Jaunākais izdevums

Amerikāņu investors Vorens Bafets pievienojies nelielam cilvēku lokam, kuru bagātība pārsniedz 100 miljardus dolāru, vēsta žurnāls "Forbes".

Bafeta piederošā investīcijas uzņēmuma "Berkshire Hathaway" akcijas cenas trešdien sasniedza rekordaugstu līmenim, viņa bagātību palielinot līdz 100,3 miljardiem dolāru.

Tādējādi šī ir pirmā reize, kad Bafeta turība pārsniegusi 100 miljardu dolāru robežu, norāda "Forbes".

"Berkshire Hathaway" pieder vairāk nekā 60 uzņēmumi, tostarp ASV apdrošināšanas kompānija "Geico" un bateriju ražotājs "Duracell".

"Forbes" vēsta, ka šobrīd tikai četrām personām ir lielāka bagātība, kā Bafetam - ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājam Džefa Bezosam (179,6 miljardi dolāru), elektroauto ražotāja "Tesla" vadītājam Īlonam Maskam (165,1 miljards dolāru), Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājam Bernāram Arno (158,5 miljardi dolāru) un datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātājam Bilam Geitsam (125,6 miljardi dolāru).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ceturto gadu pēc kārtas bagātākais cilvēks pasaulē ir interneta tirdzniecības milža "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss, liecina žurnāla "Forbes" ikgadējais reitings.

Dž.Bezosa bagātība tiek lēsta 177 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 64 miljardiem dolāru vairāk nekā pirms gada. Bagātības pieaugumu nodrošinājis "Amazon" akcijas cenas kāpums.

Ar 151 miljardu dolāru lielu bagātību otrajā vietā ierindojas elektroautomobiļu ražotāja "Tesla" līdzīpašnieks un kosmosa transporta kompānijas "SpaceX" dibinātājs Īlons Masks, kurš pērn šajā sarakstā bija vien 31.vietā ar 24,6 miljardiem dolāru. Arī viņa bagātība palielinājusies galvenokārt "Tesla" akcijas cenas straujā kāpuma dēļ.

Trešo vietu ar 150 miljardiem dolāru saglabājis franču luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno. Viņam seko "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss (124 miljardi dolāru), bet piektajā vietā - sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook' dibinātājs Marks Zakerbergs (97 miljardi dolāru).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Grindeks” Rīgas apgabaltiesas lēmumu par 1,9 miljonu eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem uzskata par nepamatotu, šādu lēmumu nosoda un vērtē to kā uzņēmuma tiešu prestiža graušanu, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Saistībā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu AS “Grindeks” vadība uzrunās Ekonomikas ministriju, lai aicinātu to iesaistīties tālākās situācijas risināšanā, un atbalstītu uzņēmumu kā vienu no nozīmīgākajām komponentēm Latvijas tautsaimniecībā.

Atgādinām, ka Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

"Grindeks uzņēmuma darbība veicina valsts ekonomikas izaugsmi un prestižu kopumā. Lēmumu par 1,9 milj. eiro piedzīšanu no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem vērtēju kā nepamatotu. Jau iepriekš divos tiesas lēmumos šāda prasība pret Grindeks akcionāriem tika noraidīta. Vēlos uzsvērt, ka Grindeks akcionāri vienmēr ir rūpējušies par uzņēmuma izaugsmi un Latvijas farmācijas industrijas attīstību. Lai situācijā ieviestu skaidrību un veicinātu labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi valstī, rosināšu Ekonomikas ministriju uz dialogu. Šī situācija ir jāšķetina un jārod labākais risinājums farmācijas industrijas attīstībai. Katrs valdības solis attiecībā pret uzņēmumu akcionāriem ir izšķirošs, jo tas ietekmē arī uzņēmumu pašu. Mēs sagaidām, ka valdība rīkojas stratēģiski un tās rīcība vienmēr ir pārdomāta, pieņemot svarīgus ekonomiskus lēmumus," norāda AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr.chem. Juris Hmeļņickis.

Lipmans pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesas spriedumu  

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš...

“Grindeks” vadība nosoda 2016. gadā valdības nesaimniecisko lēmumu pārdot valstij piederošās “Grindeks” akcijas par izteikti zemu cenu. "Viens no ievērojamākajiem pasaules uzņēmējiem un filantropiem Vorens Bafets reiz teicis: “Mūsu iecienītākais investīciju periods ir mūžība.” Valdība, acīmredzami, ir rīkojusies pilnīgi pretēji sen zināmām un pārbaudītām uzņēmējdarbības nostādnēm," norāda uzņēmuma vadība.

Rīgas apgalbaltiesas š.g. 19. maija lēmums attiecībā pret “Grindeks” lielākajiem akcionāriem uzņēmuma ieskatā ir nepamatots, un to apstiprina 2015. gada 21. oktobra Laimdotas Straujumas tobrīd vadītās valdības pieņemtais MK rīkojums nr. 642, kas paredzēja “Grindeks” un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Tādējādi Rīgas apgabaltiesas 19. maija lēmums piedzīt 1,9 milj. eiro no “Grindeks” lielākajiem akcionāriem Kirova un Filipa Lipmaniem, kas balstās uz faktu, ka 2014. gadā nav izteikts piedāvājums valstij izpirkt “Grindeks” akcijas, ir neizprotams. AS “Grindeks” vadība neatbalsta negodīgu praksi uzņēmējdarbībā un aicina valdību rūpēties par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, kā arī vēlas uzsvērt, ka neviens no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem 2016. gada 8. novembra izsolē, kurā valstij piederošās akcijas tika pārdotas par nepamatoti zemu, nav iegādājies nevienu akciju. Uzņēmuma vadība vērš uzmanību, ka jau 2019. gadā tieši Rīgas apgabaltiesa, kura š.g. 19. maijā ir pieņēmusi lēmumu par 1,9 milj. eiro piedziņu no AS “Grindeks” lielākajiem akcionāriem, identisku prasību noraidīja. AS “Grindeks” aicina pievērst plašāku ierēdņu un politiķu uzmanību uzņēmumiem, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas un ievērojamu nodokļu iemaksu valsts budžetā," teikts paziņojumā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu, stiprinot savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportējot uz 93 valstīm par kopā 187,1 milj. eiro. 2021. gadā uzņēmums plāno saražoto produkciju eksportēt uz 100 valstīm.

“Grindeks” koncernu veido AS “Grindeks” un tā sabiedrības: AS “Kalceks” Latvijā, AS “Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca” Igaunijā, “HBM Pharma” s.r.o. Slovākijā, “Grindeks Rus” Krievijā un SIA “Namu Apsaimniekošanas projekti” Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem ir raksturīga zināma interese paskatīties, kāda ir aina citu maciņos. Piemēram, The Wall Street Journal apkopojis datus par to, kāda pagājušogad ir bijusi darba samaksa lielo ASV publiski kotēto uzņēmumu vadītājiem.

Tie liecina, ka 2020. gadā Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu vadītāju mediānā darba samaksa bijusi 13,4 miljonu ASV dolāru apmērā. Var secināt, ka pandēmijas apstākļos vadītāju darba samaksa sasniegusi jaunu rekordu un, salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, palielinājusies teju par 4%.

Lielākā darba samaksa 2020. gadā no kompāniju vadītājiem bijusi tiešsaistes algas un cilvēkresursu tehnoloģiju nodrošinātāja Paycom Software šefam Čadam Ričisonam, kur tā sasniegusi 211 miljonus ASV dolārus.

Tāpat ar ļoti iespaidīgām summām var lepoties videospēļu holdinga kompānijas Activision Blizzard vadītājs Roberts Kotiks un biotehnoloģiju nozares pārstāvja Regeneron Pharmaceuticals vadītājs Leonards Šleifners. Viņi pagājušogad no saviem uzņēmumiem nopelnījuši attiecīgi 155 miljonus ASV dolārus un 135 miljonus ASV dolārus. Topa līderu saraksta augšgalā ir arī medicīnas uzņēmuma DaVita vadītājs Haviers Rodrigezs (ar 73,4 miljoniem dolāriem) un General Elecric vadītājs Larijs Kalps (ar 73,2 miljonu dolāru darba samaksu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze zināmā mērā ir kara stāvoklis – kā rīkoties?

Kaspars Cveiģelis, zivju konservu ražošanas uzņēmuma "Līcis-93" valdes loceklis, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā teica Vorens Bafets, kad putas nostājas, tad redzam, kurš ir pliks.

To iespējams pārfrāzēt - krīzes laikā ļoti labi var redzēt visas menedžmenta kļūdas, tās burtiski lien ārā kā īleni no maisa. Viens no menedžmenta pamatpostulātiem – lēmējvarai jābūt atdalītai no izpildvaras, ja šobrīd šķiet, ka ir par vēlu, tad sakārtojot uzņēmuma struktūru, tas ļaus veiksmīgi pārvarēt nākamo krīzi. Uzņēmējdarbībā lēmējvara ir īpašnieki, bet izpildvara – direktors. Lai saprastu, kādu efektu tas dod – jāpaskatās uz funkcijām. Īpašnieks (stratēģiskā plānošana) - jāstāv augstu un jāredz tālu, jāredz visa bilde kopumā, tuvojošās vētras un jāpieņem stratēģiski lēmumi - kā vislabāk vētras resursus izmantot vai pārciest.

Lai varētu nodarboties ar stratēģiskām lietām, pirmais priekšnoteikums ir "brīva galva". Ja visu dienu strādā pa virtuvi vai stāvi pie virpas un vakarā bezspēkā iekrīti gultā, tad par stratēģisko plānošanu nevar būt ne runas. Līdzīgi kā mūzikā – viens komponē, otrs diriģē. Kad stratēģiskais plāns ir izstrādāts, izsvērti visi par un pret, taču plāna izstrādātājam pašam tas jārealizē, tad vai nu plāns tiks izveidots tāds, lai to būtu viegli izpildīt vai arī plāns netiks pildīts. Kā sportā – diez vai profesionāli sportisti nezinātu kad, ko un kā darīt treniņos, taču lielākā daļa tomēr trenējas trenera pavadībā, tieši šī iemesla dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru