgu funkciju finansēšanai. Proti, iecerēta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes palielināšana par 1%, kas tiktu brālīgi sadalīta — 0,5% darba ņēmējiem un 0,5% darba devējiem, tas tiek saistīts ar vajadzību pēc naudas veselības aprūpei. Ja šāds risinājums tiks akceptēts, VSAOI likme atgriezīsies 35,09% līmenī, kāda tā bija 2011.-2013. gadā. Tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā pēdējos gados. Vienlaikus Finanšu ministrijas dati rāda, ka Latvijā šī nodokļa (iemaksu) likme ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, tomēr jārēķinās, ka abās kaimiņzemēs šajā maksājumā ir ietverta veselības apdrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru